GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBAFINANSESLIKUMDOŠANA€ 8.00GRĀMATVEDAANr. 1 (445)2019. GADAJANVĀRISDarba laika īpatnības 2019. gadā12. lpp.Kā pāriet uz SFPS 1620. lpp.IIN atbrīvojums algotā darba ienākumam ārvalstīs34. lpp.Ziemassvētku ballītes izdevumi16. lpp.Jaunais Kooperatīvo sabiedrību likums40. lpp.Nodokļi ieskaita darījumos24. lpp.Pēdējā 2018. gada UIN deklarācija38. lpp.6. lpp.Daiga Olševska Skaitļi nekad nekaitinaGADA GRAMATVEDIS 2018Kā jūs domājat, kādu jautājumu grāmatveži uzdod visbiežāk, turklāt neatkarīgi no tēmas, nodokļa veida un arī gada laika? Droši vien zināt – tas ir jautājums: kā pareizi? Kā pareizi aprēķināt, kā pareizi iegrāmatot, uzrādīt pārskatā, pamatot ar attaisnojuma dokumentiem... Protams, var jautājumus adre-sēt VID, paldies Dievam, atbildes tiek sniegtas ātrāk nekā kādreiz. Grāmatvedis cer, ka pārbaudes laikā varēs paļauties uz sniegto skaidro-jumu... Tomēr diez vai tā ir, jo katrai atbildei ir piebilde par tās informatī-vo, nevis viennozīmīgo raksturu. Lielā mērā tas ir saistīts ar to, ka bieži vien diezgan grūti jautājumu noformulēt, minot visādas (bet tomēr nozīmīgas) nianses, no kurām ir atkarīga atbilde. Droši justies var, saņemot VID uzziņu, bet ne katrs un ne par katru sīkumu sadūšosies to pieprasīt. Turklāt jāat-ceras, ka uzziņa «aizsargā» vienīgi tās pieprasītāju, nevis visus tos, kam ir lī-dzīga situācija. Tātad ar «pareizo» rīcību, ticamāk, arvien būs problēmas.Diemžēl Latvijas nodokļu likum-došana vienmēr bijusi gana sarežģīta un kļūst arvien sarežģītāka. No grā-matveža tiek prasīts vairāk un vairāk. Nepietiek ar prasmi grāmatot, spēju aprēķināt un deklarēt maksājamos nodokļus, laikus tos samaksāt, ne-kļūdīties nedz matemātikā, nedz lo-ģikā. Jāprot analizēt informāciju, būt lietas kursā juridiskajās niansēs, zināt lietvedību, prast svešvalodas un, gal-venais, nojaust potenciāli šaubīgus savas vadības (vai grāmatvedības pa-kalpojumu saņēmēja) darījumus un ziņot par to attiecīgajām institūci-jām. Tiesa, pagaidām pēdējā prasība attiecināma tikai uz ārpakalpojumu sniedzējiem, tomēr tās ieviešana pa-redzēta gana drīz. Nenoliedzot, ka grāmatvedības pa-kalpojumi ir sniedzami diezgan atšķi-rīgā kvalitātē, domājams, ka plānotā grāmatvedības firmu licencēšana un to reģistra izveidošana (lai būtu redzami «kvalitatīvākie» grāmatvedības pakal-pojumu sniedzēji) diez vai paglābs no agresīvās nodokļu plānošanas, nodok-ļu nemaksāšanas, PVN karuseļiem un citiem pārkāpumiem. Interesanti, vai ir statistika, kas uzskaita, kādu firmu grāmatveži vairāk ir pamanīti skaļajās lietās, kas pievērsušas KNAB uzmanību vismaz pēdējā laikā? Vai tiešām tie ir ārpakalpojumu sniedzēji?!Esam nosvinējuši Ziemassvētkus un sagaidījuši jauno gadu. Paši pirmie vār-di, kas man būtu jums sakāmi: «Paldies, ka esat kopā ar mums!» Arvien gaidu no jums jautājumus un esmu gatava meklēt uz tiem atbildes. Paldies mūsu autoriem, kas visu gadu sniedza mums atbildes un skaidrojumus! Paldies ma-niem kolēģiem par no jauna izstrādāto žurnāla elektronisko versiju! Ceru, ka tās izmantošana jums būs ērta, paro-cīga un noderīga. Paldies pārējiem iz-devniecības kolēģiem par atbalstu un sirsnīgo atmosfēru darbavietā! Iestājoties jaunajam gadam, kamēr vēl neesam iegrimuši kārtējos, ārkārtē-jos un steidzamos darbos, gribētos, lai jums atrastos laiks, lai veltīt uzmanību saviem tuviniekiem. Lai izdotos viņus samīļot un paspēt pateikt labus, sirsnī-gus vārdus, kas tiešām ir viņiem svarīgi šeit un tagad, negaidot īpašus notiku-mus. Mūsu dzīve paskrien tik zibenīgi, un labu vārdu nekad nav par daudz, turklāt to visu jāpaspēj izdarīt laikus.Laimīgu jauno gadu, veselību un veiksmi! Lai cerības piepildās!IEVADKOMENTĀRSŽurnāls par grāmatvedību, likumdošanu un finansēm.Iznāk reizi mēnesīNr. 1 (445)2019. gada janvārisRE DA KC I J AGalvenā redaktoreMaija GrebenkoLiterārā redaktore Rita CielēnaMaketētājs Arvis VillaFotogrāfs Aivars SiliņšR E K L Ā M A S NOD A Ļ ATālrunis 67606110E–pasts: reklama@lid.lvBILANCE internetāwww.bilance.lid.lvR E D A K C IJ AS AD R E S EGraudu iela 68,Rīga, LV–1058Tālrunis 67606110Fakss 67606115E–pasts: bilance@lid.lvIzdevējs SIA Lietišķās informācijas dienestsISSN 1407–5709LR UR reģistrācijas nr. 000702395@zurnalsBILANCE© SIA Lietišķās informācijas dienests, 2019Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju.Citēšanas gadījumā atsauce uz žurnālu BILANCE obligāta.Par faktu materiālu savos rakstos ārštata autori atbild paši.Par reklāmu saturu redakcija neatbild.Iespiests SIA IBC Print Baltic tipogrāfijā.3Populārākais grāmatvežu jautājumsNr. 1 (445) 2019. gada janvārisMaija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktoreFoto: Aivars SiliņšSATURS4Nr. 1 (445) 2019. gada janvāris« B I L AN C E S AK AD Ē M IJ A » P I E D Ā V Ā48. lpp.Semināri un kursi janvārī24. lpp.38. lpp.34. lpp.28. lpp.Nodokļi ieskaita darījumosPēdējā 2018. gada UIN deklarācija – pirmo reiziIedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums algota darba ienākumam ārvalstīsNodokļu regulējums Booking.com un Airbnb sniegtajiem pakalpojumiem NODOK Ļ IOlga Lukašina, Jekaterina JuhimecaMaija GrebenkoDzintars KobitjevsBeāte Orlova6. lpp.Skaitļi nekad nekaitinaNUMUR A INTERV IJAIkars Kubliņš intervē titula Gada grāmatvedis 2018 ieguvēju Daigu OlševskuGR Ā M A T V E D Ī BADarba laika īpatnības 2019. gadāZiemassvētku un Jaungada svinības, darbinieku un sadarbības partneru apsveikšana – nodokļu aspekti un dokumentu noformēšana 2018. gadāKā pāriet uz SFPS 1612. lpp.16. lpp.20. lpp.Maija GrebenkoMarina KereIn ga Lip šā neU Z Ņ Ē MUM A , IEST Ā D ES , OR G A NIZ Ā CIJAS A T TĪ STĪBAJaunais Kooperatīvo sabiedrību likums 40. lpp.Irina ŠtrombergaG R ĀMA T VE Ž A K A L E N D ĀR SGrāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem janvārī44. lpp.Ņina Vasiļevska6NUMURA INTERVIJANr. 1 (445) 2019. gada janvārisNUMURA INTERVIJA7Nr. 1 (445) 2019. gada janvārisJauna, tikko vidusskolu pabeigusi meitene meklēja savu pirmo darbu. Viņa gribēja uz lauka lasīt akmeņus vai pienotavā fasēt sieru, bet negaidot tika iemesta īstās grāmatvedības «ugunskristībās» – pirmajā darba dienā bez jebkādām priekšzināšanām profesijā jāsagatavo apjomīga atskaite. Viņa šo pārbaudījumu ne vien izturēja, bet arī atklāja sevī lielu patiku pret grāmatveža darbu, kas savienojumā ar jau kopš bērnības izjusto mīlestību pret skaitļiem viņu aizvedis līdz žurnāla Bilance Gada grāmatveža 2018 titulam. Viņa – tā ir Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenā grāmatvede Daiga Olševska. Sarunā ar portāla Plz.lv redaktoru Ikaru Kubliņu viņa stāsta gan par savu daudzkrāsaino, arī skaudras pieredzes skarto dzīves gājumu, gan izsaka interesantas atziņas par grāmatveža profesiju – piemēram, kāpēc grāmatvedība sāk arvien vairāk līdzināties fi lozofi jai.Jūs sacījāt, ka Gada grāmatveža balvas iegūšana jums bija pilnīgs pārsteigums, ka līdz pat pēdējam brīdim par to nezinājāt. Vai tiešām neviens nedeva pat kādus mājienus?Bija brīži, kad šķita, ka tā varētu notikt. Pirmās aizdomas radās mirklī, kad vadī-tāja kategoriski uzstāja, ka man noteikti jādodas uz žurnāla Bilance konferenci. Zinot, cik ļoti viņa vienmēr respektē manu grafiku, varēšanu vai nevarēšanu kaut kur ierasties, šāda prasība man šķi-ta savāda. Taču viņa piebilda, ka es esot «viena no» pretendentēm, un es nomie-rinājos. Domāju, ja es patiešām būtu laureāte, viņa taču mani pabrīdinātu — aizej pie friziera, sapucējies. Otrreiz man radās aizdomas, kad, braucot uz Rīgu, mašīnā pamanīju ziedus. Es vēl atceros, ka, sēžot zālē blakus kolēģei ar ziediem, domāju: «Ja es iegūšu titulu, tad šos zie-dus pasniegs man. Bet ko viņa darīs ar ziediem, ja es titulu nedabūšu?» Un kā jutāties brīdī, kad Edijs Bošs no skatuves nosauca jūsu vārdu? Man bija sajūta — ir darbs, kas man šo-brīd jāizdara. Pilnībā pievērsos pašreizē-jam brīdim. Skatījos, kur man jāiet, kas man jādara. Stāvot uz skatuves, centos izbaudīt mirkli, sadzirdēt vārdus, kurus sacīja apsveicēji. Ne brīdi nedomāju, ka tūlīt taču arī man pašai kaut kas būs jāpasaka. Ja iepriekš būtu to pārdomā-jusi, tad runa droši vien būtu citāda.Bet reizēm jau tieši spontāna, intuitīva rīcība izrādās visdabiskākā un atbilstošākā, nevis tāda, kas balstīta uz iepriekšēju nervozēšanu, gatavošanos.Jā, noteikti, savā ziņā tā ir vieglāk, ja pirms tam nepārdomā katru vārdu. Bet reizēm tomēr pēc tam nākas sev pārmest, aizbraucu mājās un domā-ju — gribēju vēl pasacīt to un to, žēl, ka uzreiz tas neienāca prātā...Tas liecina par tieksmi pēc perfekcijas – īpašība, kas noteikti ir noderīga grāmatvedībā. Jo grāmatveža darbā jau droši vien nevar paļauties tikai uz mirkļa gudrību – tur tomēr ir jāplāno, pārbaudēm jāsagatavojas...Pārbaudēm gan es necenšos iepriekš pārlieku gatavoties. Protams, skatos, lai būtu izdarīti visi darbi, kuriem uz to brīdi ir jābūt paveiktiem, taču mē-ģināt paredzēt pārbaudītāja domu gā-jienu — ko un kā viņš pajautās — nav iespējams. Es vairāk paļaujos uz to, ka pretī būs saprotošs cilvēks, un, ja kaut kas būs aizrādāms, tad aizrādīs un ie-teiks, kā ir labāk, nevis mēģinās uzreiz piemērot sodu.Man nesen sacīja, ka divu profesiju pārstāvji esot īpaši jāmīl – žurnālisti un grāmatveži. Jūsu darba kolektīvs jūs acīmredzami mīl, citādi nebūtu vairākkārt izvirzījis Gada grāmatveža balvai. Bet kā ir ar valsts struktūrām, ar ko grāmatvedim iznāk sadarboties, piemēram, vai Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kontrole un citas iestādes mīl grāmatvežus?Viss ir atkarīgs no konkrētā cilvēka, ne-vis no iestādes. Skaitļi nekad nekaitinaMan jau no pašas bērnības ļoti patīk matemātika – kā visiem grāmatvežiem. Foto: Aivars Siliņš8NUMURA INTERVIJANr. 1 (445) 2019. gada janvārisTātad pašās procedūrās problēmu nav, svarīgi ir tikai tas, kā katrs konkrētais pārbaudītājs tās piemēro praksē?Jā. Turklāt grāmatvedība pēdējos gados ir kļuvusi mazliet «filozofiska». Vienu un to pašu lietu katrs var traktēt atšķirī-gi. Es novērtēju, ja cilvēks saka: «Mans viedoklis ir tāds, pamatojoties uz šo li-kuma pantu, taču es nesitu dūri galdā un nesaku, ka man pilnīgi noteikti ir taisnība!» Tiešām par grāmatvedības un nodokļu normām ir tik plašas interpretācijas iespējas?Es neteiktu, ka tās ir ļoti plašas, taču interpretācijas iespējas noteikti pastāv. Piemēram, pagājušajā nedēļā runājām ar revidentu par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju. Es rādu piemēru Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumā par to, kā šī deklarācija ir aizpildāma. Tur ir pateikts, ka darbinieku izklaides pasākumi ir apliekami ar UIN, bet dar-binieku motivācijas un ilgtspējas pasā-kumi — nav apliekami. Pie darbinieku ilgtspējas un motivācijas pasākumiem kā piemērs bija minēta darbinieku Ziemassvētku balle. Varētu likties — kas tad vēl ir izklaide, ja ne balle? Tomēr revidents izklāstīja savu viedokli, kuram es pēc pārdomām arī piekritu — ja pa-sākums ir paredzēts visam kolektīvam un uz to ir aicināti visi uzņēmuma dar-binieki, tad tas ir saliedēšanas un ilgt-spējas pasākums, bet, ja aicināti ir tikai daži vai atsevišķas nodaļas, piemēram, administrācijas darbinieki, tad tas jā-kvalificē kā izklaides pasākums. Tomēr es nevaru paredzēt, kā uz šo normu skatīsies nākamais revidents... Līdz ar to grāmatvedība tiešām mazliet pārvēršas par filozofiju.Bet vai tas nav likumdevēja brāķis, ja tiek atstātas šādas filozofiski interpretējamas spraugas normatīvajā regulējumā? Vai normas nevajadzētu rakstīt precīzāk?Manuprāt, normas vajadzētu vienkār-šot. Kā arī samazināt izņēmuma gadī-jumu un atrunu skaitu. Gandrīz katra nozare ir centusies iestrādāt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā kādu izņēmu-mu, lai būtu iespēja nodokli samazināt, taču tas visu ļoti sarežģī. Tieši šie izņē-muma gadījumā pārsvarā rada spraugas un interpretācijas iespējas. Manuprāt, likumiem vajadzētu būt vienkāršākiem, īsākiem, varbūt pat skarbākiem, bet tad tie būtu daudz vieglāk izpildāmi. Kā jūs nonācāt līdz darbam grāmatvedībā – kas bija pirmais impulss?Man jau no pašas bērnības ļoti patīk matemātika — kā visiem grāmatvežiem. Pabeidzu Cēsu 1. vidusskolu, taču skolā mācīties man nepatika. Es kā meitene no laukiem biju tikusi vidusskolā pilsētā, un galvā bija pavisam citas domas. Arī pēc vidusskolas nepavisam negribēju turpināt izglītību, biju gatava darīt jeb-ko citu — precēties, laist pasaulē bēr-nus, man pat bija doma iet strādāt lau-ka brigādē kolhozā un lasīt akmeņus! Mans nākamais vīrs toreiz teica — neej uz kolhozu, aizej labāk uz pienotavu, sierus fasēt tomēr būs vieglāk nekā ak-meņus lasīt. Es aizgāju uz pienotavu, un tur man pateica, ka tūdaļ dekrēta atvaļinājumā dodas ekonomiste. Mana bijusī bērnudārza audzinātāja pienotavā strādāja grāmatvedībā, viņa ieteica, lai pieņem mani ekonomistes darbā. Mani pieņēma darbā, un pēc divām dienām bija jānodod dekādes atskaites — dati par pienotavas pārraudzībā esošo pie-na savāktuvju savākto piena daudzu-mu. Gadījās tā, ka ekonomistei, kura bija mana priekšgājēja, tajā vakarā, kad es sāku strādāt, nomira vīrs. Līdz ar to nebija, kas mani ievada darbā. Pirmo vakaru darbā nosēdēju līdz pusnaktij un atskaites sagatavoju. Kā par brīnu-mu, pēc tam nekādas kļūdas neatklājās. Darbs man iepatikās un labi padevās, bet tobrīd man vēl nebija doma, ka es visu mūžu strādāšu grāmatvedībā. Taču pēc laika nāca apziņa, ka, ja reiz es šo darbu daru, tad vajadzētu arī šajā jomā izglītoties. Tajā brīdī radās sapratne — jā, tagad es gribu mācīties! Vispirms pabeidzu grāmatvedības kursus biznesa augstskolā «Turība», bet vēlāk iestājos Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē (ar grāmatvedības specializāciju), kurā mācījos neklātienē. Kad sākāt strādāt Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā?Pēc Trikātas pienotavas reorganizācijas un mana dekrēta atvaļinājuma pieno-tavā darba vairs īsti nebija, bet Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca meklēja grā-matvedi ar sludinājuma palīdzību. Viņi gan vēlējās grāmatvedi, kas jau ir pabei-dzis mācības, un es tobrīd vēl studēju, bet mani pieņēma. Spilgti atmiņā pa-likusi pirmā reize, kad iegāju slimnīcas grāmatvedības nodaļas kabinetā — tur bija daudz cilvēku, kolektīvā toreiz strā-dāja astoņi grāmatveži. Pie pašām dur-vīm sēdēja kungs gados, vārdā Gunārs. Viņš bija galvenā grāmatveža vietnieks, un viņam vienīgajam uz galda bija zaļās tintes pildspalvas. Viņš ar zaļo pildspal-vu uz katra dokumenta uzrakstīja grā-matojumu, pat neskatoties kontu plā-nā — zināja no galvas katru kontu, zinā-ja, kur katrs dokuments ir jāiegrāmato. Viņš bija tik mierīgs, nosvērts, liela au-guma un ar to zaļo pildspalvu rokā... Uz mani tas atstāja spēcīgu iespaidu. Es skatījos uz to cilvēku un domāju: «Es arī tā gribētu mācēt!» Ticat vai ne, bet ir pagājuši divdesmit gadi, un man uz galda ir zaļās pildspalvas, un es rak-stu uz dokumentiem grāmatojumus no galvas, lai arī šobrīd viss ir datorizēti un it kā tas vairs nebūtu jādara uz papīra.Kā bija sākt strādāt psihoneiroloģiskajā slimnīcā – vai šāda vide atstāj psiholoģisku iespaidu? Tagad varbūt jau pierasts, bet kā bija sākumā?Sākumā man bija bail no pacientiem. Es atceros pašu pirmo reizi, kad ar kādu no viņiem saskrējos uz ielas... Grāmatvedības nodaļā bija pieņemts no rīta desmitos dzert kafiju un uzkost bulciņas. Bulciņas cep slimnīcas terito-rijā, un tām ir jāiet pakaļ uz citu ēku. Es izgāju no kantora, un man pretī nāca kāda paciente. Viņa bija ļoti draudzīga, nāca klāt runāties, taču man bija bail. Es gāju nevis pa celiņu, bet kāpu pāri zemai sētiņai un pa taisno skrēju pār zālienu, jo man bija bail! Lai gan patie-sībā jau nebija, ko baidīties, jo viņa ne-bija agresīva, tikai pārlieku draudzīga, pie kā neesam pieraduši! Vai pēc tam bijuši gadījumi, kad apdraudējums bijis reāls?Man pašai ne, bet, protams, tie, kas strādā nodaļā — sanitāri, māsu palī-gi —, ir cietuši arī fiziski, nerunājot par to, ko nākas uzklausīt. Veselības aprūpes nozarē ir smaga krīze. Dzirdēti dažādi viedokļi par cēloņiem – vieni saka, ka katastrofāli trūkst finansējuma, un to, šķiet, nu jau vairs nenoliedz arī oponenti. Tomēr viņi piebilst, ka arī esošais finansējums netiek izlietots pietiekami efektīvi. Kāds ir jūsu vērojums, strādājot šajā sistēmā? Vai ir iespējams vēl kaut kā efektivizēt procesus, vai tomēr tas jau ir izdarīts un šobrīd viss, kas vajadzīgs, ir vairāk naudas?Te varu runāt ne tikai kā grāmatvede, bet Vienmēr ir bijis jāmācās, un ne tikai tāpēc, ka tiek grozīti normatīvie akti, bet arī tāpēc, ka šobrīd ļoti strauji attīstās tehnoloģijas, programmēšanas iespējas. Ir jāmācās, bet tas ir interesanti! NUMURA INTERVIJA9Nr. 1 (445) 2019. gada janvārisarī kā cilvēks ar personīgo pieredzi. Divi miljoni iedzīvotāju — tas ir ļoti maz. Cik ļoti mēs spējam noslogot dārgu apara-tūru? Man ir bijusi saskare ar Ģenētikas centru, kur tika veiktas analīzes, kas galu galā izrādījās kļūdainas. Tā ir sāpīga per-soniskā pieredze, kas, no vienas puses, liek kliegt — dodiet Ģenētikas centram vairāk naudas, lai var strādāt kvalitatī-vāk, veikt kādus pētījumus! No otras pu-ses, kā grāmatvede es saprotu, ka iedzī-votāju skaits Latvijā ir tik ļoti mazs, ka to darīt būtu pārāk dārgi un neefektīvi. Pat ar visām trim Baltijas valstīm nepietiek, lai izveidotu kvalitatīvu, labu Ģenētikas centru. Tas pats ir ar dārgu aparatūru, dārgām operācijām. Kad es ar to saska-ros kā privātpersona, vēlos raudāt un kliegt, lai šāda aparatūra šeit būtu, bet, kad uz to paskatos kā grāmatvede, sa-protu, ka tas nav efektīvi, jo to aparātu izmantos pāris reižu gadā. Jūs sakāt, ka šādu retu un specifisku saslimšanu gadījumos valstij drīzāk būtu nevis pašai jāiepērk aprīkojums, bet jāapmaksā izmeklējumi un ārstēšanās ārzemēs?Jā, varbūt slēgt kādus līgumus, sadar-boties kopīgi ar vairākām valstīm. Tajā pašā laikā ierastāku saslimšanu gadījumos redzams, ka veidojas milzīgas rindas, jo trūkst gan speciālistu, gan, iespējams, joprojām arī aparatūras?Es domāju, ka vaina drīzāk ir personāla, nevis aparātu trūkumā. Cik esmu no-vērojusi daudzfunkcionālajās slimnīcās, tad aparāti vienkārši stāv dīkā, jo nav speciālistu, kas tos apkalpotu. Jūs sacījāt, ka sākotnēji nevēlējāties mācīties, bet grāmatvedis droši vien ir viena no tām profesijām, kur visspilgtāk realizējas teiciens «Mūžu dzīvo, mūžu mācies!». Vai šajos gados ir bijis kāds atelpas brīdis, miera periods kaut kā jauna apgūšanā, vai tas bijis nemitīgs skrējiens no vieniem normatīvā akta grozījumiem pie nākamajiem? Vienmēr ir bijis jāmācās, un ne tikai tā-pēc, ka tiek grozīti normatīvie akti, bet arī tāpēc, ka šobrīd ļoti strauji attīstās tehnoloģijas, programmēšanas iespējas. Ir jāmācās, bet tas ir interesanti! Es ne-kad neesmu nožēlojusi, ka neaizgāju uz augstskolu 18 gados, jo mācīties vajag tad, kad radusies interese, nevis pusaiz-migušam sēdēt skolas solā un mocīties.Esat sacījusi, ka «grāmatvedības uzskaite un organizācija pēdējo gadu laikā ir stipri mainījusies un jau tuvākajos pāris gados šīs pārmaiņas būs vēl radikālākas. Tās būs pārmaiņas gan likumdošanā, gan tehnoloģiju iespējās.» Varbūt pastāstiet vairāk, ko domājāt ar «radikālām pārmaiņām», turklāt arī likumdošanā – nodokļu reforma nu jau it kā aiz muguras...Jā, ar šo gadu ieviesām PVN reversa maksājumus atsevišķām preču grupām, bet nu jau ir diezgan skaidri zināms, ka nākamais gads būs pēdējais, kad šīm precēm būs piemērojams reversais PVN, jo Eiropas Savienība to vairs nepieļaus. Mēs atkal atgriezīsimies pie iepriekšējās sistēmas. Normatīvie akti mainās ne-mitīgi. Tehnoloģiju ziņā Latvijā jau ta-gad ienākuši vairāki risinājumi, kuriem mēs pagaidām esam palikuši iepakaļ. Piemēram, preču saņemšana, kaut vai medikamenti — pastāv iespēja preci ievadīt grāmatvedības sistēmā nevis manuāli, bet vienkārši noskenējot pēc svītrkoda vai nu pavadzīmi, vai preču ie-pakojumu. Šāds risinājums maksā milzu naudu, un tas, protams, atkal atduras pret veselības aprūpes budžetu. Grāmatveža darbs noteikti ir darbs, kas pārbauda pacietību. Ne katrs varētu veikt neskaitāmus ierakstus vai stundām meklēt kādu kļūmi. Vai tehnoloģijas šos procesus ir atvieglojušas? Vai grāmatveža darbs ir kļuvis mazāk rutinēts, vai gluži vienkārši rutīnas procesi ir pārnesti no papīra uz digitālo vidi?Darbs it kā būtu kļuvis vieglāks, bet no mums prasa arvien vairāk. Valsts iestādes, kas uzrauga uzņēmumus, arī ļoti labi apzinās, ka tehnoloģijas ir at-tīstījušās, un tagad ir iespējams īsākā laikā iegūt vairāk informācijas dažādos griezumos. Agrāk prasīja atskaiti vienā griezumā, tagad tos pašus skaitļus var paprasīt arī vēl citā griezumā.Kolēģi jūs raksturo kā mierīgu un pacietīgu, tomēr no malas jau reizēm nav redzams, kas notiek cilvēkā iekšienē. Foto: Aivars SiliņšNext >