< Previous10BILANCES JURIDISKIE PADOMIJURISTA PADOMSAr 2017. gada 15. jūnijā pieņemtajiem grozīju-miem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2017. gada 13. jūlijā, tika grozīta 314.1 panta pirmā daļa, kur likumdevējs norādīja, ka uzņēmuma darbību var izbeigt, pamatojoties uz komercreģistra iestādes lēmumu, ja uzņēmums atbilstoši Komerclikuma 12. panta ceturtajai daļai nav sasniedzams juridiska-jā adresē un divu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdi-nājuma saņemšanas nav novērsis norādīto trūkumu. Savukārt Komerclikuma 12. panta ceturtajā daļā ir norādīts: „Ja komersantam tiek nosūtītas zi-ņas, dokumenti vai cita korespondence uz komerc-reģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu kores-pondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta.” Komerclikuma komentāros iepriekšminētās tiesību normas mērķis ir izskaidrots kā „(..) trešās personas aizsardzība, nosakot komersanta juridiskās adreses publiskās deklarēšanas (ierakstīšanas ko-mercreģistrā) tiesiskās sekas”. Tātad šī tiesību norma „(..) ievieš korespondences saņemšanas prezumpci-ju, ja šī korespondence nosūtīta uz komercreģistrā ierakstīto komersanta juridisko adresi”. Svarīgs ir tikai korespondences nosūtīšanas fakts, nevis tās saņemšanas fakts, proti, „(..) vai adresāts šo kores-pondenci ir saņēmis, nav svarīgi, jo ar juridiskās ad-reses deklarāciju publiskā reģistrā (komercreģistrā) attiecīgais komersants ir apņēmies atzīt sev par sais-tošu”. Turklāt, deklarējot uzņēmuma juridisko adresi komercreģistrā, komersants „nevar atsaukties uz to, ka faktiskā adrese nesakrīt ar juridisko adresi1”. Ņemot vērā iepriekšminētos grozījumus Komerclikumā, var secināt, ka jautājums par ko-respondences saņemšanu kā kritēriju uzņēmuma sasniedzamības noteikšanai ir aktuāls, un var pro-gnozēt, ka Uzņēmumu reģistra sagatavoto brīdinā-jumu par uzņēmumu neatrašanos norādītajā juri-diskajā adresē, kā arī korespondences nesaņemša-nas dēļ likvidēto uzņēmumu skaits turpinās augt.Šajā rakstā autori analizēs korespondences ne-saņemšanas nelabvēlīgās sekas un apskatīs iespējas, kuras uzņēmums var izmantot, lai nepieļautu šādu seku iestāšanos. UR tiesības un rīcība, saņemot informāciju, ka uzņēmums nav sasniedzams juridiskajā adresēAr iepriekš minētajiem grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir būtiski paplašinā-jis Uzņēmumu reģistra (turpmāk – UR) pilnvaras attiecībā uz UR tiesībām izbeigt komersantu dar-bību. Nu jau gandrīz divus gadus Komerclikuma tiesību normas paredz, ka uzņēmuma darbību var izbeigt, pamatojoties uz UR lēmumu, ja uzņēmums atbilstoši Komerclikuma 12. panta ceturtajai daļai nav sasniedzams tā juridiskajā adresē un divu mē-nešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsis norādīto trūkumu. Atbilstoši minētajai tiesību normai, ja uzņēmuma valde nav sastopama uzņēmuma juridiskajā adresē, tad persona ir tiesīga par to informēt UR. Gadījumos, ja UR ir saņemta informācija, ka uzņēmums nav sasniedzams tā juridiskajā adresē, UR valsts notārs nosūta uzņēmumam brīdinājumu, aicinot uzņēmumu divu mēnešu laikā novērst kon-statēto trūkumu, iesniedzot UR paskaidrojumu par nesasniedzamību juridiskajā adresē vai pieteikumu par juridiskās adreses maiņu. Ja uzņēmums divu mēnešu laikā nenovērš UR norādīto trūkumu, tas var būt par pamatu uzņēmuma darbības izbeigšanai un likvidācijai. Proti, pēc brīdinājumā noteiktā ter-miņa notecējuma UR valsts notārs pieņem lēmumu 1 „Komerclikuma komentāri”, Aigars Strupišs, 2003, Izdevējs „A. Strupiša juridiskais birojs” SIA, 86.–87. lpp.Korespondences nesaņemšana juridiskajā adresē var novest pie uzņēmuma likvidācijasUzņēmuma juridiskās adreses deklarēšanas regulējums un tiesiskās sekas ir noteikti Komerclikumā. Komerclikuma 139. panta pirmajā daļā uzņēmuma juridiskā adrese ir defi nēta kā „adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis)”.11Nr. 4 (70), 2019. gada aprīlisJURISTA PADOMSpar uzņēmuma darbības izbeigšanu. Atbilstoši Komerclikuma 314.1 panta trešajai daļai šāds UR valsts notāra lēmums stājas spēkā viena mēneša lai-kā pēc tā paziņošanas uzņēmumam, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts. UR, saņemot informāciju par uzņēmuma ne-atrašanos tā juridiskajā adresē, ir tiesisks pamats prezumēt, ka uzņēmuma vadība (valde) neatrodas tās juridiskajā adresē, un nosūtīt uzņēmumam Komerclikumā paredzēto brīdinājumu, kuru nosū-ta ierakstītā pasta sūtījumā. Nosūtot brīdinājumu, UR dod uzņēmumam iespēju paust tās viedokli par administratīvajā procesā konstatētajiem apstākļiem. Brīdinājumā UR cita starpā arī norāda, ka gadīju-mā, ja divu mēnešu laikā UR nesaņems uzņēmuma paskaidrojumus vai pieteikumu juridiskās adreses maiņai, UR var izbeigt uzņēmuma darbību. Savukārt, ja uzņēmums divu mēnešu laikā ie-sniedz paskaidrojumus, kuros norāda, ka ir sasnie-dzams tā juridiskajā adresē, vai iesniedz pieteiku-mu juridiskās adreses maiņai, tad UR uzsākto ad-ministratīvo procesu izbeidz un nepieņem lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu.Iestājoties visiem Komerclikuma 314.1 panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajiem priekšno-teikumiem, UR pieņem obligāto administratīvo aktu – lēmumu par uzņēmuma darbības izbeig-šanu. Gadījumos, kad pieņemtais lēmums netiek apstrīdēts Komerclikumā noteiktajā termiņā, tas, iestājoties apstrīdēšanas termiņa notecējumam, stājas spēkā un UR izdara ierakstu par uzņēmuma darbības izbeigšanu un uzņēmuma amatpersonu atcelšanu no to pienākumu pildīšanas. Vienlaikus ar ieraksta izdarīšanu UR ofi ciālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis izsludina paziņojumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu. Minētajā pa-ziņojumā UR cita starpā uzaicina uzņēmuma lik-vidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt UR pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Saņemot pirmo uzņē-muma likvidācijā ieinteresētās personas iesniegto pieteikumu par likvidatora iecelšanu, UR reģistrē uzņēmuma likvidācijas procesa uzsākšanu un lik-vidatora iecelšanu. Attiecīgi tālāk norisinās uzņē-muma likvidācijas process, kā rezultātā uzņēmums tiek izslēgts no komercreģistra. Tomēr arī gadījumos, kad Komerclikumā no-teiktie termiņi ir nokavēti, uzņēmums kā admi-nistratīvā procesa dalībnieks var vērsties UR ar lūgumu atjaunot procesuālo termiņu.Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 46. panta pirmo daļu nokavēto procesuālo termi-ņu var atjaunot iestāde (UR) pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. Šajā sakarā jāatceras, ka UR sūtītās korespon-dences nesaņemšana nav pietiekams attaisnojošs iemesls. Kā jau tika norādīts raksta ievadā, ja uz-ņēmumam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz komercreģistrā ierakstīto tās juridisko adresi, uzskatāms, ka uzņēmums šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņē-mis, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Savukārt Paziņošanas likuma 8. panta otrā un trešā daļa paredz, ka dokuments, kas paziņots kā vienkāršs pasta sūtījums, uzska-tāms par paziņotu astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments, bet dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sū-tījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Atbilstoši minētajām tiesību normām uzņēmumam ir jārūpējas par korespon-dences saņemšanu tā juridiskajā adresē. Saskaņā ar iepriekš minēto tas vien, ka uzņēmums nav saņēmis Foto no ZAB Skrastiņš un Dzenis arhīvaAleksandrs Kogucs,zvērinātu advokātu biroja Skrastiņš un Dzenis vecākais jurists Evija Ābele,zvērinātu advokātu biroja Skrastiņš un Dzenis juriste Ja uzņēmums divu mēnešu laikā nenovērš UR norādīto trūkumu, tas var būt par pamatu uzņēmuma darbības izbeigšanai un likvidācijai.12BILANCES JURIDISKIE PADOMIJURISTA PADOMSUR sūtīto brīdinājumu vai lēmumu par uzņēmu-ma darbības izbeigšanu, nevar būt par pamatu, lai atceltu iepriekš minēto lēmumu.VID tiesības un rīcība, saņemot informāciju, ka uzņēmums nav sasniedzams juridiskajā adresēVar gadīties, ka UR korespondences nesaņem-šanas dēļ uzņēmums uzzina par UR lēmumu re-ģistrēt uzņēmuma darbības izbeigšanu un izmaiņas amatpersonu sastāvā tikai pēc tam, kad konstatē, ka uzņēmumam ir bloķēta pieeja Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Elektroniskās deklarē-šanas sistēmai (turpmāk tekstā – EDS)2.EDS piekļuves bloķēšanas pamats ir tas, ka uzņē-muma valde zaudē tiesības pārstāvēt uzņēmumu dēļ UR lēmuma reģistrēt izmaiņas amatpersonu sastāvā. Neapšaubāmi EDS piekļuves bloķēšana var sa-režģīt uzņēmuma darbu, proti, dažādu atskaišu un pārskatu iesniegšanu likumā noteiktajos termiņos.Bez tam Pievienotās vērtības nodokļa likuma 73. panta pirmās daļas 6. punkts paredz, ka VID iz-slēdz uzņēmumu no VID pievienotās vērtības no-dokļa maksātāju reģistra (turpmāk – PVN reģistrs), ja uzņēmums nav sasniedzams juridiskajā adresē.Turklāt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 80. panta ceturtā daļa paredz, ka VID ir tiesī-bas izslēgt uzņēmumu no PVN reģistra saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 73. panta pirmās daļas 6. punktu bez pārbaudes veikšanas un brīdinājuma nosūtīšanas par izslēgšanu no PVN re-ģistra, ja „(..) uz nodokļa maksātāja juridisko adresi (..) nosūtītais ierakstītais pasta sūtījums ir nosūtīts atpakaļ Valsts ieņēmumu dienestam ar norādi, ka adresāts šajā adresē neatrodas”.Ofi ciālā elektroniskās adrese – juridiskās adreses alternatīva vai papildu kanāls elektroniskai saziņai? 2018. gada 1. martā stājās spēkā Ofi ciālās elek-troniskās adreses likums, kas tika pieņemts 2016. gada 16. jūnijā. Ofi ciālā elektroniskā adrese nodro-šinās uzņēmuma sasniedzamību elektroniskajā vidē. Kā likuma mērķis ir norādīta elektroniskās saziņas un elektronisko dokumentu aprites nodrošināšana starp valsts iestādēm un privātpersonām. Ofi ciālās elektroniskās adreses izmantošana uzņēmumiem būs obligāta no 2020. gada 1. janvā-ra. Uzņēmuma ofi ciālā elektroniskā adrese sastāvēs no reģistrācijas numura. Pēc ofi ciālās elektroniskās adreses konta automātiskas izveidošanas un akti-vizēšanas, kas notiks laika posmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim, valsts iestāde ar uzņēmumu sazināsies elektroniski, iz-mantojot ofi ciālo elektronisko adresi. Tomēr likums satur atrunu par paredzētās do-kumentu sūtīšanas kārtības piemērošanu krimināl-procesā, civilprocesā, administratīvajā procesā tiesā, administratīvo pārkāpumu kodeksā un Satversmes tiesas procesā. Proti, šāda kārtība ir piemērojama tik-tāl, ciktāl citos likumos nav noteikta cita sūtīšanas kārtība. Piemēram, Civilprocesa likuma 56. panta sestajā daļā ir noteikts, ka juridiskajai personai tiesas dokumenti tiek piegādāti pēc tās juridiskās adreses. Tādējādi jaunais tiesiskais regulējums, ar kuru tiek ieviesta ofi ciālā elektroniskā adrese, līdz galam neatrisina jautājumu par uz uzņēmuma juridisko adresi sūtītas valsts iestāžu papīra formāta kores-pondences pilnīgu aizstāšanu ar uz uzņēmuma ofi ciālo elektronisko adresi sūtīto valsts iestāžu elektronisko korespondenci. Turklāt Ofi ciālās elektroniskās adreses likums neattiecas uz elektronisko saziņu un elektronisko dokumentu apriti starp privātpersonām. SecinājumiKomerclikumā ietvertais juridiskās adreses de-klarēšanas regulējums joprojām ir aktuāls, un uzņē-mumam ir jānodrošina korespondences saņemšana, lai novērstu nelabvēlīgas sekas, kas var iestāties, ja tiek konstatēts, ka uzņēmums nav sasniedzams ju-ridiskajā adresē. Ja uzņēmums nav sastopams tā juridiskajā ad-resē un divu mēnešu laikā no UR brīdinājuma sa-ņemšanas dienas nav novērsis konstatēto trūkumu, iesniedzot UR paskaidrojumu par nesasniedzamību juridiskajā adresē vai pieteikumu par juridiskās ad-reses maiņu, tas var novest pie uzņēmuma darbības izbeigšanas un piespiedu likvidācijas.Gadījumā, ja uzņēmums ir saņēmis brīdināju-mu par nesasniedzamību juridiskajā adresē no UR, ieteicams bez liekas kavēšanās novērst šo trūkumu, iesniedzot UR paskaidrojumus vai pieteikumu ju-ridiskās adreses maiņai.Ja tomēr visi termiņi ir nokavēti, pastāv iespēja vērst situāciju par labu, uzņēmumam vēršoties UR ar lūgumu atjaunot procesuālo termiņu.Teorētiski jaunais tiesiskais regulējums, ar kuru tiek ieviesta ofi ciālā elektroniskā adrese, var nodroši-nāt uzņēmumam iespēju saņemt no UR brīdinājumus par paskaidrojumu vai pieteikuma juridiskās adreses maiņai iesniegšanu saistībā ar uzņēmuma nesasnie-dzamību juridiskajā adresē, kas savukārt ļautu ievērot termiņus un izvairīties no uzņēmuma likvidācijas un no tās izrietošām negatīvām sekām. Materiāls tapissadarbībā arVID izslēdz uzņēmumu no VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja uzņēmums nav sasniedzams juridiskajā adresē.2 2019. gada Galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1–5n/15, punkts [8], publiski pieejams Internetā: https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta–informacija/galvena–valsts–notara–lemumi/2019–gada–galvena–valsts–notara–lemums–nr–1–5n–15/14BILANCES JURIDISKIE PADOMINormatīvie akti uzliek gan aktīvu pienākumu uzņēmumiem atklāt to PLG, gan pienākumu kon-krētam personu lokam noskaidrot darījuma attie-cību partneru PLG. PLG jautājumu aktualizējis Uzņēmumu re-ģistrs (turpmāk – UR), kas kopš 2017. gada 1. de-cembra ved PLG uzskaiti. Gadījumā, ja PLG at-bilstoši normatīvajam regulējumam netiek atklāti, UR ir tiesības izbeigt konkrēto juridisko personu darbību.PLG regulējumsNormatīvo aktu loks, kas skar PLG noskaidro-šanu, ir plašs – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizā-cijas un terorisma fi nansēšanas novēršanas likums (turpmāk – NILLTFNL), Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk – Sankciju likums), nodokļu likumi un virkne citu. Pamatā PLG identifikācija izriet no NILLTFNL prasībām, kas nosaka gan to sub-jektu loku, kam ir pienākums identifi cēt klientus un to PLG, gan arī tās fi ziskās personas, kurām ir pienākums ziņot, ka tās pašas ir kļuvušas par PLG, gan tās juridiskās personas un juridiskos veidojumus, kam ir pienākums atklāt to PLG. Taču pienākums pārbaudīt darījuma partneri un attiecīgi noskaidrot PLG var izrietēt arī no citiem speciālajiem likumiem. PLG identifi kācijas mērķisNaudas atmazgāšana, korupcija un krāpšana nodokļu jomā bieži vien ir saistīta ar sarežģītām un nepārskatāmām korporatīvo īpašumtiesību struk-tūrām, un to nolūks ir trešajām personām sarežģīt naudas plūsmu izsekošanu, slēpt personas, kas gūst labumu no šādas struktūras, kā arī slēpt patieso da-rījuma vai juridiskās personas izveidošanas mērķi.Nezinot savu klientu vai biznesa partneri, ju-ridiskas personas, tāpat kā fi ziskas personas, var saskarties ar dažādiem biznesa riskiem: iesaistīties darījumos ar sankciju sarakstos ietvertām perso-nām; krāpniekiem un fi ktīviem uzņēmumiem; uz-ņēmumiem, kas ir iesaistīti PVN shēmās; izmanto noziedzīgi iegūtu mantu; grib realizēt citus norma-tīvajiem aktiem pretējus mērķus. No vienas puses, PLG identifi kācijas mērķis ir pārliecināties, ka persona zina, ar ko patiesībā tiek nodibinātas darījuma attiecības, tādā veidā mazi-not biznesa riskus, savukārt, no otras puses, tas ir līdzeklis, lai ierobežotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma fi nansēšanas riskus, vei-cinātu uzticēšanos juridisko personu veiktajiem da-rījumiem un fi nanšu sistēmai un uzņēmējdarbības videi kopumā un mazinātu iespēju izmantot juri-diskās personas prettiesiskām darbībām, tādējādi aizsargājot citu personu tiesības.PLG defi nīcijaPLG defi nīcija, uz kuru atsaucas arī citos liku-mos, ir nostiprināta NILLTFNL 1. panta 5. pun-ktā. PLG ir fi ziskā persona: a) kurai juridiskajā personā tiešas vai netiešas līdz-dalības veidā pieder vairāk nekā 25% no juridis-kās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām; vai b) kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums; vaic) kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār juridisko personu vai juridisko veidojumu. JURISTA PADOMSVai patieso labuma guvēju identifi cēšana garantē darījuma partnera pārskatāmību?Biznesa vides redzamākie spēlētāji pamatā ir juridiskās personas. Aiz katra no šiem uzņēmumiem stāv viena vai vairākas fi ziskas personas – patiesie labuma guvēji (turpmāk – PLG), kuru intereses tiek īstenotas ar juridiskās personas starpniecību. Tas, cik pārredzama ir juridiskās personas īpašumtiesību struktūra, ietekmē ne vien biznesa partneru uzticību, bet arī uzņēmuma kopējo vērtību.No defi nīcijas redzams, ka PLG vienmēr ir fi ziska persona. Galvenais kritērijs PLG noskaid-rošanai ir, vai persona īsteno kontroli pār juridisko personu vai juridisko veidojumu, proti, pieņem lē-mumus un gūst labumu. Tādēļ bieži vien nepietiek iegūt informāciju vienīgi par juridisko personu vai juridisko veidojumu īpašniekiem vai amatperso-nām, jo var būt situācijas, kad labumu gūst un kon-troli īsteno cita persona. Pienākums noskaidrot darījuma partneru PLGPLG noskaidrošana pirms darījuma attiecību uzsākšanas vai atsevišķos gaidījumos darījuma attie-cību laikā ir obligāta prasība NILLTFNL subjektiem, piemēram, kredītiestādēm, fi nanšu iestādēm, nodokļu konsultantiem, grāmatvežiem, zvērinātiem reviden-tiem, zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem notāriem, parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem un citiem. Taču uzņēmumiem ir jābūt uzmanīgiem – tas, ka tie neietilpst NILLTFNL subjektu lokā, kuriem ir noteikts pienākums noskaidrot darījuma partnera PLG, nenozīmē, ka pienākums identifi cēt darījuma partneri neizriet no kāda cita likuma. Piemēram, Sankciju likuma 2. panta otrā daļa nosaka, ka li-kums attiecas uz visām fi ziskajām un juridiskajām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Tas nozīmē, ka neviens uzņēmums nedrīkst veikt darbības, kas varētu veicināt Sankciju likuma pārkāpumus vai iz-vairīšanos no tā izpildes. Attiecīgi uzņēmumiem ir jāizvairās no darbībām, kas varētu veicināt fi nanšu līdzekļu pieejamību sankciju sarakstā iekļautām personām. Izvairīties no šādām darbībām var vie-nīgi, ja uzņēmumam ir skaidra tā darījuma partnera īpašumtiesību un pārvaldes struktūra.Saskaņā ar nodokļu normatīvajiem aktiem, līdz-šinējo tiesu praksi un VID ieteikumiem darījuma partnera un darījuma riska novērtēšanai var rasties gadījumi, kad uzņēmums nevar atskaitīt priekšno-dokli, ja preču piegādātājs/pakalpojumu sniedzējs nav identifi cējams vai ir citādi apšaubāms. Turklāt, nezi-not, kas ir darījuma partneris, uzņēmumam pastāv risks neapzināti iesaistīties PVN shēmā. Vienlaikus jāuzsver, ka tikai nodokļu maksātājs, kurš nezināja vai nevarēja zināt, ka attiecīgo darījumu piegādātājs bija iecerējis kā krāpšanu vai ka cits darījums, kas ietilpst piegādes ķēdē pirms vai pēc nodokļa maksātāja veiktā darījuma, ir saistīts ar PVN izkrāpšanu, nevar tikt sodīts ar priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību atteiku-mu. Tādējādi fakts, ka nodokļu maksātājs nav veicis saprātīgus pasākumus darījuma partnera un darījuma riska novērtēšanai, var radīt šaubas, ka viņš ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.Pienākums sniegt informāciju par PLGNILLTFNL ir nostiprināts pienākums juridis-kām personām un juridiskiem veidojumiem atklāt un reģistrēt to PLG UR, kas atvieglo gan juridiskām personām, gan NILLTFNL subjektiem noskaidrot, kas tad patiesībā ir to klienti un sadarbības partneri. Tikai ierobežotam personu lokam nav pienā-kuma sniegt informāciju par PLG UR.Saskaņā ar NILLTFNL fi ziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tā ir kļuvusi par juridiskās personas PLG, ir pienākums par šo faktu neka-vējoties paziņot juridiskajai personai. Savukārt juridiskajai personai un personālsabiedrībām ir pienākums pārbaudīt saņemto informāciju un ne-kavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attie-cīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniegt UR pieteikumu informācijas par PLG reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai.Sods par PLG reģistrēšanas pienākuma neie-vērošanu nav paredzēts, taču gadījumā, ja juridiskā persona nav reģistrējusi PLG, nav iespējams reģis-trēt izmaiņās valdē un dalībnieku struktūrā, savukārt jaunas juridiskas personas nav iespējams piereģis-trēt, nenorādot PLG. Turklāt PLG atklāšanas pie-nākuma neievērošana var novest pie juridiskas per-sonas darbības apturēšanas un izslēgšanas no UR.15Nr. 4 (70), 2019. gada aprīlisLīna Lazdiņa,zvērināta advokāta palīdze, KPMG Zvērinātu advokātu birojsJURISTA PADOMSNepietiek iegūt informāciju vienīgi par juridisko personu vai juridisko veidojumu īpašniekiem vai amatpersonām, jo var būt situācijas, kad labumu gūst un kontroli īsteno cita persona.Foto no KPMG Zvērinātu advokātu biroja arhīvaJURISTA PADOMS16BILANCES JURIDISKIE PADOMIDarbinieka ienākums no akciju pirkumu tie-sībām (akciju opcijām) nav apliekams ar iedzīvo-tāju ienākuma nodokli (IIN)1 un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI)2, ja akciju opciju plāna noteikumi atbilst nodokļu likumu regulējumam3 un darba devējs ir paziņojis par plānu Valsts ieņēmumu dienestam (VID).Komerclikums nosaka, ka sabiedrība var izlaist personāla opcijas, kas dod tiesības šīs sabiedrības vai ar to vienā koncernā ietilpstošu sabiedrību dar-biniekiem, valdes un padomes locekļiem iegūt tās akcijas4.Akciju opcijas parasti ir veids, kā uzņēmums darbiniekus (vai kādu daļu no tiem) motivē rū-pēties par uzņēmuma kopējo attīstību un tādē-jādi gūt fi nansiālo labumu no ieguldītā darba. Tā, piemēram, ja uzņēmumam būs izcili fi nan-šu rādītāji – arī darbinieks varēs baudīt labumu no tā, ka uzņēmuma akcijas varēs atsavināt par augstāku cenu. Turklāt akciju opcijas veicina arī uzticību uzņēmumam, jo parasti, lai tiktu pie reā-lām akcijām, darbiniekam ir jānostrādā noteikts periods, tas ir, trīs gadi. Latvijā pārsvarā šo iespē-ju izmanto ārvalstu uzņēmumu saistītās sabiedrī-bas. Tādējādi šiem darbiniekiem tiek atlīdzināts ar iespēju kļūt par daļu no sava darba devēja uz-ņēmuma, viņus ieinteresējot uzņēmuma vērtības pieaugumā.Darbinieku akciju opcijas –rīks, kā uzņēmējam motivēt darbiniekus un ietaupīt nodokļusDarbinieku akciju opcijas ļauj strādājošajiem kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem, savukārt uzņēmējam ietaupīt uz nodokļu rēķina. No uzņēmuma viedokļa raugoties, akciju opciju piešķiršana ir racionāla un fi nansiāli pamatota, ja tā tiek pareizi plānota un ieviesta.Materiāls tapissadarbībā arDažkārt pašām juridiskaj ām personām un juri-diskiem veidojumiem varētu rasties sarežģījumi no-skaidrot to PLG. Šādos gadījumos juridiskā persona to apliecina pieteikumā UR, nosakot, ka PLG nav iespējams noskaidrot. Lai gan UR pieļauj gadījumus, kad PLG netiek norādīti vispār, NILLTFNL subjekti, piemēram, bankas un fi nanšu institūcijas, sagaida, ka PLG tiks identifi cēti, liekot uzsvaru uz to, kas patiesī-bā kontrolē juridisko personu. Proti, ir gadījumi, kad, izvērtējot kontroles aspektu, tiek izvirzīta prezumpcija, ka PLG ir valde vai mātes sabiedrības valde. Līdzīga prezumpcija tiek pieņemta un apstiprināta no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas puses maksātnespējas pro-cesa gadījumos, kad tiek pieņemts, ka maksātnespējī-gās sabiedrības PLG ir maksātnespējas administrators. Prezumpciju par maksātnespējas administratoru ir plā-nots nostiprināt arī NILLTFNL ar grozījumiem, kas 26. martā tika atbalstīti iesniegšanai Saeimā.PLG reģistra loma pārredzamības nodrošināšanāŅemot vērā, ka ne vienmēr paši uzņēmumi spēj pareizi identifi cēt to PLG vai identifi cēt tos vispār, savukārt iesniegtā informācija UR netiek pārbaudī-ta, jautājums, ciktāl darījuma partneri var uzticēties UR sniegtajai informācijai, paliek atvērts. Vai šāda nepārbaudīta informācija nodrošina juridisko perso-nu īpašumtiesību struktūras pārredzamību, tādējādi veicinot uzticēšanos ne vien juridisko personu veik-tajiem darījumiem, bet arī fi nanšu sistēmai kopumā?Minētos jautājumus plānots risināt ar jaunāka-jiem NILLTFNL grozījumiem, ar kuriem likuma subjektiem tiks noteikts pienākums ziņot UR, ja tie konstatējuši, ka UR ietvertās ziņas nav patiesas. Savukārt UR reģistrs nodrošinās, ka minētā infor-mācija ir pieejama tiesību aizsardzības iestādēm. Attiecīgi ar NILLTFNL grozījumiem tiek pare-dzēts pastiprināt gan UR, gan NILLTFNL sub-jektu lomu pārredzamības nodrošināšanā.Var rasties arī situācija, kad fi ziska persona kon-statē, ka tā ir nepareizi norādīta kā kāda uzņēmuma PLG. Šādai personai būtu nepieciešams apstrīdēt UR pieņemto lēmumu Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Taču, ņemot vērā, ka Uzņēmumu reģistram nav pienākuma pārbaudīt iesniegto datu par PLG pareizību, rodas jautājums, vai iestāde vai tiesa vispār varētu nonākt pie lēmuma atcelt izdoto administratīvo aktu, jo iestādes rīcība nav bijusi pretlikumīga. Tāpēc efektīvāks veids varētu būt vēršanās pie galvenā valsts notāra par Vispārīgās datu aizsardzības regulas pārkāpumu un lūgt fi ziskās personas datu dzēšanu no publiskā reģistra.Uzņēmumu valdes locekļiem saskaņā ar Krimināllikumu (KL) ir paredzēta atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai. Saeimā 2. lasījumā ir izskatīti KL grozījumi, kas paredzēs sodu par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijām par PLG, tādējādi palielinot valdes lomu un atbildību juridiskās personas īpašumtiesību struktūras pārredzamības nodrošināšanā.17Nr. 4 (70), 2019. gada aprīlisJURISTA PADOMSVispārējā gadījumā gūtais labums no esošām un bijušajām darba attiecībām identifi cējamam darbiniekam ir apliekams ar IIN un par to veica-mas arī VSAOI (turpmāk tekstā abi kopā – algas nodokļi)5. Turklāt jebkurš šāds labums pie zinā-miem priekšnoteikumiem tiek aplikts arī ar soli-daritātes nodokli. Tikai izņēmuma gadījumos saņemtais labums no esošām un bijušām darba attiecībām nav ap-liekams ar algas nodokļiem. Darbinieku akciju opciju ienākums ir viens no šiem retajiem gadīju-miem. Darbinieku akciju opcijas ar algas nodok-ļiem neapliek!Lai darba devējs un darbinieks būtu atbrīvoti no algas nodokļu samaksas saistībā ar gūto labumu no akciju opcijām, ir jāpastāv visiem šiem nosacījumiem: akciju opciju minimālais turēšanas periods (periods no akciju pirkuma tiesību piešķirša-nas dienas līdz dienai, kad darbinieks ir tiesīgs uzsākt akciju pirkuma tiesību īstenošanu) ir ne mazāks kā 36 mēneši, akciju pirkuma tiesību turēšanas periodā (pe-riods no akciju pirkuma tiesību piešķiršanas dienas līdz akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienai) darbinieks ir darba attiecībās ar darba devēju vai tā saistīto uzņēmumu, darba devējs ir iesniedzis VID konkrētu in-formāciju par iesaistītajiem darbiniekiem un akciju opciju politiku.Ja kaut viens nosacījums nepastāv (pat ja nav iesniegta minētā informācija VID), gūtais labums no darba attiecībām apliekams ar algas nodok-ļiem. Pieredze rāda, ka VID un Finanšu ministri-ja ir samērā strikti pret visu prasīto kritēriju izpil-di. Tā, piemēram, ir bijis gadījums, ka uzņēmuma akciju opciju politika paredz, ka opciju obligātais turēšanas periods ir pat vairāk par trim gadiem un darbinieks ir strādājis uzņēmumā visu opciju tu-rēšanas periodu, bet nav laikā iesniedzis VID pra-sīto informāciju. Diemžēl arī šādā gadījumā VID uzskata, ka ir piemērojama vispārīgā kārtība. Proti, uzņēmumam un darbiniekam ir jānomaksā algas nodokļi par gūto ienākumu un tam nav tiesību piemērot nodokļu likumu labvēlīgo režīmu. Tāpat ir arī jābūt uzmanīgiem akciju opcijas politikas izstrādes laikā, paredzot konkrētus ie-robežojumus darbiniekiem piekļūt akcijām (tā saucamais iesaldēšanas periods jeb Vesting period angliski). Proti, visu trīs gadu periodā darbinie-kam ir jābūt darba attiecībās un vienlaikus tam nedrīkst būt tiesības brīvi rīkoties ar akciju opci-jām, lai varētu piemērot labvēlīgo režīmu. Visla-bāk būtu konsultēties ar profesionāļiem šajā jomā.No uzskaites viedokļa ir tikai saprātīgi, ka kat-ru gadu konkrētam darbiniekam tiek „pieskaitītas” opcijas par izvirzīto mērķu sasniegšanu – taču tam nedrīkst būt iespēja brīvi rīkoties (atsavināt, dāvi-nāt, mantot u.tml.) ar minētām opcijām vai akci-jām. Piemēram, akciju opciju plāns var paredzēt, ka par ikgadējā fi nanšu plāna izpildi darbiniekam katru gadu tiks piešķirtas 100 opcijas ar tiesībām pēc trim gadiem apmainīt savas opcijas pret 100 akcijām. Ja darbinieks visu periodu ir pildījis fi -nanšu plānus un pēc trim gadiem tam veidojas uzkrājums ar 300 opcijām, tad tikai opciju plāna beigās tam ir jābūt tiesībām apmainīt savas 300 opcijas pret 300 akcijām. Pretējā gadījumā rodas ar algas nodokļiem apliekamais ienākums, pat ja darbinieks realitātē nav atsavinājis nevienu akciju. Kā rāda prakse, vietējie uzņēmumi kūtri iz-manto šo iespēju likumīgā veidā ietaupīt uz algas nodokļu rēķina. Jāuzsver, ka nav obligāti pārveidot Latvijas sabiedrību ar ierobežotu atbildību par ak-ciju sabiedrību, lai izmantotu šo iespēju. Var pie-šķirt darbiniekiem arī opcijas iegādāties sabied-rību ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas, gan arī opcijas iegādāties ārvalstu sabiedrību kapitāla daļas vai akcijas.Jāatceras, ka, pat ja akciju opcijas piešķirtas bez maksas un labums no darba attiecībām nav bijis jāapliek ar algas nodokļiem, vēlāk, kad dar-binieks atsavina savas akcijas, no gūtā ienākuma jānomaksā kapitāla pieauguma nodoklis, kas šo-brīd veido 20%. 1 Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 43. punkts.2 Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. panta pirmā daļa.3 Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.11 pants.4 Komerclikuma 248.1 panta pirmā daļa.5 Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta otrā daļa.Foto: Oskars BriedisViktorija Kristholde–Lūse,zvērinātu advokātu biroja Vilgerts nodokļu eksperte Materiāls tapissadarbībā arVisu trīs gadu periodā darbiniekam ir jābūt darba attiecībās un vienlaikus tam nedrīkst būt tiesības brīvi rīkoties ar akciju opcijām, lai varētu piemērot labvēlīgo režīmu.JURISTA PADOMSLai Latvijas valsts iestādes pieņemtu ārvalstu iestāžu izsniegto publisko dokumentu, tam ir jā-būt legalizētam vai apstiprinātam ar apliecinājumu Apostille, ja vien nav noteikta savādāka dokumen-tu īstuma apstiprināšanas kārtība starp Latviju un attiecīgo valsti. Ja dokuments ir izdots valstī, kas nav 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijas „Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu” (turpmāk – Hāgas konvencija) dalībvalsts, dokumentu sākumā nepieciešams le-galizēt attiecīgās valsts, kurā dokuments izsniegts kompetentajā iestādē (ārvalsts Ārlietu ministrijā vai diplomātiskajā, vai konsulārajā pārstāvniecībā), un pēc tam legalizēt arī LR Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā vai Latvijas diplomā-tiskajā, vai konsulārajā pārstāvniecībā attiecīgajā ārvalstī. Savukārt tiem dokumentiem, kuri ir izdoti valstī, kas ir Hāgas konvencijas dalībvalsts, jāveic to īstuma apliecināšana ar Apostille attiecīgās ārvalsts, kura izdevusi dokumentu, kompetentajā iestādē, bez citas papildu apstiprināšanas. Līdz 2018. gada beigām nekādi papildu doku-mentu īstuma apstiprinājumi nebija nepieciešami dokumentu iesniegšanai Latvijas valsts iestādēs, ja dokuments bija izsniegts:1) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstīs vai Šveices Konfederācijā, vai2) valstīs, ar kurām LR ir noslēgusi divpusējos līgu-mus par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attie-cībām civilajās, ģimenes un krimināllietās (turp-māk – līgumi), t.i.: Baltkrievija, Igaunija, Lietuva, Kirgīzija, Krievija, Moldova, Polija, Ukraina un Uzbekistāna.Attiecībā uz ES un EEZ dalībvalstu, kā arī Šveices Konfederācijas valsts iestāžu izsniegto pub-lisko dokumentu pieņemšanu Latvijas iestādēs prakse palika nemainīga, proti, valsts iestādes pieņem privāt-personas iesniegtos dokumentus bez jebkāda īstuma apstiprinājuma. Tomēr prakse ir mainījusies attiecībā uz doku-mentiem, kas izdoti valstīs, ar kurām Latvijai ir no-slēgti līgumi (izņemot Igauniju, Lietuvu un Poliju). Līdzšinējā praksē, privātpersonām iesniedzot šajās valstīs izdotos dokumentus, Latvijas valsts iestādes neprasīja apliecināt tos ar Apostille. Šī prakse bija pa-matota ar līgumu nosacījumiem, kuri paredz, ka do-kumenti, kurus vienas līgumslēdzējas puses teritorijā noformējusi vai apliecinājusi ofi ciāla persona (notārs, ofi ciāls tulks, eksperts u.tml.) savas kompetences ro-bežās un ievērojot noteikto formu, un kas apzīmogoti ar ģerboņa zīmogu, tiek pieņemti otras līgumslēdzējas puses teritorijā bez jebkāda apstiprinājuma. Respektīvi, līdz šim, piemēram, parakstot pie zvērināta notāra dokumentus uz Krievijas Federācijā izdotas notariālas pilnvaras pamata, Latvijā zvērināti notāri notariālās darbības veica, nepieprasot pilnvaras apliecinājumu ar Apostille. Taču šobrīd prakse ir mai-nīta, un, neraugoties uz pilnvaras izdošanas datumu, parakstot pie zvērināta notāra dokumentus uz šāda veida pilnvaras pamata, izsniegtās pilnvaras autentis-kums ir jānostiprina tiesību aktos noteiktajā kārtībā, t.i., apliecinot to ar Apostille.Minētā prakse ir mainīta, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas un Ārlietu ministrijas sniegto viedokli, no kura izriet, ka līgumu nosacījumi par dokumentu pie-ņemšanu bez jebkāda papildu apstiprinājuma pieņe-mami otras līgumslēdzējas puses teritorijā tikai tad, kad līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes sav-starpēji sadarbojas procesuālo darbību veikšanai tie-siskās palīdzības ietvaros. Tādējādi, ja ārvalstu iestāžu izsniegtie publiskie dokumenti netiek sūtīti ar valstu kompetento iestāžu starpniecību tiesiskās palīdzības ietvaros, bet tos Latvijas iestādēs iesniedz privātper-sona, līgumu noteikumi par dokumentu pieņemšanu bez apliecinājuma Apostille nav attiecināmi.Šādu praksi jau kopš 2018. gada novembra ir ie-viesusi Latvijas Zvērinātu notāru padome, kam seko-jušas arī tādas valsts iestādes kā Uzņēmumu reģistrs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde u.c. Jāņem vērā, 18BILANCES JURIDISKIE PADOMIPrakses maiņa dokumentu apliecināšanai ar ApostilleBiznesa vidē ļoti bieži var rasties nepieciešamība iesniegt Latvijas iestādēs ārvalstīs izdotus dokumentus, piemēram, Krievijas Federācijā notariāli izdotu pilnvaru, pārstāvot pilnvaru devēja tiesiskās intereses Latvijas Republikas (LR) Uzņēmumu reģistrā, vai Ukrainas Republikā izdotus izglītības dokumentus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, uzaicinot darbā ārzemnieku. Ņemot vērā neseno prakses maiņu dokumentu īstuma apliecināšanai ar Apostille, ir būtiski jau iepriekš ieplānot veicamās darbības un laiku, kas nepieciešams šādu dokumentu noformēšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Rakstā ir apskatīti gadījumi, kuros, pamatojoties uz prakses maiņu, ir paredzēta dokumentu īstuma apliecināšana tiem dokumentiem, kuriem līdz šim šāds apliecinājums nebija nepieciešams. Tāpat sniegts vispārīgs ieskats par Latvijā izdotu publisko dokumentu noformēšanas kārtību, iesniedzot to ārvalstīs.ka jau uzsāktajās lietās, piemēram, pie zvērinātiem no-tāriem, attiecībā uz jau iesniegtajiem dokumentiem nav nepieciešams šo dokumentu apliecinājums ar Apostille.Ievērojot līdzšinējās prakses maiņu, nepiecie-šams ņemt vērā, ka, iesniedzot Baltkrievijā, Kirgīzijā, Krievijā, Moldovā, Ukrainā vai Uzbekistānā izdotu publisku dokumentu Latvijas iestādē, lai nostiprinā-tu dokumenta autentiskumu, jāvēršas ārvalsts, kura izdevusi konkrēto dokumentu, kompetentajā iestādē, lai apliecinātu to ar Apostille. Jāņem vērā, ka katrā valstī var būt izvirzīti dažādi nosacījumi dokumentu apliecināšanai ar Apostille, tādēļ pirms dokumentu apliecināšanas ieteicams sazināties ar ārvalsts, kas izdevusi konkrēto dokumentu, kompetento iestādi, lai precīzi noskaidrotu dokumentu apliecināšanas ar Apostille kārtību. Dokumentu īstuma apliecināšana ar Apostille var aizņemt zināmu laika periodu, piemēram, Krievijas Federācijā dokumentus ar Apostille aplie-cina trīs darba dienu laikā, bet šo termiņu Krievijas Federācijas kompetentajai iestādei ir tiesības paga-rināt līdz vienam mēnesim. Turklāt, iesniedzot ār-valstī izdotus dokumentus Latvijas iestādēs, tiem var būt nepieciešams notariāls tulkojums valsts valodā. Tādējādi pirms dokumentu iesniegšanas attiecīgajā Latvija iestādē nepieciešams laikus ieplānot veicamās darbības, kas saistītas ar iesniedzamo dokumentu no-formēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.Savukārt attiecībā uz Latvijas iestāžu izdotiem dokumentiem jānorāda, ka arī Baltkrievijā nesen ir mainīta prakse, tādēļ jāņem vērā, ka, iesniedzot do-kumentus ārvalstīs, kas ir Hāgas konvencijas dalīb-valstis, vispirms nepieciešams veikt šo dokumentu apliecināšanu ar Apostille LR Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā vai Latvijas diplomātis-kajā, vai konsulārajā pārstāvniecībā attiecīgajā valstī. Taču gadījumā, ja valsts, kurā iesniedzami Latvijas iestādes izdotie dokumenti, nav Hāgas konvencijas dalībvalsts, tad iesniedzamie dokumenti vispirms ir jā-legalizē kompetentajā Latvijas iestādē un pēc tam arī attiecīgās ārvalsts kompetentajā iestādē (informācija par to, kuras valstis ir Hāgas konvencijas dalībvalstis, ir pieejama Ārlietu ministrijas mājaslapā).Atvieglota Latvijas iestāžu izdotu dokumentu iesniegšanas kārtība saskaņā ar 1987. gada 25. mai-ja Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā un notu, kuru sagatavojusi Lietuvas Republikas Ārlietu minis-trija, noteikta Beļģijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Īrijā, Lietuvā, līdz ar to dokumentu papildu aplie-cināšana nav nepieciešama. Papildus arī jānorāda, ka no 2019. gada 16. februāra E S ir vienkāršota dažu dokumentu uzrādīšanas kārtība, piemēram, doku-mentiem, ar kuriem tiek konstatēts dzimšanas vai miršanas fakts. Tomēr jāņem vērā, ka, rodoties šau-bām par dokumentu īstumu, katrai valstij ir tiesības izvirzīt papildu prasības un veikt papildu darbības, lai pārliecinātos par iesniegto dokumentu īstumu. Tāpat arī jānorāda, lai gan Kipra un Itālija ir pievienojušās iepriekš minētajai Konvencijai par dokumentu legali-zācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā, vadoties pēc prakses, šajās valstīs, iesniedzot Latvijā izdotus publiskos dokumentus, tiek prasīts apliecināt dokumentu īstumu ar Apostille. Darba autores, pētot dokumentu autentiskuma nostiprināšanas praksi ārvalstīs, secināja, ka pastāv izņēmuma gadījumi, kad valstīs, ar kurām Latvijai ir noslēgti līgumi, nav izvirzīta obligāta prasība aplie-cināt Latvijā izdotu publisko dokumentu autentis-kumu (piemēram, termiņuzturēšanās atļaujas saņem-šanai, iesniedzot Ukrainas Republikas un Kirgīzijas Republikas atbildīgajā iestādē Latvijā izdotus izglītību apliecinošus dokumentus).Ievērojot to, ka ārvalsts kompetento iestāžu izvir-zītās prasības mēdz būt atšķirīgas (piemēram, prasība apliecināt ar Apostille dokumenta oriģinālu vai tulko-jumu), pirms nepieciešamo dokumentu iesniegšanas LR Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā vai Latvijas diplomātiskajā, vai konsulārajā pārstāvniecībā attiecīgajā ārvalstī, ieteicams sazināties ar ārvalsts iestā-di, kurā nepieciešams iesniegt Latvijā izdoto dokumen-tu, lai konkrēti noskaidrotu visas nepieciešamās prasības.Papildu informāciju par Apostille un tā nepiecie-šamību, iesniedzot dokumentus ES dalībvalstīs, lasiet nākamajā žurnāla numurā.19Nr. 4 (70), 2019. gada aprīlisJURISTA PADOMSFoto no ZAB Deloitte Legal arhīvaAleksandra Mejertāle,zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vadošā juriste, zvērināta advokāta palīdze, CAMSMadara Džeriņa, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal juristeMateriāls tapissadarbībā arNext >