Nodokļu jomā šis būs pārejas gads Nr. 1 (91), 2021. GADA JANVĀRIS SANDIJA NOVICKA Vai iespējama piespiedu vakcinācija? Rosina paplašināt koplīgumu nosacījumus Uzteikums pārbaudes laikā Pretkorupcijas kontroles sistēma uzņēmumāŽURNĀLS BILANCES JURIDISKIE PADOMI Nr. 1 (91), 2021. gada janvāris LR UR reģistrācijas nr. 000740196 ISSN 2255–9507 IZDEVĒJS SIA Lietišķās informācijas dienests REDAKCIJA Redaktore Vineta Vizule Maketētājs Arvis Villa Literārā redaktore Rita Cielēna 1. vāka foto: Aivars Siliņš REDAKCIJAS ADRESE Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110, fakss 67606115 E–pasts: redakcija@juridiskiepadomi.lv www.juridiskiepadomi.lv @JuridiskiPadomi juridiskie.padomi ABONĒŠANA Abonementa noformēšana Klientu servisā pa tālr. 67606110, e–pasts: lid@lid.lv, vai abonējiet e–veikalā internetā www.lid.lv REKLĀMA Tālrunis 67606110 Izdevums ir izglītojošs. Katra juridiskā situācija praksē risināma individuāli Ārštata autoru viedoklis var nesakrist ar izdevēja viedokli Par faktu pareizību atbild raksta autors Pārpublicēt tikai ar izdevēja rakstisku atļauju Citēšanas gadījumā atsauce obligāta Iespiests SIA IBC Print Baltic Žurnāla gada abonenti var reģistrēties www.juridiskiepadomi.lv un lasīt žurnāla e–arhīvu Jaunu lapu pāršķirot BILANCES JURIDISKIE PADOMI Esam pāršķīruši jaunu lappusi – ne tikai sa- ņemot šī gada pirmo žurnāla numuru, kurš ir jau 91. pēc kārtas. Esam pāršķīruši arī jaunu lappusi cilvēces vēstures hronikā – iesoļojam 21. gadsimta trešajā gadu desmitā, kas noteikti paliks atmiņā kā izšķirošais gads cīņā ar Covid–19 infekcijas izraisīto pandēmiju. Jau aizvadītā gada pēdējās dienās Eiropas Sa- vienības valstīs uzsāka iedzīvotāju vakcinēšanu pret bīstamo vīrusu. Zinātnieki pirmoreiz izmantoja jaunu metodi, radot īpašu „ziņnesi”, kurš nogādā šūnās informāciju par veselību graujošo ienaidnieku un ļauj tām sagatavoties cīņai. Taču ikviens jau- nums rada arī bažas, cik drošs un uzticams tas būs, tāpēc saprotams, ka daudzus interesē jautājums, vai valdība, darba devēji vai pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt obligātu vakcinēšanos. Juristi to skaidro šī žurnāla publikācijā. Jaunas lappuses pāršķiršana būs arī nu jau vairākus gadus ieilgušajā nodokļu reformēšanas epopejā. Šajā gadā lielākoties izmaiņas skars dar- baspēka nodokļus, un, lai tām piemērotos, likumos ir paredzēts pārejas periods pusgada, gada vai ilgā- kā laikā. Nodokļu konsultanti gan visai skeptiski skatās uz gaidāmajām pārmaiņām, it īpaši tām, kas ietekmēs pašnodarbinātos un mikrouzņēmumus. Uzņēmējdarbības gēns kā nevēlams vīruss tiks slā- pēts, daudzus sava rūpala kopējus mudinot kļūt par darba ņēmējiem lielākos uzņēmumos. No valsts bu- džeta skatupunkta tas ir saprotami, jo no lielajiem vieglāk iekasēt nodokļus. Grūtāk ir izsekot mazā biznesa veicēju pulkam, turklāt statistika liecina, ka pašnodarbināto skaits pēdējos gados pieaudzis, kamēr juridisko personu skaits sarūk. Turklāt nav zināms, kā attīstīsies šis nodokļu stāsts vēl pēc gada, varbūt atkal būs jāpāršķir jauna lappuse? Veselīgu un darbīgu Jums šo gadu! VINETA VIZULE, redaktore NUMURA INTERVIJA Nodokļu jomā šis būs pārejas gads Par jaunumiem nodokļu regulējumā informē SANDIJA NOVICKA , zvērinātu advokātu biroja COBALT partnere, zvērināta advokāte JURISTA PADOMS Piespiedu vakcinācija – vai tā var kļūt par realitāti? SARMIS SPILBERGS , zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš asociētais partneris, zvērināts advokāts; IVETA CEPLE , zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš zvērināta advokāte; DĀRTA ŪDRE , zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš juriste Kādas priekšrocības videokonferencei ir tiesvedības procesā? INESE ĻAHOVIČA , Rīgas šķīrējtiesas prezidija locekle, šķīrējtiesnese KOMERCDARBĪBA Pretkorupcijas kontroles sistēmas loma uzņēmumā Ieskats Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu rīkotajā konferencē „4K” DARBA TIESĪBAS Rosina paplašināt koplīgumu nosacījumus Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības atziņas konferencē „ATTĪSTOT NOZARU KOPLĪGUMU PĀRRUNAS” Uzteikums pārbaudes laikā un procesuālā termiņa nokavējuma sekas IVETA ZELČA , Mg. iur. , zvērināta advokāte JURIDISKIE JAUNUMI Jauns akciju opciju regulējums Aktuāli grozījumi Darba likumā Ekonomisko lietu tiesa darbu sāks 31. martā Līdz 30. janvārim var saņemt līdzfi nansētu mediāciju civillietās TIESU PRAKSE Tiesības veikt priekšnodokļa korekciju par zaudētajiem parādiem Sagatavots pēc LR Senāta sprieduma lietā SKA–122/2020 Noilguma piemērošana darba samaksas jautājumos KASPARS RĀCENĀJS , Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts, par LR Senāta spriedumu lietā SKC–12/2020 3 4 10 18 14 20 22 25 28 26 NR. 1 (91), 2021. GADA JANVĀRIS SATURS REDAKCIJAS SLEJA 2021. GADAJANVĀRIS 1Nr. (91)NUMURA INTERVIJA Foto: Aivars Siliņš 4 BILANCES JURIDISKIE PADOMI5 NR. 1 (91), 2021. GADA JANVĀRIS NUMURA INTERVIJA Kādas jūsu ieskatā ir galvenās nodokļu izmaiņas, ko svarīgi zinā t darba devējiem un nodarbinātajiem? Nav tā, ka būtu tikai sliktas ziņas, ir arī kaut kas pozitīvs, piemēram, ir sama zināt as atsevi šķu no- dokļu li kmes, to sta rp, ne daudz samazināta pro - gresīvā iedzīv otāju ienākum a nodokļa augstākā likme – p ar 0,4 pr ocentpunktiem, tātad no nāka- mā gad a tā būs 31%. Ir samaz ināta arī v alsts so- ciāl ās apd rošinā š an as obligāto iemak su (VSAOI ) l ikme par v ienu proce ntpun ktu – 0, 5 procentpun- kti da rba devēju daļai un 0,5 procentpunkti darba ņēmēju da ļai. Tāpa t arī sama zināta solidaritāte s n odok ļa likme par 0 ,5 pro centpunk tiem. Vien lai- kus solidaritātes nodokļa mak sātājiem j ārēķinās, ka samazinās šī nodokļa izmant ošana kon krētas per sona s interesēs. Turpmāk vienīgā personalizētā solidaritāte s nodokļa daļa būs tikai tā, kas tiek novirzīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomak- sai. Līdzīgi kā pa tlaban tiek saglabāt a koncepcija, ka tiem darba ņēmējiem, kuri ir progresīvā ie- dzīvotāju ienākuma nodok ļa un arī soli daritātes nodokļa maksātāji, solidaritātes nodokļa mak- sājums nosegs progresīvā iedzīvotāju ienākuma n odokļa daļu, ta ču sliktā ziņa ir tāda, kā iemaksa attiecībā uz pe nsijām vairs nebūs pe rsonalizē ta, tā tiks i eskaitīta valst s pensiju speciālajā budžet ā (nepersonali zēti). Tātad a izies „kop īgajā kat lā”. Lī dz ar to šis no doklis va irāk pi ldīs solidari tātes maksāju ma funkciju. Vai n odokļu maksāšanas jomā ir kāda laba ziņa pašnodarbinātajiem? Pašnodarbinātajiem VSAOI pamata likme nemai- nās. Tā pat arī līdz 2021. gad a 1. jūli j am nem ain ī- sies VS AOI objek ts un papildu li kme. Savukārt n o 2021. gada 1. jūlij a esošo 5% likmes vietā, kas ir p aredzē ta pensiju iemaksām, būs jāmaksā 10% l ikme. No ienākumiem minimālās alg as apm ērā būs jāmaksā pi lnā pa mata l ikme. Bet tiem pašno- darbinātajiem, k uru ienākumi nesasniegs 500 eir o mēnesī, b ūs jāmaks ā VSAOI 10% apmē rā no f akt iskajiem ienāku miem . L ai šo iespē ju varētu izmantot, pašn odarbinātaj am būs jāzi ņ o Valsts ie- ņēm umu dienesta m par to, ka viņ š pro gnozē, ka attiecīga jā ceturksnī i enāk umi nesasniegs 500 eiro mēn esī v ai 1500 ei ro, summējo t ce turkšņa mēneša ienāk umus. Nodokļu jomā šis būs pārejas gads Aizvadīto 2020. g adu var vērtēt kā juku laiku saistībā ar Covid–19 infekcijas izraisītajiem ierobežojumiem gan Latvijā, gan citviet pasaulē un līdz ar to arī sarežģījumiem daudzās biznesa nozarēs. Arī jaunais 2021. gads neso lās bū t mierīgāks un vie nkāršāks. Viss liecina par to, ka problēmas sa istīb ā ar pan dēmi ju t urp ināsies, tām klāt vēl nāks Brexit iet ekme un, prota ms, u zņēmēj i izjutīs a rī ar n odokļu r efor mu saistī to likumu grozījumu radītās pārmaiņas, uzskata SANDIJA NOVICKA, zvērinātu advokātu biroja COBALT partnere, zvērināta advokāte. Visti camāk, saimniecis kās darbība s veicēj i a r p uslīdz sta bil iem ienākumiem v e idos SIA un kļūs p ar uzņēmumu ienākum a nodokļa maks ātājiem.Atbi lstoši Sa eimā apstiprinātajiem likuma gro- zījumie m no 2023. gada p ašnodarb inātajām p er- sonām būs jāmaksā pilnā pamata l ikme no visiem ien ākumiem – tāta d ie ņēm umi mīnus izdevumi. Savukārt attiecīb ā uz 2022. g adu jautāj ums jopro- jā m ir atvē rts – Saeima ir nolēmusi uzdot Ministru kabinetam izstrādāt kārtību s ociālo iemak su veik- šanai 2022. gadam, u n šie p riekšlikumi v ald ībai i r jāi esniedz Saeimā līdz 2 021. gada 1. jū lijam. Līdz ar to p ar 2022. gadu pa tlaban valda pilnī ga neziņa. Pašnodarbin ātās pe rsonas vēl tikai var cerēt, ka, v ald ībai i zstrā dājot priek šlikumus 2 022 . gadam, varbūt ka ut kas mainī s ies ar ī attiecī bā uz soci ālo iemaksu veikš anu 2 023. gadā . Tomēr kopumā var d roši prognoz ēt, ka p ašnodarbināto skaits str auj i samazināsi es. Visti camāk, saimniecis kās darbība s veicēj i a r p uslīdz sta bil iem ienākumiem v e idos SIA un kļūs p ar uzņēmumu ienākum a nodokļa maks ātājiem. Laikam v i s lielākās jukas šogad saga i da tieši mikrou zņēmum u nodok ļa maksā tājus ? Ar ī pieņemtie likum a grozījumi, kas attiecas uz mikr ouzņēmumu nodokļ a maksātājiem, faktiski virzīti uz to, lai mazinātu Mikrouzņēmumu no- dokļa likuma subjektu skaitu. Mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 25%, ja apgrozījums būs līdz 25 000 eiro gadā, savukārt 40% likme tiks piemē- rota apgrozījuma daļai, kas būs virs 25 0 00 eiro gadā. No 2021. gada 1. jūlija par visiem darba ņē- mējiem šādos mikrouzņēmumu nodok ļu maksā- tāju uzņēmumos būs jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārt ībā. Mikr ouzņēmumu nodok li varēs maksāt ti kai īpa šnie ks pats pa r sevi. Līdz tam par esošajiem darbinieka m vēl va rēs maksāt nodokli pa vec am. Bet, ja tiks pieņemti jauni darbi nieki, par ti em pē c 202 1. gada 1. janvā ra bū s jāmaksā algas nodoklis vispārējā kārtībā. Būt iska izmaiņa ir a rī tā, k a t urpmāk mikrou zņēmumu nodo k ļa statusu nevarēs iegūt PVN mak sātāji un sabied- rības ar ierobežotu atbildību (SI A). T ātad būtisk i tiek sašaurināts to personu loks, kas šo st atusu var saglabāt vai iegūt no jauna. Jāvērš uzmanība, ka ir noteikts viena gada pārejas periods (2021. gads), kad Mikrouzņēmumu nodokļa likuma subjektiem būs iespējams pāriet no MUN statusa uz parasto nodokļu maksātāju statusu. Ne mazums diskusiju 2020. gadā bija par to, kā turpmā k būt ar autoratlīdzību saņēmējiem. Arī viņ u sociālā aizsard zība līdz šim bij usi vāja. Vislie lāk ās diskusijas ti ešām bija par in telektuālā ī pašuma maksājumu s aņēmēji em. Līdz 2021. gada 1. jūli jam viss bū s pa v ecam, ne kas nema inīsies. 2021. gadā iepri ekšējā kār tība nodokļu aprēķinā- šanai saglabāsies arī tiem autorties ību līgumiem, kas būs nos l ēgti līdz 2020. gada 31. decembrim, tač u sa maksa tiks veik t a 2021. gad ā. T ātad nos lēg tie līgu mi faktis ki atradīsie s tādā kā drošajā zonā. Savukārt likumā noteiktajā pārejas periodā, kas būs no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim, faktiski ir divas opcijas atlīdzības par intelektu ālo īpašumu sa ņēmējiem. V iņi var nereģi strē ties kā saimnieciskās darb ības ve icēji, un tādā gadī jumā n odokli ieturēs un budže t ā nom aksās au toratlī dzī- bas izmaksātājs. Likmes būs lī dzīgas kā mikrou z- ņēmumu nodokļa maksātājiem – 25% lik mi pie- mēros, ja ieņ ēmum i būs līdz 25 0 00 gadā, rē ķino t proporcionāli atlik ušajie m gad a mē nešiem, u n 40% likme, ko savuk ārt pie mēros tai ieņ ēmumu d aļai , kas būs virs 25 000 ei ro. Jāuzsver, ka lik mes s lieks- nis ir ieņē mumi, nevis i enākumi, tātad šai opcijai auto ru attai snotie izdevum i netiks ņemti vērā, b et gan ti kai faktiska is apgroz īju ms. Jā uzsver, ka šis būs no dokl is, kas iemaksājams vien otajā nodokļa k ontā, un n o aprēķinātā nodo k- ļa 2 0% tiks novirzī ti iedzīvo tāju ienāk uma no- dokli m, savukārt 80% aizi es intele ktu ālā īpašuma radītāja sociālajām iemaksā m. Tāpat jāuzsv er, ka šo ma ksājumu saņ ēmēji em līdz 2022. ga da 28. fe bruārim būs j āsniedz Valst s ieņēmu- mu die nestam deklarāci ja par saņemtajiem maksājumiem, ja viņi saņems šos maksājumus no dažādiem sa dar bības partn eriem – ienāk umu izmaksātāj iem. Deklarāciju iesnie gt būs nep iecie- šams tād ēļ, lai saskaitītu ko pā visus i nte lektuālā NUMURA INTERVIJA 6 BILANCES JURIDISKIE PADOMIīpa šuma m aksājumus u n varētu saprast, kāds ir kopējais apgr ozījums u n attiecīgi kā da nodok ļa l ikme ir jā maksā. Ja k opā ieņēmumu a pmērs būs virs 25 000 eiro gadā, š im a tlīdzības saņ ēmējam būs p ašam pien ākums piemaksāt trūkstošo no- dokļa daļu no s amaks as par intelektuālo īpašu mu. Savuk ārt, ja t i ek izmanto ta o tra iespēja – autor- atlīdzības saņē mējs reģis trējas Valsts ieņēmumu d ienestā kā saimnie ciskās darbības ve icējs, tad viņ š būs tiesīgs atskaitīt ar intelektuā l ā īpašum a radīša- nu saistītos attaisnotos izdevumu s – 25% vai 50% a pmērā (atkar īb ā n o radī tā intelektuā lā īpašuma v eid a) vai pat vēl lielākā apmērā, ja izdevumus apliecina attaisnojuma dokumenti, bet citādi uz viņiem attieksies tāds p ats nodokļu režī ms kā uz citiem saimnieciskās darbības veicējiem. K ārt ību par to, kurie m inte lektuālās darbības veidiem kā das izdevumu proc entu daļas varē s p iemērot, no tei ks Mini stru kabine ts savos note ikumo s. No 2022. gada 1. jan vāra būs diva s iespējas: auto ratlīdzības saņēmēj s reģistrē jas Valsts i eņēmumu d ienestā kā saimnieciskās darbī- bas veicējs vai a rī, ja autor s n ebūs reģistrē- ji es kā saimnieciskās darbības veicējs, atl ī- dzības izmaksātājs a utoratlīdzībai piemēro s vispārējo nodokļu režīmu kā algota darba ienā kuma m. Īpaša kārtība liku mā noteikta tajos gadījumos, kad samaksu par intelektuālo īpašu mu izmaksās autortiesību kol ektīvās pārvaldījuma organizācijas. Šajā variantā kolektīvā pārvaldījuma orga nizā ci- ja s pašas ieturēs nodokli un aprēķinās pieļaujamo i zdevumu normu, bet autori, kuru tiesības šīs or- ganizācijas pārst āv, varēs nereģistrēties kā saimnie- ciskās darbības veicēji, un šādā gadījum ā nebūs ar ī jā veic sociā l ās iemaksas. Kā pozitīva ziņa uzt verama arī minim ālās alga s paau gstināšana 2021. g adā, – vismaz v aldība to tā ir traktējus i. Ie guvums mini mālās algas palielināšanai no 430 l īdz 500 eiro būs iedzīvotājiem ar zemiem ienā kumiem, tiem, kas saņem atalgojumu virs 500 eiro, tas būtis ki neko nemai na. Izmaiņas 2021. gadā sagaidāmas sliekšņa summas palie- linājumā neapliekamajam minimumam – tas no 1200 eiro mēnesī pieaugs līdz 1800 eiro mēnesī. Tā ir s umma, līd z kur ai piem ēro i e dzīvotāju ie- nākuma no dokļa diferencēto n eapliekam o mi- ni mumu. Tas no zīmē , ka ned audz pieaugs neto samaksa ti em, kuru algas nepārsnie dz 1800 eiro mēnesī. Taču li elos vilcienos neapliekamā mini- muma aprēķināšana s kārtība nemai nās, tā paliek līdzšin ējā. Ir noteikts viena gada pārejas periods – 2021. gads, kad Mikrouzņēmumu nodokļa likuma subjektiem būs iespējams pāriet no MUN statusa uz parasto nodokļu maksātāju statusu. Foto: Aivars Siliņš NUMURA INTERVIJA 7 NR. 1 (91), 2021. GADA JANVĀRISGrām atvežu dzīvi noteikti atvieglos 2021. g ada jaunievedumus – vienotais nodokļu konts. Jā, tas ir būtisks solis, kas jau ilgi ir ga tavots un p ar kuru laika g aitā daudz ir runāts. Jau no 1. janvāra visi Valsts ieņēmumu dienesta administrētie no- d okļi būs jāmaksā uz vienu kontu, kas nozīmē, ka faktiski būs jāveic tikai viens maksājums. Būtiski uzsvērt, ka šis jaunais konts paredzēts tikai Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu samak- sai. Savukārt, piemēram, n ekustamā īpašuma no- dok ļus maksāsim kā iepriekš pašvaldību norādītajos kontos. Arī nodokļi, kas ir Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārziņā, būs jāmaksā kā iepriekš. Savu- kārt kārtība attiecībā uz muitas nodokļiem stāsies spēkā tikai 2023. gadā – tad arī tie būs pārskaitāmi uz vienoto nodokļu kontu. Vēl jāmin, ka arī dažas no valsts nodevām būs jāpār skaita uz vienoto nodokļu kontu, tostarp arī uzņēmējdarbības riska valsts nodeva. Kā zināt un būt drošam, ka vienotajā nodokļu kontā ieskaitīt ā naudas summa pat iešām segs nepiecieša mos n odokļu un nodevu maksā jumus? Īpaša uzmanība jāpievērš tam, kā vienotajā nodokļu kontā iemaksātās naudas summa tiks sadalīta. Tas tiks darīt s rinda s kā rtīb ā pēc FI FO principa – pi r- m ais iekšā, pirmai s ārā (first i n – first o u t). Tāta d visp irms vienotajā nodokļu kont ā iemaksātā nau da tiks n ovirz īta vecākās no dokļu saistīb as segšanai – tai, kura ri ndā bijusi pirmā. Bet ir paredzēti d audzi iz ņ ēmumi, tai skaitā arī par maksājumiem atbi l stoši noteiktam identi- fi katoram. Tie varētu būt ļoti specifi ski ga dījumi, piemēram, maksājumi saistībā par akc īzes nodok ļa markām . Šie izņēmuma gadījumi, kad varēs veikt maksājumu a tbilst oši noteik taja m i dentifi katoram un summu novirzīt tikai konkrēti ši m nod oklim, ir n oteikti Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 66 1 „K ārtība, k ādā maksā nodo k- ļus, n odevas, citus valsts noteiktos maksājumus un a r tiem sa istītos maksāju mus un novirza tos saist ību segšanai”. Visos cito s gad ījumos darbosi es FIFO pri ncips, un , ja, piemēram , sakrīt gan nodokļu samaks as ter- miņš, g an deklarācijas iesniegšanas termiņš un ir jānosaka, kurš nodoklis būs prioritārs, tad minēta- jos noteikumos Nr. 661 ir paredzēta rindas secība, kādā notiek nodokļu maks ājumi. Gal venā prioritāte ir noteikta sociālo iemaksu maksājumiem. Jāpievēr š uzman ība ar ī tam , ka, lai š ī vienotā nodokļu konta sistēma varētu da rboti es, tad ir no- teikts, ka faktiski visiem Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodok ļiem jābūt noziņotiem līdz mēneša 20. datumam. T āpēc 2021. gadā ir mainīta kārtība, kādā ir ie sniedzami darba devēja ziņojumi un deklarācijas . Pro ti, darba devēja ziņojumi būs jāi esni edz līdz katra mēne ša 17. datuma m. Iedzīvot āju ienāku ma nodokļa likuma gro zī- jumos arī ir note ikta kārtīb a, kā būs j āmaksā alga s nodoklis. Pamata prin cips ir tāds, ka algas nodoklis ir j āmaksā līdz ienākuma i zmak sas mēn eša 23 . da- tumam. Ir noteikti ar ī daži izņ ēmumi, kad to va r d arīt līdz nākamā mēneš a 23. datumam, piemēram, ja tiek izbe igtas dar ba tiesis kās attiecības, tiek iz- maksāta atvaļināju ma nauda vai ir jāveic kādi mak- sājumi saistībā ar tiesas spriedumu un tamlīdzīgi. Tāpat visiem Valsts ieņēmumu dienesta admi- nistrētajiem nodokļiem tiek note ikts vi ens da tums, līdz kuram tiem ir jābūt samak sāti em v ienotajā no dokļu ko ntā, – līdz m ēneša 23. datumam. Tas g an attiecas tikai uz regulār ajiem nodokļu mak sā- jumiem. A ttiecīb ā uz nere gulār iem maksāju miem, piemēram, j a ir bijis nodokļu aud its un veikts no- dokļu uzrēķins, tad, protams, šis d atums izri et ē s no konk rētā Valsts ieņ ēmumu die nesta pie ņemtā lē- muma. Atbilsto ši šim lēmumam tad arī būs jāmaksā n odokļi. Ja saistībā ar vienotā n odokļa kontu iz vei- dotās Valsts ieņ ēmum u d ienesta si stē mas darbo sies la bi, tad jau 25. datumā katr s nodokļu maksātāj s Elektroni skās dek larēšanas si stēmā varēs redzēt informā ciju par n omaksātajiem nod okļiem, k ā tie ir sa dalīti un v ai maksājums bijis pietiek ams, lai no- segtu visas nodok ļu un n odevu maksājumu saistība s, va i arī ir kon statēt s iztr ūkums un jāve ic piemak s a. Vai šogad v ar cerēt a rī uz sav laicīgām pievienotā s vērt ība s nodokļa pārmaksu a tmaks ām? A ttiecībā uz pievi enotās v ēr tības n odokli (P VN) jā- vērš uz manība , ka iepr iek š PVN pārma ksa tika fi k- sēta vai apstiprināta uz to datum u, ka d tika ie snieg- ta dekl arācija, un atti ecī gi a rī tajā parād ījās PVN p ārmaksas summ a. Jaun aj ā sistēmā P VN pārma ksa tiks a tzīta tikai ar to datumu, kad Valst s ieņēmu- mu dienests apstiprinās šo p ārm aksu, ka s var notikt 8 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Foto: Aivars Siliņš NUMURA INTERVIJA30 d ienu laikā. Ja PVN pār maksu gri b novirzīt kāda c i t a nodokļa sais tību segšanai, ir jārēķinās , ka var vei- doties daudz garā ks pe riods pār maksas saņemša nai ko ntā un atti ecī gi var k avēties citu nodokļu segšana, un par to var tikt a prēķināta nok avējuma n auda . K ādi vēl j aunumi be z iepriekš min ētajiem nodokļu jomā va rētu mūs saga idī t šogad? Labas ziņas ir tiem darba devē jie m, kas vēlas mo- tiv ēt sav u s darbinie kus, pieš ķirot opc ijas uz kapi- tāldaļām. Līdz ši m Iedzīvot āju ienākuma no dokļa likumā paredzētais atbrīvojums bija piemēr ojams tikai tad, ja šīs o pcij as ir emitējusi akciju sabiedr īb a. Līdz ar to liela daļa darba devēju šo in strumentu ne steidzās izmantot. Saeimā 17. decembr ī ap- stipri nāja g rozī jumus li kumā „Par iedzī vo- tāju ienākuma nodok li”, kas paredz, ka šis atbrī vojums attieksies arī uz sa biedrībām ar iero bežotu atbildīb u – uz to ka pitāl daļām. Rosinātajo s l ikum a grozījumo s ietv ertas arī ci tas labvēlīg as ni a nses – tiktu samazināts opciju turēša- nas periods no 36 līdz 12 mēnešiem un tik tu paga- rinā ts termiņ š, kurā darbinieks var izmantot opciju. Patlaban opcija faktiski ir jāizmanto ne vēlāk kā pēdējā dar ba dienā, lai n erastos negatīvas nodokļu sekas. Grozīj umi paredz papildus sešus mēnešus pē c da rba tiesis ko at tiecību izbeigšanās, kura l aik ā d arbiniek s va r izm antot šīs opcijas. Laikam jau neviens patla ban nev ar prognozēt, kā 2021. gadā pavērsī sies situā cija ar Cov id–1 9 infekcij as ap karošanu sais tīt aji em ierob ežoj umiem, kā tie iete kmēs nodo kļu maksājumus. P ar nodokļu izma iņām , kas būtu saistītas t ie ši ar C ovid–19 no teiktajiem iero bežoju miem, vismaz g ada nogalē ziņu nebij a. Taču iesaku pie vēr st u z- manību gr ozījum iem liku mā „Par iedzīvotāju ie- nākuma nodokli”, tieš i likuma Pārejas noteikumu 159. un 160. punktiem. Tie pared z, ka 2021. gadā, nemak sājot algas nodok li, darba devējiem ir iespēja kompensēt darbiniekam izdevumus, kas saistīti ar attālināta darbu veikša nu, līdz 3 0 eir o mēne sī. Taču, p irms izmaks ā šādu ko mpensā ciju, būs jāi evēro pāris nosacīju mu. Darba līgumā jāv ienojas vai ar darba devē ja rīkojum u ir jāno saka, ka darba ņēmējs darbu veic at tālin āti. Tāpat arī ir jā norād a, kāda v eida izd e- vu mus darba d evējs k ompensē. Tie var bū t, tei ksim, izdevu mi par elektrību, papīra vai p rintera kārt ridžu ie gā di – kas nu k uram sekm ī gai darba pien ākumu veikšanai no mājām va jadzīgs. Vēl a rī jāņem v ērā, ka š o iesp ēju varēs izmant ot tikai tas darba devēj s, pie ku ra ir ie- sniegt a d arbinieku al gas nodokļa grāmatiņa. Tātad kompensāc iju varēs izmaksāt tikai vienā dar- bavietā . Jāpie vērš u zmanība arī tam, ka, ja , piem ēram, darbs tiek ve ikts gan att ālināti, ga n k lātien ē u zņēmuma telpās , tad, lai neras- to s negatīvas nodokļ u sekas, ši em 3 0 eiro mē nesī jār ēķina pro porci- ja par tām die nām, kas ai zva dītas at tālin ātā darba r ežīmā. Covid–1 9 la ika izaic inājums būs arī tiem darba devējiem, k uru dar binieki n av Latv ijas rezid enti un kas , iespēja ms, ņemot v ērā ar ierobežo jumie m noteik tos ap- stākļ us, arī strādā attā lināti – no savām mājām, taču ne Latvijā, bet vai nu savā mītnes valstī, vai citā valstī. Šajā situāci- jā papildu izaicinājums ir saistīts ar jautājumu, vai darbinieks, kas veic darba uzdevumus, ilgstoši atro- dot ies ārpus Latvijas citā valstī, nerada pastāvīgās pārstāvniecības risku. Jautājums rodas ar ī, kurā valstī būtu m aksājams iedzī votāju ienākuma nodokli s no alga s šādiem darbi niekiem. Te īpaša uzmanība bū tu jāpievē rš Ekonom iskās sadarbības un attīs tības orga- nizāc ija s (OE CD) v adlīnijām, kas pr incipā noteic, ka pārejošām izmaiņ ām, kādas radīj usi Covid – 19 krīze, nevajadzētu r adīt izmaiņa s nodokļu r ežīmā, tai ska i- tā attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvni ecī bām. Tomēr ie te iktu īpašu uzmanību pievērst pamatojumam, ka šīs a r ierobežoj umiem s aistītās iz m a iņas t ik tiešām ir objektīvas – ka tieši ar Covid–19 saistī tu iemeslu dēļ da rbinieks vai valdes lo cekli s strādā no citas val sts. Sav ukārt, kas a ttieca s uz i espēju krī zes sk ar- tajiem uzņēmumiem pagarināt nod okļu sama ksas termiņu, iesaku pi ev ērst uzm anību tam, vai šis atbalsta mehā nisms i r p agarināts arī attiecībā uz 2021. gadu un kādi ir noteik tie termiņ i pieteiku- mu iesniegšanai. Vienlaikus dīkstāv es paba lsti un a lgu su bsīd ijas v airāk ir vērt ējama s k ā valsts a tbalsta pol itikas , nevis n odokļu jautāj ums. 9 NR. 1 (91), 2021. GADA JANVĀRIS Visiem Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem tiek note ikts vi ens da tums, līdz kuram tiem ir jābūt samak sāti em v ienotajā no dokļu ko ntā, – līdz m ēneša 23. datumam. Jautājumus uzdeva VINETA VIZULE NUMURA INTERVIJANext >