GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBAFINANSESLIKUMDOŠANA€8.00GRĀMATVEDĪBAAA LIKUM0Nr. 2 (446)2019. GADAFEBRUĀRISJauni noteikumi personāla dokumentu glabāšanā32. lpp.Kāds būs solidaritātes nodoklis 2019. gadā14. lpp.Profesionālās krāpšanas shēmas: pasaules pieredze26. lpp.Iekšējā audita novērtēšana Latvijas pašvaldībās 16. lpp.Peļņas sadale zemnieku saimniecībās20. lpp.Nodokļi dāvinājuma darījumos22. lpp.Grāmatvedības uzskaites kārtības un kontu plāna aktualizācija10. lpp.6. lpp.Gaida KalniņaManī ir grāmatvedības gēnsE–SEMINĀRSBILANCES ZELTA KOMPLEKTAABONENTIEMBEZMAKSASJūs varat kļūt par BILANCES ZELTA KOMPLEKTA abonentu, arī ja jau abonējat kādu no izdevniecības žurnāliem, neatkarīgi no abonēšanas perioda sākuma.Sazinieties ar Klientu servisu (e–pasts: lid@lid.lv, tālr. 67606110) un jums tiks sagatavots īpašs piedāvājums esošā abonementa papildināšanai!www.lid.lv2018. GADA VAIRĀKU LIKUMU NORMU PIEMĒROŠANA 2019. GADĀ1. Grāmatvedim saistošas likumu normas, piemērojot nodokļus fizisko personu ienākumiem 2018. un 2019. gadā: precizētas VSA likuma normas; savādāka «ziņojuma par VSAOI un IIN» izmantošana; ziņojums par prēmiju, kas izmaksāta bijušajam darbiniekam; darba ņēmēju kategoriju paplašināšana; grozījumi VSA likumā un sociālo pabalstu piešķiršanā; bruto algas noteikšana, ja līgumā minēta neto summa.2. Neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas īpatnības vispār un konkrēti – 2019. gadā. Vai šie aprēķini būtu jāsaprot bez priekšzināšanām? 3. IIN atvieglojumi un papildu atvieglojumi 2019. gadā.4. IIN likuma grozījumi: IIN likmju daudzveidība; IIN aprēķināšanas pamatprincipi; vairāki ieņēmumi pie viena izmaksātāja; fizisko personu ienākumu deklarācijas par 2018. gadu grozījumi.5. Kas grozīts Darba likumā: kā noteikt stundas likmi konkrētajā mēnesī no «cietās» algas; ko darīt, kad jaunais darbinieks nav atnācis uz darbu; ko darīt, ja darba devējs nav nosūtījis ziņas par atlaisto darbinieku; vai ir iespējams uzteikt darbu personai ar invaliditāti; vai jākompensē papildatvaļinājums.6. Atbildes uz iepriekš iesūtītajiem jautājumiem.SEMINĀRU VADĪSMg.sci.oec.MAIJA GREBENKO,praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilancegalvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle27.FEBRUĀRISPLKST. 11.00–13.00PIETEIKŠANĀSwww.lid.lvsadaļā SemināriBeidzot esam sagaidījuši savu valdī-bu! Martā solīts pieņemt budžetu, un tad uzzināsim, kas un cik tautai būs pa-lielināts, bet kas — samazināts. Jebkurā gadījumā veikalā pie plauktiem cenrāži ir pakāpušies uz augšu. Savukārt jau-nā labklājības ministre jau prata pa-skaidrot, kā rudenī notiks iepriekšējās valdības pieņemtie grozījumi pensiju indeksācijas kārtībā. Un beidzot, saka-rā ar pirmsvēlēšanu solījumiem, domā-jams, mūsu saimi gaida milzīgi jaunu-mi likumdošanā (ieviešot un atceļot). Garlaicīgi noteikti nebūs... Pagaidām dzīvojam iepriekšējā rit-mā, proti, turpinām īstenot iepriekšējā gada reformu. Rādītāji, kā apliecina VID, ir visai iepriecinoši. Bet nekad ne-būs tik labi, lai nevarētu būt vēl labāk!Šajā numurā pastāstīsim par balvas «Mūža ieguldījums» ieguvējas — zvēri-nātās revidentes un izcilas pasniedzējas dzīves gaitām. Stāsts ir par cilvēku, kas daudz ir sasniedzis un ar sasniegto visu mūžu dalījies — ar studentiem, kolē-ģiem, grāmatvežiem...Lasītāju interesi raisīs Astra Kaļānes raksts, kas piedāvā visprecīzāko infor-māciju par solidaritātes nodokļa ap-rēķināšanu 2019. gadā, jo likums tika būtiski grozīts. Vienlaikus jāatceras, ka valsts sociālās apdrošināšanas likumā ir palielināts maksimālais sociālo ie-maksu objekts, kas ietekmē arī iedzī-votāju ienākuma nodokļa aprēķinā-šanu. Nekas nav labāks par praktisku piemēru!Janvāra vidū grāmatvedības pro-grammu izplatītāja firma Andi un Tax.lv organizēja Grāmatvežu svētkus. Klausītāju interesi saistīja Artas Priedes informācija par gaidāmo likuma «Par grāmatvedību» jauno redakciju un citu ar grāmatvedību saistīto Ministru kabi-neta noteikumu teksta precizējumiem. Savukārt Agnese Rudzīte grāmatvežus informēja par grāmatvedības ārpakal-pojumu sniedzēju licencēšanu. Diemžēl dauzi bija saklausījušies tenkas par li-cences nesamērīgi augsto cenu un ci-tām nepatīkamām prasībām. Lektore nomierināja — nekas vēl nav izlemts un «tūkstoši» nebūs jāmaksā. Visi no-teikumi tiks iestrādāti likumā «Par grā-matvedību» un MK noteikumos. Līdz vasarai būs! Gribētos mums izskatīties «baltiem un pūkainiem», bet fakti liecina par ko citu. Arvien turpinās nodokļu «shēmo-šana», kuras rezultātā cieš ne vien kā-das tālas un svešas valstis, bet arī mūsu pašu. Par nelikumībām, kas saistītas ar PVN likumu, — Jūlija Liodorova un Valērija Fursova.Laila Kelmere velta rakstu grāmatve-dības sakārtošanai budžeta iestādēs, jo no 2019. gada 1. janvāra tām ir jāpie-mēro jauns kontu plāns.Linda Puriņa raksta par peļņas sa-dali zemnieku saimniecībās, bet Ivita Faituša — par iekšējo auditu.Lai jums labi klājas!IEVADKOMENTĀRSŽurnāls par grāmatvedību, likumdošanu un finansēm.Iznāk reizi mēnesīNr. 2 (446)2019. gada februārisRE DA KC I J AGalvenā redaktoreMaija GrebenkoLiterārā redaktore Rita CielēnaMaketētājs Arvis VillaFotogrāfs Aivars SiliņšR E K L Ā M A S NOD A Ļ ATālrunis 67606110E–pasts: reklama@lid.lvBILANCE internetāwww.bilance.lid.lvR E D A K C IJ AS AD R E S EGraudu iela 68,Rīga, LV–1058Tālrunis 67606110Fakss 67606115E–pasts: bilance@lid.lvIzdevējs SIA Lietišķās informācijas dienestsISSN 1407–5709LR UR reģistrācijas nr. 000702395@zurnalsBILANCE© SIA Lietišķās informācijas dienests, 2019Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju.Citēšanas gadījumā atsauce uz žurnālu BILANCE obligāta.Par faktu materiālu savos rakstos ārštata autori atbild paši.Par reklāmu saturu redakcija neatbild.Iespiests SIA IBC Print Baltic tipogrāfijā.3Pa vēstures spirāli?Pagājušajā gadsimtā gandrīz ap šo laiku (vismaz noteikti pēc 1917. gada) kaimiņvalstī bija populārs sauklis, ka katra ķēkša var vadīt valsti... Labi vai slikti to darīja, bet vairākus gadu desmitus kā prata, tā vadīja. Tomēr gals tam ir pienācis. Savukārt mūsējiem jānoturas vien četrus gadus... Varbūt izturēs?!Nr. 2 (446) 2019. gada februārisMaija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktoreFoto: Aivars SiliņšSATURS4Nr. 2 (446) 2019. gada februāris« B I L AN C E S AK AD Ē M IJ A » P I E D Ā V Ā48. lpp.Semināri un kursi februārī22. lpp.Nodokļi dāvinājuma darījumosNODOK Ļ IOlga Lukašina, Jekaterina Juhimeca26. lpp.Profesionālās krāpšanas shēmas: pasaules pieredzeF I NAN S E SJūlija Liodorova, Valērija Fursova6. lpp.Manī ir grāmatvedības gēnsNUMUR A INTERV IJAVineta Vizule intervē balvas «Par mūža ieguldījumu» saņēmēju Gaidu KalniņuGR Ā M A T V E D Ī BAGrāmatvedības uzskaites kārtības un kontu plāna aktualizācijaKāds būs solidaritātes nodoklis 2019. gadāIekšējā audita novērtēšana Latvijas pašvaldībāsPeļņas sadale zemnieku saimniecībās10. lpp.14. lpp.16. lpp.20. lpp.Laila KelmereAstra KaļāneIvita FaitušaLinda PuriņaU Z Ņ Ē MUM A , IEST Ā D ES , OR G A NIZ Ā CIJAS A T TĪ STĪBAJauni noteikumi personāla dokumentu glabāšanā32. lpp.Jolanta BrilteG R ĀMA T VE Ž A K A L E N D ĀR SGrāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem februārī42. lpp.Ņina VasiļevskaAT B I L D E S U Z J A U T Ā J U M I E MMēneša daļas apmaksa, ja mēnesī ir svētku dienas, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem34. lpp.Maija Grebenko, Artūrs BreicisNODERĪG IKas jau pieņemts, kas vēl plānots – grāmatvedības normatīvā regulējuma svarīgākās aktualitātes38. lpp.Ikars KubliņšLASIET JAUNAJĀ FEBRUĀRA NUMURĀIZDEVĪGĀKabon ē tBILANCES ZELTA KOMPLEKTĀ !www.lid.lv/zurnaliNUMUR A I N T E R VIJ AKomercvide atkarīga arī no efektīva tiesu darbaSaruna ar Daigu Vilsoni, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājuD A T U AIZSAR DZĪ B AKad veicams novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību? Sagatavots pēc Datu valsts inspekcijas informācijasJUR IST A VI E D OK L I SVai tiesai jāieņem darba devēja loma? Māris Simulis, zvērinātu advokātu biroja Sorainen juristsUZŅĒ MUMU R EĢIST R SIzmaiņas kārtībā, kādā ved mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstuDzintra Švarca, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsulteA U T O R TIE S Ī B A SVai pārtikas produkta garša var tikt aizsargāta ar autortiesībām? Viktorija Soņeca, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Savienības Tiesā biroja vadītājaT I E SU P R AK SEDarba uzteikums pārejošas darbnespējas dēļ2018. gada spriedumu motīvu daļu atziņasKaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumosPUBL ISK I E I E P I R K UMIJaunākie Eiropas Savienības Tiesas spriedumi publisko iepirkumu lietāsEvija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktorewww.juridiskiepadomi.lvPar abonēšanu jautājiet Klientu servisā: tālrunis 67606110 vai e-pasts lid@lid.lv@JuridiskiPadomijuridiskie.padomi6NUMURA INTERVIJANr. 2 (446) 2019. gada februārisManī ir grāmatvedības gēnsGaida Kalniņa ir līdzautore vairākām mācību grāmatām un mācību līdzekļiem par lauksaimniecības grāmatvedību un uzņēmumu grāmatvedību, piemēram, «Lauksaimniecības uzņēmumu grāmatvedība» (1981) un «Ieteikumi grāmatvedības kārtošanai zemnieku saimniecībās» (1997), kā arī ir daudzu publikāciju autore profesionālajos žurnālos, tostarp Bilancē.Gaida Kalniņa devusi milzīgu ieguldījumu jaunās grāmatvežu paaudzes skološanā, jo, kā rakstīts nominācijas pieteikumā, ilgus gadus viņa bija Latvijas Lauksaimniecības universitātes maģistra studiju programmas «Ekonomika» apakšnozares «Grāmatvedības un uzskaites teorija» un bakalaura studiju programmas «Ekonomika» apakšnozares «Grāmatvedība un finanses» direktore. Gaida Kalniņa izstrādāja un vadīja pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu «Saimnieciskās darbības uzskaite, kontrole un analīze». Latvijā ļoti daudzi grāmatveži viņu atceras kā sava bakalaura vai maģistra darba vadītāju vai recenzenti. LLU Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Inguna Leibus, suminot balvas «Par mūža ieguldījumu» laureāti, ar smaidu atcerējās, kā savulaik baidījusies no grāmatvedības eksāmena pie prasīgās pasniedzējas Kalniņas.Līdztekus pasniedzējas darbam Gaida Kalniņa pildīja arī vairākus administratīvos amatus. No 1978. līdz 1987. gadam bija Lauksaimniecības ekonomikas fakultātes dekāna vietniece, bet no 1987. līdz 1992. gadam — dekāne. No 1994. līdz 1999. gadam viņa vadīja Grāmatvedības un finanšu katedru.Visu savu darba mūžu mācījusi jaunos grāmatvežus, Gaida Kalniņa joprojām dalās bagātajā pieredzē ar studentiem. Viņa ir Finanšu un grāmatvedības institūta organizētās ikgadējās konferences «Grāmatveža profesionālā izaugsme» aktīva dalībniece, veicinot studentu zināšanas un izpratni par grāmatveža profesiju.Savas profesionālās zināšanas grāmatvedības, audita un nodokļu jomā Gaida Kalniņa turpina sniegt praktizējošiem grāmatvežiem informatīvajos semināros. Arī viņa pati nepārtrauc apgūt jaunas zināšanas, jo uzskata: ja vēlies noturēties apritē, tad jāseko līdzi visam jaunajam!Aizvadītā gada nogalē žurnāla Bilance rīkotajā konkursā «Gada grāmatvedis 2018» balvu «Par mūža ieguldījumu» saņēma Gaida Kalniņa, zvērināta revidente, ekonomisko zinātņu doktore un grāmatvedības pasniedzēja ar 44 gadu stāžu.Kādi ceļi jūs aizveda līdz profesijai, kas nu saistīta ar visu darba mūžu? Bērnībā jau retais sapņo kļūt par grāmatvedi.Mana bērnība aizritēja lauku vidē — toreizējā Valmieras rajona Brenguļu pagasta Cempos. Pēc pamatskolas nolēmu doties uz Bauskas pusi, iegūt vidējo speciālo izglītību Saulaines lauk-saimniecības tehnikumā. Iestājos 1957. gadā, lai mācītos par agronomu, un pēc tehnikuma 1961. gadā izlēmu papildi-nāt agronoma zinības toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Iestājos Agronomijas fakultātē, taču tajā laikā puišus iesauca armijā, un, tā kā man bija labas zināšanas matemātikā, mani pārcēla uz grupu, kura apguva pavisam jaunu specialitāti — agronoms ekono-mists. Tā arī 1966. gadā beidzu augst-skolu un ieguvu agronoma ekonomista kvalifikāciju. Akadēmijā veidoja jaunas katedras saistībā ar ekonomiku, un mani uzaici-nāja uz Grāmatvedības katedru. Laikam manī bija tas grāmatvedības gēns, jo patika visu kārtīgi pierakstīt, bija labs rokraksts, arī matemātika padevās. Grāmatvedības jomu nedaudz biju ie-pazinusi jau tehnikumā prakšu laikā. Tā arī paliku Jelgavā un no asistentes vēlāk kļuvu par prodekāni, tad dekāni, līdz pat asociētai profesorei. Dokto-ra kandidāta grādu aizstāvēju 1979. gadā Maskavā — toreizējā Pļehanova Tautsaimniecības institūtā grāmatvedī-bas un saimnieciskās darbības analīzes specialitātē. Augstskolā nostrādāju līdz pat 2010. gadam. Gandrīz visi tagadē-jās Latvijas Lauksaimniecības universitā-tes Finanšu un grāmatvedības institūtā strādājošie ir mani bijušie audzēkņi.Jau 1995. gadā biju ieguvusi zvē-rināta revidenta sertifikātu, iesaistījos Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas darba organizēšanā gan kā valdes lo-cekle, gan arī zvērinātu revidentu kva-lifikācijas eksāmenu komitejas darbā.Esat pieredzējusi, kā akadēmija pārtop par universitāti, taču pārmaiņas skārušas arī pašu grāmatvedību, kad no padomju plānveida ekonomikas pārgājām uz tirgus ekonomiku. Nu arī grāmatvedībā tiek izmantotas dažādas jaunas tehnoloģijas. Tas nebija sarežģīti?Grāmatvedības uzskaites principi, ne-skaitot atsevišķas nianses, jau visos lai-kos bijuši vienādi. Arī padomju gados grāmatvedība bija nozīmīga, neraugo-ties uz atšķirībām ekonomikas plāno-šanā. Tolaik viss bija ļoti reglamentēts, tikpat kā katram priekšā uzrakstīts, kā un kas jādara. Bija valsts plāns, lauk-saimniecībā it sevišķi, taču jau tolaik uz-skaite bija mehanizēta. Grāmatvedībā izmantoja skaitļošanas tehniku, sākot ar perforācijas mašīnām un beidzot ar lielo M5000. Toreiz skaitļošanas tehnika aizņēma veselas istabas, ne kā tagad, kad strādā ar portatīvajiem datoriem.Jums arī visa šī grāmatvedības pāreja uz datorizēto vidi likās pašsaprotama?Kas tad ir tehnika? Tā aizvieto tikai manu-ālo grāmatvedību, nav vairs jāskaita uz skaitāmajiem kauliņiem un jāmeklē vie-na kapeika, santīms vai tagad — cents. Gandrīz visi tagadējās Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūtā strādājošie ir mani bijušie audzēkņi.Foto: Aivars SiliņšNUMURA INTERVIJA7Nr. 2 (446) 2019. gada februārisJa vien sistēma saprogrammēta un strā-dā pareizi, tad bilance tiks izveidota. Kad mainījās ekonomiskā sistēma, vairāk bija jāpievēršas peļņas rādītā-jiem, salīdzinot ieņēmumus un izmak-sas. Nekādas revolucionāras izmaiņas tas neradīja. Jo, kā jau iepriekš minēju, grāmatvedības principi visā pasaulē ir līdzīgi. Izpildījums var atšķirties, bet div-kāršā ieraksta princips un bilances prin-cips visās valstīs ir vienāds. Varbūt atšķi-ras izkārtojums, piemēram, vai likvīdie aktīvi ir pa priekšu vai beigās. Mums bilance sākas ar pamatlīdzekļiem, bet daudzās valstīs tā sākas ar kasi. Tāpat arī pasīvā sākas ar saistībām, bet bei-dzas ar pašu kapitālu, bet pie mums sākas ar pašu kapitālu un beidzas ar saistībām. Taču tas nemaina principus.Grāmatvedībā galvenais — jāizprot uzņēmuma saimnieciskās darbības at-spoguļošanas būtība. Semināros daž-kārt atnāk un jautā: kā man to iegrā-matot — kāda konta debetā, kāda kon-ta kredītā? Bet jautājums jau ir, kāds konts tev ir, kā tas ietekmē uzņēmuma līdzekļus, saistības, aktīvus. No malas otrs nevar atnākt un uzreiz visu pateikt priekšā — jāzina, kāds ir bijis darījums, kā tas visu ietekmēs.Grāmatvedim tātad ir nepieciešamas arī ekonomista zināšanas, vismaz jāpārzina nozare, kurā strādā uzņēmums, nepietiek ar dažu nedēļu kursiem?Man ļoti palīdzēja, ka pārzināju lauk-saimniecību, jo pamatizglītība bija saistīta ar agronomiju. Padomju lai-kos bieži tikos ar lauksaimniecības speciālistiem — kolhozu un sovhozu priekšsēdētājiem, galvenajiem grāmat-vežiem. Latvijas Lauksaimniecības aka-dēmijā pastāvīgi tika rīkoti kvalifikācijas celšanas kursi, un es nebaidījos šādās auditorijās pasniegt grāmatvedību, jo darbs ar praktiķiem bagātināja arī mani kā pasniedzēju. Uzskatu, ka mūsdienu mūžizglītības sistēmā jebkurš seminārs bagātina gan tos, kas nākuši apgūt ko jaunu, gan tos, kas māca, jo saņem at-griezenisko saiti, jūti, kas patlaban prak-sē ir aktuāls. Reizēm ļoti grūti lektoram iedomāties, kā auditorija izprot viņa stāstījumu, varbūt kāds to uztver pa-visam citādi, nekā gribēju to pasniegt. Man pat neienāktu prātā, ka cilvēks arī tā var aizdomāties. Taču no auditori-jas uzdotajiem jautājumiem saprotu, kas tieši interesē cilvēkus, kas ir grūtāk saprotams, rada lielākās neskaidrības.Reizēm, plānojot žurnāla publikācijas, Bilances galvenā redaktore Maija Grebenko nopūšas, kāpēc grāmatveži nelasa likumus, jo daudzas atbildes jau ir atrodamas to normās. Salīdzinot ar agrākajiem laikiem, tagad sameklēt vajadzīgo informāciju kļuvis daudz vieglāk — atliek tikai ierakstīt 8NUMURA INTERVIJANr. 2 (446) 2019. gada februārisvajadzīgo vārdu vai teikumu meklētājā internetā. Ir gan žurnālos publicēti raks-ti, no kuriem var uzzināt dažādus vie-dokļus, gan Valsts ieņēmumu dienests gatavo metodiskos materiālus. Vajag tikai gribēt meklēt.Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā ilgus gadus esat strādājusi ar studentiem, manuprāt, sagatavo grāmatvedības speciālistus ne tikai ar teorētiskām akadēmiskām zināšanām, bet arī konkrētām praktiskām iemaņām. Vismaz spriežot pēc žurnāla Bilance ilggadējo rakstu autoru un mūsu izdevniecības dibināto pieaugušo neformālās izglītības iestādes Bilances akadēmija semināru lektoru loka, tieši LLU mācībspēkus vienmēr atzinīgi novērtē gan lasītāji, gan semināru apmeklētāji. Arī jūsu semināri, kuros, piemēram, apskatāt dzīvnieku un augu uzskaiti grāmatvedībā un atspoguļošanu gada pārskatā, bijuši pieprasīti, jo šādas specifiskas zināšanas diezin vai vēl kāds cits kur tik izsmeļoši pasniedz.LLU pasniedzēji tiešām ir cieši saistīti ar praksi, strādā ar noteiktu auditoriju, ku-riem šie praktiskie jautājumi ir jārisina ikdienas darbā. Starp pasniedzējiem ir arī zvērināti revidenti, kas regulāri iepa-zinušies ar uzņēmumu dokumentāciju, ir lietas kursā, kādi darījumi praksē no-tiek un attiecīgi tiek iegrāmatoti.Esmu gandarīta arī par to zināšanu līmeni, kāds ir sniegts LLU studējoša-jiem grāmatvedības specialitātē. Kā eksperte sadarbojos ar Latvijas Lauk-saimnieku kooperatīvu asociāciju un, braucot pa kooperatīviem, satieku daudzus savus bijušos studentus, kuri veiksmīgi pilda grāmatveža pienāku-mus, strādā izvēlētajā specialitātē un profesijā. Tātad viņiem ir šis grāmatveža gēns. Esmu nonākusi pie atziņas, ka ne katrs var strādāt par grāmatvedi arī tad, ja pabeigta augstskola. Ir jābūt tādai domāšanai, kas nav mehāniska, bet kas izprot procesus un to, kā tie atspoguļo-jami grāmatvedībā. Grāmatvedim jābūt izpratnei, kā darījums ietekmē uzņēmu-mu, tā aktīvus un saistības. Darījums ir jāizprot, jāspēj izvērtēt ne tikai no juri-diskā, bet arī ekonomiskā viedokļa. Savulaik, pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, jūsu vadībā tika veikts valsts pārvaldes institūcijas pasūtīts pētījums «Grāmatvedības jomā nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas analīze un grāmatvedības jomas varbūtējās reglamentācijas iespējamās sekas». Tajā minēts, ka kopš likuma «Par grāmatvedību» spēkā stāšanās normatīvie akti neierobežo fizisko personu loku, kuras uzņēmuma vadītājs varētu pieņemt par darbiniekiem uzņēmuma grāmatvedības dienestā vai kuras varētu strādāt par darbiniekiem grāmatvedības uzņēmumā. Šo personu izvēle ir atkarīga vienīgi no uzņēmuma personāla vadības politikas. Nekas gan kopš tā laika nav mainījies, vienīgi atkal aktualizējies jautājums par profesijas reglamentāciju, kā arī top jauns Grāmatvedības likums.Jā, atceros, bija tāds projekts 2003. gadā, kad veicām grāmatvežu aptauju un ana-lizējām grāmatvežu profesijā strādājošo izglītības un kvalifikācijas celšanas iespē-jas, vērtējām, kādi varētu būt risinājumi profesionālās kvalifikācijas un kompeten-ces novērtēšanai un paaugstināšanai. Jau tolaik grāmatvežiem bija iespējama brīv-prātīga sertificēšanās. Sniedzām priekšli-kumus, kādi būtu iespējamie grāmatveža profesijas un grāmatvedības pakalpoju-mu reglamentācijas varianti un to varbū-tējas sekas Latvijā.Tolaik, piemēram, Valsts kontrole uzskatīja, ka grāmatvežiem valsts budžeta iestādēs, kā arī pašvaldībās ir jābūt sertificētiem, līdzīgi kā tas ir ar zvērinātiem revidentiem, jo tas ļautu uzlabot grāmatvedības sakārtošanu iestādēs, sekmētu atbildību un kārtību valsts un pašvaldības līdzekļu uzskaitē. Sanāk, ka ne katrs grāmatvedis spēj strādāt atbildīgi.Diemžēl līdz pat šim laikam valstī grā-matveža profesijas nozīmīgums nav pietiekami novērtēts. Tostarp arī atal-gojuma ziņā. Citās valstīs grāmatveži ir vieni no labāk atalgotajām profesi-jām. Gan daudzās Eiropas valstīs, gan ASV tajā raujas strādāt vīrieši. Latvijas brīvvalsts laikā arī tā bija izteikti vīriš-ķīga profesija. Bet patlaban pie mums grāmatvedību galvenokārt apgūst un profesijā strādā sievietes. Attiecīgi arī atalgojuma līmenis ir zemāks. Protams, sieviešu loma palielinās daudzās pro-fesijās un atbildīgos amatos, taču pie mums brauc lasīt seminārus no ārval-stīm un brīnās, ka jāuzstājas vienīgi sie-viešu auditorijas priekšā. Savukārt mā-sasmeitai, kas arī strādā grāmatvedības jomā, darba pienākumos iznāk saskare ar ASV, un viņai attiecīgi no turienes pretī kolēģi ir tikai vīrieši. Tātad jāsecina, ka citviet grāmatveža darbs ir prestiža, labi atalgota profesija.Tā prasa arī lielus ieguldījumus, jo mūs-dienās grāmatvedim ir ļoti daudz jāzi-na. Lai būtu līmenī, nemitīgi jāpilnveido savas iemaņas, jāapgūst jaunas zinā-šanas, jāseko līdzi likumu un nodokļu izmaiņām. It īpaši jau tas svarīgi pie mums, kur šo izmaiņu ir īpaši daudz. Lai nezaudētu profesionālo kvalifikāci-ju, grāmatvedim nepārtraukti ir jābūt mūžizglītības sistēmā.Tomēr pēdējā laikā dažādos aprakstos par profesijām, kas tehnoloģiju attīstības rezultātā varētu izzust, tiek minēti arī grāmatveži. Nemitīgi tiek uzlabotas grāmatvedības datorprogrammas, tehnoloģijas prot nolasīt un ievadīt sistēmā datus, kas jau tāpat arvien biežāk tiek uzglabāti virtuālajā vidē.Grāmatvedim jābūt izpratnei, kā darījums ietekmē uzņēmumu, tā aktīvus un saistības. Darījums ir jāizprot, jāspēj izvērtēt ne tikai no juridiskā, bet arī ekonomiskā viedokļa.Foto: Aivars SiliņšNUMURA INTERVIJA9Nr. 2 (446) 2019. gada februārisUzskatu, ka grāmatveža profesija nevar izzust, jo robots nekad nespēs paveikt to, ko spēj cilvēks. Kādam tas viss, ko dara robots, ir iepriekš jāsagatavo. Robots var tehniski izpildīt tikai to uz-devumu, ko viņam uzdevušas cilvēka smadzenes. Mēs jau konstruējam tās programmas, robots pats nevar būt ar intelektu. Kas tad ir mākslīgais inte-lekts? Tas ir cilvēka intelekts, ielikts ro-botā. Varbūt kļūdos, un dzelži var būt saprātīgi? Manā ieskatā, tehnoloģijas var būt labi palīgi, tagad to attīstība norit ļoti strauji, un šī palīdzība kļūst arvien plašāka. Taču mēs arī redzam, kas notiek ar tehnoloģijām, ja to vei-dotāji nav bijuši pietiekami godprātīgi, kā tas notika ar E–veselību. Patlaban tā sāk funkcionēt labi, bet vispirms cilvē-kam tā sistēma bija jāsaliek savā prātā, turklāt jāsaprot pēc būtības. Pat tad, ja tehnoloģijām uztic izanalizēt kādus procesus, tās formulas, pēc kurām tiek veikta analīze, jau rada cilvēks.Patlaban Finanšu ministrijas kabinetos tiek rakstīts jauns Grāmatvedības likums. Varbūt esat aicināta sniegt arī savus priekšlikumus, kā uzlabot šīs jomas regulējumu?Likuma projekta uzmetumu esmu re-dzējusi, jo tas nodots arī Latvijas Zvē-rinātu revidentu asociācijas ekspertu atzinuma sniegšanai. Nevajadzētu no topošā likuma sagaidīt kaut ko jaunu un nebijušu, jo grāmatvedības kārto-šanas būtība jau nemainīsies. Esošais likums, kas spēkā no 1993. gada, tiks sakārtots — tajā aktualizēs mūsdienu vajadzības. Praktiķi no dažādām aso-ciācijām sniedz savus ieteikumus, ce-rēsim, ka tie tiks uzklausīti. Ir jau vēl palikušas vairākas formālas prasības, kas tiek virzītas, tostarp skaidras nau-das uzskaitē, bet kopumā neko nega-tīvu likumprojektā nemanu. Jāsaprot, ka gan ministrijā, gan Valsts ieņēmumu dienestā skats uz grāmatvedības jomu ir nedaudz atšķirīgs, viņus vairāk intere-sē ar kontroli saistītie jautājumi, kamēr nozari — praktiski risināmie. Taču, par laimi, ar mums konsultējas un uzklausa.Kā ar grāmatvedības risinājumiem klājas mūsdienu lauksaimniecības uzņēmumiem? Vai viņu praktiskās intereses arī tiek uzklausītas?Nedomāju, ka lauksaimniekiem būtu daudz kas atšķirīgāk risināms, pārsvarā laukos dominē lielās saimniecības, ku-rām ir savi grāmatvedības speciālisti vai tiek pirkti ārpakalpojumi. Tāpat Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā var saņemt konsultācijas grāmatvedības jomā, jo tur specializējušies tieši lauk-saimniecības uzņēmumu apkalpošanā.Ģimenes uzņēmumos parasti arī ir kāds, kas vai nu apguvis grāmatvedības pa-matus, vai to apgūst. Esmu braukājusi pa novadiem, zinu, ka arī ārpus Rīgas var atrast zinošus jomas lietpratējus. Grāmatvedības būtība lauksaimniekiem neatšķiras — visiem darījumiem jābūt dokumentētiem un tamlīdzīgi.Varbūt jums ir kādi īpaši plāni, piemēram, sarakstīt grāmatu – mācību līdzekli vai kādu praktisku padomu brošūru? Savulaik esat bijusi arī mācību grāmatu līdzautore.Šādā virzienā gan pagaidām neesmu kalusi plānus. Man šķiet, ka mācību grāmatas mūsdienās ļoti ātri noveco, jo nemitīgi nāk klāt jauna informācija. Labāk kādu internetā publicējamu ver-siju veidot, jo tad var operatīvi atjaunot informāciju. Studentiem vēl noder teo-rētiskas mācību grāmatas, bet strādā-jošajiem grāmatvedības jomā vajadzīgs kas praktisks un aktuāls. Tādi var būt raksti žurnālā vai resursi internetā. Saprotu, ka ar datoru strādājat ikdienā. Bet vai tas bija tik viegli – apgūt un izprast jaunās tehnoloģijas?Galvenais ir nebaidīties no datora lie-tošanas. Bailes reizēm ir lielākas, nekā patiesībā viss notiek. Taču vecāka gada-gājuma grāmatvežiem, kas izmanto dar-bā datorus, ir kāda cita problēma — ja atgadās kāda programmatūras kļūda vai nobrūk tehnika, tad apkalpojošo firmu pakalpojumi ir dārgi. Pensionējušies grā-matveži gan vairāk piepelnās ar nelie-liem darbiņiem, kur varbūt datorprasme nav tik svarīga. Tiem, kuri strādā ārpa-kalpojumu firmās, visa tehnika un attie-cīgā programmatūra tiek nodrošināta.Runājam tik par darbu, bet stāsta, ka viens no jūsu vaļaspriekiem ir ceļošana...Ceļojumi mani saista kopš jaunības, tagad ceļojam pašu kompānijā gan pa Latviju, gan Eiropas valstīm, bijām arī ASV. Kā smejos, mums ir jaunības dienu kompānija pensionāru izpildījumā, katru gadu dodamies divu dienu izbraucienos pa Latviju vai tuvākajām kaimiņvalstīm. Pagājušogad izzinājām Apes novadu, apskatījām gan kultūrvēsturiskās vietas, gan to, kā novadā saimnieko.Un kāds bija skats, tostarp no ekonomiskās puses?Manuprāt, brīnišķīgi, arī no ekonomis-kā viedokļa. Laukos dzīvo radoši cilvēki, bijām gan viesu mājā, gan zemeņu au-dzētāja saimniecību iepazinām, tāpat Fazānu mājā apskatījām muzeja kolek-ciju — senos darbarīkus. Visos laikos ir cilvēki, kas prot izgrozīties pat ekono-miski grūtākos brīžos. Galvenais jau ir darboties.Jūs arī turpināt čakli darboties, neraugoties uz to, ka esat pensijas gados. Laikam grāmatveža gēns spēcīgāks par vēlmi pēc rāmas atpūtas?Par darba trūkumu nekad neesmu va-rējusi sūdzēties, lai gan pensijā devos 57 gadu vecumā. Kamēr veselība ļauj, tikmēr strādāju, pamatā revīzijās, lasu seminārus. Patlaban savā uzņēmumā esmu izaudzinājusi jauno maiņu — mana bijusī studente kļuvusi par kom-panjoni, tad nu viņai uzticu lielāko dar-ba apjomu.Ar Gaidu Kalniņu sarunājās Vineta VizuleStudiju materiālu apspriešana ar kolēģēm Anastasiju Svarinsku un Regīnu Grigorjevu.Eksāmenu kārto studente Valentīna Sinkēviča.Foto no Gaidas Kalniņas personīgā arhīvaNext >