Kā risināt nodokļu strīdus ar VID Nr. 10 (88), 2020. GADA OKTOBRIS INGA BRUTĀNE Darbinieku sensitīvo datu apstrāde Kapitālsabiedrību valdes locekļu atbildība PVN kompensēšana zemes nomas attiecībās Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadāŽURNĀLS BILANCES JURIDISKIE PADOMI Nr. 10 (88), 2020. gada oktobris LR UR reģistrācijas nr. 000740196 ISSN 2255–9507 IZDEVĒJS SIA Lietišķās informācijas dienests REDAKCIJA Redaktore Vineta Vizule Maketētājs Arvis Villa Literārā redaktore Rita Cielēna 1. vāka foto: Aivars Siliņš REDAKCIJAS ADRESE Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110, fakss 67606115 E–pasts: redakcija@juridiskiepadomi.lv www.juridiskiepadomi.lv @JuridiskiPadomi juridiskie.padomi ABONĒŠANA Abonementa noformēšana Klientu servisā pa tālr. 67606110, e–pasts: lid@lid.lv, vai abonējiet e–veikalā internetā www.lid.lv REKLĀMA Tālrunis 67606110 Izdevums ir izglītojošs. Katra juridiskā situācija praksē risināma individuāli Ārštata autoru viedoklis var nesakrist ar izdevēja viedokli Par faktu pareizību atbild raksta autors Pārpublicēt tikai ar izdevēja rakstisku atļauju Citēšanas gadījumā atsauce obligāta Iespiests SIA IBC Print Baltic Žurnāla gada abonenti var reģistrēties www.juridiskiepadomi.lv un lasīt žurnāla e–arhīvu Ar skatu nākotnē BILANCES JURIDISKIE PADOMI Gatavojot oktobra izdevumu, žurnāla redakcijā tra dicionāli domājam ne vien par gaidāmajiem rudens un ziemas mēnešiem, bet arī par nākamo gadu. Jo oktobris ir laiks, kad sākam uzrunāt lasītājus, aicinām uz turp māko sadarbību, pagarinot žurnāla abonementu. Tāpēc kaļam radošus plānus, apkopojam jaunas idejas par to, kas svarīgs un aktuāls būs vēstāms turpmāk, kādus ekspertu viedokļus izzināt, ko uzrunāt intervijām. 2021. gads būs iezīmīgs ar to, ka valdībā turpināsies darbs pie vairāku nodokļu līdzsvarošanas, praksē sāks īs tenoties administratīvi teritoriālā reforma, darbu uzsāks Ekonomisko lietu tiesa utt. Patlaban vēl nezinām, kā attīstīsies notikumi pasaulē, cik ļoti mūs ietekmēs epide mioloģiskā situācija, taču aizvadītais pusgads ir arī daudz ko iemācījis, tostarp, ka varam rīkoties ātri un izlēmīgi, nebaidīties kļūdīties un kļūdas labot. Par to arī varat uzzi nāt šī numura intervijā, kurā izklāstīts, kā veidot attiecības ar nodokļu administrāciju, kad ir vērts aizstāvēt savas kā nodokļu maksātāja tiesības un kad tomēr atzīt, ka ir pie ļautas kļūdas vienā vai otrā šo attiecību dalībnieku pusē. Gribējām apkopot arī pēdējos tiesu nolēmumus no dokļu lietās, taču, tā kā saruna izvērtās pagara, par tiem varēsiet uzzināt žurnāla novembra numurā. Tikmēr tur pinām publicēt ne mazāk nozīmīgās tiesu prakses atziņas, kas skar darba tiesiskās attiecības, kā arī uzņēmējiem tik aktuālo publisko iepirkumu tematiku. 2021. gadā bizne sa vidē iepludināmās naudas būšot vēl vairāk, nekā tika solīts šogad, tad nu jācenšas ievērot visas Latvijas un arī Eiropas Savienības tiesību normas, lai neatsijātu kā neat bilstīgus pretendentus. Bieži vien tieši grāmatvedības datu atbilstībai, kā arī juridisko konstrukciju, likumu normu interpretācijas izpratnei ir būtiska loma. Tāpēc ceram uz veiksmīgu sadarbību arī turpmāk. Iespējams, tieši Bilances Zelta komplekta ietvaros mūsu žurnāls būs labs padom devējs ne vien grāmatvedim, bet arī personālvadības, datu aizsardzības, iepirkumu u.c. nodaļu speciālistiem, kā arī uzņēmumu un iestāžu vadītājiem. VINETA VIZULE, redaktore NUMURA INTERVIJA Kā labāk risināt nodokļu strīdus ar VID Saruna ar INGU BRUTĀNI , VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktori, un viņas kolēģēm JURISTA PADOMS Darbinieku sensitīvo datu apstrāde MARINA BRIŠKENA , datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Kapitālsabiedrību valdes locekļu atbildība EDMUNDS STANKEVIČS , Rīgas šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis, Latvijas Republikas Zvērinātu advokātu kolēģijas loceklis Tiesiskās aizsardzības procesu tuvākā nākotne – kreditoru grupu pārbalsošana. Raksta turpinājums RIČARDS FREIMANIS , PwC Flexible Legal Resources prakses grupas vadītājs EDVARTS PAULS INDĀRS , zvērinātu advokātu biroja PwC Legal jurista palīgs TIESU PRAKSE Pievienotās vērtības nodokļa kompensēšana zemes nomas tiesiskajās attiecībās. 3. daļa JĀNIS ZELTIŅŠ , Mg.iur., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde administratīvais direktors Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. 6. turpinājums KASPARS RĀCENĀJS , Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts IEPIRKUMI Eiropas Savienības Tiesas spriedumi publisko iepirkumu lietās (turpinājums) EVIJA MUGINA , Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore 3 4 12 16 18 22 24 28 NR. 10 (88), 2020. GADA OKTOBRIS SATURS REDAKCIJAS SLEJA 2 020. GADA OKTOBRIS 10Nr. (88)NUMURA INTERVIJA Kā labāk risināt nodokļu strīdus ar VID 4 BILANCES JURIDISKIE PADOMIFoto: Aivars Siliņš Saņemot audita slēdzienu, kas rezultējies ar nodokļu uzrēķinu, jāatceras, ka pastāv iespēja vērsties ar pārsūdzību – vispirms Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tas nav bezcerīgi, jo vismaz ceturtā daļa lēmumu pēc apstrīdēšanas tiek mainīti. Taču tiesāties gan ir vērts tikai tad, ja nodokļu maksātājs tiešām pārliecināts par savu taisnību. Detalizēti par nodokļu strīdiem un to risināšanu uz sarunu aicinājām INGU BRUTĀNI , VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktori. Viņas stāstījumu papildināja arī kolēģes no minētās pārvaldes – ILONA TORGAŠOVA , Administratīvo strīdu daļas vadītāja; SARMĪTE KOLNEJA , Lēmumu un judikatūras analīzes daļas vadītāja; DACE STUDENTE , Trešās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja, un SANITA ZVIEDRE–KOŅUŠEVSKA , Tiesvedības daļas vadītāja. Lasītāju ērtību labad katras runātājas teiktais atsevišķi tekstā nav izdalīts. 5 NR. 10 (88), 2020. GADA OKTOBRIS NUMURA INTERVIJAIkviens strīds vispirms sākas ar nodokļu maksātāja iesniegumu VID. Cik liela daļa no VID pieņemtajiem lēmumiem tiek apstrīdēti? Cik no tiem ir nodokļu strīdi un cik – pārējo lēmumu apstrīdējumi? VID gadā pieņem vairāk nekā miljons lēmumu, iz dodot 117 dažādus lēmumu veidus, un lielākā daļa no tiem ir nodokļu maksātājam labvēlīgi – lēmumi par reģistrāciju, licenču, atļauju izsniegšanu, nodok ļu atmaksu u.c. Negatīvo lēmumu īpatsvars ir ļoti neliels – vien daži procenti. Savukārt apstrīdēto negatīvo lēmumu īpatsvars lielāks ir tieši nodokļu lietās – tiek apstrīdēti 40 līdz 50 procenti VID pie ņemto lēmumu. Administratīvo pārkāpumu lietās, piemēram, tiek apstrīdēti tikai aptuveni pieci pro centi lēmumu. Nodokļu strīdu lietās ietilpst audita lietas, datu atbilstības pārbaužu lietas, muitas pārbaužu lietas, un ir vēl ceturtā kategorija – nodokļu lietas, kas izriet no administratīvo pārkāpumu lietām. Pēdējā kate gorijā ietilpst lietas par maksātājam piemēroto ad ministratīvo sodu, un kontekstā ar šo sodu ir skaidri redzams, ka visi nodokļi nav samaksāti. Piemēram, nodokļu maksātājam ir sods par to, ka kases aparā tam mainīta programmatūra – tātad ir skaidrs, ka ir mēģināts slēpt apgrozījumu un izvairīties no no dokļu nomaksas. Bez nodokļu strīdiem izskatām arī iesniegumus par administratīvo pārkāpumu sodiem, piespiedu iz pildes lietām (strīdi par piedziņu), nodrošinājuma pie mērošanas lietām, kā arī lietām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību neievērošanu. Jauna lietu kategorija, kur VID vēl tikai at tīsta savas prasmes, ir tā dēvētās nodokļu maksātāju pārejas lietas. Tie ir gadījumi, kad nodokļu maksātājs, kuram ir parāds, mēģina visus sa vus aktīvus atdot citam maksātājam, sev paturot tikai parādus. Tad mēs vēršamies pie šī tiesību pārņēmēja un lūdzam, lai tas samaksā parādu. Šajās lietās ir jau pirmie VID labvēlīgie tiesu spriedumi. Pirms tam jā veic diezgan liels darbs, lai šādās situācijās konstatētu visas nepieciešamās pazīmes. Tas saistīts gan ar aktīvu, gan darbaspēka, gan sadarbības partneru līgumu, gan darbības vietas pārņemšanu un tamlīdzīgi. Par ko visbiežāk tiek sodīti ārpakalpojumu grāmatveži saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību neievērošanu? Kādas ir tendences šo sodu dinamikā – vai šo gadījumu skaits pieaug? VID ir izveidota Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde, kas gada laikā veic aptuveni 1000 pārbaudes, bet rezultāti nav tik dramatiski – pārkā pumi tiek konstatēti apmēram desmit procentos ga dījumu. Apstrīdēto lēmumu īpatsvars ir liels, šogad apstrīdēti jau 69 gadījumi. Kā zināms, katram likuma subjektam ir jāizstrādā iekšējā kontroles sistēma, kādā tas pārbauda potenciālos klientus un konstatē aizdo mīgos darījumus. Biežāk konstatētais pārkāpums ir vai nu šīs kontroles sistēmas neesamība, vai neprecizēšana atbilstoši normatīvo aktu grozījumiem, jo aizdomīgo darījumu pazīmes mainās. Tāpat konstatēti pārkāpumi par nepilnīgu klientu pārbaužu veikšanu, piemēram, netiek noskaidrota saistība ar politiski nozīmīgām personām, kā arī neziņošana par aizdomīgiem darī jumiem, kas ir pats būtiskākais pārkāpums. Kādi ir galvenie administratīvie pārkāpumi? Visizplatītākais pārkāpums ir deklarāciju neiesnieg šana vai to iesniegšanas termiņu kavējums. Šogad ir pieņemti grozījumi likumā „Par nodokļiem un node vām”, kas paredz, ka 2022. gadā par deklarāciju iesniegšanas termiņa kavējumu datorsistēma varēs automātiski piemērot minimālo naudas sodu. Protams, maksātājam joprojām saglabāsies tiesības apstrīdēt šo sistēmas pieņemto lēmumu. 2019. gadā mūsu pārvalde izskatīja un sagatavoja 327 lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās. Šogad septiņos mēnešos pieņemti 100 lēmumi. Kādas tendences apstrīdēšanā ieviesa ar Covid–19 pandēmiju saistītā situācija? Apstrīdēšanas iesniegumu skaita ziņā liela loma bija lēmumiem nepiešķirt dīkstāves pabalstu. Par tiem saņemti 715 apstrīdēšanas iesniegumi (tiesā no tiem pārsūdzēti deviņi). 288 no pārsūdzētajām lietām jeb 40 procentos gadījumu apstrīdēšanas rezultātā sākot nējais nodokļu maksātājam nelabvēlīgais lēmums tika vai nu atcelts, vai grozīts. Tas skaidrojams ar milzī go steigu, kādā bija jāpieņem lēmumi – viss mehā nisms, arī IT sistēma, tika izveidots ārkārtīgi īsā laikā. NUMURA INTERVIJA 6 BILANCES JURIDISKIE PADOMI DACE STUDENTE VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Trešās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītājaTiesiskais regulējums paredzēja, ka lēmums jāpieņem piecu darba dienu laikā. Tik ātri niansēti izvērtēt visus kritērijus nebija iespējams, tāpēc sākotnējais lēmums varēja būt kļūdains. Vismaz apstrīdēšanas procesam nebija noteikts īsais termiņš, taču tāpat centāmies iesniegumus izvērtēt maksimāli ātri un, ja sapratām, ka lēmums varētu būt bijis kļūdains, veicām pārbaudes un sākotnējo lēmumu mainījām. Par kādiem nodokļiem un kādām tipiskākajām situācijām nodokļu maksātāji sūdzas un kā pamato, kāpēc nepiekrīt VID sākotnējam lēmumam? Populārākie nodokļu strīdi ir par auditu uzrēķiniem, datu atbilstības pārbaudēm un pārbaudēm muitas lie tās. Savukārt starp auditiem lielākais vairums ir par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) papildu uzrēķi niem un no tiem izrietošajiem uzņēmumu ienāku ma nodokļa (UIN) uzrēķiniem. Tās pamatā ir PVN shēmas. Diemžēl gadu no gada tendence saglabājas – vairums strīdu ir saistīti ar PVN ļaunprātīgu izmanto šanu. Otra populārākā strīdu grupa ir aplokšņu algas – šajā gadījumā tiek uzrēķināts iedzīvotāju ienākuma no doklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Treškārt, tie ir fizisko personu IIN auditi un datu atbilstības pārbaudes. Auditi tiek veikti tajos gadījumos, kad VID konstatē, ka personas izdevumi būtiski pārsniedz tās ienākumus, savukārt datu atbilstības pārbaudes lielākoties veic saistībā ar nodokļa nomaksu no nekustamā īpašuma pārdošanas. Fiziskajai personai tiek lūgts iesniegt dokumentus, lai noskaidrotu, vai nodoklis ir maksājams vai nav. Runājot par PVN lietām – kādi ir VID biežāk konstatētie pārkāpumi un kādi ir nodokļu maksātāju pretargumenti? PVN strīdi parasti saistīti ar priekšnodokļa atskaitīša nas tiesībām vai nulles procentu likmes nepamatotu piemērošanu. Ja PVN maksātājam veikts uzrēķins, tad parasti arguments ir, ka VID neesot iedziļinājies un sa pratis tieši šī darījuma un komercdarbības jomas speci fiku. Vēl apelē pie tā, ka VID neesot guvis pietiekamus pierādījumus tam, ka nodokļu maksātājs zināja vai tam vajadzēja zināt par darījuma partneru nodomiem. Tāpat kā argumentu min nepareizu tiesību normu interpre tāciju. Gandrīz katrā sūdzībā tiek minēti arī iespējami procesuāli pārkāpumi – nav ievērotas nodokļa maksā tāja tiesības tikt uzklausītam audita procesā pienācīgā veidā, kā arī audita termiņa neievērošana. Runājot par gadījumiem, kad PVN maksātājam tiek pārmests, ka tas nav zinājis par darījumu partneru nodomiem, – vai nevar būt un nav situāciju, kad uzņēmums tiešām to nevarēja zināt un nezināja? VID 2019. gadā izskatīja 370 nodokļu lēmumu ap strīdēšanas iesniegumus, un ģenerāldirektore daļēji vai pilnībā atcēla vai grozīja 87 lēmumus – tātad ti kai 23,5 procentus. Šogad septiņos mēnešos strīdu skaits ir mazāks – 136, bet apstrīdēšanas rezultātā ģenerāldirektore daļēji vai pilnībā atcēla vai grozīja 48 lēmumus, kas ir 35 procenti. Apgalvot, ka nodokļu maksātāju sūdzības vienmēr ir nepamatotas, noteikti nevar. Ir gan pamatotas, gan nepamatotas sūdzības. Reizēm tiek pārsūdzēti pat nodokļu maksātājam labvēlīgi lēmumi. Nesen audits bija beidzies bez uz rēķina, taču audita laikā nodokļu maksātājam ieteica uzlabot grāmatvedības uzskaiti, kam tas nepiekrita un šo lēmumu pārsūdzēja. Lēmumu atcelšanas vai grozīšanas iemesli visbie žāk ir saistīti ar to, ka, izskatot sūdzību, konstatējam, ka audita laikā nav savākti pietiekami pierādījumi vai nu tam, ka darījums vispār nav noticis, vai arī tam, ka nodokļu maksātājs zināja vai tam vajadzēja zināt par darījumu partneru negodprātību. Ir bijuši gadījumi, kad konstatējam, ka pierādījumi nav izvērtēti objek tīvi – izlasot paskaidrojumu un vērtējot to kontekstā ar pārējiem faktiem, kļūst saprotams, ka auditā izda rītie secinājumi nav līdz galam pamatoti un pilnīgi. Diemžēl gadu no gada tendence saglabājas – vairums strīdu ir saistīti ar PVN ļaunprātīgu izmantošanu. Foto: Aivars Siliņš NUMURA INTERVIJA 7 NR. 10 (88), 2020. GADA OKTOBRIS SARMĪTE KOLNEJA VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Lēmumu un judikatūras analīzes daļas vadītājaVienlaikus netrūkst arī gadījumu, kad nodokļu maksā tājs audita laikā ieņem pasīva vērotāja, nevis aktīva da lībnieka lomu – īsti nesadarbojas, iesniedz dokumentus nepilnā apjomā. Tikai tad, kad saņem sākotnējo audita lēmumu ar uzrēķinu, sāk aktivizēties. Apstrīdēšanas laikā sniedz dokumentus, pierādījumus. Ja pierādījumi būtu iesniegti audita laikā, tad nodokļu uzrēķins būtu bijis mazāks vai varbūt nebūtu bijis vispār. Acīmredzot tā ir dažu nodokļu maksātāju taktika – sak, pagaidīšu, ko VID atradīs, un pēc tam mēģināšu atspēkot. Tātad progress ir – pirms dažiem gadiem VID stāstīja, ka nodokļu maksātāji dokumentus un pierādījumus sāk nest tikai tiesā, turklāt nereti vēl tikai otrajā instancē. Arī tā joprojām notiek. Jauni pierādījumi tiek sniegti gan pirmajā, gan otrajā tiesas instancē. Jau 2015. gada Augstākās tiesas spriedumā norādīts, ka nodokļu maksātāja pienākums ir sadarboties audita un jeb kurā citā administratīvā procesa laikā – piedalīties, sniegt dokumentus jau procesa sākumā, nevis tikai apstrīdēšanas laikā, kur nu vēl – tiesvedībā. Augstākā tiesa secināja: konstatējot, ka nodokļu maksātājam nav neviena attaisnojoša iemesla, kāpēc tas šos do kumentus neiesniedza laikus, gan VID, gan arī tiesa var nevērtēt šos dokumentus. Teorētiski šāda iespēja pastāv. Kad apstrīdēšanas procesā mums nes kastes ar dokumentiem, jautājam, kāpēc dokumenti netika iesniegti audita laikā. Tad iemesli tiek piemeklēti... Pagaidām nav bijis neviena gadījuma, kad mēs šos pierādījumus neņemtu vērā. Saprotam, ja pierādījumi tiks iesniegti tiesā, visticamāk, šos pierādījumus tiesa tāpat atsūtīs atpakaļ VID izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai. Tomēr neizslēdzu, ka gadījumā, ja konsta tēsim, ka nodokļu maksātājs apzināti audita laikā nav iesniedzis dokumentus, mēs varētu atteikt to izvērtē šanu. Tad apstrīdēšanas rezultātā nodokļa uzrēķins var arī pieaugt – ja, izvērtējot apstrīdēšanas iesniegumu, konstatējam, ka auditors ir kļūdījies un nav aprēķinājis nodokļus pilnā apmērā, mūsu pienākums ir to izdarīt. Vienīgais, kas nevar pieaugt, ir soda nauda – to noteic judikatūra. Minējāt, ka otra lielākā PVN lietu grupa ir par nulles procentu likmes piemērošanu. Galvenais „strīdus ābols” droši vien ir par pierādījumiem, vai prece tiešām nogādāta citā dalībvalstī? Jābūt pierādījumiem, ka prece tiešām ir izvesta uz citu dalībvalsti, atstājusi Latviju. Tiesas vairs nevērtē tik formāli – nepietiek arī ar to, ka var konstatēt, ka prece atstājusi Latvijas robežas. Tiesas vērtē, vai darījums tiešām noticis reālas komercdarbības ietvaros un ar to darījuma partneri, kurš ir norādīts dokumentos, vai darījuma partneris citā valstī šo preci ir saņēmis. Komerciālās realitātes princips tiek piemērots visās PVN lietās, un uzņēmējam kā krietnam un rūpīgam saimniekam ir jāspēj izstāstīt vismaz pamatfaktus. Jebkurš darījums atstāj „pēdas” – nevar būt tā, ka „da rījuma partneri man kāds ieteica, un es pat nepain teresējos, vai viņš varēs man piegādāt preces, slēdzu līgumu un maksāju lielu naudu”. VID semināros uzsver, ka nulles procentu likmes piemērošanas gadījumā ar dokumentiem var arī nepietikt, ka nodokļu administrācijai vienmēr saglabājas iespēja apšaubīt darījuma autentiskumu. VID ir īpašas riska vadības sistēmas, kas ņem vērā diez gan plašu informāciju, kas tiek savākta no dažādiem da rījumu partneriem un salīdzināta. Ja darījumi tiek veikti fiktīvi, tad agri vai vēlu šīs nesakritības izgaismojas. Kā otru lielāko nodokļu strīdu grupu nosaucāt aplokšņu algas – strīdus par IIN un VSAOI veikšanu. Kādas ir tipiskākās situācijas un strīdu būtība? Darba devējs parasti nav uzskaitījis visas darbinieka nostrādātās stundas vai arī nodarbina darbiniekus bez 8 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Ja pierādījumi būtu iesniegti audita laikā, tad nodokļu uzrēķins būtu bijis mazāks vai varbūt nebūtu bijis vispār. NUMURA INTERVIJA ILONA TORGAŠOVA VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Administratīvo strīdu daļas vadītājadarba līguma. Jāatgādina, ka par šādiem pārkāpumiem var iestāties ne tikai administratīvā, bet arī kriminālā atbildība. Vai šo strīdu specifiku ir kaut kā mainījusi darba laika elektroniskās uzskaites ieviešana būvlaukumos? Pagaidām līdz apstrīdēšanai šādas lietas vēl nav no nākušas. Ir vajadzīgs laiks, ņemot vērā audita procesa ilgumu. Pirmie šādi strīdi varētu pie mums nonākt nākamgad. Kāda ir nodokļu maksātāju argumentācija, ja sakāt, ka nav uzskaitītas stundas, bet viņi apgalvo, ka ir? VID vērtē paveikto darba apjomu un tā atbilstību dar binieku skaitam. Būvniecībā ģenerāluzņēmējs nereti noslēdz līgumus ar dažādiem apakšuzņēmējiem. VID reizēm konstatē, ka šiem apakš uzņēmējiem darbinieku resursa vispār nav vai tas nav pie tiekams, lai paveiktu attiecīgo darba apjomu. Viena no populārākajām taktikām ir novelt visu vainu uz apakšuzņēmējiem un izvirzīt argumentu, ka darīju mu partneris nav korekti uzskaitījis stundas, ka nevar kontrolēt viņa deklarāciju iesniegšanas disciplīnu. Šo argumentu nav viegli apstrīdēt, un aplokšņu algu au diti ir sarežģīti. Ir sagatavotas fiktīvas uzskaites, kurās darbiniekiem norādītas tik maz darba stundu, ka ar tādu stundu skaitu viņi, labi ja varēja paspēt ieiet un iznākt no objekta. Taču nereti VID izdodas iegūt lie cības arī no pašiem darbiniekiem. Protams, ir gadīju mi, kad darbinieki ir apmācīti, kādas atbildes jāsniedz, tomēr lielākoties cilvēki necenšas apzināti melot. Tas viss veido pierādījumu kopumu, kas ļauj saprast, vai konkrētais uzņēmums ar tā norādīto darbaspēka re sursu spēj šos darbus veikt vai nespēj. No apstrīdētajiem nodokļu lēmumiem VID divas trešdaļas līdz trīs ceturtdaļas apstrīdējumu tiek noraidīti. Kas pēc tam notiek ar noraidītājiem apstrīdēšanas gadījumiem – kāda daļa aiziet uz tiesu? Nodokļu strīdos 2019. gadā uz tiesu devās 48 procenti nodokļu maksātāju (vēl lielāks īpatsvars bija admi nistratīvo pārkāpumu lietās – 49 procenti). Savukārt šogad septiņos mēnešos vērojama Covid–19 ietek me – tikai 14 procenti no apstrīdēšanas gadījumiem nonākuši tiesā, tomēr nodokļu strīdu lietās īpatsvars ir pat nedaudz audzis – 52 procenti. Lielo nodokļu strīdu pārsūdzēšanas īpatsvaru var skaidrot ar to, ka nodokļu lēmumi rada finansiālas se kas. Diemžēl ir gadījumi, kad vēršanās tiesā tiek veik ta tikai ar mērķi novilcināt laiku, jo, pārsūdzot VID lēmumu tiesā, uz tiesvedības laiku tiek apturēta soda naudas samaksa. Pamatojuma faktiski nav, uzrakstīts tikai, ka nepiekrīt VID lēmumam, pat neprecizējot, kam tieši nepiekrīt. Kā strīdu risināšanā izmanto vienošanās iespēju? Kurā brīdī tā vēl ir iespējama un kad vairs nav? Prasīt vienošanos iespējams, jau apstrīdot lēmumu, var arī pēc apstrīdēšanas. Tāpat vienoties var arī ties vedības laikā – gan pirmajā, gan otrajā un pat trešajā instancē, kamēr tiesa nav pabeigusi skatīt lietu pēc būtības. Iesakām izmantot vienošanās iespēju gadī jumos, kad nav pilnas pārliecības par savu taisnību, mazāk klausīties nodokļu konsultantos, kas sola: „Mēs to VID uzvarēsim!” Ja nodokļu maksātājs ir pārliecināts, ka VID nepamatoti aizskāris viņa tiesī bas, tad noteikti ir jāvēršas tiesā. Pagājušajā gadā 200 nodokļu maksātāji izvēlējās slēgt vienošanos, šogad astoņos mēnešos – 62. Jāņem vērā, ka šīs ir vienošanās, kas noslēgtas dažādās pro cesa stadijās – arī par strīdiem, kas ilgst jau vairākus gadus. Kāda ir tiesvedību statistika – cik gadījumos tiesas nodokļu strīdos lemj par labu VID un cik – par labu nodokļu maksātājiem? 2019. gadā tiesvedība pabeigta 349 nodokļu strīdu lietās, no tām 318 spriedumi jeb 91,1% bija pilnībā labvēlīgi VID, 18 spriedumi jeb 5,2% bija daļēji labvēlīgi, bet 13 jeb 3,7% sprie dumu bija VID pilnībā nelabvēlīgi. Šā gada pirmajā pusgadā tiesa pabeigusi skatīt 149 nodokļu strīdus. 134 lietās VID ir pilnībā labvē līgs spriedums, 7 lietās – daļēji labvēlīgs un 8 lietās – nelabvēlīgs. Kā atšķiras šīs proporcijas dažādās tiesu instancēs? Esam atlasījuši statistiku par Augstāko tiesu jeb Senātu. Piemēram, šogad Senātā izskatīti 128 no dokļu strīdi, no kuriem VID labvēlīgs spriedums bijis 9 NR. 10 (88), 2020. GADA OKTOBRIS NUMURA INTERVIJA Foto: Aivars Siliņš SANITA ZVIEDRE– KOŅUŠEVSKA VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Tiesvedības daļas vadītājaNext >