Nr. 5 (71), 2019. gada maijsIzdevniecība „Lietišķās informācijas dienests”WWW.JURIDISKIEPADOMI.LVDebora PāvilaKonkurences padome audzē muskuļus4. lpp.Kas par trauksmes celšanu jāņem vērā uzņēmējiem? 20. lpp.Vairis DmitrijevsPārdevēja atbildība M&A darījumos12. lpp.Gints MetālsSankciju riska iekšējās kontroles sistēma10. lpp.Katrīna BaltalksneunVineta RisevaKā veicami ieturējumi no darba samaksas15. lpp.REDAKCIJAS SLEJA3NUMURA INTERVIJAKonkurences padome audzē muskuļus .......................................................................4. lpp.Saruna ar Deboru Pāvilu, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS partneriJURISTA PADOMSSankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma .........................................10. lpp.Gints Metāls, jurists, doku.lv AML projektu vadītājsKā veicami ieturējumi no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ....15. lpp.Katrīna Baltalksne, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekle, zvērināta tiesu izpildītājaVineta Riseva, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekle, zvērināta tiesu izpildītājaVienkāršotas publisko dokumentu uzrādīšanas prasības ES dalībvalstīs ............18. lpp.Aleksandra Mejertāle, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vadošā juriste, zvērināta advokāta palīdze, CAMSMadara Džeriņa, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal juristeKOMERCDARĪJUMIPārdevēja atbildības līgumiskie ierobežojumi uzņēmumu pārdošanas darījumos ....12. lpp.Vairis Dmitrijevs, LL.M. zvērināta advokāta palīgs, zvērinātu advokātu birojs VILGERTSJAUNS LIKUMSKas par trauksmes celšanu jāņem vērā uzņēmējiem? .............................................20. lpp.Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte, atbild uz Ikara Kubliņa, portāla plz.lv redaktora, jautājumiem TIESU PRAKSEPrasības par zaudējumu atlīdzību noilgums ............................................................24. lpp.Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumosAugstākās tiesas atziņas darba strīdos 2019. gadā ..................................................26. lpp.Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumosJURIDISKIE JAUNUMIEiropas Parlaments pieņem pretrunīgi vērtēto Autortiesību direktīvu ...............30. lpp.Konkurences uzraudzībā nepieciešami precīzāki sodu piemērošanas nosacījumiŽURNĀLSBILANCES JURIDISKIE PADOMINr. 5 (71), 2019. gada maijsLR UR reģistrācijas nr. 000740196ISSN 2255–9507IZDEVĒJSSIA Lietišķās informācijas dienestsREDAKCIJARedaktore Vineta VizuleMaketētājs Arvis VillaLiterārā redaktore Rita Cielēna1. vāka foto: Aivars SiliņšREDAKCIJAS ADRESEGraudu iela 68, Rīga, LV–1058Tālrunis 67606110, fakss 67606115E–pasts: redakcija@juridiskiepadomi.lvwww.juridiskiepadomi.lv@JuridiskiPadomi juridiskie.padomiABONĒŠANAAbonementa noformēšana Klientu servisā pa tālr. 67606110, e–pasts: lid@lid.lv, vai abonējiet e–veikalā internetā www.lid.lvREKLĀMATālrunis 67606110Izdevums ir izglītojošs. Katra juridiskā situācija praksē risināma individuāliĀrštata autoru viedoklis var nesakrist ar izdevēja viedokliPar faktu pareizību atbild raksta autorsPārpublicēt tikai ar izdevēja rakstisku atļaujuCitēšanas gadījumā atsauce obligātaIespiests SIA IBC Print BalticŽurnāla gada abonenti var reģistrēties www.juridiskiepadomi.lv un lasīt žurnāla e–arhīvuRiskantais uzņēmēja ceļšBILANCES JURIDISKIE PADOMINr. 5 (71), 2019. gada maijsSATURSDaudzi apbrīno alpīnistus, kas pa stāvajām kalnu nogāzēm dodas uz šķietami neaizsniedza-mo virsotni. Tikai tie, kuri reiz pamēģinājuši iepazīt kalnus, zina, ka, neraugoties uz riskanto pārgājienu pāri dziļajām aizām un fi ziski smago kāpienu augš-up, kalni turpmāk vilinās atkal un atkal.Šādas tēlainas pārdomas radās, domājot par mūsdienu uzņēmējiem. Viņu ceļš nav ma-zāk riskants, jo nekad nezini, cik godprātīgi būs darījumu partneri, vai atradīsi uzticamus darbinie-kus, vai izlolotajam produktam būs noiets pašmāju un ārvalstu tirgos, vai konkurenti jau nedveš pakausī. Taču, neraugoties uz visiem zināmajiem un vēl ne-apjaustajiem riskiem, uzņēmēja gars neļauj padoties.Lasot šo žurnāla numuru, daudzi noteikti būs pārsteigti par to, kā rodas aizvien jaunas šķēr-šļu joslas, kuras jāpārvar uzņēmī-gākajai sabiedrības daļai. Jākon-trolē, vai darījumu partneris nav vilks jēra ārā – neslēpj patiesos labuma guvējus, vai viņa nodoms nav legalizēt naudu, kas iegūta negodīgā ceļā. Tāpat jāraugās, vai darbinieki apzinās konkurences riskus, piemēram, neapspriež ar piegādātājiem uzņēmuma cenu politiku u.tml. Pat tad, ja biz-nesu ir izlemts pirkt vai pārdot, vēl nevar zināt, kas slēpjas aiz it kā nevainīga līguma teksta. Un dažkārt līgumos neminētie nosa-cījumi ir vēl bīstamāki zemūdens akmeņi. Tā nu var tikai apbrīnot tos, kuri riskē, nenobīstas un mācās no savām un citu kļūdām. Par šādām kļūmīgām situācijām arī var uzzināt no aplūkotajiem tie-su materiāliem. Žurnāla autoru vārdā varu tik novēlēt – izturību un panākumus! Vineta Vizule,redaktoreNUMURA INTERVIJA4BILANCES JURIDISKIE PADOMINUMURA INTERVIJA5Nr. 5 (71), 2019. gada maijsKonkurences padome audzē muskuļusSaeima, šā gada 28. martā pieņemot grozījumus Konkurences likumā, lēma, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm būs aizliegts diskriminēt tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Savukārt Konkurences padomei likums deleģē uzdevumu uzraudzīt, kā attiecīgās iestādes un kapitālsabiedrības ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Grozījumi, kas ievieš konkurences neitralitātes principu, stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Tad par likuma normu neievērošanu Konkurences padome būs tiesīga piemērot naudas sodu valsts un pašvaldību uzņēmumiem līdz pat trim procentiem no pēdējā fi nanšu gada neto apgrozījuma.Ar ko vēl īpaši ir šie likuma grozījumi un kas darāms, lai izvairītos no apjomīgajiem sodiem, vaicājām Deborai Pāvilai, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS partnerei. Debora pievērsās šai tiesību nozarei, studējot Oksfordas universitātē, un to nenožēlo, jo iegūtās zināšanas izrādījušas ļoti noderīgas Latvijā, neraugoties uz to, ka konkurences tiesības ir pietiekami sarežģītas, turklāt tās bez juridiskajām zināšanām apvieno arī zināšanas ekonomikā un biznesa vadībā.Foto: Aivars SiliņšKonkurences tiesību temats sabiedrībā kļūst aktuālāks, jo Konkurences padome izrāda arvien jaunas aktivitātes.Konkurences likuma grozījumi ir interesanti arī kontekstā ar jaunu Konkurences padomes lietu. Marta beigās Konkurences padome pašvaldības uzņēmumam Rīgas satiksme un vēl citiem tirgus dalībniekiem ir nosūtījusi iebildumu jeb faktu vēstuli par iespējamiem pārkāpumiem. Vēstulē tā pašvaldības uzņēmumu informē par pierādījumiem lietā par iespējamu aizliegtu vienošanos cenu ap-taujās par nanotehnoloģiskās ķīmijas piegādi. Šajā stadijā lietas dalībnieki ir tiesīgi iepazīties ar lietas materiāliem, izteikt savu viedokli un iesniegt pa-pildu informāciju.Tā ir jauna un apsveicama prakse, ka Konku-rences padome publiski ziņo par faktu vēstules iz-sūtīšanu. Iepriekš Konkurences padome sabiedrību informēja vienīgi par jau pieņemtiem lēmumiem un uzliktajiem sodiem. Šī ir pirmā reize, kad Kon-kurences padome publiski ziņojusi par lietu, pirms gala lēmums ir pieņemts. Līdzīga prakse izskatā-majās konkurences tiesību lietās līdz šim ir bijusi Eiropas Komisijai. Taču īpaši interesanta ir pati lietas būtība. Vēl pirms jaunā regulējuma Konkurences padome sa-skatīja iespēju celt iebildumus par pašvaldības uz-ņēmuma rīcību. Vai jūsu pārstāvētais zvērinātu advokātu birojs ir kā saistīts ar šo lietu?Neesmu bijusi šai lietā iesaistīta un nepārstāvu ne-vienu no pusēm, bet, cik no publiskā paziņojuma var saprast, ir bijis klasisks iepirkumu kartelis – pre-tendenti savstarpēji saskaņoja dalības nosacījumus, vienojās par plānoto uzvarētāju, kā arī veica citas sa-skaņotas darbības piedāvājumu sagatavošanā un ie-sniegšanā, kas atbilst aizliegtas vienošanās pazīmēm.Parasti pēc šāda paziņojuma tiek konstatēts, ka iepirkuma pretendenti ir rīkojušies prettiesiski un pārkāpuši Konkurences likumu, vai arī atklājas, ka prettiesiski ir rīkojies pasūtītājs, piemēram, kāds darbinieks varbūt ir pieņēmis kukuli un panācis, lai viens no pretendentiem kļūst par uzvarētāju. Šajā konkrētajā gadījumā Konkurences pado-me par vainīgu saskatījusi pašvaldības uzņēmumu Rīgas satiksme. Paziņojumā tiek norādīts, ka Rīgas satiksme, iespējams, ir piedalījusies aizliegtas vie-nošanās īstenošanā, iesaistoties pretendentu iesnie-dzamo piedāvājumu saskaņošanā, un bija informē-ta gan par aizsega piedāvājumu iesniegšanu, gan iepriekš noteiktu uzvarētāju. Tā ir ļoti interesanta pārkāpuma kvalifi kācija, kaut kas pavisam jauns un nebijis līdzšinējā Konkurences padomes praksē. Ar interesi sekošu līdzi, kā Konkurences padomei šai lietā veiksies. Ja tā nonāks līdz tiesai, redzēsim, vai arī tiesa uzskatīs, ka pasūtītājs var būt dalībnieks aizliegtas vienošanās īstenošanā. Zināmā mērā var uzskatīt, ka Konkurences pa-dome ir pieteikusi karu pret valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Lai arī jaunie likuma grozī-jumi atļauj Konkurences padomei vērsties arī pret valsts un pašvaldību iestādēm, tomēr praksē biežāk novērojama tieši valsts un pašvaldību kapitālsabied-rību prettiesiska rīcība konkurences kropļošanā.Šie likuma grozījumi tapa visai ilgi, jo Saeimas iepriekšējā sasaukuma deputāti tos skatīja ļoti ne-gribīgi. Taču nu zināms, ka tie stāsies spēkā no nā-kamā gada pirmā janvāra. Pieauguši arī sodi par šā-diem publisko personu konkurences pārkāpumiem, tāpēc gribu vērst uzmanību, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem vēl ir laiks sakārtot savu saimniecību konkurences tiesību ievērošanā.Ko, jūsuprāt, valsts un pašvaldību iestādēm un to dibinātajām kapitālsabiedrībām vajadzētu šai jomā darīt?Es ieteiktu veikt tā dēvēto konkurences tiesību auditu. Ja uzņēmums ir neliels, iespējams, šādus pārkāpumus ir vieglāk pamanīt un novērst, taču lielākos uzņēmumos ir daudz grūtāk izvērtēt, kas notiek tā struktūrvienībās, ko dara uzņēmuma dar-binieki. Konkurences tiesības var pārkāpt ne tikai uzņēmuma vadība vai tas, kuram ir paraksta tiesī-bas, piemēram, valdes priekšsēdētājs. Pārkāpumu var izdarīt jebkurš darbinieks, pat tāds, kas nav tieši saistīts ar iepirkumu organizēšanu. Neap-domīgi var rīkoties arī pārdevējs, biroja sekretāre, klientu konsultants un pat apkopēja, bet atbildēs uzņēmums. Vai tas, piemēram, nozīmē, ka apkopēja nejauši var izlasīt kādu uz galda atstātu dokumentu un nodot informāciju konkurentiem?Arī tā var notikt, taču konkrētajā lietā Eiropas Ko-misija uzlika milzīgu sodu, mērāmu miljonos eiro, par to, ka izmeklēšanas laikā telpā, kurā bija savākti iespējamie pierādījumi un tāpēc aizzīmogotas dur-vis, bija iekļūts un daudzi pierādījumi nozuduši. Šai sakarā tika izteikta versija, ka vainīga ir apkopēja, jo, iespējams, viņu nebija brīdinājuši, ka telpā nedrīkst iekļūt un veikt uzkopšanas darbus. Eiropas Komi-sijas pārstāvjiem gan šāda notikumu gaita nešķita sevišķi ticama, taču pat tad, ja tā arī būtu apkopēja, kas nejauši izmetusi atkritumos pierādījumus, vaina jāuzņemas uzņēmumam, kurš nav spējis nodrošināt, lai netiktu likti šķēršļi izmeklēšanai.Atgriezīsimies pie ieteikuma veikt konkurences tiesību auditu. Ko šādā gadījumā būtu iespējams atklāt?Pārkāpumu spektrs mēdz visai plašs, bet viena no galvenajām jomām, kas jāpatur uzmanības centrā, ir jau iepriekš minētie publiskie iepirkumi. Viens no klupšanas akmeņiem var izrādīties šķietami nevai-nīgas kvalifi kācijas prasības iepirkumu pretenden-tiem. Līdz šim par tām varēja sūdzēties tikai Iepir-kumu uzraudzības birojā, ne Konkurences padomē. Manā praksē bijuši arī gadījumi, kad Iepirkumu uzraudzības birojā īsti neizprata sūdzības būtību, ja runa bija par konkurences ierobežojumiem. NUMURA INTERVIJA6BILANCES JURIDISKIE PADOMIValsts un pašvaldību iestādēm un kapitāl-sabiedrībām nevajadzētu ieiet tirgū un veikt konkurējošu komercdarbību, kur ir jau spēlētāji.Pēc Publisko iepirkumu likuma formāli speci-fi skas prasības it kā ir pieļaujamas, taču var gadīties, ka pretendents pamana, ka tās ir pielāgotas viņa konkurentam. Tas, piemēram, var būt nojaušams pēc prasītās pieredzes, tehniskā aprīkojuma u.tml. Taču Iepirkumu uzraudzības birojā par to var strī-dēties tikai tiktāl, cik varētu būt pārkāptas kādas Publisko iepirkumu likuma normas. Tomēr likums noteic, ka iepirkuma prasībām jābūt samērojamām ar iepirkuma priekšmetu. Ja šis iepirkuma priekš-mets – pakalpojums vai prece, ko iepērk – ir visai specifi sks, tad ļoti striktas un specifi skas kvalifi kā-cijas prasības no iepirkuma likuma viedokļa var būt attaisnojamas. Savukārt tad, kad mēģina iepirkumu komisijai pierādīt, ka te izpaužas konkurences iero-bežojums, viņi šādus iebildumus nedzird vai negrib dzirdēt, vai arī tā īsti nav viņu kompetence. Esam mēģinājuši par šādiem gadījumiem sū-dzēties Konkurences padomē, kas pret šādām lie-tām ir ļoti dzirdīga, taču līdz šim padomei nebija pieejami rīki, kā šādus konkurences ierobežojumus iepirkumos varētu novērst. Vienīgais, ko Konku-rences padome spēja, – veikt pārrunas un norādīt uz riskiem. Taču nu šāds rīks pēc Konkurences likuma grozījumiem ir pieejams – neapmierinātais preten-dents par šādām specifi skām un diskriminējošām pretendentu kvalifi kācijas prasībām varēs sūdzēties Konkurences padomē.Kā vēl varētu izpausties konkurences tiesību neievērošana publisko personu un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā? Konkurences tiesību pārkāpumi var būt saistīti ar pašvaldības veikto komercdarbību, kurai īsti nav pamatojuma. Tas vairāk attiecas uz tādām darbī-bām, kas tiek no jauna plānotas, piemēram, Uzņē-mumu reģistrs kā valsts iestāde vēlas sniegt plašā-kus pakalpojumus privātpersonām, lai gan tirgū ir arī privāti uzņēmumi, kā, piemēram, Lursoft, kas ar šādiem pakalpojumiem jau nodarbojas.Tāpat valsts un pašvaldību iestādēm un ka-pitālsabiedrībām nevajadzētu ieiet tirgū un veikt konkurējošu komercdarbību, kur ir jau spēlētāji. Bieži valsts un pašvaldību uzņēmumiem ir kādas priekšrocības, kas tām ļauj izstumt no tirgus kon-kurentus vai likt šķēršļus citiem tirgus dalībnie-kiem. Uzskatāms piemērs bija Rīgas Brīvosta ar savu veikto komercdarbību. Vēl uzskatāms piemērs: Rīgas pašvaldība no-lemj nodarboties ar sabiedrisko ēdināšanu, pārņe-mot skolu kafejnīcas. Taču pēc laika šāds pašval-dības uzņēmums varētu paplašināt savu darbību, piesaistot vēl arī citus klientus – apkārtējo biroju darbiniekus. Lai to paveiktu, nepieciešams atvērt vēl kādu kafejnīcu vai izveidot brīvu piekļuvi izglī-tības iestādē atvērtajai ēstuvei. Tā aizsākas konku-rences cīņa ar citām kafejnīcām, kas jau ir atvērtas tuvākajā apkārtnē. Turklāt šai situācijā pašvaldībai ir iespēja pieņemt, piemēram, noteikumus, cik lie-lām jābūt šādām kafejnīcu telpām. Tā ar sev labvēlī-gāku noteikumu palīdzību iespējams panākt, ka tās kafejnīcas, kuras neatbilst jaunajiem nosacījumiem, tiek aizvērtas. Līdzīgi pašvaldības var noteikt kādas īpašas licencēšanas prasības.NUMURA INTERVIJA7Nr. 5 (71), 2019. gada maijsFoto: Aivars SiliņšŠie, protams, ir teorētiski piemēri, taču labi pa-rāda, kā praksē valsts un pašvaldības var izmantot savu varu, ierobežojot konkurenci. Ja, piemēram, tiek veicināta kādas pašvaldības meitas sabiedrības komercdarbība, vienlaikus tiek likti šķēršļi vai pat izstumti no tirgus privātie uzņēmumi. Vai valsts iestādei un pašvaldībai vispār vajadzētu pievērsties komercdarbībai?Likuma grozījumi noteic, ka Konkurences pado-me varēs efektīvāk vērsties pret publisku personu īstenotajiem konkurences ierobežojumiem. Īpaši tas attieksies, ja valsts vai pašvaldība vēlēsies uz-sākt jaunu komercdarbību vai paplašināt jau esošās kapitālsabiedrības darbību. Tad varēs vērtēt, vai tir-gū ir nepieciešamība pēc šāda pakalpojuma. Tas ir viens no galvenajiem kritērijiem. Ja komersants nav ieinteresēts sniegt kādu pa-kalpojumu, piemēram, laukos, kur tas viņam neat-maksājas, nav ekonomiski pamatoti un kur līdz ar to rodas tāds kā „tukšums” tirgū, tur gan valsts un pašvaldība var pat būt spiesta sniegt šo pakalpoju-mu, ja iedzīvotājiem tie ir vitāli nepieciešami. Bet, ja tirgū jau ir spēlētāji, bet valsts vai pašvaldība vēlas tiem radīt konkurenci, iesaistoties komercdarbībā, var rasties nopietna problēma. Tad Konkurences padomes varēs uzraudzīt, vai valsts un pašvaldības uzņēmumam nav radušās kādas īpašas priekšrocī-bas. Ir jānošķir, ko tirgus ekonomikas apstākļos var darīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības un ko privātie uzņēmumi.Ir kādas iespējas, kā pašiem uzņēmumā kontrolēt, vai netiek ierobežota brīva konkurence?Trauksmes celšanas likums, kas ir spēkā no šā gada 1. maija, paredz, ka valsts un pašvaldību uz-ņēmumiem, kā arī privātajiem uzņēmumiem, ku-ros ir vairāk par 50 darbiniekiem, ir nepieciešams izstrādāt trauksmes celšanas iekšējās procedūras. Likums gan neparedz sankcijas, ja šādas proce-dūras netiks ieviestas vai arī ja tiks ieviestas, bet paliks tikai uz papīra uzrakstītas un praksē nedar-bosies. Taču konkurences tiesību sakarā es tomēr ieteiktu klientiem šīs trauksmes celšanas iekšējās procedūras ieviest. Labāk par iespējamiem kon-kurences tiesību pārkāpumiem savā saimniecībā ir uzzināt pirmajiem! Tad, ja trauksmes cēlējs būs jau vērsies kompetentajā valsts institūcijā vai izziņojis trauksmi publiski, tas jau būs nopietns kaitējums uzņēmuma reputācijai. Savukārt, ja ir labi noorganizēta trauksmes celšanas iekšējā procedūra un darbinieki tai uzticas, ir iespējams laikus pamanīt, ka kāds uzņēmumā neievēro kon-kurences prasības, piemēram, rīkojot publiskos iepirkumus. Protams, darbinieks var doties arī pa tiešo pie uzņēmuma vadības un ziņot, taču viņam nebūs garantiju, vai par ziņojumu neuz-zinās arī tas, kurš pārkāpj konkurences tiesības, un vai tādējādi pats ziņotājs varēs justies droši. Tāpēc viena no iespējām, ko paredz arī likums, ir piesaistīt ārējo konsultantu, kurš pilda trauksmes celšanas procedūras funkcijas. Šādus pakalpoju-mus var sniegt arī, piemēram, zvērinātu advokātu birojs. Tas nodrošinās neitralitāti, neieinteresētību izpaust ziņotāja personību, novērsīs baumošanas risku u.tml. Tāpat trauksmes celšanas procedūra var kalpot kā iekšējais audits arī konkurences jautājumu ri-sināšanā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Tā novērsīs situācijas, kad būtu jāiejaucas kompe-tentajai institūcijai. Jo tad, kad ieradīsies Konku-rences padomes uzraugi, būs grūti ko saglābt.Vai Konkurences padomes uzraugu iejaukšanās tiešām ir tik biedējoša?Konkurences padomei faktiski ir tādas pašas piln-varas – tāpat kā valsts policijai. Tās pārstāvji ierodas bez iepriekšēja brīdinājuma, un tā var reidā uzaici-nāt arī piedalīties policijas darbiniekus un veikt pil-nu uzņēmuma kratīšanu. Konkurences uzraugi var nopratināt jebkuru, pieprasīt piekļuvi e–pastiem, citai uzņēmuma dokumentācijai, uz izmeklēšanas laiku izņemt datorus, telefonu u.tml. Tas, protams, notiek uz tiesas lēmuma pamata, taču Konkurences padomei nav īpašu problēmu šādu lēmumu panākt, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka šādi iespējams izņemt pierādījumus.Foto: Aivars SiliņšNUMURA INTERVIJA8BILANCES JURIDISKIE PADOMIKonkurences padomes pārstāvji uz tiesneša lē-muma pamata var veikt kratīšanu arī uzņēmuma darbinieku mājā, automašīnā, pat pie darbinieka sievasmātes. Kratīšanas pilnvaras ir ļoti plašas!Konkurences tiesību pārkāpums jau nenozīmē, ka mājās tiek glabāti nereģistrēti ieroči. Ko gan šādi vēlas sameklēt?Nevienam nenovēlu piedzīvot šādu kratīšanu, taču prakse rāda, ka ļoti bieži pierādījumi tiek atklāti, jau ieskatoties uzņēmuma ofi ciālajā e–pasta sarakstē. Konkurences padome kā pierādījumus var izmantot arī telefona zvanu sarakstus, ierakstus darba plā-notājos u.c.Pārkāpums bieži vien noticis darbinieka ne-zināšanas dēļ, piemēram, pārdevējs ir vēlējies celt uzņēmuma peļņas rādītājus un attiecīgi arī sev nodrošināt kādu bonusu, tādēļ ir apspriedis ar konkurējošā uzņēmuma pārstāvi cenu atlaides, lai tās starp abiem uzņēmumiem saskaņotu. Vai arī izplānojis, kā labāk kopīgiem spēkiem piedalīties publiskajos iepirkumos. Iespējams, ka darbinieks pa ausu galam ir kaut ko dzirdējis par konkurences tiesībām, taču visbiežāk tas noticis aiz elementāras likumu nezināšanas. Tāpēc uzņēmuma vadītājam būtu jārūpējas, lai darbinieki regulāri papildinātu zināšanas arī konkurences tiesību jomā.Reti kurš aizdomājas, kādās nepatikšanās var iekulties, it īpaši zinot, cik maza ir Latvija un ka ir ļoti liela iespēja, ka sens draugs, skolasbiedrs vai citādi pazīstams cilvēks strādā konkurējošā uzņēmumā.Daudzi arī neapzinās, ka sodi par konkurences pār-kāpumiem ir vieni no bargākajiem, mērāmi daudzos miljonos, jo maksimālais sods, ko Konkurences padome var uzlikt, ir trīs procenti no uzņēmuma gada apgrozījuma valsts un pašvaldību kapitālsa-biedrībām, bet privātuzņēmumiem tas var sasniegt pat līdz desmit procentiem no gada apgrozījuma. Vidējais sods, ko parasti piemēro, ir četri pro-centi. Lielam uzņēmumam tie jau naudas izteiksmē ir pazaudēti miljoni. Tāpēc Eiropas Cilvēktiesību tiesa konkurences iestāžu sodus ir pielīdzināju-si kriminālsodiem, lai gan Konkurences padome darbojas administratīvo tiesību jomā. Arī soda apmēri un pilnvaras, piemēram, kratīšanai, jau ir tuvāk krimināltiesiskajai sfērai. Tāpēc pat rodas jautājums, vai uzņēmumiem, kas pakļauti kon-kurences pārkāpumu izmeklēšanai, nav par maz nodrošināta aizsardzība, kā tiesības uz aizstāvību, tiesības neliecināt pret sevi, advokāta un klientu sarakstes neaizskaramība u.c.Nesen Konkurences padome saņēma atļauju sodīt arī par nesadarbošanos un izmeklēšanas pro-cesa kavēšanu, piespriežot naudas sodu līdz vienam procentam no gada apgrozījuma. Tas arī ir milzīgs sods, ko var piemērot, piemēram, par e–pastu dzē-šanu izmeklēšanas laikā. Konkurences padome sa-darbojas ar policijas ekspertiem un var konstatēt, ja notikusi failu dzēšana. Jāņem vērā, ka šis sods nāk klāt pie iestādes uzliktā pamatsoda.Uzņēmumiem taču ir iespēja izmantot Iecietības programmu – pirmajiem ziņot par iesaisti konkurences pārkāpumā un saņemt atbrīvojumu no soda.Diemžēl to izmanto maz. Iecietības programma, var teikt, ir tāds korporatīvais trauksmes celšanas pasākums. Ja, piemēram, ir kartelis starp vairākiem konkurentiem, tad pastāv risks, ka kāds no karte-ļa dalībniekiem var pirmais noziņot Konkurences padomei. Taču var teikt, ka mūsu mentalitāte īsti neļauj iedzīvināt ne Iecietības programmu, ne, kā paredzu, arī Trauksmes celšanas likumu, jo daudzi to uzskata par „stukaču” būšanu.Vienlaikus Konkurences padome darbojas ar-vien aktīvāk, audzē muskuļus cīņai ar pārkāpējiem. Arī iestādes pieņemtie lēmumi kļūst arvien kvali-tatīvāki, izvērstāki.Cita lieta, ka līdz šim valsts un pašvaldību uzņēmumiem piemērotie sodi bija saudzīgāki un nebija mērāmi miljonos, lai gan, piemēram, do-minējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana skai-tās smags pārkāpums. Paredzams, ka pēc Konku-rences likuma grozījumiem bargāk tiks vērtēti arī pašvaldību uzņēmumi, kuri pārkāpj konkurences tiesības.Vai nesanāk, ka valsts iestāde, uzliekot sodu pašvaldības vai valsts uzņēmumam, būtībā pārliek nodokļu maksātāju naudu no vienas kabatas otrā?Tas ir jautājums par pašas Konkurences padomes neatkarību – patlaban tā ir Ekonomikas ministri-jas padotībā esoša iestāde, lai gan teorētiski skai-tās neatkarīga. Tomēr šī neatkarība ir nosacīta. Manā ieskatā, konkurences uzraugiem vajadzētu kļūt pilnīgi neatkarīgiem. Tad arī tā varētu būt taisnīga kā pret privātajiem uzņēmumiem, tā arī publiskajām personām.Ar Deboru Pāvilu sarunājāsVineta VizuleMūsu mentalitāte īsti neļauj iedzīvināt ne Iecietības programmu, ne, kā paredzu, arī Trauksmes celšanas likumu, jo daudzi to uzskata par „stukaču” būšanu.NUMURA INTERVIJA9Nr. 5 (71), 2019. gada maijsNext >