Kā pēc Covid-19 krīzes atsaldēt ekonomiku Nr. 5 (83), 2020. GADA MAIJS KASPARS ROŽKALNS Attālināta dalība biedru kopsapulcē Covid–19 ietekme uz darba attiecībām – dīkstāve Izmaiņas maksātnespējas procesos Publisko iepirkumu regulējums ārkārtējā situācijā Ko iesākt, ja esat iesūdzēts tiesā?ŽURNĀLS BILANCES JURIDISKIE PADOMI Nr. 5 (83), 2020. gada maijs LR UR reģistrācijas nr. 000740196 ISSN 2255–9507 IZDEVĒJS SIA Lietišķās informācijas dienests REDAKCIJA Redaktore Vineta Vizule Maketētājs Arvis Villa Literārā redaktore Rita Cielēna 1. vāka foto: Aivars Siliņš REDAKCIJAS ADRESE Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110, fakss 67606115 E–pasts: redakcija@juridiskiepadomi.lv www.juridiskiepadomi.lv @JuridiskiPadomi juridiskie.padomi ABONĒŠANA Abonementa noformēšana Klientu servisā pa tālr. 67606110, e–pasts: lid@lid.lv, vai abonējiet e–veikalā internetā www.lid.lv REKLĀMA Tālrunis 67606110 Izdevums ir izglītojošs. Katra juridiskā situācija praksē risināma individuāli Ārštata autoru viedoklis var nesakrist ar izdevēja viedokli Par faktu pareizību atbild raksta autors Pārpublicēt tikai ar izdevēja rakstisku atļauju Citēšanas gadījumā atsauce obligāta Iespiests SIA IBC Print Baltic Žurnāla gada abonenti var reģistrēties www.juridiskiepadomi.lv un lasīt žurnāla e–arhīvu Svinēsim, cerot uz izaugsmi! BILANCES JURIDISKIE PADOMI Klāt mēnesis, kad viss zied, smaržo, reibina! Šai skaistajā gadalaikā svētki atkal ir darbam, valstij un arī izdevniecībai Lietišķās informācijas dienests – šogad 17. maijā svinēsim jau 27. dzimšanas dienu kopš uz ņēmuma dibināšanas. Maijs ir nozīmīgs mēnesis arī žurnālam Bilances Juridiskie Padomi, jo pirms septiņiem gadiem prezentējām lasītājiem tā pirmo numuru. Žur nāls bija kā dāvana izdevniecības 20. jubilejā, un toreiz aizsākām to ar tematu, kas savu aktualitāti nav zaudē jis – par nodokļu tiesībām. Kā nu daudzi var pārlieci nāties, no nodokļu nomaksas atkarīgs, vai pārcietīsim nebaltās dienas. Tādas nejaukā vīrusa sakarā patlaban ir ne vienam vien uzņēmumam un tā darbiniekiem. Svētku reizē negribas runāt par nepatīkamo, tāpēc maija numura intervija ir par to, kā spēsim iziet no krīzes, kas jādara, lai uzņēmumu darbība atjaunotos un sekotu ekonomiskā izaugsme. Sarunā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru Kasparu Rožkalnu noteikti atradīsit vērtīgas atziņas un vērā ņemamas ierosmes. Tāpat noderīgi būs padomi, kā rīkot attālinātas sapulces komercsabiedrībās, bied rībās un nodibinājumos. Būtiski arī ņemt vērā, kā ievērojamas personu datu aizsardzības prasības, ja darbs jāveic no mājām. Mūs priecē, ka žurnāla satura veidošanā iesaistās jauni autori, aug lasītāju auditorija. Laikā, kad jācīnās arī par mediju informatīvās telpas saglabāšanu eko nomiski un finansiāli sarežģītā situācijā, jūsu, lasītāju, atbalsts ir ļoti svarīgs! Iesakiet žurnālu saviem klien tiem, partneriem, pievērsiet uzmanību, ka to var lasīt arī digitālajā vidē – kopš aprīļa iespējams atsevišķi ie gādāties piekļuvi jaunāko žurnāla numuru elektronis kajām versijām portālā BILANCE PLZ (www.plz.lv). VINETA VIZULE, redaktore NUMURA INTERVIJA Kā pēc Covid–19 krīzes atsaldēt ekonomiku Saruna ar KASPARU ROŽKALNU , Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru JURISTA PADOMS Work-From-Home jeb Uzņēmumu drošības īstais pārbaudījums MARINA BRIŠKENA , datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Attālināta dalība biedru kopsapulcē TOMS VILNIS , zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināta advokāta palīgs Komercsabiedrību dalībnieku un akcionāru sapulces ārkārtas apstākļos KASPARS FRĪDENBERGS–ANSBERGS , ZAB Deloitte Legal vecākais jurists Covid–19 ietekme uz darba attiecībām – dīkstāve IVETA ZELČA , zvērināta advokāte Ko iesākt, ja esat iesūdzēts tiesā? JURIJS ŅIKUĻCOVS , Mag.iur., Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs JURIDISKĀS ZIŅAS Latvijas tiesas ārkārtējās situācijas apstākļos MAKSĀTNESPĒJA Izmaiņas maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesos IKARS KUBLIŅŠ , portāla BILANCE PLZ redaktors IEPIRKUMI Publisko iepirkumu regulējums ārkārtējās situācijas ietvaros EVIJA MUGINA , Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. 1. turpinājums KASPARS RĀCENĀJS , Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts 3 4 10 12 14 16 20 19 24 22 28 NR. 5 (83), 2020. GADA MAIJS SATURS REDAKCIJAS SLEJA 2 020. GADA MAIJS 5Nr. (83)NUMURA INTERVIJA 4 BILANCES JURIDISKIE PADOMINo šā gada 20. janvāra esat stājies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatā. Jau pēc pusotra mēneša arī jūsu vadīto iestādi skāra Covid–19 pandēmijas ierobežojumi, tika atcelti dažādi pasākumi, piemēram, Latvijas nacionālais stends izstādē „Foodex Japan 2020” Tokijā u.c. Kāds LIAA ir šis ārkārtējās situācijas laiks? LIAA esam pārslēgušies darbam krīzes režīmā, kur darām diezgan daudz uzņēmumu labā, lai palīdzētu piemēroties krīzes situācijai. Līdzko sākās atbalsta pasākumi Covid–19 skartajiem komersantiem, at vērām informatīvo telefonu, lai varētu izskaidrot uz ņēmējiem, kāds atbalsts ir pieejams, kādi ir kritēriji. Sākotnēji jautājumi bija vairāk par dīkstāves pabal stu – kuram pienākas un kuram ne. Nākamais, daudz būtiskākais pasākums, – reizi nedēļā kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfede rāciju (LDDK) aptaujājam uzņēmējus, lai identificētu situāciju industrijās, lai saprastu, kuras jau cieš no pan dēmijas sekām un kuras vēl tā skars. Arī lai identificē tu šauros punktus, kas ir jāmaina tiesību aktos, kas ir jāgroza Ministru kabineta (MK) 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr.103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināša nu”, lai uzņēmēji varētu pēc iespējas mazāk pieteikties dīkstāves pabalstiem, lai darbiniekiem nebūtu jādodas dīkstāvē, lai uzņēmumi varētu turpināt pakalpojumu sniegšanu. Jau uzreiz, pirmajā nedēļā, identificējām, ka viena no šaurajām vietām ir darbinieku komandējumi, jo metālapstrādes un būvniecības nozares bija saslē gušas līgumus par piegādi un uzstādīšanu. Lai to no drošinātu, ir nepieciešama darbinieku izbraukšana no valsts. Valdībai piedāvājām koordinēt darbinieku došanos komandējumos, lai tas ir organizēts process. Lai gan darba devēji, gan darba ņēmēji zinā tu, kur ir jāpiesakās, un lai starptautiskie pasažieru pār vadātāji varētu piedāvāt reisus un būtu skaidrs, ka tie ir ar darba pienākumu izpildi saistīti braucieni. Zvanot uz LIAA atbalsta tālruni, uzņēmēji interesējās, kā var aizbraukt un pabeigt iesāktos projektus, lai no partneru puses nebūtu sankciju un līgumsodu. Medijos bija ziņa, ka satiksmes ministrs devis atļauju vairākiem prāmju reisiem no Latvijas uz Vāciju un Zviedriju uzņēmējiem komandējumu nodrošināšanai. Šīs abas valstis bija primārās, kas interesēja uzņēmējus. Komersanti vēlas aizbraukt arī uz Norvēģiju, Dāniju un Somiju, daži uz Franciju. Taču jāsaprot, ka reisu ir tik, cik ir, un braucēju arī nav ne tuvu tam, cik bija pirms MK rīkojuma „Par ārkārtējās situācijas izsludi nāšanu”. Iespējams, ir jābrauc ar prāmi uz Vāciju, bet pēc tam jāīrē mašīna vai jāpārvietojas ar sabiedrisko transportu, lai nokļūtu galamērķī – Francijā. Visus galamērķus nespēsim nodrošināt. Ir arī atsākušies reizi nedēļā avioreisi uz Vāciju, Nīderlandi, kurus organizē lidsabiedrība airBaltic. Ko minētajā ar LDDK un LTRK rīkotajā aptaujā esat secinājuši, kuras nozares Covid–19 krīze ir skārusi visvairāk? Tas ir tūrisms, kas faktiski vairs nepastāv. Vidēji eks portējošo nozaru apgrozījuma kritums ir par 20–30%. Kokapstrādes, metālrūpniecības, mašīnbūves, IKT no zarēs, kuras strādā ar esošiem pasūtījumiem, ir bažas par jauniem pasūtījumiem, kuri ir samazinājušies vai nav vispār. Ir nozares, kur vēl trīs mēnešus būs labi, bet, ja neatjaunosies pieprasījums, izbeigsies esošie projekti, un arī šiem uzņēmumiem potenciāli var iestāties dīkstāve. Savukārt pieprasījuma pieaugums ir pārtikas no zarē, kura ražo preces ar garu realizācijas termiņu, arī interneta tirdzniecībā, bet ir jāskatās pieprasījums atkarībā no preču kategorijas. Pieaugums ir it visā, NUMURA INTERVIJA 5 NR. 5 (83), 2020. GADA MAIJS Foto: Aivars Siliņš Kā pēc Covid-19 krīzes atsaldēt ekonomiku „Nekas neliecina, ka koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid–19 pandēmija šī gada ietvaros pilnībā izbeigsies, visticamāk, lielākā vai mazākā mērā pastāvēs ierobežojumi, iespējams, līdz vakcīnai. Tātad šis nav sprints, bet būs maratons,” saka KASPARS ROŽKALNS , Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunais direktors, kurš iepriekš vadījis LIAA pārstāvniecības Vācijā un Ķīnā. Stāstot par LIAA un Latvijas turpmākajiem izaicinājumiem, viņš uzskata, ka „esam iesaldējuši ekonomiku un esam iesaldējuši vīrusu. Ir jāsaprot, kas ir jādara, lai atsaldētu ekonomiku, bet neatsaldētu vīrusu.”kas saistīts ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Vairākas reizes ir kāpis apgrozījums preču pārdošanā, kas saistītas ar frizieru pakalpojumiem – tagad matus vairāk krāso mājās, pieprasītas ir galda spēles un kom plekti, kurus var izmantot, darbojoties bērnam kopā ar vecākiem mājās, lai attīstītu konkrētas prasmes. Kā patlaban ir ar iespēju eksportēt, vai valda pilnīgs klusums? Eksporta iespēju jomā ir sakustējusies Āzija – Dienvidkoreja, Japāna, Ķīna, kuras sāk interesēties par precēm, un tur mums paveras iespējas. Ir vairāki uzņēmumi, kuri ar LIAA atbalstu ir uzsākuši ekspor tu uz Dienvidkoreju, Ķīnu. Šīs valstis interesē galda spēles, pārtika, kokmateriāli. Ķīna ir atsākusi ražošanu par 80–90% no iepriekšējā apjoma (intervija notika aprīļa vidū – redakcijas piebilde). Problēma ir tā, ka pandēmija ir skārusi visu pasauli un nav skaidrs, kāds ir un būs pieprasījums. Tas, kas, visticamāk, tiks darīts, – Ķīnā stimulēs iekšējo piepra sījumu. Viena no aktualitātēm ir pārtikas produkti. Tā kā iepriekš esmu bijis LIAA pārstāvniecības vadītājs Ķīnā, tad zinu, ka viņi vietējiem produktiem neuzticas. Un šajā jomā mums paveras iespējas. Kāda, jūsuprāt, būs krīzes ietekme uz investīcijām kopumā Latvijā? Patlaban ir aktīvi vairāki investīciju projekti, kuri ir sa runu procesā. Būsim godīgi, aizlidot ne pie viena ne varam. Bet doma ir tāda: redzam, ka krīzes ietekmē ir paralizēta ražošana daudzās valstīs, jo visi savu ražošanu ir izvietojuši Āzijā. Iespējams, globālās piegādes ķēdes varētu saīsināties un izveidoties mazākas, bet reģionā las piegādes ķēdes. Patlaban uzrunājam Eiropā bāzētus lielus uzņēmumus, kuru izcelsme ir Eiropa un kuriem ražošana vai pakalpojumu sniegšana ir bāzēta Āzijā, un kuru centrālie biroji krīzes dēļ izskata risku diversifikā ciju, pārvietojot ražošanu uz citām pasaules vietām, lai, ja atkārtotos pandēmija, pilnībā neapstātos ražošana. Paredzu, ka lielajām piegādes ķēdēm vairs tik ļoti neuzticēsies, jo ir pretrunīga informācija, kas notiek katrā valstī, kāda ir konkrētā uzņēmuma maksātspēja. Ja ar kuģi izsūta preces un jāgaida samaksa 40–60 dienas, kā situācija būs mainījusies pa šīm 60 dienām? Jau nedēļas griezumā tās ir vecas ziņas. Viena lieta, kad kāda konkrēta krīze skar noteiktu valsti, bet pavisam kas cits, ja visu pasauli. Šī ir nebijusi situācija. Tāpēc svarīgi: kas Latvijai būs jādara, lai visātrāk atgūtos? Kopā ar Ekonomikas ministriju, LTRK un LDDK un eksportētāju apvienību Red Jackets strādājam pie eko nomikas restartēšanas plāna. Lai saprastu, kādi instru menti uzņēmējiem būs nepieciešami, ar kuriem varēs ātrāk atgūties, kas ir tā vieta un brīdis, kur gribam ielēkt. Kad ir krīze, visi zināmā mērā ir vienādās izejas pozīcijās. Redzam, ka patlaban Latvijai ir labi izde vies apturēt pirmo pandēmijas vilni. Ko tālāk? Esam iesaldējuši ekonomiku un esam iesaldējuši vīrusu. Ir jāsaprot, kas ir jādara, lai atsaldē- tu ekonomiku, bet neatsaldētu vīrusu. LIAA ir pārstāvis gan Singapūrā, gan Japānā, gan Ķīnā, un skatāmies, kāda ir šo zemju pieredze. Tāpat skatāmies uz Vācijas pieredzi, kā viņi plāno restartēties. Ar uzņēmējiem runājam, ka uz izstādēm nevar paļauties, jo to tuvākajā laikā vairs nebūs. Bet ko tad vajag? Svarīga ir digitalizācija, lai uzņēmums spētu vienkārši pārcelt jebkuru darbinieku strādāt attālināti. Būtiski ir ieguldīt naudu mārketingā. Patlaban strauji pieaug interneta preču tirdzniecība Amazon un līdzīgās platformās. Šobrīd ir nepieciešamas labas konsultācijas, kā jebkuram uzņēmumam izveidot tiešsaistes platfor mu lielas platformas ietvaros, lai komersants tiktu pa manīts. Ir jāizvēlas pareizie atslēgvārdi, pareizi jāpozi cionējas. Jāsaprot, kāda ir cenu politika un kā piegādāt preci. Tieši tas īstenībā ir vajadzīgs patlaban. Uzņēmēji nezina, kuri ir īstie konsultanti, kas šādu platformu spē tu uztaisīt, cik jāmaksā precēm šādā interneta veikalā. Iespējams, ir īstais brīdis, lai uzņēmums ieviestu inovācijas, sasaistītu zinātni kopā ar ražošanu, radītu savu produktu ar augstāku pievienoto vērtību. Lai tajā brīdī, kad atkal vajadzēs iekarot tirgu, sarežģītība to izdarīt būtu līdzvērtīga ar konkurentiem. Te es vairāk domāju par klasisko industriju, kura ir tautsaimniecības mugurkauls, nevis jaunuzņēmumiem. Jau tagad ir uzņēmumi, kuros ir inovācijas departa menti, notiek pētniecības darbs. Bet ļoti liela daļa uz ņēmumu to nedara. Līdz šim viņi brauca uz izstādēm, skatījās, ko pārdod citi, un mēģināja uztaisīt ko līdzīgu. Šis arī ir brīdis, kad var ieguldīt darbinieku apmā cībā, piemēram, mācīties svešvalodas. Vai ir iespējams pārdot preces ar Amazon palīdzību, vai piegādes notiek? Jā, preču piegādes notiek. Amazon pirms nedēļas pa ziņoja, ka darbā no jauna pieņems 100 000 cilvēku. Ir milzīgs pieaugums interneta tirdzniecībā. Nav jau tā, Foto: Aivars Siliņš NUMURA INTERVIJA 6 BILANCES JURIDISKIE PADOMIka ēšanu kāds būtu atcēlis. Arī IKT jomas darbinieki, piemēram, pārceļas strādāt mājās, un nav jau aizliegts izkustēties, iet ārā – viņi pērk trenažierus, pasūta da žādus vingrošanas komplektus utt. Kopumā naudas tērēšana ir samazinājusies, bet rodas jauns pieprasījums, jauni virzieni, daudz kas transformējas. Ja noteiktā jomā nav stipru zīmolu, kādam rodas iespēja šai nišā izcelties. Cik lielā mērā jaunie biznesa virzieni būs noturīgi arī pēc krīzes? Tas ir filozofisks jautājums, un nevienam uz to nav atbildes. Tāpat kā nav zināms, kad beigsies krīze, kā tas notiks. Ja tas būtu zināms kādam, viņš jau būtu investējis pareizajās akcijās. Nekas neliecina, ka Covid–19 pilnībā šī gada ie tvaros izbeigsies, visticamāk, lielākā vai mazākā mērā pastāvēs ierobežojumi, iespējams, līdz būs pieejama vakcīna. Tātad šis nav sprints, bet būs maratons, un varam secināt, ka, iespējams, vide transformēsies – darba vietas vairāk varētu būt attālinātas. Birojos ne vajadzēs tik daudz darba vietu un kvadrātmetru. Tad, kad pretendējāt uz LIAA vadītāja amatu, klāstījāt savu vīziju turpmākajiem gadiem – LIAA kļūs par atvērtu, proaktīvu, modernu vienas pieturas aģentūru uzņēmumiem. Krīze jau neko nemaina. Ja kāds nespēj izdzīvot pār maiņu apstākļos, tad viņam būs ierobežots izaugsmes potenciāls arī ekonomikas izaugsmes periodā. LIAA mainās, savu pakalpojumus būvējam ap klientu – uzņēmēju, kurš ir vai nu eksportētājs, vai investors. Latvijā būtu jāaudzē lielāki uzņēmumi, kuri visi skatās eksporta virzienā. LIAA proaktīvi ir jāiet pie tādiem investoriem, kas radīs eksportspējīgas preces vai pa kalpojumus. LIAA klientam ir jānodrošina vajadzīgie pakal pojumi. Nevis: hei, mums te ir programmas, vai jums tās der? Ir jāsaprot klienta vajadzības, ja viņu interesē inovācijas, ir jānodrošina konkrētie vaučeri. Tā līdz šim LIAA ir pietrūcis. Viens no pirmajiem darbiem LIAA, kuru veicu, stājoties amatā, bija funkciju audits, lai izvērtētu, vai pārklājas LIAA departamentu funkcijas. Tas arī ap stiprinājās, tātad iekšēji ir konkurence, kas ir jānovērš. Patlaban strādājam pie procedūru apraksta, kā klients pie mums nokļūst, kā viņu virzām cauri vienas pieturas aģentūrai, lai komersants no jaunuzņēmuma vai bizne sa inkubatora izaugtu līdz lielam eksportētājam. Kāds ir viņa ceļš – kad viņš ir biznesa inkubatorā, kurā brīdī eksporta veicināšanas nodaļas klients, kad atkal pāriet investīciju piesaistes nodaļā utt. Kāds ir process, kur ir robežas. Lai skaidrs ir gan mums, gan komersantiem. Esat atzinis, ka svarīgākie virzieni, kuros LIAA turpmāk strādās, būs informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozare, kurai klāt nāks arī bioekonomika, viedā enerģija, viedās pilsētas un viedie materiāli. Tas būtu tehnoloģiju centrs, kur viņi visi satiktos, – LIAA apvienos spēkus ar universitātēm un jaunuzņēmumiem, tehnoloģiju skauti meklēs tehnoloģijas, Investīciju piesaistes departaments piesaistīs riska kapitālistus, pēc tam stratēģiskos investorus. Šīs nozares valstī ir izvirzītas kā prioritāte. Šeit sa redzu iespēju izejai no Covid–19 krīzes. Piemēram, dažādas klasiskās nozares radīs risinājumus viedajām pilsētām, lai atslogotu pilsētas problēmas, kurus varēs eksportēt. Ja atrodam labu atbalsta instrumentu, kas dod iespēju radīt inovācijas, tad, pat ja nesanāk, tas dod pamatu tālākai attīstībai. Viens no piemēriem ir hakatons, kur terminētā laika periodā, piemēram, 24 stundās, definē problēmas un tās risina. Šādu pieeju var ik pa laikam atkārtot, mēģinot vēl un vēl un tādā veidā iesaistot klasiskās nozares. Piemēram, bioekonomika – jebkurš pārtikas ražotājs ir bioekonomikas pārtikas ražotāju ķēdē, kopā ar IT jomu viņi var piedāvāt savu risinājumu. Iepriekš, lai padarītu investīciju piesaisti aktīvāku, plānveidīgu un efektīvāk izlietotu pieejamos finanšu līdzekļus, tika izstrādāta metodika, kuru nosauca par Polaris procesu. Tika noteiktas investīciju mērķa nozares, kurās Latvijā jau ir pieredze, infrastruktūra un iestrādes, kā arī tās, kas būs perspektīvas Kopumā naudas tērēšana ir samazinājusies, bet rodas jauns pieprasījums, jauni virzieni, daudz kas transformējas. NUMURA INTERVIJA 7 NR. 5 (83), 2020. GADA MAIJStuvākajā nākotnē, piemēram, metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika, IT, kokapstrāde, zaļās tehnoloģijas u.c. Vai šis projekts ir atzīstams par neizdevušos? Polaris noteica, ka stratēģiski svarīgi investīciju ob jekti tiek izvērtēti divas reizes gadā ministriju līme nī. Tas parāda, cik LIAA ir tuvu premjeram, un tas investoriem reizēm ir svarīgi. Iespējams, process ir lēns, jo vienu datumu nozīmēt vairākiem ministriem vienlaikus ir problemātiski. Iespējams, investors vē las atbildi ātrāk nekā deviņu mēnešu laikā. Lai to organizētu, LIAA kopā ar Ekonomikas ministriju ir sākusi organizēt mazākas darba grupas, kurās sa nāktu kopā dažādu aģentūru un ministriju pārstāvji. Piemēram, investora X biznesa plāns ir tāds, viņš ir noskatījis zemi noteiktā vietā, vajadzēs tādas un tādas atļaujas. Ko var uzreiz pateikt indikatīvi? Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai Zemkopības ministrija pasaka, tieši kādos jautāju mos varētu būt problēmas. Līdz ar to LIAA uzreiz var atbildēt investoram pēc būtības. Tas būtu milzīgs solis uz priekšu. Patlaban var būt tā: investors nopērk konkrētā pašvaldībā zemi. Vietējā vara ir apsolījusi: nāc droši, viss būs labi, bet nacionālā līmenī rodas problēmas. Lai no tā izvairītos, virzāmies uz priekšu par mazāka izmēra darba grupu izveidi. Taču Polaris ideja jau nemainās, tikai investīciju apmērs būtu mazāks. Savukārt ļoti lielos investīciju jautājumus izskatītu pēc Polaris metodikas. Tagad ar attālināto pieeju tas būs dinamiskāks. Intervijā medijiem esat teicis, ka pat Vācijā dažkārt nezina, ka Latvija ir Eiropas Savienībā (ES) un kas vispār tā ir par valsti. Nesen finanšu ministrs teica, ka konsultanti ir ieteikuši veidot vienu – Baltijas – biržu. Varbūt starptautiskās izstādēs, misijās jāfokusējas kopā visām Baltijas valstīm, nevis pa vienai, jo esam ļoti mazi pasaules konteksā? Kad dzīvoju Ķīnā, dažādu Eiropas valstu pārstāvji viens otru uztvēra kā ļoti tuvus kaimiņus. Kad no nāk tuvāk Eiropai, konkurence saasinās. Sadarbība starp trim Baltijas valstīm ir iespējama, bet zināma deva konkurences pastāv. Kā no tā izvairīties? Tas ir premjera līmeņa jautājums. Lai sadarbība notik tu, jābūt lielai integrācijai, kas tā nav. Nav vienādas nodokļu sistēmas, vidējās algas. Teorētiski valstu sadarbība ir iespējama konkrētos segmentos, pie mēram, var izveidot Baltijas biržu. Ir uzņēmumi, kuriem ir filiāles visās trijās valstīs. Komersantu līmenī sadarbība Baltijā notiek daudz vairāk nekā publiskās pārvaldes līmenī. Kāpēc lai investors nāktu tieši uz Latviju? Kas viņam tiktu piedāvāts? Patlaban Latvija izceļas ar mazāko Covid–19 mirstību Eiropā, un tie ir atslēgvārdi. Tas ir stāsts, ko varam piedāvāt. Kā to varam kapitalizēt un vai vispār varam? Iespējams, šis ir stāsts par Latvijas ļoti labo pieredzi. Tik kā to izmantot un pavērst, lai radītu vienotu valsts tēlu? Covid–19 apkarošanas pieredze ir stāsts ar to, ka ir izaicinājums, no tā nenobīstamies, bet tiekam ar to galā vislabāk Eiropā. Ja izveidojam vienotu valsts tēlu, kas ir atpazīs tams dažādās industrijās, un kādu daļu no tā, iespē jams, balstām Latvijas krīzes pārvarēšanas pieredzē, tad beidzot ir kaut kas, kur esam priekšā igauņiem un lietuviešiem. Ja izveidojam stāstu par Latviju, ir vieglāk ar to asociēties eksportētājiem, citādi mārke tingam un tēla atpazīstamībai vajag milzīgu naudu. Kāds varētu būt šī investora portrets un kādās nozarēs? Latvija ir atvērta investīcijām – no jebkuras valsts un jebkurā segmentā to uztveram vienādi. Taču LIAA fo kusējas uz to, kādus investorus gribam redzēt Latvijā. Un tie ir investori, kuri ir gatavi maksāt augstas algas, izveidot pakalpojumu centrus un uzņēmumus, kuri globālo piegāžu ķēdē ir augšpusē. Saprotam, ka uzreiz viss nenotiks un jāsāk ir pakāpeniski. Piemēram, zvied ru uzņēmējs izveido metālapstrādes centru Latvijā, saprot, ka vietējais menedžments ir gana gudrs, un piedāvā nestandarta risinājumus. Komersants pār nes ārpakalpojumu centrus uz Latviju. Tas jau notiek metālapstrādes un citās nozarēs, un tas „ierakstās” bioekonomikā, viedajās pilsētās, IKT risinājumos. NUMURA INTERVIJA 8 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Foto: Aivars SiliņšJau esat teicis: Latvijai būtu jāfokusējas nevis uz starptautiskajiem zīmoliem, bet mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, piemēram, uz tipisku vācu ģimenes uzņēmumu, kura apgrozījums ir 50 miljoni eiro. Tieši tāds relatīvi maz zina par Latviju, par mūsu zinātniekiem, un tieši šajā vidējā līmenī jāmeklē investīcijas ražošanā, kad viņi meklē konkurences priekšrocības un vietu pētījumu centriem. Mazs vai vidējs uzņēmums Latvijai būtu vieglāk „pa ceļams”. Lielos starptautiskos uzņēmumus „nošarmēt” ir daudz grūtāk. Bet tas nenozīmē, ka nevaram piesais tīt arī uzņēmums ar 50 miljonu eiro apgrozījumu, arī šādiem komersantiem patlaban piegāžu ķēdē ir pār rāvums, un viņi meklē vietu, lai ražotu kaut kur tuvāk Eiropai, vēlams ES. Varam piedāvāt vietu, kur ražot, ārvalstu komersants pārceļ ražošanu, un LIAA strādā uz pēcapkalpošanu – piedāvā papildu atbalstu un in formāciju, kā var paplašināt ražošanu, pievienojot tai dārgākas un gudrākas funkcijas. Ražošanu Latvijā attīstīt būtu lētāk, nekā tas ir Rietumeiropā. 2015. gadā, sākot darbu LIAA, bijāt pārstāvniecības vadītājs Ķīnas pilsētā Šanhajā, bet, sākot no 2018. gada, – LIAA pārstāvniecības vadītājs Vācijā. Kāda loma investoru piesaistē ir pārstāvniecībām, kāds ir to devums? Pārstāvniecību problēma ir izkliedētībā un fokusa trū kumā. Tajā brīdī, kad definējam, ka no konkrētas valsts gadā ir vajadzīgi viens, divi, trīs investori, un izvirzām to par mērķi, tad pārstāvis saprot, uz ko koncentrēties. Turklāt no Rīgas varam nodrošināt ar vajadzīgo infor māciju, papildu atbalstu, lai rīkotu investoru pasāku mu. Būtu vajadzīgs, lai katra pārstāvniecība potenciā lajiem investoriem parādītu konkrētus uzņēmumus un rezultātus. Kamēr runājam frāzēs – „veicināt, attīstīt, iedvesmot”, tikmēr ir ļoti grūti pārmest vienam vai ot ram, ka varēja izdarīt labāk, jo nav jau nekas izmērāms. Kad gatavojos konkursam uz LIAA direktora amatu, pētīju dažādu valstu pieredzi investoru pie saistē un eksporta veicināšanā. Mani uzrunāja Somijas pieredze ar zīmolu Team Finland. Viņi šādi arī darbo jas – uz konkrētu rezultātu. Kādi nākamajā ES fondu periodā būs atbalsta instrumenti uzņēmējiem, eksporta veicināšanai? Par nākamo ES fondu periodu naudu nekas vēl nav zināms. Patlaban krīzes atbalsta instrumenti varētu tikt papildināti ar jauniem atbalsta instrumentiem, kuri kalpotu kā zināms tests, vai tos izmantot nāka majā ES fondu plānošanas periodā. No 2018. gada pārskata redzams, ka LIAA ir nodaļa, kura atbild par zinātnes komercializāciju, inovatīvu uzņēmējdarbības attīstību, ir nodaļa, kas darbojas ar biznesa inkubatoriem, utt. Cik jēgpilnas ir šādas struktūras? Kaut kur uzņēmumi ir jāaudzē, un šobrīd labākais no risinājumiem ir biznesa inkubatori, kur audzējam ap 600 komersantu. Kopumā gan dinamika, gan ap grozījuma pieauguma dati ir labi. Starp tiem aug arī potenciāli ļoti eksportspējīgi un veiksmīgi uzņēmumi. Biznesa inkubatoru kritērijs – cik procentuāli daudz ir mērogojamu uzņēmumu. Nākamajā atbalsta periodā varētu veikt zināmus grozījumus, lai jau mazajā, biznesa inkubatoru līmenī atlasītu tos uzņēmumus, kuriem ir ambīcijas, kuri kaut ko mēģina Latvijas tirgū, bet kuriem varētu būt liels vēriens un ambīcijas darboties plašāk pasaulē. Kuras ir mūsu uzņēmēju stiprās un vājās puses? Nereti semināros no zāles stāsta, cik grūti ir ielauzties ārvalstu tirgos, jo pietiekami liela konkurence jau pastāv, nevienam negribas konkurenci arī no mazajām valstīm. Vienmēr ir jāpiestrādā pie jau minētajām inovācijām, pie tā, ka ir jābūt inovatīvam procesam, produktam, darbības veidam, dizainam u.c. Lai konkurētu starp tautiski, komersantam visu laiku ir jāattīsta inovācijas. Salīdzinoši maz laika komersanti atvēl biznesa iz pētei, business intelligence. LIAA var daudz palīdzēt: saprast, kurā tirgū startēt, par kādu cenu, kādi ir pārdošanas kanāli, kādi ir uzcenojumi, kādi ir līdzīgie produkti, kas būs konkurenti. To visu no skaidrojot iepriekš, var pamatīgi ietaupīt naudu, kas „izšauta” mārketingā pareizā vai nepareizajā valstī. Lai saprastu, kāds ir segments un tirgus, uzņēmumu vadī tājiem, biznesa attīstības direktoriem ir jābūt gataviem lasīt svešvalodā pētījumus, kuri ir pieejami gan LIAA, gan tos var nopirkt. Piemēram, kāds pārtikas ražotājs grib ielauzties Vācijas tirgū. Pārtika tur vidēji maksā mazāk nekā Latvijā, prasa kvalitāti, ievērot piegādes termiņus, plauktu cenas – vārdu sakot, grūti. Statistikas dati liecina, ka gandrīz 30 miljonos mājsaimniecību dzī vo viens cilvēks. Tātad iepakojuma apjomam ir jābūt daudz mazākam nekā tiem, kas dzīvo trijatā. Vācieši nav tādi, kas pirks vairāk, jo apzinās, ka nevarēs patērēt un vajadzēs izmest. Ja kombinējam iepakojuma apjo mu, nav tik būtiski, cik maksā viena vienība. Vācietis nepirks sešas vienības, bet gan trīs, jo zina, ka sešas neapēdīs. Tas ir tas, ko var uzzināt no pētījumiem, bet LIAA nevar ar karoti to iebarot nevienam uz ņēmējam, ja nezinām, kas tieši viņu interesē. Šobrīd daudzi ir tādā kā pauzē, tāpēc ir laiks apsēsties, izlasīt un iedziļināties. Ar Kasparu Rožkalnu sarunājās INESE HELMANE 9 NR. 5 (83), 2020. GADA MAIJS Komersantu līmenī sadarbība Baltijā notiek daudz vairāk nekā publiskās pārvaldes līmenī. NUMURA INTERVIJANext >