Altum prioritāte – lai uzņēmumi atsāktu darbu! Nr. 6 (84), 2020. GADA JŪNIJS REINIS BĒRZIŅŠ Valdes rīcība krīzes situācijā Darbinieku personas datu apstrādes pamati Vai jaunas iespējas Latvijas eksportam? Publisko iepirkumu aktualitātesBILANCES AKADĒMIJA PIEDĀVĀ IESPĒJAS APGŪT ZINĀŠANAS KVALIFICĒTU UN ZINOŠU PASNIEDZĒJU VADĪBĀ E–SEMINĀROS UN VIDEOAPMĀCĪBĀS INTERNETĀ GRĀMATVEDĪBAS PAMATI PROGRAMMAS MĒRĶIS Apgūt un izprast grāmatvedības organizācijas, grāmatvedības objektu uzskaites pamatprincipus un metodes uzņēmuma grāmatvedībā, atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un iegūt praktiskas iemaņas vienkāršotas uzskaites organizēšanā, bilances un peļņas vai zaudējuma aprēķina sagatavošanā. MĀCĪBU KURSA SATURS 1. Grāmatvedība, tās nozīme un uzdevumi. 2. Grāmatvedību reglamentējošie likumi un normatīvie akti. 3. Grāmatvedības darba organizācija, grāmatvedības dokumenti, grāmatvedības politika, dokumentu apgrozības shēma. 4. Inventarizācija, tās nozīme un uzdevumi. 5. Grāmatvedības konti: sintētiskie un analītiskie, bilances konti un operāciju konti, kontu plāns. 6. Divkāršais ieraksts, kontu korespondence. 7. Bilances aktīva un pasīva raksturojums, izmaiņas bilances posteņos. 8. Ieņēmumu un izdevumu raksturojums un uzskaite operāciju kontos, operāciju kontu slēgšana. 9. Grāmatvedības kontu apgrozījumu un atlikumu pārskats, tā sagatavošana. 10. Bilances struktūra un sagatavošana. 11. Peļņas vai zaudējuma aprēķina struktūra un sagatavošana. 12. Nodokļu pārskati. KURSU VADĪTĀJA Mg.oec. LAILA KELMERE, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore, Grāmatvedības un fi nanšu koledžas docente, praktizējoša grāmatvede kopš 1998. gada, ar pieredzi kursu un lekciju pasniegšanā fi nanšu un grāmatvedības jomā. VIDEOIERAKSTA CENA Bilances un Bilances Juridisko Padomu 12 mēnešu abonentiem – 189,00 EUR + PVN (cena ar PVN 228,69 EUR), pārējiem – 199,00 EUR + PVN (cena ar PVN 240,79 EUR), MĀCĪBU STUNDAS* 32 KURSU VIDEOIERAKSTS WWW.LID.LV/BILANCES-AKADEMIJA šana. ZINĀŠANAS UN LABS PAMATS VIENMĒR TIEK AUGSTU VĒRTĒTS. PAT JA NEBŪSI GRĀMATVEDIS, BET BŪSI VADĪTĀJS, PLĀNOTĀJS VAI NĀKOTNES PRODUKTU UN PAKALPOJUMU RADĪTĀJS, ŠĪS ZINĀŠANAS IEDOS PAMATU SAPRAST KĀ VEIDOJAS UN UZKRĀJAS FINANŠU INFORMĀCIJA, KĀ TO APKOPO UN KĀ LASĪT. IEGŪSI IESKATU PAR NODOKĻIEM UN PĀRSKATIEM, KA PALĪDZĒS VEIKSMĪGI PLĀNOT DARBUS.ŽURNĀLS BILANCES JURIDISKIE PADOMI Nr. 6 (84), 2020. gada jūnijs LR UR reģistrācijas nr. 000740196 ISSN 2255–9507 IZDEVĒJS SIA Lietišķās informācijas dienests REDAKCIJA Redaktore Vineta Vizule Maketētājs Arvis Villa Literārā redaktore Rita Cielēna 1. vāka foto: Aivars Siliņš REDAKCIJAS ADRESE Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110, fakss 67606115 E–pasts: redakcija@juridiskiepadomi.lv www.juridiskiepadomi.lv @JuridiskiPadomi juridiskie.padomi ABONĒŠANA Abonementa noformēšana Klientu servisā pa tālr. 67606110, e–pasts: lid@lid.lv, vai abonējiet e–veikalā internetā www.lid.lv REKLĀMA Tālrunis 67606110 Izdevums ir izglītojošs. Katra juridiskā situācija praksē risināma individuāli Ārštata autoru viedoklis var nesakrist ar izdevēja viedokli Par faktu pareizību atbild raksta autors Pārpublicēt tikai ar izdevēja rakstisku atļauju Citēšanas gadījumā atsauce obligāta Iespiests SIA IBC Print Baltic Žurnāla gada abonenti var reģistrēties www.juridiskiepadomi.lv un lasīt žurnāla e–arhīvu Vasara jaunā realitātē BILANCES JURIDISKIE PADOMI Savdabīgs realitātes šovs ar nosaukumu Covid–19, kas ildzis vairāk nekā divus mēnešus, cerams, jūnijā būs noslēdzies. Tomēr, kā to uzskata ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, pēc pandēmijas pavasara sāksim dzīvot jaunā realitātē jeb „normalitātē”. Vai spēsim pierast pie attālināta darba režīma, vai arī tomēr atgriezīsimies darba kolektīvā? Vai ērtāk bija sapulcēties pie datora ekrāna, vai tomēr plāni un idejas labāk dzimst klātienē? Vai klientus turpmāk apkal- pos roboti, bet infekcijas apkarosim ar viedtālruņiem? Tie ir jautājumi, uz kuriem meklēsim atbildes ikdienā. Taču jaunais bieži saistīts arī ar līdz šim nebijušām vai maz izmantotām iespējām. Tāpēc žurnāla lappusēs piedāvājam iepazīties ar praktiskiem risinājumiem un juridisko nianšu pārzinātāju ieteikumiem. Ja šķiet, ka, lai sarīkotu attālinātu kapitālsabiedrības biedru vai akcionāru sapulci, atliek tikai ieslēgt datoru, tad izrādās, ka tik vienkārši tas nav. Tāpat arī sabiedrības valdes locekļiem krīzes situācijā aizvien ir jābūt kriet- niem un rūpīgiem saimniekiem, neraugoties uz to, ka uzņēmumam radušās fi nansiālas grūtības un pagaidām kreditori vēl ir atturīgi savās prasībās. Bet kā atjaunot normālu fi nanšu apriti, kādus fi nanšu instrumentus krī- zes pārvarēšanai piedāvā valsts, par to raisījusies saruna ar fi nanšu institūcijas Altum vadītāju Reini Bērziņu. Pamazām tiek atvērtas valstu robežas, kas nozīmē, ka mums ir iespēja pārdomāti iekarot arī jaunus eksporta tirgus. Ko jau patlaban varam piedāvāt un kas interesē ārvalstu darījumu partnerus – ieskats Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ārējo ekonomisko pārstāvniecību vadītāju prezentācijās. VINETA VIZULE, redaktore NUMURA INTERVIJA Altum prioritāte – lai uzņēmumi atsāktu darbu! Saruna ar REINI BĒRZIŅU , Attīstības fi nanšu institūcija „Altum” valdes priekšsēdētāju JURISTA PADOMS Valdes rīcība krīzes situācijā LAURA VILKA , zvērināta advokāte, ZAB Deloitte Legal Darbinieku personas datu apstrādes pamati MARINA BRIŠKENA , datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Elektroniskās dalībnieku sapulces un elektroniskās balsošanas praktiskie aspekti IVETA CEPLE , ZAB Ellex Kļaviņš zvērināta advokāte SARMIS SPILBERGS , ZAB Ellex Kļaviņš asociētais partneris, zvērināts advokāts Covid–19 ietekme: dīkstāve, atvaļinājums, uzteikums IVETA ZELČA , zvērināta advokāte Tiesības iebilst pret iestādes pieļautu procesuālo pārkāpumu DĀRTA ŪDRE , ZAB Ellex Kļaviņš juriste JURIDISKĀS ZIŅAS Kādas sankcijas piemērot maksājumu kavētājiem? Rīgas šķīrējtiesas informācija EKSPORTS Vai jaunas iespējas Latvijas eksportam? IKARS KUBLIŅŠ , portāla BILANCE PLZ redaktors IEPIRKUMI Publisko iepirkumu aktualitātes EVIJA MUGINA , Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. 2. turpinājums KASPARS RĀCENĀJS , Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts 3 4 10 12 14 19 22 23 26 24 29 NR. 6 (84), 2020. GADA JŪNIJS SATURS REDAKCIJAS SLEJA 2020. GADAJŪNIJS 6Nr. (84)NUMURA INTERVIJA 4 BILANCES JURIDISKIE PADOMIKādu redzat Altum misiju Covid–19 krīzes laikā? Vai iestādes sniegtie atbalsta instrumenti kalpo kā būtisks valsts fi nanšu atbalsts uzņēmējiem? Altum loma kopš izveidošanas brīža tautsaimniecībā ir ļoti augusi. Ja salīdzina 2015. gada un 2020. gada aprīli, mūsu fi nanšu instrumentu portfelis no 350 miljoniem ir pieaudzis līdz 650 miljoniem eiro. Tas ir būtisks kāpums piecu gadu laikā. Turklāt tas ir noticis, nevis palielinot, bet samazinot administra- tīvās izmaksas un darbinieku skaitu no 240 līdz 200. Esam kļuvuši būtiski efektīvāki. Jāteic, ka kopš nesenā „armagedona” jeb vīrusa krīzes sākuma martā Altum loma ir mainījusies un vēl vairāk pieaugusi. Mūsu fi nanšu instrumenti, kas tika izstrādāti pirms krīzes, vairāk bija risinājumi konkrētas tirgus nišas nepilnību novēršanai. Tagad ar atsevišķām krīzes programmām risinām problē- mas ekonomikā lielā mērogā. Jau krīzes sākumā ļoti operatīvi tika izveidoti divi vitāli nepieciešami ins- trumenti – krīzes apgrozāmo līdzekļu aizdevumi un garantijas banku kredītu brīvdienām. Tie paredzēti ikvienam uzņēmumam neatkarīgi no nozares, lai pa- līdzētu pārdzīvot krīzes laiku un veicinātu iespējami ātru uzņēmumu fi nanšu veselības atgūšanu pēc tam, kad situācija pasaulē būs normalizējusies. Covid–19 krīzes skartie uzņēmēji var pieteikties garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem. Cik aktīvi izmanto šos atbalsta instrumentus? Kopš 25. marta, kad sākām iesniegumu pieņemša- nu, līdz maija vidum Altum ir pieņemti lēmumi par fi nansējumu ar vairāk nekā 220 miljonu eiro efektu tautsaimniecībā. Aptuveni divas trešdaļas no šiem instrumentiem ir no krīzes programmām – apgro- zāmo līdzekļu aizdevumiem un garantijām banku kredītu brīvdienām. Jāatgādina, ka Altum ir aptuveni 20 programmas uzņēmējiem, un krīze nav tās atcēlusi, tās visas ir pieejamas un no uzņēmēju puses arī aktīvi izmantotas. Šie skaitļi, kas sasniegti piecās sešās nedē- ļās, pietiekami labi raksturo Altum darbu krīzes laikā. Kā raksturotu uzņēmuma profi lu, kuru ir skārusi Covid–19 krīze un kas vēršas pēc palīdzības pie jums? Kādu nozaru uzņēmumi tie ir, cik lieli? Sākotnēji tika uzskatīts, ka krīze pamatā skars pa- kalpojumu jomā strādājošos – viesmīlības, tūrisma nozares u.c. Taču jau ārkārtējās situācijas sākumā redzējām, ka tā izvērtīsies daudz plašāka. Pēc mūsu klientiem redzam, ka krīze ir ietekmējusi visas noza- res, izņemot vien atsevišķas, specifi skas jomas. Krīzes atbalsta instrumentu izmantošanā līde- ros ir pakalpojumu nozare, taču vairāk nekā puse klientu ir no citām nozarēm – transports, apstrādes rūpniecība, būvniecība un tirdzniecība. Visas šīs ļoti dažādās nozares apvieno viena būtiska lieta – uzņē- mumos pēc iespējas ātrāk ir nepieciešams iepludi- nāt apgrozāmos līdzekļus. Tāpēc ļoti ātri izveidojām tam īpašu krīzes apgrozāmo līdzekļu programmu, kur vienam uzņēmumam pieejams aizdevums līdz vienam miljonam eiro, par ko lēmumu, ja iesniegti visi dokumentu, pieņemam piecu darbadienu laikā. Otrs krīzes instruments ir garantijas banku kredītbrīvdienām. Uzņēmumiem, kuriem ir saistī- bas bankās, tas ir ļoti nopietns atspaids. Ko nozī- mē kredītbrīvdienas? Pateicoties Altum garantijai, uzņēmumam kādu laiku nav jāmaksā noteiktā pa- matsumma, tādējādi uzņēmējs ietaupa naudu, kas Foto: Aivars Siliņš Altum prioritāte – lai uzņēmumi atsāktu darbu! Būtisku lomu uzņēmumu stabilizācijā ārkārtējās situācijas laikā nospēlējuši akciju sabiedrības Attīstības fi nanšu institūcija „Altum” (Altum) izveidotie atbalsta instrumenti – apgrozāmo līdzekļu aizdevumi un garantijas banku kredītu brīvdienām. Taču tas ir tikai sākums – fi nanšu iestāde strādā arī pie īpašiem instrumentiem, kas būs pieejami tieši lielajiem komersantiem, atklāj REINIS BĒRZIŅŠ, Altum valdes priekšsēdētājs. 5 NR. 6 (84), 2020. GADA JŪNIJS NUMURA INTERVIJAšajos grūtajos laikos palīdz noturēties virs ūdens. Ar kredīta garantiju Altum pēc būtības uzņemas daļu no darījuma riska. Īpaši Covid–19 krīzes laikam izstrādātā banku kredītu brīvdienu garantija sedz līdz 50% no fi nanšu pakalpojuma summas, bet maksimālā garantijas summa ir pieci miljoni eiro. Šajās programmās atbalstu var saņemt gan vidē- jie un mazie, gan lielie uzņēmēji. Piemēram, no lie- lajiem uzņēmumiem sabiedriskās ēdināšanas kom- pānija Lido ir izmantojusi gan apgrozāmo līdzekļu aizdevumu, gan kredītbrīvdienu garantijas iespējas. Tas ir tikai sākums, strādājam arī pie īpašiem instrumentiem, kas būs domāti tieši lielajiem uzņēmumiem. Altum darbinieki vebinārā aprīļa beigās uzsvēra, ka atbalsta programmas ir likviditātes atbalsts Covid–19 krīzes skartiem uzņēmumiem – izdzīvošanas instrumenti, kas ir spēkā līdz šā gada beigām. Vai tā tos uztver arī uzņēmēji jeb līdzekļus gribētu izmantot arī citām vajadzībām, piemēram, investīcijām ražošanā? Krīzes instrumentu mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem pārvarēt vīrusa krīzes negatīvo ietekmi, tie nav iz- mantojami citiem mērķiem. Covid–19 ietekmes pierādīšana ir viens no kritērijiem, lai pretendētu uz šo instrumentu izmantošanu. Redzam, ka daļa uzņēmumu tos vēlas izmantot arī citos nolūkos, piemēram, iepriekšēju parādu pārfi nansēšanai vai arī kopumā slikta stāvokļa uzlabošanai, kuram nav bijusi saistība ar Covid–19 krīzi. Visus pieteikumus skrupulozi vērtējam, un tādus, kas neatbilst krīzes programmu kritērijiem, atbalstīt nevaram. Jāatgādina, ka tiem komersantiem, kuriem ne- pieciešamas investīcijas un kuriem nav pierādāma krīzes ietekme, ir pieejams daudzas citas Altum programmas. Piemēram, investīciju aizdevumu programmā iespējams aizņemties līdz pat 2,85 mil- joniem eiro. Tas ir Altum ikdienas fi nanšu instru- ments, un krīze to nav atcēlusi. Cik daudz uzņēmumiem un kāpēc atbalsts ir jāatsaka? Vēlme krīzes atbalsta instrumentus izmantot citiem mērķiem ir galvenais iemesls, kāpēc krīzes apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmā ir salīdzinoši augsts atteikto projektu īpatsvars – vidēji ap 45% procenti. Tas skaidri parāda, ka šī nauda netiek kaisīta vējā un cenšamies nepieļaut situācijas, kad kāds mēģina krīzes apstākļus izmantot neatbilstoši vai pat negodīgi. Vēlamies naudu pēc iespējas ātrāk novirzīt taut- saimniecībai, bet to nekaisām kā no helikoptera. Krīzes instrumentu viens no nosacījumiem, kas tur- klāt ir Eiropas līmeņa regulējums, ir – uz fi nansēju- mu var pretendēt tikai uzņēmumi, kuriem 2019. gada 31. decembrī nav grūtībās nonākuša uzņēmuma pa- zīmju, tai skaitā uzkrāto zaudējumu apmērs nav lie- lāks par pusi no uzņēmuma paša kapitāla. Redzam, ka salīdzinoši daudz pie mums nāk tieši šādi uzņēmumi, un te mēs neko izdarīt nevaram, jo nedrīkstam. Cik pievilcīgas uzņēmēju vidū ir krīzes atbalsta programmas? Uz kādiem instrumentiem patlaban vairāk tiek likts uzsvars? Ļoti pieprasīti ir apgrozāmo līdzekļi aizdevumi, kurus uzņēmumi izmanto kā papildu fi nansējumu laikā, kad krīzes dēļ bankās tas pieejams mazākā apjomā. Apgrozāmo līdzekļu aizdevums pēc fi nan- šu teorijas ir īstermiņa kredīts līdz vienam gadam. Altum aizdevums ir uz trīs gadiem, ar iespēju termi- ņu pagarināt vēl uz diviem gadiem. Otrs labums – uzņēmējam 12 mēnešus ir labvēlības periods, proti, gadu var nemaksāt aizdevuma pamatsummu. Trešais ieguvums – šiem aizdevumiem ir ļoti atraktīva gada procentu likme – no 1,9% līdz 2,9%. Finanšu tirgū šādi aizdevumi, kuriem turklāt ir samazinātas no- drošinājuma prasības, varētu maksāt pat 8–9%. Šie ir pietiekami pievilcīgi nosacījumi krīzes laika aizdevumiem, un daudzi uzņēmumi jau ir tos izmantojuši. Maija vidū no 200 miljoniem eiro, kas paredzēti šai programmai, uzņēmējiem aizdevumos ir piešķirti jau vairāk nekā 60 miljoni eiro. Garantiju programmā uz maija vidu arī jau ir apstiprinātas garantijas par kopējo fi nansējuma apjomu ap 80 miljoniem eiro. Portfeļgarantiju programmas ietvaros bankas un līzinga kompānijas fi nansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, Altum vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi fi nansējumam piemēros zemāku procentu likmi. Cik populārs ir šis instruments, un kādas ir problēmas tā piešķiršanā? Portfeļgarantiju gadījumā bankas un līzinga kompā- nijas fi nansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūksto- šiem eiro, Altum vārdā var piešķirt garantiju un tur- klāt fi nansējumam piemēros zemāku procentu likmi, nemaz nevēršoties pie mums. Tā ir atšķirība no tā dēvētajām individuālajām garantijām. Piemēram, lai saņemtu maksimālo – pieci miljoni eiro – kredītga- rantiju, bankai ir jāvēršas Altum un individuāli tiek vērtēts katrs gadījums. Līdz gada beigām ir atcelti ierobežojumi eksporta garantiju saņemšanai uz Eiropas Savienības (ES) un atsevišķām OECD dalībvalstīm. Turpmāk eksporta garantijām Vēlamies naudu pēc iespējas ātrāk novirzīt tautsaimniecībai, bet to nekaisām kā no helikoptera. 6 BILANCES JURIDISKIE PADOMI NUMURA INTERVIJAuz attīstītajām valstīm var pieteikties arī lielie uzņēmumi neatkarīgi no eksporta apgrozījuma un valsts, uz kuru plānoti darījumi, bez papildu ierobežojumu noteikšanas. Kā izmanto šo atbalsta instrumentu? Eksporta garantiju instruments lielajiem komer- santiem ir ļoti svarīgs, pieprasījums pēc tā ir au- gošs. Pirmajās nedēļās bija daži desmiti pieteikumu, tagad – jau apmēram 70 nedēļā. Mēs redzam, ka Covid–19 krīze ir sašūpojusi ierasto skatījumu uz eksporta tirgu riskiem, un arī stabilās, prognozēja- mās un par vilinošiem eksporta tirgiem uzskatītās ES valstis, uz kurām Latvijas eksports ir 63% no kopējā apjoma, ir kļuvušas par riskantāku tirdzniecī- bas partneri. Tāpēc bija svarīgi rīkoties ļoti operatīvi. Pirmkārt, eksporta darījumu apdrošināšanas programmā ir atcelti ierobežojumi lielajiem uzņē- mumiem, turklāt eksporta garantijas tiek sniegtas ar tādiem pašiem nosacījumiem kā „miera” laikos. Jāpiebilst, ka iepriekš uz ES eksporta garantijas va- rējām sniegt tikai tad, ja eksportētāja kopējais eks- porta apgrozījums bija zem diviem miljoniem eiro. Šāds instruments bija piemērots maziem komersan- tiem. Patlaban ierobežojumi ir atcelti, un varam būt noderīgi arī lielajiem uzņēmumiem, apdrošinot da- rījumus gan uz ES valstīm, gan uz trešajām valstīm. Tas ir ļoti būtiski laikā, kad privātie apdrošinātāji šajā nišā darbojas mazāk. Ar ko jārēķinās uzņēmumiem, kas saņēmuši atbalstu? Jo uzsvars ir nevis uz grantiem, bet uz aizdevumiem, kuri ir jāatdod. Kopš Altum dibināšanas principiāli nodarbojamies tikai ar fi nanšu instrumentiem. Izņēmumi ir daudz- dzīvokļu māju energoefektivitātes un sociālās uzņē- mējdarbības programmas, kurās ir pieejami granti. Visas pārējās vairāk nekā 20 programmas ir fi nanšu instrumenti. Ko tas nozīmē? Tā ir nauda, kura ir pie- šķirta ar konkrētiem nosacījumiem un kura ir jāatdod. Darbojamies līdzīgi kā bankas, taču nekonkurē- jam ar tām. Altum fi nansē projektus segmen- tos, kuros komercbankas kādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas fi nansēt pietiekamos ap- jomos, un šis mūsu darbības pamatprincips pilnībā attiecas arī uz Covid–19 krīzes laiku. Ja banka spēj piešķirt kredītu, Altum nav iebildumu. Strādājam ar tiem projektiem, kuriem, neskatoties uz dzīvotspēju, banka paaugstinātu risku dēļ naudu nepiešķir. Altum iesaistās riskantākos projektos, turklāt ar mazāku uz- ņēmuma paša līdzdalību, ar mazāku nodrošinājuma prasību un garāku termiņu. NUMURA INTERVIJA 7 NR. 6 (84), 2020. GADA JŪNIJS Foto: Aivars SiliņšBankas tomēr rēķinās, ka ne visus aizdevumus atdod. Ar cik lielu slikto kredītportfeli rēķinās Altum pēc krīzes beigām? Altum darbojas kā attīstības banka. Ir speciāls likums, kas regulē Altum darbību – Attīstības fi nanšu in- stitūcijas likums. Tā 12. pantā stingri noteikta pro- grammu izstrāde, apstiprināšana, īstenošana un uz- raudzība. Uzsākot jaunu programmu, tiek novērtēti riski. Katrā programmā ir aprēķināts, kāda ir defolta jeb maksātnespējas iespējamība kopējā kredītportfelī. Krīzes apgrozāmo līdzekļu aizdevumu pro- grammā uzņēmējiem plānojam piešķirt 200 miljo- nus eiro. Apstiprinot katru projektu, ticam, ka tas būs veiksmīgs. No valsts budžeta šīs programmas īstenošanai ir piešķirti 50 miljoni eiro, savukārt 150 miljonus eiro Altum piesaista, resursus aizņe- moties starptautiskās fi nanšu institūcijās. Valsts fi nansētie 50 miljoni eiro ir kā riska segums defolta gadījumiem. Covid–19 ietekme uz ekonomi- ku vēl nav precīzi aplēšama, nav precīzi prognozējams nedz ietekmes ilgums, nedz dziļums, un pastāv var- būtība, ka daļa uzņēmumu darbību pēc krīzes nespēs atjaunot un daļa no Altum krīzes kredītportfeļa tiks arī zaudēta. Vienlaikus mūsu prioritāte ir, lai iespēja- mi daudz uzņēmumu spētu pilnvērtīgi atsākt darbību. Teicāt, ka visi krīzes skarto atbalsta programmu instrumenti ir paredzēti ne tikai maziem un vidējiem (MVU), bet arī lielajiem uzņēmumiem. Vai nebūs tā, ka lielie no atbalsta paņems lauvas tiesu, bet MVU maz kas paliks pāri? Pieprasītākā programma – apgrozāmo līdzekļu aizdevumi – ir pieejama gan MVU, gan lielajiem uzņēmumiem. Maija vidū no 200 miljoniem bija iztērēti aptuveni 60 miljoni eiro. Tā ka fi nansējums ir vēl pieejams. Ja apjoms tiks pilnībā izsmelts un ja tas būs nepieciešams, programmu varēsim papildināt. Taču jāatceras, ka arī pie mums potenciālais fi nan- sējuma saņēmējs sastopas gan ar projekta kvalitātes un pamatotības, gan ar likumības kritēriju pārbaudi. Visi mūsu klienti, tāpat kā klienti bankās, vienmēr tiek rū- pīgi pārbaudīti. Ņemot vērā Altum misiju un pieejamo fi nansējumu, atsevišķos kritērijos varam būt elastīgā- ki nekā bankas (nodrošinājuma prasības, uzņēmuma pieredze, paša ieguldījums u.c.). Vienlaikus arī Altum ir neatceļamas „sarkanās līnijas”, kur nepieļaujam ne- kādus kompromisus. Te jāmin gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējums, kur mūsu kritēriji ir tikpat stingri kā bankās, gan nodokļu parādi, gan fi nanšu disciplīnas ievērošana. Kā uzņēmumi izmanto pārējos Altum piedāvātos fi nanšu instrumentus? No aptuveni 220 miljoniem eiro, kas kopš krīzes sākuma caur Altum instrumentiem iepludināti eko- nomikā, aptuveni trešdaļa jeb vairāk nekā 78 miljoni eiro ir mūsu ikdienas instrumenti – aizdevumi biz- nesa uzsācējiem, fi nansējums MVU un lauksaim- niekiem investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem, aizdevumi lauksaimniecības zemes iegādei, Zemes fonds. Redzam, ka, neskatoties uz vīrusa izraisīto krīzi, daudzi uzņēmumi turpina investīcijas – pie mums jaunu aizdevumu plūsma arī ikdienas pro- grammās nav mazinājusies. Viens no ekonomikas atgūšanās posma atbalsta instrumentiem ir arī tā dēvētais Pašu kapitāla fonds. Iecerēts, ka fonda fi nansēšanai tiks piešķirts publiskais fi nansējums, kā arī piesaistīts papildu privātais fi nansējums. Pašu kapitāla fonda vajadzībām tiks uzticēti 50 mil- joni eiro publiskās naudas. Tikpat lielu summu ir gatavi ieguldīt privātie pensiju fondi ar nosacījumu, ka Altum ir šī fonda pārvaldnieks. Līdzīga laba sa- darbība ar pensiju fondiem ir bijusi arī, piemēram, riska kapitāla fondos, kur partneriem esam parādīju- ši, ka Altum fi nansējumu prot ne tikai piešķir, bet arī to labi pārvaldīt, tajā skaitā sekojot, lai nauda nonāk precīzi tur, kur tā ir paredzēta. Altum nekonkurēs ne ar bankām, ne ar riska ka- pitāla fondiem. Pašu kapitāla fonds būs instru- ments, kas ir domāts ieguldījumiem krīzes lai- kā un paredzēts tikai lielajiem komersantiem. Šis instruments nebūs paredzēts MVU. Fonds varētu investēt aptuveni 30 uzņēmumos. NUMURA INTERVIJA 8 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Foto: Aivars SiliņšKā šāds fonds darbosies, un cik tas ir vajadzīgs? Vai jau bijusi uzņēmumu interese par šo fondu? Pašu kapitāla fonds veiks investīcijas uzņēmuma kapitālā pats vai kopā ar kādu privāto investoru. Tāpat varētu sniegt paralēlo jeb mezanīna aiz- devumu, kas ir agresīvāks instruments, ar mazā- ku nodrošinājumu, bet ar augstākām procentu likmēm. Vēl viens fonda atbalsta instruments ir ieguldījumi korporatīvajās obligācijās, tajā skaitā konvertējamās. Jau patlaban redzam uzņēmumu interesi par šādu instrumentu. Fonda noteikumi tiek saskaņo- ti ar Eiropas Komisiju, orientējoši jūnijā šis ins- truments būs pieejams tautsaimniecībā. Tas gan nebūs risinājums visiem, jo ieguldījumi tiks veikti tikai tur, kur kapitāla injekcija ir nepieciešama, lai pārvarētu īstermiņa problēmas. Komersantam būs jāpārliecina, ka uzņēmums ir dzīvotspējīgs, ka problēmas ir radušās Covid–19 krīzes ietekmē. Uzņēmumam būs nepieciešama arī skaidra stra- tēģija izejai no problemātiskās situācijas. Altum mērķis nav būt uzņēmuma līdzīpašniekos bez- galīgi, termiņš, iespējams, būs seši gadi vai pat mazāk. Valdība ir atbalstījusi arī Altum iesaisti 20 miljonu eiro apmērā ”Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondā”. Fonda investīciju sadalījums paredzēts 40% apmērā investīcijas transporta infrastruktūrā, 40% apmērā enerģētikā un 20% digitalizācijā. Šis fonds darbojas, un jau patlaban liela mēroga Latvijas projekti, tāpat kā projekti citās reģiona val- stīs, var pretendēt uz fonda līdzekļiem, kas papildina esošās fi nansējuma iespējas. Fondā ir iesaistījušās 12 valstis no Centrālās un Austrumeiropas reģiona, arī trīs Baltijas valstis. Šogad 27. februārī iepazīšanās konferencē fonds prezentēja sevi arī uzņēmējiem, lēmumu pieņēmējiem un citiem viedokļu līderiem Latvijā. Pasākuma ietvaros Rīgā tika parakstīts lī- gums ar uzņēmumu Amber Infrastructure, kas kļuva par fonda investīciju padomnieku. Konferencē redzējām Latvijas uzņēmumu lie- lu interesi par fonda piedāvātajām iespējām, un jau konferences laikā notika vairākas uzņēmumu un fonda vadības divpusējās tikšanās par iespēja- mu Latvijas infrastruktūras projektu fi nansēšanu. Četri nopietni projekti ir atzīti par tādiem, par kuru attīstību var runāt tālāk, Latvijai pat neie- guldot fondā. Agri vai vēlu krīze beigsies, un tad uz pārrobežu sadarbību varētu likt vēl lielāku uzsvaru. Patlaban notiek pārrunas par četriem projektiem, kuros inves- tīciju apjoms mērāms desmitos vai simtos miljonu eiro, taču pāris gadu laikā tas varētu dot būtisku pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Vai ar iepriekš minētajiem atbalsta instrumentiem ir pietiekami, lai uzņēmumi pārvarētu un veiksmīgi izietu no krīzes? Ja ne, kas vēl būtu nepieciešams? Satiksmes ministrs Tālis Linkaits maija sākumā ir norādījis, ka Latvijai būtu jābūt agresīvākai investētājai tieši lielajos uzņēmumos. Eiropas Komisija jau apstiprinājusi valsts atbalsta shēmas 1,9 triljona eiro apmērā. No tām 52% pienākas Vācijai. Agresīvas investētājas savos uzņēmumos ir arī Austrija, Francija, Nīderlande un Dānija. Pilnīgi piekrītu Linkaita kungam. Patlaban tiek strādāts pie programmām, kas nevis būs domātas tai skaitā lielajiem uzņēmumiem, bet būs paredzē- tas tieši lielajiem uzņēmumiem. Tās būs garantijas kredītbrīvdienām un ilgtermiņa aizdevumiem. Šādas programmas jau darbojas vairākās citās ES valstīs – strādājam pie līdzīgiem instrumentiem. Kā kopumā vērtējat uzņēmumu dzīvotspēju šajos sarežģītajos apstākļos? Eksperti ir atzinuši, ka ne visi izies no krīzes stiprāki, kādam nāksies arī bankrotēt. Uz uzņēmumu dzīvotspēju skatos pozitīvi. Kā ro- bežšķirtni redzu marta vidu, kad valstī tika ieviesta ārkārtas situācija, un no šī brīža Altum nemitīgi bi- jusi notikumu epicentrā. Esmu ļoti gandarīts par to, ka esam varējuši ļoti operatīvi kā viena no pirmajām valstīm Eiropā izveidot īpašus krīzes risinājumus uz- ņēmumu atbalstam. Mūsu attiecības ar uzņēmējiem ir ļoti konstruktīvas arī grūtajos laikos. Manuprāt, Latvijā atšķirībā no citām val- stīm ir viena priekšrocība – ar zināmu re- gularitāti esam pieraduši pie krīzēm. Varam skatīties uz fi nanšu krīzi pirms 12 gadiem, tā saukto Krievijas krīzi 1998. gadā, 90. gadu pirmajā pusē – banku krīzi. Nemaz nerunājot par to, ka pirms 30 gadiem pašos pamatos mainījās tirgus apstākļi. Mūsu priekšrocība ir tā, ka mūs nevar ļoti pār- steigt. Jā, ir grūti un nepatīkami, bet apzināmies, ka nav jēgas čīkstēt. Līdzīgi kā ar pirmdienām. Varbūt iesākt nedēļu ir grūtāk, bet tad tā strauji uzņem tem- pu. Patlaban uzņēmumiem krītas ieņēmumi, ir citas grūtības, bet esmu pārliecināts, ka, krīzei beidzoties, kopumā izskatīsimies labi. Daudzi Altum fi nanšu instrumenti ir būtiski atšķirīgi no instrumentiem citās valstīs, vienlaikus nekautrējamies arī no citām valstīm pārņemt labāko pieredzi, piemērojot Latvijas apstākļiem. Svarīgākais ir pēc iespējas ātrāk palīdzēt fi nansējumam nonākt tautsaimniecībā. Reini Bērziņu izvaicāja INESE HELMANE 9 NR. 6 (84), 2020. GADA JŪNIJS Mūsu prioritāte ir, lai iespējami daudz uzņēmumu spētu pilnvērtīgi atsākt darbību. NUMURA INTERVIJANext >