Izmeklētājam vienmēr jābūt tonusā Nr. 3 (81), 2020. GADA MARTS INESE GISE Nodokļu maksātāja līdzdarbības pienākums Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība Vienkāršais vekselis kā parādsaistība Svarīgākās komerctiesību aktualitātes Jauns Privāto pensiju fondu likumsŽURNĀLS BILANCES JURIDISKIE PADOMI Nr. 3 (81), 2020. gada marts LR UR reģistrācijas nr. 000740196 ISSN 2255–9507 IZDEVĒJS SIA Lietišķās informācijas dienests REDAKCIJA Redaktore Vineta Vizule Maketētājs Arvis Villa Literārā redaktore Rita Cielēna 1. vāka foto: Aivars Siliņš REDAKCIJAS ADRESE Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110, fakss 67606115 E–pasts: redakcija@juridiskiepadomi.lv www.juridiskiepadomi.lv @JuridiskiPadomi juridiskie.padomi ABONĒŠANA Abonementa noformēšana Klientu servisā pa tālr. 67606110, e–pasts: lid@lid.lv, vai abonējiet e–veikalā internetā www.lid.lv REKLĀMA Tālrunis 67606110 Izdevums ir izglītojošs. Katra juridiskā situācija praksē risināma individuāli Ārštata autoru viedoklis var nesakrist ar izdevēja viedokli Par faktu pareizību atbild raksta autors Pārpublicēt tikai ar izdevēja rakstisku atļauju Citēšanas gadījumā atsauce obligāta Iespiests SIA IBC Print Baltic Žurnāla gada abonenti var reģistrēties www.juridiskiepadomi.lv un lasīt žurnāla e–arhīvu Ja strādā, tad ar degsmi! BILANCES JURIDISKIE PADOMI Ir profesijas, kurās neiztikt bez īstas degsmes. Viena no tām – izmeklētāja darbs. Cilvēki, kuri savu darbu dara ar pārliecību, spēj aizraut arī citus. Ne velti esam iecienījuši detektīvliteratūru un detektīvseriālus, kuros tiek izmeklēti un atklāti dažādi noziegumi. Tiekoties ar žurnāla numu- ra intervijā uzrunāto Valsts policijas pārstāvi Inesi Gisi, kas vada izmeklētāju komandu, kura strādā ar naudas at- mazgāšanas lietām, nevarēja nepamanīt arī viņas degsmi un lepnumu par izmeklētāju paveikto. Lai tiktu galā ar starptautisko noziedzības tīklu, kas caur Latvijas bankām iepludināja nelegāli iegūtus fi nanšu līdzekļus, kas mērāmi miljardos eiro, vajadzīgas gan zināšanas, gan pārliecība par sava darba nozīmīgumu. Taču nereti nākas secināt, ka ir arī profesionāļi, kuri zināšanas izmanto noziedzīgi, lai vairotu personīgo labumu, neraugoties, ka šādi var tikt gremdēta valsts reputācija un citu iedzīvotāju labklājība. Šajā numurā informējam arī par nodokļu maksātāja pienākumu un tiesas atziņām saistībā ar Valsts ieņēmu- mu dienesta veikto nodokļu auditu. Tiesu prakse liecina, ka nodokļu maksātājs ne vienmēr varēs efektīvi aizstāvēt savu viedokli nodokļu administrācijas lēmuma pārsūdzī- bas procesā, ja nebūs audita laikā pienācīgi līdzdarbojies. Nodokļu maksātājiem audita laikā būtu rūpīgi un ob- jektīvi gan no nodokļu, gan juridiskā aspekta jāizvērtē sniedzamā informācija un pierādījumi un jāizvēlas ar līdzdarbības pienākumu samērīga rīcība, iesaka zvērināta advokāte Laura Vilka. Tāpat vēršam uzmanību uz izmaiņām tiesību aktos – stājies spēkā jauns Privāto pensiju fondu likums, kā arī pēc jauna regulējuma šovasar vērtēs fi zisko personu un juridisko personu administratīvo atbildību. Ko paredz jauno likumu normas un ko par tām saka nozari pārstā- vošie uzņēmēji, mācībspēki un amatpersonas, varēsiet uzzināt, iepazīstoties ar žurnālā apkopoto informāciju. Kā vienmēr numurā arī tiesu prakses apskats un juristu padomi komerctiesību un nodokļu jomā. VINETA VIZULE, redaktore NUMURA INTERVIJA Ekonomisko noziegumu izmeklētājam vienmēr jābūt tonusā Saruna ar INESI GISI , Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) 1. nodaļas priekšnieci JURISTA PADOMS Nodokļu maksātāja līdzdarbības pienākums VID audita ietvaros LAURA VILKA , zvērināta advokāte, ZAB Deloitte Legal Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība Latvijā INGA BITE , Mg.iur., sadarbībā ar ZAB O. Cers un J. Jurkāns Vienkāršais vekselis kā parādsaistību piespiedu izpildes instruments ALEKSANDRS KOGUCS , ZAB Skrastiņš un Dzenis vecākais jurists Šogad svarīgākās komerctiesību aktualitātes IKARS KUBLIŅŠ , portāla Bilance PLZ redaktors Atlīdzības aspekti un attaisnota prombūtne darbiniekam – zemessargam vai rezerves karavīram. I daļa IVETA ZELČA , zvērināta advokāte Kā izlīdzināt bilances jeb Laiks atgriezt PVN INESE ĻAHOVIČA , Rīgas šķīrējtiesas goda tiesnese JAUNS LIKUMS Privātajiem pensiju fondiem būs jāsniedz vairāk informācijas Spēkā jauns Privāto pensiju fonda likums Diskutē par Administratīvās atbildības likumu MARTA KIVE , Biznesa augstskolas Turība attīstības direktore TIESU PRAKSE Senāta 2019. gada spriedumos izteiktās atziņas KASPARS RĀCENĀJS , Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, darba tiesību eksperts 3 4 10 12 14 22 24 27 17 20 28 NR. 3 (81), 2020. GADA MARTS SATURS REDAKCIJAS SLEJA 2020. GADAMARTS 3Nr. (81)NUMURA INTERVIJA 4 BILANCES JURIDISKIE PADOMISniedziet, lūdzu, nelielu ieskatu par to, ar ko ikdienā nodarbojas ENAP izmeklētāji! ENAP nodarbojas ar sarežģītu ekonomisko nozie- gumu izmeklēšanu. Manis vadītās pirmās nodaļas pienākumos ietilpst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un noziegumu fi nanšu sistēmā ap- karošana. Otrās nodaļas redzeslokā ir krāpšana, piesavināšanās, viltotas naudas izgatavošana un iz- platīšana, amatnoziegumi privātajā sektorā, tostarp arī kukuļošanas gadījumi, akcīzes preču nelegālā aprite iekšējā tirgū un noziedzīgu nodarījumu pret dabas vidi apkarošana. Trešā nodaļa savukārt cīnās ar kibernoziegumiem un noziegumiem intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā. Vai visas iepriekšminētās noziedzīgās darbības tiek uzskatītas par ekonomiskajiem noziegumiem Krimināllikuma izpratnē? Ikdienas darbā ENAP izmeklētājiem nākas saskar- ties ar dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tie- sību aktos nav nekur defi nēts, kas ir ekonomiskie noziegumi, tas ir vispārināts termins, ko lietojam ikdienā. Angļu valodā to nereti apzīmē ar vienu vārdu – fraud, ko latviešu valodā tulkojam kā krāp- šana, un to var attiecināt uz ļoti plašu noziedzīgu nodarījumu loku. Krimināllikumā minētie nozie- dzīgie nodarījumi, kurus sabiedrība uzskata par ekonomiskajiem noziegumiem, ir ietverti sadaļās, kurās noteikta gan atbildība par noziegumiem pret īpašumu – krāpšana, piesavināšanās, gan arī no- ziegumi tautsaimniecībā, to vidū ir arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, valsts amatpersonu iz- darītie noziegumi, kā kukuļņemšana, kukuļdošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana u.tml. Ar ekonomiskajiem noziegumiem saprotam arī krāpšanos ar nodokļiem, pikšķerēšanu un citu in- ternetā veikto krāpšanos. Tātad var secināt, ka šādu ekonomisko noziegumu veicēji nav viss kabatzagļi, kuru prasmes saistītas vien ar roku veiklību un ašām kājām. Tie jau ir augstākas sagatavotības līmeņa noziedznieki, kas labi izprot grāmatvedības datus, uzdarbojas globālajā tīmeklī. Runājot par ekonomiskajiem noziegumiem, bieži min tā dēvēto balto apkaklīšu noziegumus (anglis- ki – white collar crime). Man pat gribētos apgalvot, ka tieši šis jēdziens vislabāk atspoguļo ar ekono- miskajiem noziegumiem saistīto lietu specifi ku. Kā zināms, katram nozieguma veidam atbilst noteikts noziedznieka profi ls – viņa izglītības līmenis, stā- voklis sabiedrībā u.tml. Noziegumiem, kas saistīti ar vardarbību, piemēram, būs raksturīgs viens no- ziedznieka profi ls, bet ekonomiskajiem noziegu- miem – pavisam cits, daudz sarežģītāks, kas jau NUMURA INTERVIJA 5 NR. 3 (81), 2020. GADA MARTS Foto: Aivars Siliņš Ekonomisko noziegumu izmeklētājam vienmēr jābūt tonusā Februārī tika saņemta iepriecinoša vēsts, ka Finanšu darījumu darba grupa (FATF), kas ir neatkarīga starpvaldību organizācija, pieņēmusi lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Ārvalstu eksperti tādējādi atzina, ka esam spējuši novērst stratēģiskus trūkumus naudas atmazgāšanas un terorisma fi nansēšanas novēršanas jomā, sakārtot un padarīt caurspīdīgāku fi nanšu sistēmu, veiksmīgi apkarot fi nanšu noziegumus. Šai „kapitālā remonta” darbā iesaistījās arī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP). Uz sarunu aicinājām INESI GISI, ENAP 1. nodaļas priekšnieci, kura vada un organizē darbu izmeklētājiem, kam jāveic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un fi nanšu nozarē veikto noziegumu izmeklēšana un atklāšana. Šīs nodaļas izmeklētājiem nereti nākas pievērsties arī uzņēmumu grāmatvedības datu iegūšanai un analīzei.atbilst mūsu sabiedrības elitei, tie bieži ir cilvēki ar augstāko izglītību, noteiktu profesiju, labi sagatavoti un augsti kvalifi cēti speciālisti, kuri, rūpīgi izplānojot, noziegumus veic or- ganizētās grupās. Šāds ekonomisko noziedznieku profi ls arī rak- sturo ENAP darba sarežģītību – ar kādiem izaici- nājumiem ir jāsaskaras operatīviem darbiniekiem, izmeklētājiem, analītiķiem un man kā nodaļas va- dītājai. Kā minimums mums ir jābūt ar nozieguma veicēju vienā zināšanu līmenī, ja ne vēl pārākiem. Tas, protams, ir nav viegls uzdevums, bet varu ap- galvot, ka spējam stāties pretī arī balto apkaklīšu noziegumiem. Mūsu darbinieki ir pietiekami augsti profesionāli un tehniski sagatavoti. Cik operatīvi iespējams šādus noziegumus atklāt? Tikai pēdējā laikā parādās ziņas, ka tiek piespriesti nopietni sodi par ekonomiskajiem noziegumiem. Iepriekš sabiedrībā bija viedoklis, ka cietumos sēž tikai par veikalu zādzībām. Ja runājam par ekonomisko noziegumu izmeklē- šanas specifi ku, jāņem vērā, ka tie vienmēr ir ļoti komplicēti un apjomīgi noziegumi. To atklāšana var prasīt ilgu laiku, un mums vēl joprojām aktī- vā izmeklēšanā ir pirms desmit un vairāk gadiem uzsākti kriminālprocesi. Runa nav par laika no- vilcināšanu, jo šīm izmeklēšanām ir starptautisks raksturs. Ekonomiskajiem noziegumiem un jo īpaši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai robežas ne- pastāv – reti ir gadījumi, kad noziegums ir sākts un pabeigts vienā valstī. Viens no mūsu nodaļas izmeklētājas panāku- miem, par ko daudzi noteikti būs dzirdējuši pagā- jušā gada septembrī, bija konfi scētie tā saucamie Ukrainā noziedzīgi iegūtie 29 miljoni eiro. Tā bija īpaši sarežģīta starptautiski organizēta naudas at- mazgāšanas shēma. Starp īpaši sarežģītajām un apjomīgajām kri- minālvajāšanai nodotajām lietām, kuras ENAP 1. nodaļa nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, var atzīmēt arī Versobank un Baltic In- ternational Bank lietas, epizodi no Trasta komerc- bankas lietas, kā arī kriminālprocesu par vairāku Swedbank darbinieku līdzdalību nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijā. Veicot izmeklēšanu, tika no- skaidrots, ka minēto banku darbinieki, izņemot Versobank (Igaunijas kredītiestāde tika sodīta par nelikumīgas bankas fi liāles atvēršanu Latvijā), ilg- stoši un sistemātiski izmantoja banku infrastruk- tūru naudas atmazgāšanā, kā rezultātā no banku puses tika pieļauta noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega- lizācija vairāku simtu miljonu eiro apmērā. Padomājiet, kādai jābūt izmeklētāja darba kvalitātei, kāds milzīgs spiediens jāiztur un vien- laikus jāspēj saglabāt iekšēju mieru un pārliecību, lai novestu lietu līdz šādam iznākumam. Turklāt izmeklētājiem jāstājas pretim ne vien profesionāli sagatavotiem noziegumu veicējiem, bet arī viņu advokātu komandai vai pat vairākiem advokātu birojiem. Katra šāda lieta iegūst arī plašu rezonansi sabiedrībā, par to ziņo plašsaziņas līdzekļi, un tas NUMURA INTERVIJA Foto: Aivars Siliņš 6 BILANCES JURIDISKIE PADOMIno mūsu darbiniekiem prasa vēl papildu psiholo- ģisko slodzi. Tāpat mūs vērtē un uzrauga dažādu starptau- tisku organizāciju, kā OECD, Moneyval, FATF, eksperti, pastāv arī cita veida kontrole. Līdz ar to izmeklētājiem visu laiku jābūt tonusā, jābūt gata- viem skaidrot, atskaitīties par savām darbībām. Šis starptautiskais aspekts pieprasa no izmeklētājiem arī labas valodu zināšanas. Patlaban apmēram piec- desmit procenti vai pat vairāk dokumentācijas līdz mums nonāk svešvalodā. Kādas patlaban ir jūsu vadītās nodaļas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā? Nauda aplokšņu algām, kuras, apejot nodokļus, tiek maksātas darbiniekiem, arī nereti ir iegūta ne tai godīgākajā ceļā, bet vai iespējams izsekot līdzi visu uzņēmumu fi nanšu apritei? Naudas atmazgāšanas apkarošanā valstij ir jākon- centrējas uz noteikta laikposma riska profi lu, bet tas mainās ne vien pa dienām, bet jau pa stundām. Vēl pavisam nesen Latvija tika atzīta par reģionālo fi nanšu centru, caur kuru tika atmazgātas miljardos mērāmas no ārvalstīm iepludinātas nelegālas izcel- smes naudas summas. Pēdējo divu gadu laikā kopī- giem spēkiem esam veiksmīgi ierobežojuši naudas atmazgāšanas iespējas fi nanšu iestādēs. Līdz mini- mumam samazināta iespēja ārvalstniekiem naudas atmazgāšanai izmantot mūsu banku sektoru. No iepriekšējiem gadiem palikusi vairs tikai „aste”, ar kuru vēl jātiek galā. Mūsu nodaļā kā prioritāte vēl joprojām ir banku sektors, taču patlaban riska profi ls ir sašaurinājies uz Latvijas vietējām problē- mām, tostarp uz profesionālo trešo personu iesaisti naudas atmazgāšanā. Par laimi, vietējie noziegumi nespēj ģenerēt tik milzīga apjoma naudas līdzekļu atmazgāšanu, kā tas bija banku gadījumā, taču tie noziedzīgi iegūtie līdzekļi, ko lūdzam konfi scēt ar tiesas lēmumu vai arī atgriežam to likumīgajiem īpašniekiem, arī mērāmi miljonos. 2019. gada laikā mūsu nodaļas darba rezultātā jau ir uzlikts arests apmēram 200 miljoniem eiro. Jūs minējāt profesionālo trešo personu iesaisti naudas atmazgāšanā. Vai ar to jāsaprot grāmatvedības profesionāļu iesaiste? Iepriekš pastāvēja uzskats, ka noziedzīgi iegūtu lī- dzekļu legalizācijā galvenokārt tiek iesaistīti ban- ku darbinieki, jo viņi atrodas vistuvāk tai naudai, kas tiek atmazgāta ar fi nanšu iestāžu starpniecību. Taču likums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega- lizācijas novēršanas subjektiem atzīst vēl vairāku citu specialitāšu profesionāļus, tostarp arī grāmat- vedības un juridisko pakalpojumu sniedzējus. No- teicošais faktors, lai atzītu par profesionāli, kas kā trešā puse iesaistīta noziedzīgās darbībās, ir cilvēka speciālās zināšanas kādā jomā un tas, ka viņš šīs zināšanas izmanto nozieguma veikšanai. No juri- diskā aspekta tā ir līdzdalība noziedzīga nodarī- juma organizēšanā vai tā atbalstīšanā, vai arī tas ir paša subjekta no sākuma līdz beigām izplānots un paveikts noziegums. Jāņem vērā, ka, lai nonāktu līdz naudas atmaz- gāšanai, vispirms šie līdzekļi ir noziedzīgā veidā jāiegūst. Tikai pēc tam var sekot šo līdzekļu le- galizēšana. Ne vienmēr šīs abas darbības tiek iz- meklētas vienā procesā. Latvijā regulējums paredz, ka pēc Krimināllikuma jebkura panta veikts no- ziedzīgs nodarījums var ģenerēt naudas atmazgā- šanu. Ārvalstīs šī prakse ir dažāda – ir valstis, kur legalizācijas darbības sasaistītas tikai ar mantiskiem noziegumiem. Citviet tās sasaistītas arī ar narko- tisko vielu nelikumīgo apriti, arī noziegumiem, kas saistīti ar terorisma fi nansēšanu. Pie mums ļoti reti notiek tā, ka viena un tā pati persona gan iegūst noziedzīgā veidā līdzek- ļus, gan arī tos legalizē, jo, lai legalizētu, nepieciešamas īpašas zināšanas. Tāpēc tiek meklēts speciālists finanšu un grāmat- vedības jomā, kurš visbiežāk pamatnozieguma veikšanā nav iesaistīts un par naudas patie- so izcelsmi var nezināt. Sīkāk naudas atmazgāšanas būtību un izpausmes skaidro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas fi- nansēšanas novēršanas likums (NILLTPFN likums). Kā šādā gadījumā grāmatvedi varētu vainot, ja viņš pat nezināja, ka nauda iegūta noziedzīgā ceļā? Latvijā ilgu laiku izmeklētājiem šāda pierādīšanas iespēja bija problēma, kas izskaidro, kāpēc par ekonomiskajiem noziegu- miem bija maz ierosinātu kri- minālprocesu. Līdz 2017. gada 1. augustam, kad stājās spēkā grozījumi NILLTPFN likumā, mums obligāti bija jāpierāda, ka starpnieks jeb speciālists noteikti un precīzi zināja, kādā veidā un kad līdzekļi iegūti, ku- rus pēc tam palīdzējis legalizēt. Taču tā bija kā neie- spējamā misija, it īpaši, ja pamatnoziegums izdarīts ārpus Latvijas. Taču lepojos, ka mūsu nodaļas inicia- tīva bija vērsties Tieslietu ministrijā ar rosinājumu pārskatīt likumu normas. Pēc mūsu signāla ministri- ja organizēja darba grupu, kurā aktīvi līdzdarbojā- mies un noformulējām likuma prasības tā, lai varētu strādāt atbilstoši ārvalstu uzraugu prasībām. Likums tika precizēts atbilstoši Varšavas konvencijai, kura jau sen bija ratifi cēta Latvijā. Par šo sadarbību vēlos izteikt lielu pateicību Tieslietu ministrijas Krimi- nāltiesību departamentam – tā priekšniecei Indrai Gratkovskai un vietniecei Dinai Spūlei. NUMURA INTERVIJA 7 NR. 3 (81), 2020. GADA MARTS Patlaban riska profi ls ir sašaurinājies uz Latvijas vietējām problēmām, tostarp uz profesionālo trešo personu iesaisti naudas atmazgāšanā.Tātad kopš šo grozījumu spēkā stāšanās varat vērtēt profesionālo trešo personu līdzdalību naudas atmazgāšanā? Jā, jo tas nozīmē, ka izmeklētājam nav vairs nepie- ciešams pierādīt ar konkrētiem un tiešiem faktiem, ka persona noteikti redzēja un zināja par pamatno- ziegumu. Tagad to var pierādīt arī ar netiešiem pie- rādījumiem, kas minēti Kriminālprocesa likuma 125. pantā par fakta legālo prezumpciju. Tas nozīmē, ka pastāv fakti, kas izmeklētājam nav jāpierāda. Stan- darta piemērs, ko topošajiem juristiem mācīja Poli- cijas akadēmijā, – nav jāpierāda, ka naktī ir tumšs. Kriminālprocesa likumā noteikts, ka bez pa- pildu procesuālo darbību veikšanas par pierādī- tu uzskatāms fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus, kā arī attiecīgi normatīvajos aktos paredzētos pienākumus. Profesionāls grāmatvedis ar ilgu gadu darba pieredzi, ar darba līgumu un amata aprakstu nevar atrunāties, ka viņš nezināja vai nesaprata, ka konkrētā situācijā līdzekļi, visti- camāk, ir noziedzīgi iegūti. Mēs vairs nepieņemam šādus argumentus kā attaisnojošus. Protams, nav arī tā, ka bez izmeklēšanas un tiesas uzreiz atzīstam grāmatveža vainu. Noteikti vērtēsim, vai tā nevarēja būt nolaidība vai pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana. Par šā- diem pārkāpumiem Krimināllikuma attiecīgie panti ir daudz maigāki nekā Krimināllikuma 195. pants par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Taču jāņem vērā, ka arī par savu pienākumu nepienā- cīgu pildīšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, var iestāties kriminālatbildība. Taču pēc novēroju- miem praksē profesionāļi reti kad pieļauj nolaidību. Tāpat kriminālsodāma ir nozieguma slēpšana un atbalstīšana, neziņošana par noziegumu un sa- gatavošanās noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, kas ir kvalifi cējoša pazīme. Tas katrā atsevišķā gadījumā tiek izvērtēts. Pēc patlaban spēkā esošā regulējuma par nozie- dzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu mēs arī vērtējam, vai grāmatvedības speciālists ir nozieguma līdzda- lībnieks tam, kurš izdarīja pamatnoziegumu. Ja pie grāmatveža, piemēram, atnāk ar naudas koferi un saka, lai palīdz šo naudu legalizēt, tad uzskatu, ka grāmatvedis jau no paša sākuma izplāno, kā or- ganizēs naudas atmazgāšanu, kā sagrozīs grāmat- vedības uzskaiti. Mans viedoklis šādā gadījumā būtu, ka grāmatvedis ir nozieguma organizētājs. Taču, iespējams, cits izmeklētājs to atzīs tikai par nozieguma atbalstīšanu. Tad mēs to rūpīgi izdis- kutēsim. Var teikt, ka patlaban mēs kā izmeklētāji esam vēstures veidotāji – tas ir gan ļoti atbildīgs, gan arī interesants uzdevums. Jo juridiskā vai tiesu prakse, kā piemērot jaunākās likuma normas, vēl nav nostabilizējusies. Vai jārēķinās, ka jebkurā gadījumā profesionālam grāmatvedim iestāsies kriminālatbildība, ja viņš nepievērsīs uzmanību, neizvērtēs, no kurienes uzņēmējam radušies naudas līdzekļi? Šāds uzdevums jau izriet no prasībām, ko grāmat- vežiem izvirza likums un attiecīgi arī Valsts ieņēmu- mu dienests (VID) kā uzraugošā institūcija. Prin- cips, ka tev ir jāpazīst savs klients, neattiecas tikai uz banku darbiniekiem vien. Tas attiecas uz visiem, kas profesionāli veic darbu jomās, kur tiek akumu- lēti lieli naudas līdzekļi. VID ir sagatavojis reko- mendācijas un vadlīnijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā, kuras ļoti iesaku grāmatvežiem izmantot. Ar Agnesi Rudzīti, VID Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori, esam arī kopā strādājušas pie Moneyval rekomendāciju ieviešanas Latvijā. Tāpēc aicinu ikvienu grāmatvedi pārbaudīt klientus, it īpa- ši viņu riskus, ja klienti ir trešo valstu ārvalstnieki. Kā ENAP izmeklētāji nonāk līdz informācijai, ka profesionāls grāmatvedis varētu būt iesaistīts naudas atmazgāšanā? Jūsu nodaļas izmeklētāji taču neierodas uzņēmumā līdzīgi kā VID inspektori pārbaudēs un auditos. Avotu uzskaitījums, no kuriem saņemam infor- māciju par iespējamiem naudas atmazgāšanas ga- dījumiem, ir diezgan plašs, taču visbiežāk mūsu nodaļa uzsāk procesus pēc Finanšu izlūko- šanas dienesta (FID) ziņojumiem. FID ir iz- veidots tieši ar šādu mērķi – apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Mēs saņemam no FID ziņas, taču neredzam un arī mums tas nav jāzina, kurš ir iesniedzis ziņojumu – bankas, grāmatveži, klienti, konkurenti vai kāds cits. FID aizsargā sa- vus avotus, tāpēc likuma subjekti – ārpakalpojuma grāmatveži – var nebaidīties ziņot, ja pamana ko tādu, kas varētu liecināt par iespējamo naudas at- mazgāšanu. Uzskatu, ka FID vadītāja Ilze Znotiņa ir veikusi pašaizliedzīgu un nenovērtējamu darbu FATF lēmuma neiekļaut Latviju „pelēkajā sarakstā” kontekstā – viņa man ir paraugs, kā aizstāvēt savas valsts godu. Arī mēs paši veicam operatīvo darbu, mums ir operatīvā grupa, kas ar saviem līdzekļiem un metodēm dažādos veidos, arī iesaistot aģentus un iefi ltrējoties uzņēmumā vai kā citādi, ievāc infor- māciju par to, kā tiek izdarīti ekonomiskie nozie- gumi. Arī tas ir pamats, pēc kā mēs varam uzsākt kriminālprocesu. Dažkārt arī no iedzīvotājiem saņemam iesniegumus, kas var kļūt par krimināl- procesa uzsākšanas pamatu. Pēdējos gadus ļoti lielu uzmanību pievēršu arī pētnieciskajai žurnālistikai. NUMURA INTERVIJA 8 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Jāatgādina, ka mūsu mērķis ir nevis traucēt grāmatvežu darbu, bet atklāt noziedzīgus nodarījumus.Mūsu darbinieki fi ziski nespēj būt klāt visur un visu pamanīt, tāpēc sekoju līdzi, vai medijos neizskan ziņas par iespējamu noziegumu, kuru mēs neesam pamanījuši vai par kuru mums nav ziņojuši. Pēc šādas informācijas esam uzsākuši vairākus krimi- nālprocesus. Grāmatvežus noteikti interesē, kā notiek pierādījumu izņemšana, ja rodas aizdomas par viņu vai uzņēmuma iesaisti naudas atmazgāšanā. Zvērināti revidenti, piemēram, izteikuši bažas, ka grāmatvedības programmas satur vairāku klientu datus, tāpēc, ja tiek izņemti datori, var tikt traucēta arī to uzņēmumu darbība, kuri netiek turēti aizdomās. Mums ir stingri noteikta kārtība, kā varam izņemt pierādījumus. Ja ir saskare ar profesionālu noslēpu- mu, kāds var būt revidentu darbā, mums ir jāsaņem atļauja no izmeklēšanas tiesneša, kam tiek izskaid- rots, kāpēc mums nepieciešami pierādījumi. Aicinu ikvienu padomāt, kurā brīdī sabiedrības intereses varētu kļūt pārākas par atsevišķa subjekta intere- sēm. Bieži vien, uztraucoties par kādu indivīdu, kurš nonācis policijas redzeslokā, aizmirstam, ka policija piespiedu līdzekļus pielieto un ierobežo kādas kon- krētas personas tiesības tikai tad, kad sabiedrības in- tereses ir pārākas. Grāmatveži var arī labprātīgi izdot mums nepieciešamos dokumentus. Kriminālprocesa likums paredz dokumentu iegūšanu divos veidos – labprātīgi un piespiedu kārtā, kas jau nozīmē kratī- šanu, ja persona pretojas izsniegt pierādījumus. Praksē ir situācijas, kad esam spiesti izņemt arī datorus, bet tad no tiem iegūstam tikai tos datus, kas attiecas uz konkrēto kriminālprocesu. Patla- ban policijas darbiniekiem ir noteikti bargi sodi par personas datu vai komercnoslēpumu izpau- šana. Mūsdienās tehnoloģijas attīstījušās tik tālu, ka varam mums nepieciešamo informāciju iegūt arī uz vietas – izgatavojot spoguļkopijas uz mūsu datu nesējiem. ENAP trešā nodaļa nodarbojas ar kibernoziegumu atklāšanu, viņu labi apmācītie datorspeciālisti – tehniķi bieži piedalās kratīšanās. Esam veikuši izmeklēšanu bankās, kur ir milzīgi datu serveri, pat atsevišķas serveru telpas, un esam spējuši iegūt mūs interesējošo informāciju. Man ir pietiekami ilga pieredze izmeklēšanas darbā, tāpēc varu apgalvot, ka cilvēks, kurš nav vai- nīgs, necentīsies ko slēpt. Tas, kurš grib palīdzēt izmeklēšanai, kā speciālists vēl ieteiks, kā labāk informāciju atklāt. Pretestību policijas darbībām parasti izrāda iespējamie nozieguma līdzdalībnieki, atbalstītāji vai organizētāji. Nevēlos nevienu biedēt, un no policijas nav jābai- dās – vispirms mēs sākotnēji izskaidrojam situāciju un aicinām būt atsaucīgiem un sadarboties. Varam grāmatvedi izvaicāt ne tikai liecinieka statusā, bet jau kā speciālistu, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likumu policija var piesaistīt profesionāli, kurš palīdz izprast situāciju. Manis vadītajā nodaļā jau strādā profesio- nālu grāmatvežu grupa, tie ir eksperti, kas analizē kontu pārskatus un citu fi nanšu informāciju, kā arī vajadzības gadījumā veic grāmatvedības ekspertīzi. Taču jāatgādina, ka mūsu mērķis ir nevis traucēt grā- matvežu darbu, bet atklāt noziedzīgus nodarījumus. Es lepojos, ka mūsu nodaļas izmeklētāji ir augsti pro- fesionāļi, kas spēj identifi cēt naudas atmazgāšanas pazīmes, taču man negribētos, lai viņiem būtu jāveic kratīšanas un aizturēšanas arī grāmatvedības birojos. Mans personīgais motīvs strādāt policijā ir ne tikai manas ģimenes labklājības celšanai, bet arī lai sakārtotu valsti, palīdzētu sabiedrībai kļūt drošākai, fi nanšu darījumiem – tīrākiem un pārskatāmākiem. Katram cilvēkam būtu jādzīvo un jāstrādā ar šādu pārliecību un savā jomā pēc iespējas vairāk jācenšas izdarīt kopējās lietas labā. Ja mēs to uztversim tikai kā piespiedu uzdevumu no ārvalstu ekspertiem vai kā policijas vēlmi kādu noķert un iesēdināt cietumā, mēs valsti sakārtot nespēsim. Mums visiem jāstrā- dā kopā, lai Latvija ir droša, investoriem pievilcīga un kā valsts tiek respektēta visos līmeņos. Tā ir arī mana atbilde uz to, kas ir īsts patriotisms. Foto: Aivars Siliņš Ar Inesi Gisi sarunājās VINETA VIZULE NUMURA INTERVIJA 9 NR. 3 (81), 2020. GADA MARTSNext >