Nr. 3 (69), 2019. gada martsIzdevniecība „Lietišķās informācijas dienests”WWW.JURIDISKIEPADOMI.LVElīza GrīsleSankciju neievērošana var kaitēt biznesam4. lpp.Kam, kad un kā ir jāziņo par neparastu vai aizdomīgu darījumu?18. lpp.Iveta ZelčaDarbinieka uzteikums svarīga iemesla dēļ12. lpp.Jeļena BārtuleDividendes – par būtiskāko 2019. gadā10. lpp.Kaspars Rācenājs2018. gada spriedumu atziņas26. lpp.Zane CauneSIA dalībnieka un īpašnieka statusa nošķiršana14. lpp.REDAKCIJAS SLEJA3NUMURA INTERVIJASankciju neievērošana var kaitēt biznesam ................................................................4. lpp.Saruna ar Elīzu Grīsli, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas ekspertiKOMERCTIESĪBASDividendes – par būtiskāko 2019. gadā ....................................................................10. lpp.Jeļena Bārtule, BDO Latvija nodokļu konsultanteJURISTA PADOMSDarbinieka uzteikums, kas pamatots ar tikumības un taisnprātības apsvērumiem .........................................................................................12. lpp.Iveta Zelča, zvērināta advokāteSIA dalībnieka un kapitāla daļu īpašnieka statusa nošķiršana ..............................14. lpp.Zane Caune, zvērinātu advokātu biroja COBALT juristeKam, kad un kā ir jāziņo par neparastu vai aizdomīgu darījumu? ........................18. lpp.Kristīne Markus, Mg. iur., CAMS, darbības atbilstības speciāliste Commerzbank AG NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMSĪpašuma un mantas vērtējumu ietekmējošie faktori ...............................................22. lpp.Ikars Kubliņš, portāla plz.lv redaktorsTIESU PRAKSEKādā valūtā gaisa pārvadātājs drīkst norādīt pārvadājuma maksu? ......................24. lpp.Viktorija Soņeca, LU Juridiskās fakultātes doktorante, Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Savienības Tiesā biroja vadītāja2018. gada spriedumu motīvu daļas atziņas. Turpinājums. Sākumu sk. žurnāla 2019. gada februāra numurā ...........................26. lpp.Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumosŽURNĀLSBILANCES JURIDISKIE PADOMINr. 3 (69), 2019. gada martsLR UR reģistrācijas nr. 000740196ISSN 2255–9507IZDEVĒJSSIA Lietišķās informācijas dienestsREDAKCIJARedaktore Vineta VizuleMaketētājs Arvis VillaLiterārā redaktore Rita Cielēna1. vāka foto: Aivars SiliņšREDAKCIJAS ADRESEGraudu iela 68, Rīga, LV–1058Tālrunis 67606110, fakss 67606115E–pasts: redakcija@juridiskiepadomi.lvwww.juridiskiepadomi.lv@JuridiskiPadomi juridiskie.padomiABONĒŠANAAbonementa noformēšana Klientu servisā pa tālr. 67606110, e–pasts: lid@lid.lv, vai abonējiet e–veikalā internetā www.lid.lvREKLĀMATālrunis 67606110Izdevums ir izglītojošs. Katra juridiskā situācija praksē risināma individuāliĀrštata autoru viedoklis var nesakrist ar izdevēja viedokliPar faktu pareizību atbild raksta autorsPārpublicēt tikai ar izdevēja rakstisku atļaujuCitēšanas gadījumā atsauce obligātaIespiests SIA IBC Print BalticŽurnāla gada abonenti var reģistrēties www.juridiskiepadomi.lv un lasīt žurnāla e–arhīvuKliedēsim aizdomu ēnas!BILANCES JURIDISKIE PADOMINr. 3 (69), 2019. gada martsSATURSLaikam jau tālā pagātnē pali-kuši tie laiki, kad varēja droši kārtot darījumus, paspiežot viens otram roku un ticot uz godavārda. Pietika ar mutisku vienošanos, nevajadzē-ja tērēt laiku, rakstiski saskaņojot garus un sarežģītus līgumu tekstus, veicot detektīva cienīgu darījumu partneru priekšizpēti un skrupulozi izvērtējot iespējamos riskus. Diemžēl mūsdienās darījumu noslēgšana lielākoties tiek uzska-tīta par visai riskantu pasākumu, jo var gadīties, ka aiz partnera vārda paslēpies kāds cits patiesais labu-ma guvējs ar ne pārāk godīgiem nolūkiem. Uz to savā ziņojumā norāda arī Moneyval (Eiropas Pa-domes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasāku-mu un terorisma fi nansēšanas no-vērtējumam) – Latvija saņēmusi visai zemu novērtējumu attiecībā uz patieso labuma guvēju noskaid-rošanu. Savukārt Lursoft norāda, ka patiesos labuma guvējus Uz-ņēmumu reģistram atklājuši vien nepilni 32 tūkstoši uzņēmumu. No Uzņēmumu reģistra pērn jau izslēgti 15 tūkstoši komercsabied-rību, bet šogad plānots izslēgt vēl septiņus tūkstošus, jo pastāv risks, ka šādas komercsabiedrības var izmantot noziedzīgos darījumos.Pastāv arī vēl citi riski, kas liek ar aizdomām vērtēt iecerēto biz-nesa partneri, it īpaši, ja sadarbība paredzēta aiz Latvijas robežām. Ārlietu ministrija vērš uzmanību uz dažādiem ierobežojošiem pasā-kumiem un aizliegumiem starptau-tiskajā darījumu vidē. Šogad martā aprit trīs gadi, kopš spēkā ir Starp-tautisko un Latvijas Republikas na-cionālo sankciju likums, kas attiecas uz visām fi ziskajām un juridiskajām personām. Par to plašāk lasiet nu-mura intervijā ar Ārlietu ministrijas pārstāvi Elīzu Grīsli. Tāpat vēlreiz vēršam uzmanību par pienākumu sniegt ziņas par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem, turklāt nepamatota vilcināšanās un nezi-ņošana nav pieļaujama.Vi ne ta Vi zu le,re dak to reNUMURA INTERVIJA4BILANCES JURIDISKIE PADOMINUMURA INTERVIJA5Nr. 3 (69), 2019. gada martsSankciju neievērošana var kaitēt biznesamSaskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, kas stājās spēkā 2016. gada 1. martā, Ārlietu ministrija ir koordinējošā iestāde saziņā par sankciju noteikšanu, ieviešanu un izņēmumu piemērošanu Latvijā. Tās uzdevumos ietilpst informēt gan starptautiskās organizācijas, gan Latvijas un ārvalstu kompetentās institūcijas. Ministrija arī rīko dažādus seminārus, kuros skaidro sankciju jēgu un būtību. Uz sarunu par to, kas uzņēmējiem būtu jāzina sankciju sakarā, aicinājām Elīzu Grīsli, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas eksperti. Viņa ir ieguvusi maģistra grādu starptautiskajās publiskajās tiesībās Leidenes Universitātē Nīderlandē un patlaban strādā ar sankciju jautājumiem, informējot par tiem valsts institūciju, banku un fi nanšu nozares pārstāvjus, kā arī uzņēmējus.Kā līdz šim saistībā ar sankciju ievērošanu ir veidojusies ministrijas sadarbība ar uzņēmējiem?Ārlietu ministrijas pārstāvji regulāri tiekas ar Latvi-jas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, arī dažā-du nozaru asociācijām, un ar to starpniecību esam aicinājuši uzņēmējus uz ministrijas rīkotajiem se-mināriem. Tāpat uzturam sakarus caur mūsu Ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas nodaļu, Latvijas In-vestīciju un attīstības aģentūru. Cenšamies sasniegt tieši tos uzņēmējus, kuriem šie sankciju jautājumi ir ļoti aktuāli.Var teikt, ka galvenās problēmas, ar kurām sa-skaras uzņēmēji, mēs pārzinām un arī cenšamies rast tām risinājumus. Marta sākumā publicēsim vairākus jaunus informatīvos materiālus, kas lieti noderēs uz-ņēmējiem.Kādi jautājumi galvenokārt interesē mūsu uzņēmējus sankciju sakarā?Viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem – esmu uzņēmējs, kas man saistībā ar sankcijām būtu jāzina, kur es to varu uzzināt?Taču katram uzņēmējam ir jāsāk ar savas darbī-bas un biznesa modeļa izvērtēšanu, ko mēs dēvējam par risku izvērtēšanu. Mazam uzņēmumam, kurš nodarbojas tikai ar tirdzniecību Latvijā, šādu risku varētu būt mazāk nekā lielam uzņēmumam, kurš veic eksportu uz trešajām valstīm, kam ir sadarbība ar ASV vai Krievijas partneriem. Pēdējā gadījumā riska profi ls noteikti ir ļoti plašs, un, iespējams, būs nepie-ciešama tāda profesionāļa palīdzība, kurš palīdzēs izveidot sankciju riska iekšējo kontroles sistēmu.Pirmā vieta, kur ikvienam būtu jāieskatās, ir Ār-lietu ministrijas mājaslapa. Tās sadaļā „Ārpolitika” ir izveidota apakšsadaļa „Sankcijas”, kur sniegta informācija gan par sankciju būtību, gan norādes, kur meklēt informāciju par konkrētām sankcijām. Foto: Aivars SiliņšTāpat ir norādīts e–pasts sankcijas@mfa.gov.lv, kur sūtīt jautājumus, kas saistās ar sankciju ievērošanu.Pieņemsim, ka patlaban vēl neliels uzņēmums apsver iespēju sākt eksportu uz ārvalstīm, ir dzirdējis, ka pastāv sankcijas, taču īsti nesaprot, kāpēc bija nepieciešams tās ieviest. Kā jūs to paskaidrotu?Atgādināšu, ka sankcijas ir ārpolitikas instruments, kas vēsturiski aizsācies Apvienoto Nāciju Organi-zācijā. ANO dalībvalstis konsensā vienojās, ka kādā valstī pastāv tāds politiskais režīms, kura uzvedību vajadzētu mainīt. Lai nevajadzētu izmantot spēku, piemēram, militāru iejaukšanos, tiek izmantota alternatīva metode – sankcijas. Sākotnēji tie bija dažādi ekonomiskie ierobežojumi, piemēram, no-teiktu preču, arī ieroču embargo, lai liktu vienam spēlētājam, kurš nespēlē pēc vispārpieņemtiem starptautiskiem noteikumiem, mainīt savu uzve-dību. Sankciju ideja nav sodīt, bet gan panākt, lai tiktu mainīta uzvedība. Tā tas savulaik bija ar Dien-vidāfriku un Dienvidrodēziju, kur valdīja aparteīds un tika konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi. Pret šīm valstīm tika izveidoti pirmie sankciju režīmi. ANO kopš tā laika ir noteikusi ap 30 dažādu sankciju režīmu, no kuriem daudzi jau ir izbeigti, tostarp pavisam nesen atcelti sankciju režīmi pret Erit-reju un Sudānu, jo abas valstis ir mainījušas savu uzvedību un rīkojušās tā, kā to sagaida starptau-tiskā sabiedrība. Patlaban aizvien vēl spēkā ir 14 sankciju režīmi.Katrai ANO dalībvalstij ir pienākums ievērot sankcijas, kuras tiek noteiktas ar ANO Drošības padomes rezolūciju. Teorētiski katrai valstij ir arī jāatskaitās, kā šīs noteiktās sankcijas pret attiecī-gajām valstīm un teritorijām tiek ievērotas. Ir arī noteikti sankciju režīmi ne tikai pret valstīm, bet arī starptautiskām teroristu organizācijām.Eiropas Savienība (ES) savukārt centralizē-ti ievēro ANO noteiktās sankcijas, respektīvi, tā pārņem jeb transponē visas ANO sankcijas, un tās kļūst par ES sankcijām, kas juridiski ir saistošas visām ES dalībvalstīm. Papildus ES var noteikt arī savas autonomās sankcijas, ja tās nav bijis iespējams ieviest ANO ietvaros. Tādas ir ES noteiktās sank-cijas gan pret Sīriju, gan pret Krieviju saistībā ar 2014. gada notikumiem Ukrainā, kad tika aizskar-ta Ukrainas teritoriālā vienotība. Arī Latvijā kopš 2014. gada sankciju nozīme ir augusi un izteikti jūtama to klātesamība mūsu ikdienas dzīvē.Latvijā uzņēmējiem sankciju jēdziens visbiežāk saistās ar Krievijas tirgu. Var rasties jautājums: vai tas nozīmē jebkādu biznesa attiecību pārtraukšanu, vai drīkstam turp braukt, ko iepirkt? Kā zināms, kaimiņvalsts tirgus līdz šim bijis ļoti nozīmīgs mūsu valsts ekonomikai. Sankcijas nozīmē, ka ir noteikti dažādi ierobežo-jumi. Lai saprastu, vai sankcijas varētu attiekties arī uz konkrēto uzņēmējdarbību, jāsāk ar to, ka jānoskaidro, kādi ir šie ierobežojumi. Vai precei, ko vēlas tirgot, ir noteikti ierobežojoši pasākumi. Tie uzņēmumi, kuri Latvijā tirgojas ar divējādas nozīmes precēm, kam var būt gan ikdienišķs, gan arī militārs pielietojums, – dažādas tehnoloģijas, programmatūras, ķīmiskas vielas u.tml. – un ko var uzskatīt par stratēģiskas nozīmes precēm, pārsvarā ļoti labi zina, kādi ir noteiktie ierobežojumi. Katra stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta vai tranzīta gadījumā ir nepieciešama licence, kuras sa-ņemšanai pieteikums jāiesniedz Ārlietu ministrijā, kur ar to nodarbojas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta nodaļa, bet attiecīgu komisiju vada Ārlietu ministrijas valsts sekretārs. Sankcijas var noteikt tikai kāda noteikta vei-da, kuras ir aizliegts ievest valstī, piemēram, Zie-meļkorejā tādas būs jebkāda veida luksusa preces. Savukārt Krievijā tie pārsvarā ir fi nanšu ierobe-žojumi pret konkrētām personām – to saraksts ir ļoti garš. Attiecīgi, ja šai personai pieder kādi uzņēmumi vai tā ir starp uzņēmuma valdes locek-ļiem, vai tai ir efektīvā kontrole pār uzņēmumu, tad liegums attiecas arī uz sadarbību ar konkrēto uzņēmumu. Tātad pirmais solis būtu saprast sankciju vei-du pēc būtības, kādi ir ierobežojošie pasākumi, uz kādām precēm tie attiecas, un tad nākamais solis ir saprast, vai fi ziskā vai juridiskā persona, ar ko vei-dojas sadarbība, sankciju izpratnē ir „tīra”. To visu var pārbaudīt sankciju sarakstos. Ārlietu ministrijas mājaslapā ir atrodamas norādes uz šiem sarakstiem.Vai sankcijas attiecas arī uz liegumu personai, kura varbūt neveic uzņēmējdarbību, iebraukt noteiktā valstī vai tās teritorijā? Atceros, Latvijā bija incidents saistībā ar tūrisma braucieniem uz Krimu. Par tūrisma operatoru darbību Latvijā ir atbildīga Ekonomikas ministrija, kura šo gadījumu izskatīja. Latvijā sankcijas aizliedz sniegt tūrisma pakalpoju-mus uz Krimu. Tas attiecas arī uz kruīzu kuģiem, jo Ukrainas valdība ir noteikusi, ka Krimas jūras ostas Kerča, Jalta, Sevastopole, Feodosija un Eipatorija ir slēgtas starptautiskajai kuģošanai.NUMURA INTERVIJA6BILANCES JURIDISKIE PADOMIArī Latvijā kopš 2014. gada sankciju nozīme ir augusi un izteikti jūtama to klātesamība mūsu ikdienas dzīvē.SVARĪGI ZINĀT!Sankciju iespējamie veidi: fi nanšu ierobežojumi – aizliegts darīt pieejamus fi nanšu līdzekļus sankciju subjektam; civiltiesiskie ierobežojumi – sankciju subjektam ierobežotas tiesības rīkoties ar savu mantu; ieceļošanas ierobežojumi – sankciju subjektam aizliegts ieceļot, uzturēties vai šķērsot Latvijas teritoriju tranzītā; stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi – aizliegums sankciju subjektam atsavināt vai darīt pieejamas noteikta veida stratēģiskas nozīmes jeb divējāda lietojuma preces; tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi – aizliegts organizēt tūrisma braucienus uz konkrētām teritorijām.Par sankciju ievērošanu atbildīgās iestādes Latvijā: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – par ieceļošanas ierobežojumiem; Ekonomikas ministrija – par tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumiem; Finanšu un kapitāla tirgus komisija – par fi nanšu ierobežojumiem; Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests – par fi nanšu ierobežojumiem terorisma fi nansēšanas un proliferācijas (masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas) fi nansēšanas izskaušanai; Valsts ieņēmumu dienests – par fi nanšu un civiltiesisko ierobežojumu izpildi attiecībā uz tā uzraudzībā esošajām ar fi nanšu nozari saistītajām personām; Patērētāju tiesību aizsardzības centrs – par fi nanšu un civiltiesisko ierobežojumu izpildi attiecībā uz to uzraudzībā esošajām personām, kas nodarbojas ar kreditēšanu un parāda atgūšanas pakalpojumiem; Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa – par civiltiesisko sankciju attiecībā uz nekustamo īpašumu izpildi.Likums paredz, ka valdība, nosakot nacionālās sankcijas, papildus minētajām var norādīt arī citas atbildīgās iestādes.Attiecībā uz Doņecku un Luhansku ir jāņem vērā, ka šajās teritorijās pastāv citi ierobežojumi. Par tiem arī esam saņēmuši jautājumus no uzņē-mējiem. Sankcijas nosaka, kādas preces ir aizliegts turp vest, kā arī ir noteikts liegums sadarboties un sniegt fi nanšu pakalpojumus konkrētām personām. Ne visu veidu tirdzniecība ir aizliegta, tāpēc uz-ņēmēji var konsultēties Ārlietu ministrijā, un mēs informējam, kādas sankcijas ar attiecīgo teritoriju ir spēkā. Uzņēmējiem norādām arī uz politisko klimatu, jo, iespējams, sadarbība legāli var notikt, taču aicinām izvērtēt riskus un pārliecināties, ka aiz sadarbības partnera, kurš varbūt nav iekļauts sankciju sarakstā, nestāv kāds, uz kuru sankcijas tomēr attiecas. Jāvairās no tā, lai nesanāktu nejaušs sankciju pārkāpums.Tas nozīmē, ka ekonomiskā sadarbība varētu turpināties, taču pastāv jau arī ētiski apsvērumi, vai valstī, kurā noteiktas sankcijas pret daudzām personām, būtu ieteicams, piemēram, rīkot koncertus, teātra kolektīvu izbraucienus. Mākslinieki gan uzskata, ka tādā veidā iespējams arī nest vēstījumu, kas aicina izvērtēt politisko situāciju.No ētikas viedokļa to, protams, var vērtēt. Saskaņā ar Latvijas nostāju Ukrainas suverenitātes un teri-toriālās integritātes jautājumos Krimas Autonomā Republika tiek atzīta par neatņemamu Ukrainas sastāvdaļu, tāpēc ministrija aicina Latvijas iedzī-votājus nepiedalīties starptautiskos sporta un kul-tūras pasākumos, kurus Krimā organizē Krievijas Federācija.7Nr. 3 (69), 2019. gada martsFoto: Aivars SiliņšJa, piemēram, Latvijas iedzīvotājam Krimā dzīvo radi un ir vēlme tos apciemot, vai arī tad nebūtu vēlams apmeklēt šo teritoriju?Noteikti būtu jāapsver, kā tiek plānota nokļūšana Krimā, vai netiek izmantoti tūrisma pakalpojumi, jo to sniegšana attiecībā uz Krimu un Sevastopoli ir aizliegta. Pieņemu, ka būs grūti atrast veidu, kā šādu braucienu praktiski realizēt, lai gan teorētiski tas ir iespējams. No sankciju viedokļa arī jāraugās, kam tiek veikti maksājumi, vai nav iesaistītas ne-vēlamas personas. Tāpat tas ir arī jautājums par vīzu nepiecieša-mību, jo Latvijas nepilsoņiem ieceļošanai Ukrainā nepieciešams saņemt Ukrainas vīzu. Lai arī Lat-vijas pilsoņiem nav nepieciešama vīza ieceļošanai Ukrainā, iebraukt Krievijas prettiesiski anektētajā Ukrainas administratīvajā teritorijā atļauts tikai caur Ukrainas robežkontroles punktiem, saņemot īpašu Ukrainas varas iestāžu atļauju. Detalizētu in-formāciju par ieceļošanas kārtību Krimā var saņemt Ukrainas vēstniecībā Latvijā.Sankcijas tātad attiecas ne tikai uz juridiskajām personām, bet arī fi ziskajām personām, tas nozīmē, ka ikvienam, arī saimnieciskās darbības veicējam fi ziskai personai, jāievēro likuma normas.Sankcijas jāievēro pilnīgi visiem, arī valsts iestādēm un pašvaldībām, jo tām, piemēram, var rasties zi-nāma saskare ar sankciju noteiktajiem ierobežoju-miem, rīkojot publiskos iepirkumus. Sankciju ideja jau ir tāda, ka no visiem tiek ievērota vienprātība un netiek dota iespēja tam, kurš ir sankcionēts, kaut kādā veidā izvairīties vai apiet sankcijas, jo tad jau nevarēs panākt, lai tiktu mainīta tā uzvedība. Vai arī Latvija ir izdevusi kādas sankcijas, vai tikai pie mums spēkā ir ANO un Eiropas Savienības ieviestās sankcijas?Mums ir arī savas nacionālās sankcijas, 2017. gada 1. augustā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi un rīkojums, kas paredz sankcijas pret subjektiem, kas saistīti ar Ziemeļkorejas īstenoto kodolpro-grammu un politisko režīmu. Līdz ar to kā fi ziskām, tā juridiskām personām ir pienākums iesaldēt visus fi nanšu līdzekļus un fi nanšu instrumentus, kas ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā vai kontrolē; liegt sankciju subjektam piekļuvi fi nanšu līdzekļiem un fi nanšu instrumentiem; nesniegt sankciju sub-jektam starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteiktos fi nanšu pakalpojumus.Nacionālās sankcijas saistītas ar gadījumiem, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija sodīja vai-rākas bankas Latvijā, jo tika konstatēti starptautis-ko sankciju apiešanas fakti. Caur Latvijas bankām bija plūdusi nauda, kas saistīta ar Ziemeļkorejas kodolieroču programmu. Attiecīgi ar Ministru kabineta rīkojumu nacionālajā sankciju sarakstā iekļāva vienu Taivānas pases turētāju un vienu Zie-meļkorejas pilsoni, kā arī uzņēmumu, kura patiesais labuma guvējs ir šis Ziemeļkorejas pilsonis.Jādomā, ka gan jau arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ir bijuši riski, kas saistīti ar starptautiskajām sankcijām.Tiekoties ar kaimiņvalstu kolēģiem gan Briselē, gan citos formātos, vienmēr pārrunājam šos jau-tājumus. Latvija Baltijas valstu vidū bija pirmā, kas pieņēma savu sankciju likumu, tāpēc igauņu kolēģi ar mums aktīvi konsultējās, viņiem šāds regulējums tapis salīdzinoši nesen. Lai arī mums juridiskās sistēmas atšķiras, tomēr principi ir lī-dzīgi. Tāpat, arī attīstot mūsu valsts regulējumu, smeļamies pieredzi, kā nacionālie likumi darbojas citviet. Esam pētījuši, kā citās valstīs notiek sa-darbība un komunikācija ar uzņēmējiem. Mūsu semināros apmeklētāji norādījuši, ka piemēram, Lielbritānijā ir izdotas rokasgrāmatas ar skaidro-jumiem par sankciju ievērošanu pārsimts lappušu biezumā. Ārlietu ministrijas mājaslapā arī ir at-rodami ļoti daudzi materiāli par sankciju regu-lējumu, nemitīgi tos papildinām un tulkojam no angļu valodas. Vēl mazāk zināma sankciju grupa ir tā, ko nosaka mūsu stratēģiskais sadarbības partneris – Amerikas Savienotās Valstis.Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu mums Latvijā ir sais-tošas arī citu starptautisko organizāciju, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu noteiktās sankcijas. Tās var tikt piemē-rotas likumā noteiktajos gadījumos, kad NATO dalībvalstu, tai skaitā ASV, sankcijas būtiski ietek-mē Latvijas fi nanšu un kapitāla tirgus intereses. Latvijā ASV OFAC (Offi ce of Foreign Assets Control) sankcijas tiek galvenokārt ievērotas pub-liskajā iepirkumā un fi nanšu darījumos. Šo sankciju neievērošanas gadījumā Latvijā var tikt liegta pie-eja transakcijām ASV valūtā, apturēti darījumi un trans akcijas, tādējādi liedzot veikt nepieciešamos maksājumus.NUMURA INTERVIJA8BILANCES JURIDISKIE PADOMIFoto: Aivars SiliņšASV OFAC sankcijas mums saistošas kopš Latvijas sankciju likuma grozījumiem 2018. gada 12. jūlijā. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus ko-misija šā gada 29. janvārī apstiprinātajos Sankci-ju riska pārvaldīšanas normatīvajos noteikumos ir skaidrojusi, ka Latvijā par fi nanšu un kapitāla tirgus intereses būtiski ietekmējošām uzskatāmas tādas ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras ofi ciālajā va-lūtā (izņemot eiro) galvenokārt tiek veikti norēķi-ni starptautiskajā tirdzniecībā un fi nanšu tirgos un kuras noteikto sankciju neievērošanas gadījumā var tikt būtiski apgrūtināta fi nanšu un kapitāla tirgus dalībnieku piekļuve starptautiskajai fi nanšu norē-ķinu sistēmai. Ārlietu ministrijas mājaslapā esam arī skaidro-juši par ASV OFAC sankcijām, kā arī norādīju-ši, kur par tām lasīt angļu valodā jau pirmavotos OFAC datubāzē. Arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles die-nesta) mājaslapā ir atrodama informācija par šīm sankcijām, taču galvenokārt tās attiecas uz Kontro-les dienesta pārraudzības jomu. Noteikti jāuzsver, ka tā ir pašu uzņēmēju at-bildība ievērot, lai netiktu noslēgti kādi līgumi ar partneriem vai klientiem, kas ir vai varētu būt šajā sarakstā, un jo īpaši jāuzmanās no Krievijas uzņē-mumiem, kas varētu atrasties OFAC sarakstā, taču nav iekļauti ES sankciju sarakstā. Ir bijuši vairāki gadījumi, ka tad, kad tika slēgts līgums, uzņēmums nebija iekļauts sarakstā, bet pēc tam tika iekļauts, un patlaban Latvijas uzņēmumam nav nekādas ie-spējas pildīt noslēgto līgumu, veikt kādus maksā-jumus. Diemžēl no Latvijas puses nevaram panākt, ka šādas sankcijas tiktu atceltas vai mainīta ASV attieksme pret konkrēto gadījumu. Esam centušies visiem spēkiem palīdzēt un rast risinājumu, taču jāņem vērā, ka tas jau ir citas valsts ārpolitiskais diskurss. Ja arī izdodas panākt kādus izņēmumus, tad jārēķinās, ka būs jāalgo ASV advokāti, un tas var izrādīties ļoti dārgs process. Tāpēc paša uzņē-mēja interesēs ir sevi no šādiem gadījumiem pa-sargāt. Sankciju neievērošana var ļoti apgrūtināt dzīvi kā uzņēmumam, tā pašiem uzņēmējiem, jo var, piemēram, tikt piemērots liegums uzņēmuma amatpersonām un īpašniekiem iebraukt ASV.Kas ir svarīgākais, kas uzņēmējam būtu jāzina par sankciju riska iekšējās kontroles sistēmu? Kā tai būtu jādarbojas praksē?Tā ietver jau daudz ko no tā, ko iepriekš esmu minē-jusi. Vispirms būtu svarīgi izvērtēt riskus, atbildot uz šādiem jautājumiem: vai uzņēmums ir mazs, vidējais vai liels; vai darbība norit Latvijā, Eiropas Savienībā, visā pasaulē? Attiecīgi, ja darbība norit visā pasaulē, tad jāvērtē, kuros reģionos, jo, piemēram, Āfrikā ir vairāki sankciju režīmi un ļoti konkrēti sadarbības ierobežojumi. Tāpat jāizvērtē ģeopolitiskie riski. Ja sadarbība plānota ar Krieviju, tad rūpīgi jāvērtē, kādas preces, kādi sadarbības partneri iesaistīti. Uzņēmēji nereti prasa, kā ir iespējams pārbaudīt pilnīgi visus sadarbības partnerus, jo tie var būt simtiem vai tūkstošiem?Visbiežāk jau sankcionētas personas nav ierindas uzņēmēji, tie ir starptautiski spēlētāji, kas ir iden-tifi cēti par ļoti smagiem starptautisko tiesību pār-kāpumiem, kā arī ir režīmam pietuvinātas personas. Ir valstis, kur sankcijām pakļautas tikai dažas fi -ziskās personas un pāris uzņēmumu vai arī kon-krētas nozares. Jāsāk ar to, ka izpēti veic internetā, pārbauda Ārlietu ministrijas mājaslapā atrodamos informācijas pirmavotus. Tā visai ātri var nonākt pie secinājuma, vai konkrētais uzņēmums varētu būt saistīts ar noteiktajām sankcijām.Vai šis izpētes darbs būtu kaut kādā veidā jādokumentē, lai pierādītu, ka veikta iepriekšēja izpēte?Ar iekšējās kontroles sistēmu saprotam, ka uzņē-mumā ir izpratne par sankcijām un attiecīgi veikti konkrēti soļi, lai mazinātu riskus. Tāpēc, ja ierodas uzraugi un vērtē iekšējo kontroles sistēmu, svarīgi, lai var attiecīgi nodemonstrēt, kā tiek izvērtēti riski. Mazam uzņēmumam tas var būt ļoti īss apraksts, kur fi ksēts, kā notiek šī risku identifi cēšana. Lielā uzņēmumā tas, visticamāk, būs daudz apjomīgāks dokuments, kā arī būs norīkots cilvēks, kurš ikdie-nā strādā ar atbilstības kontroles nodrošināšanu. Bankās, kur šie jautājumi tiek ļoti nopietni vērtēti, reizēm strādā pat vesela nodaļa. Attiecīgi, ja rodas aizdomas par sankciju pār-kāpumiem, par to ir jāziņo atbildīgajām iestādēm Latvijā. Nesenie likuma grozījumi arī paredz, ka aktīvāk tiks iesaistītas nozaru asociācijas. Ja tie-šām ir nopietns pamats aizdomām, iespējams arī ziņot Valsts policijai. Sodu par sankciju pārkāp-šanu nosaka Krimināllikuma 84. pants, paredzot, ka maksimālais sods par starptautisko vai Latvijas Republikas nacionālo sankciju pārkāpšanu ir brī-vības atņemšana līdz astoņiem gadiem.Ar Elīzu Grīsli sarunājās Vineta VizuleJāizvērtē ģeopolitiskie riski. Ja sadarbība plānota ar Krieviju, tad rūpīgi jāvērtē, kādas preces, kādi sadarbības partneri iesaistīti.NUMURA INTERVIJA9Nr. 3 (69), 2019. gada martsNext >