Nr. 9 (99), 2021. GADA SEPTEMBRIS Galvojums – vai tas ir bīstami? Lai aizsargātu no negodīgas tirdzniecības prakses Cietumsods fi ktīvu PVN darījumu uzrādītājiem Grozījumi Darba likumā Kā droši investēt jaunuzņēmumos INDRIĶIS LIEPANUMURA INTERVIJA JURISTA PADOMS ATBILD JURISTS PERSONAS DATI FINANSES KONKURENCES TIESĪBAS KRIMINĀL- LIKUMS DARBA TIESĪBAS TIESU PRAKSE ŽURNĀLS BILANCES JURIDISKIE PADOMI Nr. 9 (99), 2021. gada septembris LR UR reģistrācijas nr. 000740196 ISSN 2255–9507 IZDEVĒJS SIA Lietišķās informācijas dienests REDAKCIJA Redaktore Vineta Vizule Maketētājs Arvis Villa Literārā redaktore Rita Cielēna 1. vāka foto: Aivars Siliņš REDAKCIJAS ADRESE Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110, fakss 67606115 E–pasts: redakcija@juridiskiepadomi.lv www.juridiskiepadomi.lv @JuridiskiPadomi juridiskie.padomi ABONĒŠANA Abonementa noformēšana Klientu servisā pa tālr. 67606110, e–pasts: lid@lid.lv, vai abonējiet e–veikalā internetā www.lid.lv REKLĀMA Tālrunis 67606110 Izdevums ir izglītojošs. Katra juridiskā situācija praksē risināma individuāli Ārštata autoru viedoklis var nesakrist ar izdevēja viedokli Par faktu pareizību atbild raksta autors Pārpublicēt tikai ar izdevēja rakstisku atļauju Citēšanas gadījumā atsauce obligāta Iespiests SIA IBC Print Baltic Žurnāla gada abonenti var reģistrēties www.juridiskiepadomi.lv un lasīt žurnāla e–arhīvu Lai sekmīgs septembris! BILANCES JURIDISKIE PADOMI Pēc aizvadītās vasaras negribas domāt, ka rudens va- rētu nākt ar Covid–19 pandēmijas dēļ rosinātiem jauniem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem. Pēdējie valdības lē- mumi ļāvuši izglītības iestādēm septembrī atsākt darbu klā- tienē visos līmeņos, protams, ievērojot infekcijas ierobežo- šanas pamatprincipus. Taču jāņem vērā nosacījums, ka bez sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifi kāta vai negatīva testa skolēni nevarēs piedalīties klātienes mācībās. Ja reiz sabiedrības jaunākā daļa var atsākt ierasto mācību procesu, tad arī pieaugušajiem jāseko šim pie- mēram. Katram ir jābūt atbildīgam par sevi un sabiedrību kopumā, tāpēc ir jāizšķiras par izvēli – strādāt jomās, ku- rās ikdienā ir cieša saskare ar cilvēkiem, vai arī rast tādu nodarbošanos, kur šādas saskarsmes ir retas un nepastāv apdraudējums infi cēties vai infi cēt citus. Tā ir brīvprātīga izvēle, nav pamata apgalvot, ka valdība vai Saeima pie- prasītu obligātu ikviena sabiedrības locekļa vakcinēšanos. Atbildīgiem mums jābūt arī tādēļ, ka epidemioloģiskā situācija joprojām ir noteicošais faktors pasaules ekono- mikas attīstībā. Kā norāda Fiskālās disciplīnas padome, vakcinācijas dēļ ir ievērojami samazinājies smagi slimo un slimnīcās ievietoto pacientu skaits. Tas ļāvis lielā mērā atcelt ierobežojumus ekonomiskai aktivitātei, un attīstīto valstu ekonomikas ir piedzīvojušas strauju izaugsmi gada otrajā ceturksnī. Arī Latvijā iekšzemes kopprodukts ir at- griezies pirmskrīzes līmenī un kopumā valsts stimulēšanas politika ir sasniegusi ekonomikas stabilizācijas un izaug- smes mērķi. Rādītāji liecina, ka arī trešajā ceturksnī Lat- vijas ekonomikā turpināsies izaugsme. Tomēr Covid–19 Delta varianta izplatības dēļ situācija joprojām paliek neskaidra, un pašreizējās pozitīvās tendences ir trauslas. Septembra numurā arī mēs runājam, kā veicināt eko- nomiku, investīcijas un inovācijas. Ļoti ceram, ka rudens un žurnāla 100. un turpmāko numuru tematikas lokā būs jautājumi par uzņēmējdarbības izaugsmi un tai veltītiem tiesiskiem risinājumiem. Sekmīgi jauno mācību gadu ikvienam! VINETA VIZULE, redaktore Kā droši investēt jaunuzņēmumos Saruna ar zvērinātu advokātu INDRIĶI LIEPU , Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneri Galvojums – vai tas ir bīstami? OLAVS CERS , zvērināts advokāts, SIA Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns partneris, valdes loceklis Kas jāņem vērā, gatavojot prasības pieteikumu ILGA NERETNIECE , Rīgas šķīrējtiesas administratīvā direktore Vai jebkuram uzņēmumam, kurš izsniedz aizdevumu, ir jāreģistrējas kā NILLTPFN likuma subjektam? GINTS METĀLS , jurists, doku.lv AML projektu vadītājs Datu apstrāde, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu Sagatavots pēc Datu valsts inspekcijas informācijas Jauna sistēma ziņošanai Finanšu izlūkošanas dienestam Mainīti noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu sniegšanu Lai aizsargātu no negodīgas tirdzniecības prakses Ieskats Konkurences padomes rīkotajā seminārā „GODĪGA TIRDZNIECĪBA” Cietumsods krāpniekiem pa telefonu un fi ktīvu PVN darījumu uzrādītājiem Jaunākie grozījumi Krimināllikumā Grozījumi Darba likumā Valsts darba inspekcijas skaidrojums Nepamatoti zaudē to ienā kumu atlī dzinā š ana KASPARS RĀCENĀJS , Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts UIN avansa maksājumi pēc maksātnespējas pasludināšanas Pēc Senāta sprieduma lietā Nr. SKA–247/2021 3 4 10 12 14 15 28 26 24 22 16 18 NR. 9 (99), 2021. GADA SEPTEMBRIS SATURS REDAKCIJAS SLEJA 2021. GADASEPTEMBRIS 9Nr. (99)NUMURA INTERVIJA 4 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Jaunuzņēmumi uzskatāmi par daudz piesauktās augstas pievienotās vērtības ekonomikas veiksmes ķīlu. Savukārt jaunuzņēmumu izaugsmes pamatā ir gan investīciju piesaiste, gan pretimnākoša valsts attieksme. Tāpēc sarunā ar zvērinātu advokātu INDRIĶI LIEPU, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneri, jaunuzņēmumu darbības vidi Latvijā analizējam divos – likuma un līguma – līmeņos, vērtējot gan to, kāda ir inovatīvās uzņēmējdarbības atbalsta sistēma valstī kopumā, gan to, kā tiek regulētas jaunuzņēmēja un investora attiecības investīciju līgumā. Kā droši investēt Jūs esat piedalījies pērn pieņemto Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma grozījumu izstrādē. Kas bija iepriekšējās likuma redakcijas kļūdas vai nepilnības, kas bija jānovērš ar šiem grozījumiem, un vai ir palicis vēl kas pilnveidojams? Likumi turpina mainīties, un, pat ja vakar tika pieņemts ideāls likums, tad rītdien, mainoties apstākļiem, tas vairs neatbildīs jaunajai situāci- jai. Jaunuzņēmumu atbalsta likuma grozījumi šajā gadījumā bija tikai aisberga redzamā daļa, jo līdz ar šiem grozījumiem tika veiktas korekcijas arī Komerclikumā un nodokļu likumos. Manuprāt, šie grozījumi jaunuzņēmumiem ievērojami mai-5 NR. 9 (99), 2021. GADA SEPTEMBRIS NUMURA INTERVIJA nīja dzīvi, padarot to vienkāršāku. Galvenās iz- maiņas bija saistītas ar akciju un daļu opcijām. Tagad sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ir daudz vieglāk motivēt savus darbinie- kus, ne tikai maksājot lielāku algu, bet piešķirot daļas uzņēmumā. Pirms tam tas bija iespējams tikai akciju sabiedrībām. Vēl pie- vilcīgāku šo iespēju dara tas, ka šīs uzņēmuma daļas izsniegšanas brīdī netiek apliktas ar dar- baspēka nodokļiem (protams, pārdošanas brīdī ienākuma nodoklis gan būs jāmaksā). Tas ir bū- tiski, jo praksē nereti ir ļoti grūti noteikt, kāda īsti ir uzņēmuma daļu vērtība konkrētajā brīdī. Otrkārt, tas ir arī darbinieka risks – pieņemt tās kā daļu no atlīdzības, jo nekad nevar paredzēt, kā kompānijas bizness izvērsīsies. Varbūt pēc desmit gadiem kompānijai iestāsies bankrots, un tad sā- kumā samaksātais nodoklis būs ticis samaksāts ne par ko. Šis ir ļoti loģisks un, iespējams, labākais regulējums ne vien uz apkārtējo valstu, bet pat visas Eiropas Savienības fona. Kādas ir citas būtiskākās grozījumu viestās izmaiņas? Komerclikumā veiktas arī dažas sīkākas izmaiņas. Piemēram, iepriekš akciju nominālvērtība drīkstēja būt, sākot no viena eiro. Bija situācijas, kurās ne- pieciešams noteikt mazāku akcijas vērtību, tāpēc Foto: Aivars Siliņš JAUNUZŅĒMUMOS6 BILANCES JURIDISKIE PADOMI nesen tika pieņemtas izmaiņas, kas nosaka, ka akci- jas nominālvērtība var būt viens cents (vai lielāka). Tas nozīmē, ka, piešķirot darbiniekiem uzņēmuma daļas, šo kapitālu iespējams sadalīt precīzāk. Līdz ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā veiktajām izmaiņām izskatās, ka likumā pazudis akcents uz inovācijām. Iepriekš vajadzēja izpildīt abus kritērijus, lai pretendētu uz valsts atbalstu, – gan piesaistīt riska kapitālu, gan izpildīt vairākus inovatīva uzņēmuma kritērijus, tagad pietiek tikai ar riska kapitāla piesaisti. Lai gan ir atstāta arī otra iespēja kvalifi cēties atbalstam – ar atbilstību inovāciju pazīmēm. Labi, ka riska kapitāla piesaiste vairs nav obligāta visiem, tomēr – vai nav mazliet dīvaini, ka likumā, kura galvenais defi nētais mērķis ir inovāciju attīstības veicināšana, vairs nav obligātas prasības pēc inovāciju kritēriju izpildes? Teorētiski atbalstu var saņemt arī, piemēram, šuvējs ar šujmašīnu, ja vien tas piesaistījis riska kapitālu. Likuma virsmērķis ir veicināt ino- vatīvāku ekonomiku, taču bieži vien tas notiek tikai vārdos. Iespējams, tieši šīs izmaiņas mazliet palīdz šiem vārdiem pārtapt darbos. Tāpēc, ka, pirmkārt – kurš tieši valstī būs tas, kurš izvērtēs, vai biznesa ideja ir ino- vatīva vai nav? Likumā jau ir paredzēta īpaša komisija šim nolūkam... Es domāju, ka viena no Latvijas valsts lielākajām problēmām ir tieši tā, ka visu izlemj komisijas, kurās lie- lākoties ir ierēdņi, kam nav intereses un personiskas atbildības par šiem jautājumiem. Savukārt riska kapitāla fonds riskē ar savu un savu ieguldītāju naudu, un tas nozīmē daudz nopietnāku izvērtējumu. Ne vienmēr jābūt pašam pirmajam kādas idejas attīstītājam, lai laika gaitā kļūtu par veik- smes stāstu. Piemēram, kompānija Bolt darbo- jas apmēram astoņus gadus, bet jau pirms tam bija Uber. Tātad Bolt ideja nebija inovatīva, un Latvijas valsts to nebūtu atbalstījusi. Bet paska- tieties, kā tagad veicas Bolt! Protams, inovācijas ir ļoti svarīgas, bet nevar kā vienīgo iespēju noteikt procedūru, kurā kāda komisija atzīst vai neatzīst uzņēmumu par inovatīvu. Nevajadzētu speciāli likt šķēršļus, kas uzņēmumiem jāpārkāpj, lai iegū- tu papildu atbalstu. Jāatceras, ka mēs pat nerunā- jam par tiešiem valsts grantiem, bet tikai iespēju izmantot nodokļu atvieglojumus. Vēl līdz ar grozījumiem likumā tika atcelti kritēriji par nepārsniegtu piecu miljonu apgrozījumu, par peļņas nesadalīšanu dividendēs. Tas rada jautājumu – vai tiešām valstij būtu kaut vai ar nodokļu atvieglojumiem jāatbalsta arī spēcīgi, izauguši, labi pelnoši uzņēmumi, kuri jau sadala peļņu? Tas ir mazliet fi lozofi sks jautājums. Vērojot, kā attīstās jaunuzņēmumi, es gan neredzu nevienu, kurš pirmajos piecos darbības gados būtu sadalījis peļņu dividendēs. Manuprāt, atceļot šos priekš- noteikumus, tika atvieglota pieteikšanās proce- dūra – pretendentiem vairs nav jāiesniedz daži lieki papīri. Kāds Latvijā kopumā ir administratīvais slogs jaunuzņēmumiem, kā sakārtota jaunuzņēmumu darbību regulējošā normatīvā vide? Jebkuram jaunuzņēmumam ir jāizpilda tieši tās pa- šas prasības, kas ikvienam citam uzņēmumam, – normatīvajos aktos nav paredzētas kādas īpašas brīvlaišanas. Turklāt prasības ir vienādas gan lie- lam, pieredzējušam uzņēmumam, gan tādam, kas savu darbību tikko uzsācis. Protams, lieliem uzņē- mumiem ar pieredzi un resursiem ir daudz vieglāk izpildīt visas prasības, taču tieši tādi paši noteikumi ir arī jaunuzņēmumiem. Tāpēc jārunā par biznesa vidi kopumā. Manuprāt, biznesa vide no regulācijas viedokļa Latvijā ir salīdzinoši laba. Jautājums, kā šie likumi tiek izpildīti, un tur ir diezgan daudz, ko uzlabot. Protams, inovācijas ir ļoti svarīgas, bet nevar kā vienīgo iespēju noteikt procedūru, kurā kāda komisija atzīst vai neatzīst uzņēmumu par inovatīvu. Foto: Aivars Siliņš NUMURA INTERVIJA7 NR. 9 (99), 2021. GADA SEPTEMBRIS NUMURA INTERVIJA Varat minēt piemēru? Piemēram, prasības, kas saistītas ar cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Skaidrs, ka kopīgiem spēkiem jācīnās pret to, lai ekono- mikā neienāktu noziedzīgi iegūta nauda. Tajā pašā laikā patlaban prasības ir tādas, ka daudzi uzņēmumi vairs neatver Latvijā kontus – kā- pēc to darīt šeit, ja, piemēram, Lietuvā prasības ir daudz vieglāk izpildāmas? Pat nerunājot par maksājumu iestādēm, kur vispār nav nekādu pra- sību, – arī Lietuvas bankās ir daudz relaksētāka attieksme pret šiem jautājumiem. Ja saprotam, ka Latvijai būtu nepieciešami pēc iespējas vai- rāk nodokļu maksātāju, tad šie apstākļi tam ļoti traucē. Ja aplūkojam statistiku par ārvalstu tiešajām investīcijām, tad redzams, ka Igaunija un Lietuva gadiem ilgi apsteidz Latviju investīciju piesaistē. Kāda loma tajā ir normatīvā regulējuma faktoriem? Viens no investīcijas ietekmējošiem faktoriem ir nodokļu slogs. Uzņēmumu ienākuma nodokļa prin- cips – maksāt nodokli par peļņas sadali dividendēs vai dividendēm līdzīgos maksājumos – ir izdevīgs, īpaši jaunuzņēmumiem, tieši tāpēc, ka jaunuzņēmumi ļoti reti sadala peļņu dividendēs. Šis regulējums pastāv vairākus gadus, un domāju, ka vēl pēc pāris gadiem redzēsim, kā tas ietekmē uzņēmumus un valsts bu- džetu. Savukārt pavisam cits stāsts ir par darbaspē- ka nodokļiem. Nesen redzēju OECD pētījumu, kur Latvija bija tabulas augšgalā ar vieniem no vislielākajiem darba spēka nodokļiem. Tad tiešām nav jābrīnās, ka lielāki uzņēmumi, kas nāk uz šo reģionu un kuriem nepieciešams vai- rāk darbaspēka, Latviju neizvēlas par savu mītnes zemi. Kāpēc Continental rūpnīcu, kuru nesen uz- cēla Lietuvā, nebūvēja Latvijā? Arī pašā Latvijā ir diezgan daudz naudas. Jautājums, vai un kur šo naudu cilvēki ir gatavi investēt. Cik ir gatavi in- vestēt nekustamajā īpašumā, kas ir nosacīti droša investīcija, un cik – riskantākos pasākumos, piemē- ram, jaunuzņēmumos? Kas ir tie riski, kas jāapzinās investoram, ienākot jaunuzņēmumā, un kā tas atšķiras no investēšanas jau stabilā, sen strādājošā uzņēmumā? Izvēles kritēriji investoriem, kas iegulda jaunuz- ņēmumos, un tiem, kas iegulda stabilākos uzņē- mumos, ir diezgan dažādi. Protams, visvienkāršā- kais ieguldījums ir biržas uzņēmumos, kuru akci- jas tiek kotētas biržā un ir zināma gan to vērtība, gan likviditāte, ar cenas izvēli grūti kļūdīties. Ar tiem uzņēmumiem, kas nav kotēti biržā, ir citādi. Ilgi strādājušiem uzņēmumiem tiek vērtēta nau- das plūsma, īpašumi. Savukārt jaunuzņēmumam agrā stadijā tā visa nav – īpašums labākajā gadīju- mā ir daži datori, naudas plūsma parasti ir nega- tīva, jo vairāk tiek iztērēts nekā nopelnīts, dažos gadījumos pat vispār nekas netiek nopelnīts. Līdz ar to jaunuzņēmumu gadījumā tiek izmantoti citi kritēriji. Tiek vērtēts, vai jaunuzņēmuma biznesa pamatā ir ideja, ko iespējams komercializēt, vai šai idejai ir jau izgatavots prototips, vai šis pro- dukts tiešām kādu interesē. Ļoti svarīgs vēr- tēšanas kritērijs ir jaunuzņēmuma idejas realizētāju komanda – vai šie cilvēki būs tie, kas šo biznesu spēs attīstīt. Ir ļaudis, kas spēj ģenerēt visizcilākās idejas, bet nekur tālāk ar to realizāciju netiek. Ja investors, izvērtējot biznesa ideju un tās realizētāju komandu, nolemj, ka varētu uzņēmumā ieguldīt, kāds ir nākamais solis un kādu lomu spēlē laba jurista piesaiste līguma noslēgšanas procesā? Vai investīciju līgums parasti ir ļoti apjomīgs, kurā jācenšas paredzēt un atrisināt pēc iespējas visas nianses, vai tas var būt arī samērā lakonisks? Līguma garums parasti ir tieši proporcionāls ie- guldāmajai summai. Ja tiek ieguldīti pieci vai des- mit tūkstoši, tad neviens investors negribēs tērēt līdzvērtīgu summu, lai sagatavotu perfektu līgumu visiem dzīves gadījumiem. Protams, pie lielāka ap- joma investīcijām ir nopietnāka pieeja, sākot ar to, ka tiek izpētīts uzņēmums. Jaunuzņēmumu gadīju- mā svarīgākais ir intelektuālais īpašums – vienalga, vai tas būtu patents vai programmatūras kods –, jo uz tā jaunuzņēmums būvēs savu biznesu. Nākamā fāze ir pati ieguldījuma veikšana. Šajā fāzē juristiem ir diezgan liela nozīme, jo ir jau aprobē- tas optimālās ieguldījumu veikšanas shēmas. Protams, profesionāli investori tās arī paši labi pārzina. 8 BILANCES JURIDISKIE PADOMI NUMURA INTERVIJA Vietējo juristu konsultācijas šādiem inves- toriem var noderēt pārrobežu ieguldījumu gadījumā, jo katrā valstī ir mazliet sava spe- cifi ka. Parasti komplektā ar investīciju līgumu nāk arī dalībnieku līgums jeb vienošanās, kā kopīgi attīstīt uzņēmumu tālāk, korporatīvie dokumenti, papildu fi nansējums vai kādas ķīlas un citi dokumenti, ko juristi var palīdzēt sagatavot, lai ieguldījums būtu iespējami drošs vismaz no juridiskā viedokļa, pat ja nekad nav iespējams garantēt, ka tas būs veiksmīgs. Sacījāt, ka pirmā fāze investēšanas procesā ir uzņēmuma vērtības noteikšana, kas, saprotams, veido līguma fi nansiālo pamatu. Kā tas praktiski notiek? Vai tas ir tikai savstarpējas vienošanās jautājums starp investoru un uzņēmumu, vai praksē parasti izmanto arī kādas aprobētas, universālas, nosacīti objektīvas pieejas, kā pie šī kompromisa nonākt? Jo droši vien uzskats par uzņēmuma vērtību mēdz atšķirties, uzņēmuma īpašniekiem to parasti vērtējot augstāk nekā investoram... Lielākajā daļā gadījumu tā tiešām ir vienošanās starp uzņēmumu un investoru. Kā runājām, jaunuz- ņēmuma galvenās vērtības ir diezgan grūti objektīvi novērtēt. Kā mēs novērtēsim ideju, kā novērtēsim komandas kvalitāti? Protams, ir uzņēmumu vēr- tētāji, kas var izteikt savu viedokli, bet arī viņiem ir grūti piemērot tradicionālās vērtēšanas metodes jaunuzņēmumiem. Līdz ar to parasti ir uzņēmuma īpašnieku, ir investora viedoklis, un, ja šis novērtē- jums radikāli atšķiras, tad darījums nenotiek. Investīciju līgumā mēdz iestrādāt arī priekšnosacījumus, kas reizēm pamatīgāk iejaucas uzņēmuma darbībā, tā neatkarībā. Piemēram, jaunu statūtu apstiprināšanu, noteiktu akcionāru/dalībnieku lēmumu pieņemšanu, jaunu darba līgumu parakstīšanu ar svarīgākajiem darbiniekiem, investora pārstāvja (pārstāvju) iecelšanu valdē vai padomē. Kādos gadījumos šādas prasības tiek izvirzītas? Kas te ir normāla prakse, un kas – jau pārmērīgas investora prasības? Vispārīgi ir grūti komentēt, bet visas nosauktās prasības var būt normāla prakse noteiktos gadīju- mos. Arī šie priekšnosacījumi ir vienošanās jautā- jums starp esošajiem īpašniekiem un investoru. Lai uzmanītu un pasargātu savu investīciju, investors vēlēsies iegūt kādas kontroles iespējas. Piemēram, regulāri redzēt fi nanšu pārskatus. Ja investors iegā- dājas pietiekami lielu uzņēmuma daļu, tas noteikti prasīs arī balsstiesības svarīgos jautājumos – piemē- ram, uzņēmumu apvienošanās gadījumā. Tam būs nepieciešamas minētās statūtu izmaiņas, lai noteik- tu, ka lēmuma pieņemšanai nepietiek ar piecdesmit procentiem plus viena balss, bet astoņdesmit vai visiem simts procentiem. Kas attiecas uz darba līgumiem – nereti jaunuz- ņēmumi sākumā ļoti taupa uz kvalitatīvu darba līgu- mu rēķina, izdrukājot un parakstot internetā atroda- mus paraugus. Tas ir labāk nekā nekas, bet, ja inves- tors ierauga, ka šajā primitīvajā līgumā ir noteikts, ka intelektuālais īpašums, ko darbinieks rada, pienākas darbiniekam, nevis darba devējam, tā varētu būt liela problēma. Šajā gadījumā investors noteikti uzstās, ka nepieciešams līgumus pārslēgt, lai viss intelektuālais īpašums, ko darbinieki darba laikā rada, pienāktos jaunuzņēmumam. Tāpat, piemēram, ja darba līgumā nav paredzēti konkurences ierobežojumi. Vēl viena interesanta iespēja ir veto tiesību piešķiršana investoram, kuras it kā nākamajā fi nanšu piesaistes kārtā varot anulēt. Tomēr, vai tas praksē ir tik vienkārši, jo veto tiesības jau varēs izmantot arī, lai to nepieļautu? Ja pirmais investors vēlēsies saglabāt savu pozīciju uzņēmumā, tas var iespītēties un bloķēt jauna, daudz lielāka fi nansējuma piesaisti? Praksē neesmu dzirdējis, ka šādas problēmas būtu radušās. Arī pirmajam investoram ir ļoti svarīgi, lai uzņēmums augtu, un, ja viņam pašam vairs nav resursu, ko tajā ieguldīt, tad jauna investora ienāk- šanai parasti šķēršļus neliek. Droši vien jo īpaši tāpēc, ka pastāv arī tādi instrumenti, kas garantē, ka pirmā investora daļa uzņēmumā nesamazināsies, pat ja tā ieguldījums būs proporcionāli daudz mazāks nekā sākotnēji – tā sauktās tiesības uz aizsardzību pret vērtības samazinājumu? Šāds instruments pastāv, taču tas praksē tiek iz- mantots ļoti reti. Parasti gan investora, gan sākot- nējo dibinātāju daļas, ienākot nākamajam investo- ram, proporcionāli samazinās. Jūs jau minējāt gluži pamatoto investoru prasību būt lietas kursā par uzņēmuma grāmatvedības informāciju. Šajā ziņā investori mēdz pieprasīt arī garantijas tam, ka sniegtā grāmatvedības informācija tiešām Lai uzmanītu un pasargātu savu investīciju, investors vēlēsies iegūt kādas kontroles iespējas. Piemēram, regulāri redzēt fi nanšu pārskatus.9 NR. 9 (99), 2021. GADA SEPTEMBRIS NUMURA INTERVIJA Ar Indriķi Liepu sarunājās IKARS KUBLIŅŠ ir patiesa un precīza. Kā praktiski izpaužas šādu garantiju noteikšana – par katru nepareizi sniegto faktu pretī nosaka kompensācijas apmēru? Gandrīz jebkurā investīciju līgumā ir pa- redzētas pārdevēju jeb esošo uzņēmuma īpašnieku garantijas par uzņēmumu rakstu- rojošās informācijas patiesumu. Piemēram, tiek apgalvots, ka uzņēmumam nav nodokļu parā- du. Ja pēc mēneša Valsts ieņēmumu dienests atsūtīs vēstuli, prasot atmaksāt 10 000 eiro nodokļu parā- du, tātad uzņēmuma īpašnieks būs melojis. Parasti viņa atbildība ir šādi radīto zaudējumu segšana. Zināms, ka, lai labāk nodrošinātos pret neveiksmīgu ieguldīšanu, plānotās investīcijas apjoms reizēm tiek sadalīts pa daļām, un katra nākamā tiek pārskaitīta uzņēmumam pēc noteiktu mērķu sasniegšanas. Ko mēdz noteikt par šādiem sasniedzamajiem mērķiem? Tie var būt uzņēmuma biznesa darbības rādītāji, piemēram, noteikta apgrozījuma vai klientu skaita sasniegšana. Tā var būt arī citu atskaites punktu izpil- de, piemēram, ja sākumā bija tikai biznesa ideja, tad kā nākamais solis varētu būt šīs idejas patenta reģis- trācija. Tas nozīmē, ka investīcijas drošība palielinās. Investorus satrauc viņu naudas liktenis, taču investīcijas piesaistošā uzņēmuma lielākās bailes varētu būt pārāk liela neatkarības zaudēšana, varbūt pat faktiskās kontroles vai īpašumtiesību pārņemšana. Ja skatāmies no šīs puses – kam līgumā būtu jāpievērš uzmanība, lai izvairītos no šādiem scenārijiem? Vai pietiek vienkārši ar kontrolpaketes saglabāšanu, vai arī pastāv kādi citi viltīgi mehānismi, kas varētu radīt šādu apdraudējumu? Universālais padoms ir rūpīgi izlasīt to, kas tiek pa- rakstīts. Skan vienkārši, bet bieži vien šie līgumi ir gari un detalizēti, un, kā mēdz teikt, velns slēpjas detaļās. Līgumus noteikti vajag kārtīgi izlasīt, un, ja ir sarežģīti kaut ko izprast, tad piesaistīt juristu, kas palīdzēs. Pēc būtības jau likums nosaka pārvaldes shēmu, uzbūvi, kā darbojas, piemēram, sabiedrība ar ierobežotu atbildī- bu – ko var izdarīt vairākums, par ko atbild valde un tamlīdzīgi. Tas, kas tiek ierakstīts līgumā, – tās ir noteiktas atkāpes no likuma vispārīgā ie- tvara. Piemēram, ja līgumā tiek paredzēts simtpro- centīgs balsojums par kādiem lēmumiem, noteiktos apstākļos tas, protams, var radīt problēmas. Dzirdēts, ka investori pieprasa investējamajiem uzņēmumiem izveidot padomes, lai tur varētu deleģēt savu pārstāvi un tādējādi izvairītos no likumā valdes loceklim paredzētās atbildības. Vai tas nozīmē, ka investori vēlas caur padomi diktēt uzņēmuma valdei noteiktas rīcības, bet atbildība par to būs jāuzņemas tikai valdei – uzņēmuma dibinātājiem, sākotnējiem īpašniekiem? Teorijā padome ir nevis pārvaldes, bet kontroles institūcija. Pēc būtības padome darīs to, ko inves- tors vēlētos – skatīties uz pirkstiem tam, ko dara valde. Vienlaikus padome normālos apstākļos nevar pārstāvēt sabiedrību, piemēram, paņemt aizņēmu- mu vai pārdot kādu uzņēmuma iekārtu. Padomei pamatā ir uzraudzības funkcija, un tieši tāpēc tai arī nav šāda veida atbildības, lai gan joprojām saglabā- jas atbildība par pašas pieņemtajiem lēmumiem – piemēram, ja tā pretlikumīgi atlaiž valdes locekli. Vai investoru un uzņēmumu attiecības kaut kā mainījusi Covid–19 krīze? Citu līgumu kontekstā runāts par nepārvaramās varas klauzulu, kas ievieš kādas korekcijas. Vai arī investīciju līgumos vērojama pandēmijas ietekme? Šajā ziņā ietekme nav pārāk liela. Protams, investori piesardzīgāk izvērtē iespējas ieguldīt naudu, īpaši, ja ir runa par jaunuzņēmumiem, kas darbojas krīzes smagāk skartajās nozarēs, kā tūrisms, aviosatiksme un citās. Taču pašos investīciju līgumos nekas liels nav mainījies. Ja runājam vispārīgi, tad biznesa lī- menī cilvēki kā darbaspēks kļūst par lielāka riska faktoru, kas vedina uz automatizāciju un procesu optimizāciju. Tas notiek nepārtraukti, bet, iespējams, Covid–19 situācija šo procesu ir paātrinājusi. Foto: Aivars SiliņšNext >