< Previous10GRĀMATVEDĪBANr. 3 (447) 2019. gada marts1 . S A B I EDRĪBU K R IT Ē R IJI MIKROSABIEDRĪBAMAZA SABIEDRĪBAMikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divus no trim kritērijiem (GPL 5. p. (2.d.)): Bilances kopsumma — 350 000 eiro. Neto apgrozījums — 700 000 eiro. Vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10.Mikrosabiedrība bilances datumā nepārsniedz divus no trim kritērijiem (nosacīti «MINI» mikrosabiedrība) (GPL 58. p. (2.d.)): Bilances kopsumma — 50 000 eiro. Neto apgrozījums — 100 000 eiro. Vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 5.Sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divus no trim kritērijiem (GPL 5. p. (3.d.)): Bilances kopsumma — 4 000 000 eiro. Neto apgrozījums — 8 000 000 eiro. Vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.Nosakot sabiedrību kategoriju, ir jāņem vērā GPL 7. pantā atrunātie īpašie noteikumi par kritērijiem: Izņēmuma gadījumā, ja sabiedrībai peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī «Neto apgrozījums» nav summas vai ja tā ir nenozīmīga, bet citos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos iekļautās ieņēmumu summas ir nozīmīgas, kritērija «Neto apgrozījums» vietā izmanto kritēriju «Ieņēmumu kopsumma», kuru aprēķina, ņemot vērā arī tās ieņēmumu summas, kuras norādītas visos pārējos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos. Vidējo darbinieku skaitu aprēķina, saskaitot sabiedrībā (koncernam — konsolidācijā iesaistāmajās sabiedrībās) strādājošos darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā. 2 . S A B I EDRĪBU FIN A N Š U P Ā RSK A T S MIKROSABIEDRĪBAMAZA SABIEDRĪBAMikrosabiedrības finanšu pārskats sastāv no (GPL 9. p. (1. d.)):1) bilances,2) peļņas vai zaudējumu aprēķina,3) finanšu pārskata pielikuma.Mazas sabiedrības finanšu pārskats sastāv no (GPL 9. p. (1. d.)):1) bilances,2) peļņas vai zaudējumu aprēķina,3) finanšu pārskata pielikuma.Jūlija Bojarenko, M.sc.oec.,sertificēta grāmatvede–auditore;Grāmatvedības un finanšu koledžas lektoreMikrosabiedrību un mazo sabiedrību gada pārskatsVisvairāk sabiedrību Latvijā ir mikro un mazas sabiedrības, līdz ar to rakstā ir pievērsta uzmanība Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk GPL) prasībām mikro un mazo sabiedrību gada pārskata struktūrai, pielikuma saturam, gada pārskata sastādīšanas vispārīgiem jautājumiem, ka arī tā noformēšanai, parakstīšanai, pārbaudei un iesniegšanai.Foto: Aivars SiliņšGRĀMATVEDĪBA11Nr. 3 (447) 2019. gada marts3 . F I NAN Š U P Ā R S K A T A P I E L I K U M S MIKROSABIEDRĪBAMAZA SABIEDRĪBAPielikumsPielikumsMikrosabiedrības pielikumu sagatavo atbilstoši GPL 51.–52. pantu prasībām:GPL 51. pants «Finanšu pārskata pielikuma sagatavošanas vispārīgie nosacījumi»,GPL 52. pants «Finanšu pārskata pielikuma saturs visām sabiedrību kategorijām».Tomēr mikrosabiedrībām ir atļauts sagatavot:Mazas sabiedrības pielikumu sagatavo atbilstoši GPL 51.–52. pantu prasībām:GPL 51. pants «Finanšu pārskata pielikuma sagatavošanas vispārīgie nosacījumi»,GPL 52. pants «Finanšu pārskata pielikuma saturs visām sabiedrību kategorijām».Saīsināts pielikumsPiezīmesMikrosabiedrībai ir atļauts sagatavot saīsinātu finanšu pārskata pielikumu, ja mikrosabiedrība bilances datumā nepārsniedz divus no trim kritērijiem. (GPL 57. p., kā arī 5. p. (6.–7. d.))Tikai «MINI» mikrosabiedrībai (GPL 58. p. (2. d.)) ir atļauts nesagatavot finanšu pārskata pielikumu, ja mikrosabiedrība bilances datumā nepārsniedz divus no trim kritērijiem. (GPL 58. p., kā arī 5. p. (6.–7. d.))4. V A D Ī B A S Z I ŅO JUMS MIKROSABIEDRĪBAMAZA SABIEDRĪBAMikrosabiedrībai atļauts NEsagatavot vadības ziņojumu, ja tā finanšu pārslata pielikumā (t.sk. saīsinātā pielikumā vai piezīmēs) sniedz informāciju par savu akciju vai daļu kopumu, atbilstoši GPL 55. p. (3. d.) 3. p. prasībām. (GPL 56. p., 55. p. (3. d.) 3. p.).Maza sabiedrība sagatavo vadības ziņojumu (GPL 55. p.).5 . G A D A P Ā RSK A T A NOFORMĒ Š A N AGada pārskatu (finanšu pārskatu un vadības ziņojumu) var noformēt (GPL 94. p.): kā vienu dokumentu, kā divu dokumentu kopumu, kas sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma, vai kā vairāku dokumentu kopumu, kurš sastāv no atsevišķām finanšu pārskata sastāvdaļām un no vadības ziņojuma. Lai gada pārskatam būtu juridisks spēks, ikviena dokumenta sākumā norāda vispārīgo informāciju par sabiedrību kā par dokumenta autoru, bet dokumenta beigās — datumu un parakstu. Gada pārskatam piemērojama Dokumentu juridiskā spēka likumā noteiktā kārtība, bet, ja gada pārskatu sagatavo kā elektronisko dokumentu, tam piemērojams arī Elektronisko dokumentu likums. 6 . G A D A PĀ R S K A T A PA R A K S T Ī Š A N A Gada pārskatu paraksta (GPL 95. p.):1) individuālā uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības gada pārskatu — īpašnieks vai cita amatpersona, kurai Uzņēmumu reģistrā reģistrētas tiesības pārstāvēt attiecīgo individuālo uzņēmumu, zemnieka un zvejnieka saimniecību;2) personālsabiedrības gada pārskatu — visi šīs sabiedrības biedri vai tie sabiedrības biedri, kuri ir īpaši pilnvaroti pārstāvēt šo sabiedrību;3) kapitālsabiedrības, kā arī kooperatīvās sabiedrības gada pārskatu — valde vai tās pilnvarotais valdes loceklis.Finanšu pārskatu paraksta arī tā persona (grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis), kas ar sabiedrību ir noslēgusi rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos, un sagatavojusi minēto pārskatu, norādot vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu vai sabiedrības nosaukumu vai komersanta firmu un amata nosaukumu. Sabiedrība, kurā ir grāmatvedības struktūrvienība un grāmatvedības darbinieki, var noteikt par grāmatvedības kārtošanu un gada pārskata sagatavošanu atbildīgo personu (piemēram, galveno grāmatvedi), kura paraksta finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu. Šādā gadījumā finanšu pārskatā un konsolidētajā finanšu pārskatā norāda šīs personas vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu.7. G A D A P Ā R S K ATA I E R O B E Ž O TĀ P Ā R B A U D E MIKROSABIEDRĪBAMAZA SABIEDRĪBAUz mikrosabiedrībuIEROBEŽOTĀ PĀRBAUDE neattiecas.Mazai sabiedrībai ir iespējama IEROBEŽOTĀ PĀRBAUDE (GPL 91. p. (2. d.)) vai REVĪZIJA (GPL 91. p. (2. d.)).Mazas sabiedrības gada pārskata IEROBEŽOTO PĀRBAUDI veic zvērināts revidents, ja šī mazā sabiedrība atbilst abiem šādiem nosacījumiem (92. p.):1) uz šo mazo sabiedrību neattiecas šā likuma 91. panta otrās daļas nosacījumi, 2) rādītāji bilances datumā divus gadus pēc kārtas pārsniedz divus no trim kritērijiem: bilances kopsumma — 400 000 eiro, neto apgrozījums — 800 000 eiro, vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 25.12GRĀMATVEDĪBANr. 3 (447) 2019. gada marts8 . G A D A P Ā RSK A T A RE V Ī ZIJA ( P Ā R BAUDE ) Mikrosabiedrība ir maza sabiedrība ar noteiktiem kritērijiem (GPL 5. p. (2. d.)), līdz ar to mikrosabiedrībai ir iespējama REVĪZIJA! (GPL 91. p. (2. d.))Mazas sabiedrības sagatavoto gada pārskatu zvērināts revidents revidē (pārbauda) un sniedz revidenta ziņojumu par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem, ja maza sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrētā komercsabiedrība, kooperatīva sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas ekonomisko interešu grupa, Eiropas kooperatīvaa sabiedrība un Eiropas komercsabiedrība, tikai šādos gadījumos (GPL 91. p. (2. d.); 3. p. (1. d.) 1. p.):1) ja šīs sabiedrības rādītāji divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā — 2018. g., gan iepriekšējā pārskata gadā — 2017. g.), bet jaunizveidotai sabiedrībai — pirmā pārskata gada bilances datumā pārsniedz divas no trim šajā punktā minēto kritēriju robežvērtībām: bilances kopsumma — 800 000 eiro, neto apgrozījums — 1 600 000 eiro, vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50;2) ja šī sabiedrība ir koncerna mātes sabiedrība — neatkarīgi no tā, vai uz to attiecas vai neattiecas GPL 64., 65., 66. vai 67. pantā minētais atbrīvojums no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu;3) ja šī sabiedrība ir publiskas personas kapitālsabiedrība, tās meitas sabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;4) ja šī sabiedrība, piemērojot GPL 13. panta piektās daļas 2. punktu, attiecīgus finanšu pārskata posteņus ir atzinusi, novērtējusi un norādījusi finanšu pārskatā saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.Maza sabiedrība sava gada pārskata pārbaudei ir tiesīga izvēlēties vai nu ierobežotu pārbaudi, vai arī GPL 91. pantā noteikto zvērināta revidenta revīziju (pārbaudi), lai saņemtu zvērināta revidenta ziņojumu par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem.9 . GAD A P Ā R S K A T A APS T I P R I NĀŠANAGada pārskatu apstiprina atbilstoši attiecīgo juridisko personu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām (GPL 96. p. (1. d.)).Saskaņā ar Komerslikuma prasībām (turpmāk KL) sabiedrības gada pārskatu apstiprina dalībnieku sapulce, kuru sasauc valde pēc revidenta atzinuma saņemšanas, bet, ja sabiedrībai ir padome, — arī pēc padomes ziņojuma saņemšanas (KL 179. p.).Sabiedrības gada pārskatu pārbauda un atzinumu par to sniedz dalībnieku sapulcē ievēlēts zvērināts revidents, ja to paredz likums. Citos gadījumos gada pārskatu pārbauda un atzinumu par to sniedz revidents, ja to paredz statūti vai dalībnieku sapulces lēmums (KL 176. p.).1 0 . G A D A P Ā RSK A T A I E SN I E GŠA N ASabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk — VID) papīra formā vai elektroniski sagatavota gada pārskata atvasinājumu elektroniskā formā — elektronisku norakstu vai elektronisku kopiju (ja tas noteikts normatīvajos aktos par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu iesniegšanai VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (turpmāk EDS)) EDS kopā ar paskaidrojumu (elektroniskā formā) par to, kad gada pārskats ir apstiprināts (GPL 97. p.).(Sk. MK noteikumus Nr. 399 «Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu», kas ir spēkā no 01.07.2016.)1 1 . P A R G A D A P Ā RSK A T A SA G A T A V O ŠA NU , RE VĪ Z I JU ( P Ā R B A U D I ) UN I E SN I E GŠA N U A T B I LD Ī G Ā PERSON A Par gada pārskata sagatavošanu un atbilstību GPL noteikumiem vai GPL noteiktajos gadījumos — atbilstību starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, pakļaušanu revīzijai (pārbaudei) vai ierobežotai pārbaudei, kā arī par tā iesniegšanu GPL 97. pantā noteiktajā kārtībā ir atbildīga sabiedrības vadība.Ja sabiedrības vadība nav iesniegusi dokumentus saskaņā ar GPL 97. panta prasībām, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona piemēro administratīvo sodu par gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas noteikumu neievērošanu (GPL 100. p.).Sākot ar 2018. gadu, sabiedrībai, kura finanšu pārskatu sagatavo atbilstoši GPL noteikumiem, sagatavojot at-tiecīgo finanšu pārskata sastāvdaļu, attiecīgās shēmas ietvaros ir atļauts ar arābu cipariem apzīmētos posteņus sadalīt sīkāk vai pievienot jaunu attiecīgi ar arābu ciparu vai ar burtu apzīmētu posteni, ja tas nepieciešams skaidra un patiesa priekšstata sniegšanai un ja minētā posteņa saturs nav ietverts kādā no attiecīgās shēmas posteņiem (GPL 11. p.(3. d.)).Koncerna mātes sabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas ekonomisko interešu grupa, Eiropas kooperatīvā sabiedrība vai Eiropas komercsabiedrība, kura kontrolē vienu vai vairākas tās meitas sabiedrības šajā likumā noteiktajā kārtībā (GPL 1. pants (1. d.) 9. p.).Koncerna meitas sabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas ekonomisko interešu grupa, Eiropas kooperatīvā sabiedrība vai Eiropas komercsabiedrība, vai cita ārvalstī reģistrēta komercsabiedrība, kuru kontrolē tās mātes sabiedrība šajā likumā noteiktajā kārtībā. Par koncerna mātes sabiedrības meitas sabiedrību uzskata arī ikvienu šā koncerna meitas sabiedrības meitas sabiedrību (GPL 1. pants (1.d.) 10.p.).Atvieglojumi un atbrīvojumi mikrosabiedrībāmGada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā mikrosabiedrībām ir paredzēti šādi ATVIEGLOJUMI UN ATBRĪVOJUMI (GPL XII nodaļa «Atvieglojumi un atbrīvojumi mikrosabiedrībām» 56.–60. p., kā arī 5. p. (6.–7. p.)): 1.Atļauts nesagatavot vadības ziņojumu(GPL 56. p.)Atļauts nesagatavot vadības ziņojumu, ja tā šā likuma 55. panta trešās daļas 3. punktā minēto informāciju par savu akciju vai daļu kopumu sniedz finanšu pārskata pielikumā. Piezīme. Informāciju par savu akciju vai daļu kopumu mikrosabiedrība sniedz finanšu pārskata pielikumā tādā gadījumā, ja bilances aktīvā ir postenis «Pašu akcijas vai daļas».2.Atļauts sagatavot saīsinātu finanšu pārskata pielikumu(GPL 57. p.)Ir atļauts sagatavot saīsinātu finanšu pārskata pielikumu. Saīsinātajā finanšu pārskata pielikumā atļauts nesniegt informāciju, kas minēta GPL 52. panta pirmās daļas 4., 7. un 8. punktā. Tātad mikrosabiedrībai ir atļauts finanšu pārskata pielikumā nesniegt informāciju par: ieņēmumu vai izmaksu posteņiem, kas radušies tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kuri nepārprotami atšķiras no sabiedrības parastajām darbībām un kuru bieža vai periodiska atkārtošana nav gaidāma, to summām un veidu, ilgtermiņa ieguldījumu posteņiem, būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma, kuri nav iekļauti bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā.3.«Mini» mikrosabiedrībai ir atļauts nesagatavot finanšu pārskata pielikumu(GPL 58. p.)Tikai «Mini» mikrosabiedrībai (GPL 58. p. (2. d.)) ir atļauts nesagatavot finanšu pārskata pielikumu. Šādā gadījumā bilances beigās piezīmju veidā ar skaitļiem, tekstā vai tabulās (turpmāk — bilances piezīmes) sniedz GPL 52. panta 1. daļas 2. un 3. punktā un 55. panta 3. daļas 3. punktā minēto informāciju, kā arī ziņas par pārskata gada vidējo darbinieku skaitu (GPL 58. pants). Tātad «Mini» mikrosabiedrība bilances piezīmēs sniedz informāciju par: visu bilancē neiekļauto finansiālo saistību, sniegto garantiju vai citu iespējamo saistību kopsummu. Ja sabiedrība ir noslēgusi nomas vai īres līgumus, kuriem ir svarīga nozīme tās darbībā, šajos līgumos paredzētās saistības jānorāda īpaši. Ja sabiedrības aktīvi ir ieķīlāti vai apgrūtināti ar kādu citu saistības nodrošinājumu, par to informē un norāda katra sniegtā nodrošinājuma veidu. Atsevišķi norāda visas saistības, kas attiecas uz pensijām un uz radniecīgiem vai asociētiem uzņēmumiem (52. panta (1. d.) 2. p.); vadībai izsniegto avansu, aizdevumu vai galvojumu saistību summas sadalījumā pa atsevišķām amatu grupām (padomes un valdes locekļi), norādot procentu likmes, svarīgākos nosacījumus un atmaksātās, norakstītās un atmaksājamās summas (52. panta (1. d.) 3. p.); sabiedrības savu akciju vai daļu kopumu (55. panta (3. d.) 3. p.); pārskata gada vidējo darbinieku skaitu.Mikrosabiedrība, kura nesagatavo finanšu pārskata pielikumu un pārskata gadā ir: mainījusi peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu, papildus paskaidro šīs maiņas iemeslu (10. panta sestā daļa); apvienojusi vienā bilances postenī maznozīmīgas summas, kuras attiecas uz vairākiem bilances posteņiem, papildus sniedz šīs kopsummas detalizāciju (GPL 11. panta otrā daļa); konstatējusi iepriekšējo pārskata gadu kļūdas vai mainījusi grāmatvedības politiku un attiecīgi koriģējusi iepriekšējo pārskata gadu datus, par katru gadījumu papildus sniedz skaidrojumu (GPL 12. panta trešā daļa); iekļāvusi jaunizveidota objekta ražošanas pašizmaksā saņemto aizņēmumu procentus, papildus sniedz ziņas par pašizmaksā iekļauto procentu apmēru (GPL 28. pants).4. UZMANĪBU!Aizliegts mikrosabiedrībām izmantot iespēju novērtēt finanšu instrumentus patiesajā vērtībā.Atvieglojumu un atbrīvojumu piemērošanas aizliegums attiecas uz noteikta veida mikrosabiedrībām (GPL 59.–60. p.).Uz tādu mikrosabiedrību, kura izmanto vismaz vienu no šā likuma 56., 57. vai 58. pantā minētajiem atvieglojumiem vai atbrīvojumiem, neattiecas GPL VI nodaļā minētā iespēja novērtēt finanšu instrumentus to patiesajā vērtībā (GPL 59. p.).Noteikta veida mikrosabiedrībām ir aizliegts piemērot atvieglojumus un atbrīvojumus (GPL 60. pants). GPL 56., 57. un 58. pantā paredzētie atvieglojumi un atbrīvojumi neattiecas uz tādu mikrosabiedrību:1) kuras vienīgais uzdevums ir ieguldīt savus līdzekļus dažādos vērtspapīros, nekustamajā īpašumā vai citos aktīvos ar vienīgo mērķi sadalīt ieguldījumu risku un nodrošināt saviem akcionāriem vai dalībniekiem peļņu no viņu līdzekļu pārvaldīšanas;2) kuru ar šā panta 1. punktā minēto mikrosabiedrību saista līdzdalība kapitālā (turpmāk šajā punktā — saistītā mikrosabiedrība), ja šīs saistītās mikrosabiedrības vienīgais mērķis ir iegādāties pilnībā apmaksātas akcijas vai daļas, ko emitējusi 1. punktā minētā mikrosabiedrība;3) kuras vienīgais mērķis ir iegādāties līdzdalību (akcijas vai daļas) citās sabiedrībās, pārvaldīt šo līdzdalību un gūt no tās peļņu, neiesaistoties minēto citu sabiedrību pārvaldē ne tiešā, ne netiešā veidā, bet arī neierobežojot savas akcionāra vai dalībnieka tiesības.Piemērojot atvieglojumus un atbrīvojumus, ir jāņem vērā GPL 5. panta 6.–7. daļas prasības: Ja sabiedrība divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā — 2018. g., gan iepriekšējā pārskata gadā — 2017. g.) bilances datumā nepārsniedz divus no GPL 5. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minētajiem kritērijiem, tā iegūst tiesības savā gada pārskatā sniegt minimālo informācijas apjomu, kāds šajā likumā noteikts konkrētajai sabiedrību kategorijai, kuras rādītājus tā nepārsniedz, kā arī iegūst tiesības piemērot minē-tajai kategorijai GPL paredzētos atvieglojumus vai atbrīvojumus. Sabiedrība šīs tiesības zaudē, ja turpmākajos pārskata gados tā pārsniedz minētos kritērijus un tas atkārtojas divus pārskata gadus pēc kārtas. Ja sabiedrības saimnieciskās darbības rādītāji pa gadiem svārstās un tā katru pārskata gadu atbilst citai sabiedrību kategorijai, attiecīgā sabiedrība gada pārskata sagatavošanā ievēro augstākai sabiedrību kate-gorijai (ja salīdzina kategoriju, kurai tā atbilst kārtējā pārskata gadā, ar to, kurai tā atbilda iepriekšējā pārskata gadā) paredzētos noteikumus. Jaunizveidota sabiedrība un individuālais uzņēmums, zemnieka un zvejnieka saimniecība, kas pārskata gadā kļūst par šā likuma subjektu, ja bilances datumā tā nepārsniedz divas no šā panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām, ir tiesīga savā pirmajā gada pārskatā sniegt minimālo informācijas apjo-mu, kāds šajā likumā noteikts tai sabiedrību kategorijai, kuras rādītājus tā nepārsniedz, kā arī ir tiesīga piemērot minētajai kategorijai šajā likumā paredzētos atvieglojumus vai atbrīvojumus.GRĀMATVEDĪBA13Nr. 3 (447) 2019. gada martsIzmaiņas ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtībā2019. gada 29. janvārī Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus Nr. 51 «Ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība» (jaunie noteikumi), kas stājās spēkā 2019. gada 1. februārī. Stājoties spēkā šiem noteikumiem, spēku zaudēja MK 16.12.2014. noteikumi Nr. 773 «Ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība» (vecie noteikumi).Jaunie ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtības noteikumi ir izstrādāti, lai precizētu ceturkšņa pārskatā uzrādāmo informāciju atbilsto-ši MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (MK noteikumi Nr. 87) 1. pielikumam «Grāmatvedības kontu plāna un zembilances shēma un apraksts». Pirmais pārskats pēc šiem no-teikumiem būs jāsagatavo par 2019. gada 1. ceturksni.Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts budžeta iestādes, t.sk. publiskie nodibinājumi, pašval-dības un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, sagatavo un iesniedz ceturkšņa finanšu pārskatus. Pārskatu sagatavo, pamatojoties uz grāmatvedības uzskaites datiem saskaņā ar uzkrāšanas principu. Veco noteikumu pārskata sagata-vošanas aprakstos bija ietverti MK 15.12.2009. noteikumos Nr. 1486 «Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti» no-teiktie grāmatvedības konti, bet, kā jau zinām, 01.01.2019. ir stā-jušies spēkā MK noteikumi Nr. 87 un ir papildināts un precizēts ie-priekš lietotais grāmatvedības kon-tu plāns, tāpēc bija nepieciešams pārskatīt un atbilstoši pielāgot ceturkšņa pārskatu sagatavošanu. Ir nedaudz pamainīta noteiku-mu struktūra. Noteikumi iesākas ar vispārīgiem jautājumiem, kas nosaka, uz ko šie noteikumi attie-cas, ko tie nosaka un ka pārskatu sagatavo saskaņā ar uzkrāšanas principu. Tad seko noteikumi par pārskata apjomu, aizpildīšanu un iesniegšanu. Kopumā noteikumi ir kļuvuši īsāki, bet tikai tāpēc, ka no jaunajiem noteikumiem ir izslēgts detalizētais veidlapu aizpildīšanas apraksts. Tomēr viennozīmīgai iz-pratnei par pārskatu sagatavoša-nu Valsts kase izstrādā pārskata veidlapu sagatavošanas vadlīnijas un publicēs tās savā tīmekļviet-nē. Jauno noteikumu trešajā daļā ir normas par pārskatu konsoli-dēšanu un konsolidētā pārskata iesniegšanas termiņiem. Izskatot jauno normatīvo aktu, secināms, ka pamatā ir saglabāti vecajos no-teikumos iekļautie pamatprincipi, bet ir vēl dažas izmaiņas, neskaitot tās, kas veiktas pilnveidotā grāmat-vedības kontu plāna dēļ.Iepriekš ceturkšņa pārskatu vei-doja septiņas veidlapas, bet jauna-jos noteikumos ir par vienu veidlapu mazāk, jo divas veidlapas — Nr. C–5 «Pārskats par prasībām» un Nr. C–6 «Pārskats par nākamo periodu iz-devumiem un avansa maksāju-miem» — ir apvienotas vienā veid-lapā Nr. C–5 «Pārskats par prasībām un nākamo periodu izdevumiem un avansa maksājumiem», lai mazinātu parakstāmo un iesniedzamo veidla-pu skaitu un tā nedaudz samazinot administratīvo slogu.No jauna ir iekļauts noteikums, kas paredz pienākumu ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām pēc Valsts kases pieprasījuma sniegt papildu skai-drojumus par sagatavoto pārska-tu, ja tas ir nepieciešams pārskatu lietotājiem.Noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts budžeta iestādes, t.sk. publiskie nodibinājumi, pašvaldības un no valsts budžeta daļēji fi nansētas atvasinātas publiskas personas, sagatavo un iesniedz ceturkšņa fi nanšu pārskatus. Pārskatu sagatavo, pamatojoties uz grāmatvedības uzskaites datiem saskaņā ar uzkrāšanas principu.14GRĀMATVEDĪBANr. 3 (447) 2019. gada martsIlustrācija: © artinspiring – Fotolia.comGRĀMATVEDĪBA15Atsevišķām veidlapām ir precizē-ta forma, piemēram: veidlapa Nr. C–1 «Naudas līdzek-ļu izmaiņu pārskats» ir saglabāta tāda pati kā iepriekš, izmaiņu nav; veidlapā Nr. C–2 «Iegādāto pa-rāda vērtspapīru izmaiņu pār-skats» turpmāk nebūs jāsniedz informācija par iegādāto vērts-papīru skaitu, termiņu pēc emi-sijas datuma un finansēšanas klasifikācijas kodiem, bet atse-višķā ailē būs jānorāda infor-mācija par uzkrātajiem ieņēmu-miem un prasībām par procentu un citiem maksājumiem; veidlapā Nr. C–3 «Aizdevumu izmaiņu pārskats» atsevišķā ailē būs jāiekļauj informācija par uz-krātajiem ieņēmumiem un pra-sībām par procentu un citiem maksājumiem; veidlapā Nr. C–4 «Ieguldījumu akcijās un citā pašu kapitālā iz-maiņu pārskats» precizēta ailēs uzrādāmā informācija; kā jau minēju iepriekš, veidlapā Nr. C–5 «Pārskats par prasībām un nākamo periodu izdevumiem un avansa maksājumiem» ir apvienotas divas veidlapas un pamatinformācija būs jāsniedz tāda pati kā iepriekš, bet ne-daudz mazāk; veidlapā Nr. C–6 «Pārskats par saistībām» (vecajos noteikumos tā bija veidlapa Nr. C–7) svītro-tas divas ailes un informācija par kavētajiem maksājumiem būs jā-norāda zem tabulas detalizācijā līdz trešajam kontu līmenim.Jaunajos noteikumos lietota ak-tuālā terminoloģija, kas atbilst MK noteikumos Nr. 87 lietotajai, pie-mēram, jānorāda vērtības samazi-nājums nedrošajiem (šaubīgajiem) aizdevumiem.Pirmais pārskats atbilstoši šiem noteikumiem jāsagatavo par pilnu 2019. gada I ceturksni. Pārskata iesniegšanas termiņi ir tādi paši kā iepriekš, t.i., ministrijas, citas cen-trālās valsts iestādes un pašvaldī-bas konsolidēto pārskatu iesniedz Valsts kasē šādos termiņos: par I ceturksni — līdz 15. maijam; par II un III ceturksni — līdz pār-skata ceturksnim sekojošā mē-neša 25. datumam; par IV ceturksni — līdz pārska-ta gadam sekojošā saimnieciskā gada 25. februārim.Pārskatu sagatavošanai, pārbau-dei un iesniegšanai izmanto ePār-skatus, ko izstrādā un uztur Valsts kase. Lai mazinātu manuālo datu ievadi ePārskatos un nodrošinātu datu importu no grāmatvedības uzskaites sistēmām, Valsts kase de-finēs pārskatu elektronisko datu ap-maiņas faila formātu. Lai izmantotu datu eksportu/importu, grāmatvedī-bas programmatūras izstrādātājam jāizstrādā datu eksporta fails xml formātā. Pārskatu elektronisko datu apmaiņas faila formātu Valsts kase publicēs savā tīmekļa vietnē, un plā-nots, ka pārskatu elektronisko datu apmaiņas faila formātu 2019. gada I ceturkšņa pārskatam saskaņā ar jaunajiem noteikumi Valsts kase publicēs tīmekļa vietnē ne vēlāk kā līdz 2019. gada 1. martam. Varam pieņemt, ka līdz šim laikam vai var-būt nedaudz vēlāk būs pieejamas arī pārskata veidlapu sagatavošanas vadlīnijas, kas izstrādātas saskaņā ar jaunajiem noteikumiem.Laila Kelmere, Mg. oec.,Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docenteFoto: Aivars SiliņšPārskatu sagatavošanai, pārbaudei un iesniegšanai izmanto ePārskatus, ko izstrādā un uztur Valsts kase. Lai mazinātu manuālo datu ievadi ePārskatos un nodrošinātu datu importu no grāmatvedības uzskaites sistēmām, Valsts kase defi nēs pārskatu elektronisko datu apmaiņas faila formātu.Nr. 3 (447) 2019. gada marts16NODOKĻIPraksē komercķīlu kā saistību izpildes nodrošinājuma līdzekli izmanto samērā bieži. Saskaņā ar Komercķīlas likumu ķīlas ņēmējs ir persona, kas pieņem komercķīlu sava prasījuma nodrošināšanai, līdz ar to, iestājoties noteiktiem apstākļiem, tam ir tiesības pārdot ķīlu. Likuma normās noteikta ķīlas reģistrācijas kārtība un citas procedūras. Komercķīlas pārdošanu, lai no gūtajiem ieņēmumiem apmierinātu savus prasījumus atbilstoši ķīlas līgumā paredzētajam, var veikt ar vai bez izsoles.Komercķīlas likumā ir noteikts, ka par komercķīlas priekšmetu var būt kustama ķermeniska vai bez-ķermeniska lieta (tai skaitā prasīju-ma tiesības), kas pieder komersan-tam vai citai juridiskajai personai, kā arī ir noteikts, kas nevar būt ko-mercķīlas objekts. Gadījumā ja ar komercķīlu nodrošinātais prasījums netiek izpildīts noteiktajā termiņā, ķīlas ņēmējam ir tiesības pārņemt ieķīlāto mantu savā valdījumā (ja vien ieķīlātā manta jau iepriekš ne-bija viņa valdījumā) un pārdot to. Ja komercķīlas devējs nav pie-šķīris komercķīlas ņēmējam tie-sības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles, ieķīlātā manta ir jāpārdod izsolē.1 Tādējādi komercķīlas ņē-mējs var pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles tikai gadījumā, ja komerc-ķīlas devējs šādu tiesību viņam ir piešķīris un šī tiesība ir reģistrēta komercķīlu reģistrā. Šādu tiesību var atsaukt, tikai komercķīlas de-vējam un komercķīlas ņēmējam savstarpēji vienojoties.2 Likumā noteikti arī izņēmumi, kuros ieķī-lāto mantu var pārdot bez izsoles, piemēram, ja komercķīlas priekš-mets ir mantas, kas ātri bojājas, vai realizēt ķīlas tiesības pirms termi-ņa, piemēram, ja ieķīlātā manta ir pamesta u.c. likumā paredzētajos gadījumos. Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 1. pantā ir noteikts, ka preču piegāde ir da-rījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu, par preču piegādi uzskata arī darījumus ar nekustamo īpa-šumu vai tā daļu, kā arī elektro-enerģijas, gāzes, siltumenerģijas u.tml. piegādes. Līdz ar to gadījumā, ja ķīlas ņēmējs vēlas atgūt parādu, pār-ņemot valdījumā un pēc tam ar vai bez izsoles realizējot ķīlu, PVN likuma izpratnē šis darījums būs uzskatāms par preču piegādi. Ja komercķīlas devējs ir reģistrēts PVN maksātājs un komercķīla ir prece, kurai nav piemērojams PVN atbrīvojums, no komercķīlas rea-lizācijas ienākuma būs jāmaksā arī PVN. Tātad, vai no ķīlas pārdo-šanas ieņēmumiem būs jāmaksā PVN, ir atkarīgs no tā: 1) vai ķīlas devējs ir reģistrēts PVN maksātājs un 2) vai ķīlas priekšmeta pārdoša-nai ir piemērojams kāds no PVN likumā paredzētajiem at-brīvojumiem. Piemēram, ja komercķīlas priekšmets ir lietots nekustamais īpašums, tādā gadījumā par tā pār-došanu PVN nav jāmaksā, jo lietots nekustamais īpašums ir atbrīvots no PVN3 neatkarīgi no tā, vai ķīlas devējs ir vai nav PVN maksātājs. Savukārt gadījumā, ja tiks pārdota tāda ķīlas devēja manta, kas nav reģistrēts PVN maksātājs, nodoklis ķīlas pārdošanai nav jāpiemēro. Komercķīlas pārdošanas pro-cess ir atkarīgs no tā, vai ieķīlātās mantas pārdošana tiek veikta izso-lē vai bez izsoles.Par PVN un komercķīlas pārdošanuNr. 3 (447) 2019. gada martsGadījumā ja ar komercķīlu nodrošinātais prasījums netiek izpildīts noteiktajā termiņā, ķīlas ņēmējam ir tiesības pārņemt ieķīlāto mantu savā valdījumā (ja vien ieķīlātā manta jau iepriekš nebija viņa valdījumā) un pārdot to.1 Komercķīlas likuma 37. pants 2 Komercķīlas likuma 38. pants3 PVN likuma 52. panta 1. daļas 24. apakšpunkts4 PVN likuma 117. panta 10. daļa5 PVN likuma 97. panta 12. daļaIlustrācija: © treety – Fotolia.comMantas pārdošana izsolē Ieķīlātās mantas pārdošana iz-solē ir likumā noteiktais standarta tiesību izlietošanas veids. PVN liku-ma 40. panta (Darījuma ar nodok-li apliekamā vērtība, ja reģistrēta nodokļa maksātāja mantu izsolē pārdod tiesu izpildītājs vai maksāt-nespējas procesa administrators) 1. daļā noteikts, ka gadījumā, ja reģistrēta nodokļa maksātāja mantu pārdod izsolē tiesu izpildī-tājs vai maksātnespējas procesa administrators, ar nodokli aplieka-ma mantas izsoles cena atbilstoši likumā noteiktajai ar nodokli aplie-kamai vērtībai. No PVN likuma iz-riet, ka ķīlas devējam pirms izsoles ir jāsniedz informācija par mantas sastāvu (kustama vai nekustama manta, ja nekustams īpašums, tā statuss — lietots vai nelietots). Ja ķīlas devējs nav sniedzis šo informāciju un tiesu izpildītājs konstatē, ka izsoles izsludināša-nas dienā izsolē pārdodamā man-ta ir kustamā manta, ar nodokli ir apliekama izsoles cena. Savukārt gadījumā, ja tiesu izpildītājs kon-statē, ka izsolē pārdodamā manta ir nekustamā manta, tiesu izpildī-tājs vērtē, vai minētā nekustamā manta atbilst PVN likumā noteik-tajam nelietota nekustamā īpašu-ma statusam vai apbūves zemes statusam. Ministru kabineta notei-kumu Nr. 17 «Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemēro-šanas kārtība un atsevišķas prasī-bas pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai» 3. daļā noteikts, kāda informācija tiesu izpildītājam jānoskaidro, lai noteiktu, vai nekustamā īpašuma pārdošanai ir piemērojams PVN. Ja manta tiek pārdota izsolē, rē-ķinu par ķīlas pārdošanu sagatavos tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, bet nodokli, ja tas bija jāpiemēro, tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators sa-maksās valsts budžetā un deklarēs VID, iesniedzot paziņojumu4. Tiesu izpildītājam un maksātnespējas ad-ministratoram ir jāsagatavo un pir-cējam jāizsniedz arī nodokļa rēķins. Savukārt tiem nodokļa maksātā-jiem, kuri izsolē nopirkuši preces un ķīlas pārdošanai ir bijis piemērots PVN, jāņem vērā, ka nodoklis par mantas iegādi tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa adminis-tratora rīkotā izsolē kā priekšnodok-lis atskaitāms tikai pēc tam, kad:1) notecējis tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa admi-nistratora sastādītā aprēķina pārsūdzēšanas termiņš un šis aprēķins nav pārsūdzēts vai, ja šis aprēķins ir pārsūdzēts, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par sastādīto aprēķinu;2) no tiesu izpildītāja vai maksāt-nespējas procesa administrato-ra saņemts nodokļa rēķins.5Ieķīlātās mantas pārdošana bez izsolesJa ieķīlātā manta, piemēram, automašīna, saskaņā ar ķīlas līgu-mu tiek pārdota bez izsoles, ķīlas ņēmējs ir tiesīgs to pārņemt valdī-jumā un pārdot ķīlas devēja vārdā kā pilnvarnieks. Komercķīlas ņēmējs var pārdot ieķīlāto mantu bez tiesas starpniecības pēc tam, kad komerc-ķīlu reģistrā izdarīts ieraksts par ko-mercķīlas tiesību izlietošanu, to var darīt pats ķīlas ņēmējs vai uzdot to veikt trešajai personai. Izdevumi, kas saistīti ar ķīlas pārdošanu, ir jā-sedz komercķīlas devējam. Tātad, pārdodot ieķīlāto mantu bez izsoles, jāievēro Komercķīlas li-kumā noteiktā kārtība, piemēram, vispirms kreditoram ir jāinformē parādnieks, nosūtot paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietoša-nu, kā arī jāiesniedz paziņojums Uzņēmumu reģistrā. Jāņem vērā, ka ķīlas ņēmējs var uzsākt mantas pārdošanu tikai pēc tam, kad veikts ieraksts reģistrā, pie tam komerc-ķīlas devējam ir tiesības prasības kārtībā tiesā apstrīdēt kreditora paziņojumu par komercķīlas tiesī-bu izlietošanu, līdz ar to gan ķīlas devējam, gan ņēmējam ir svarīgi zināt visas juridiskās nianses.Lai gan, pārdodot komercķī-las priekšmetu bez izsoles, ķīlas ņēmējs ir tiesīgs noteikt mantas pārdošanas cenu un pats izvēlēties pircēju, tomēr ir jāņem vērā, ka ie-ķīlātā manta jāpārdod par pārdo-šanas laikā lielāko iespējamo cenu. Savukārt komercķīlas devējam ir tiesības apstrīdēt cenu, par kādu komercķīlas priekšmets tiek pār-dots bez izsoles, tāpēc kreditoram ir jāspēj pamatot, kādēļ komercķī-las priekšmetam noteikta tieši kon-krētā cena . Bez tam Komercķīlas likuma 47. pantā ir noteikts, ka kreditors par ieķīlātās mantas pār-došanu atbild kā pilnvarnieks un viņam ir jāatlīdzina komercķīlas devējam visi zaudējumi, ko radījusi nepietiekama rūpība. Attiecībā uz komercķīlas pārdo-šanu bez izsoles sīkāki skaidrojumi PVN tiesību aktos diemžēl nav at-rodami, tāpēc praksē komersanti vadās pēc analoģijas ar komerc-ķīlas pārdošanu izsolē. Līdz ar to PVN piemērošana komercķīlas pār-došanā bez izsoles ir tāda pati kā gadījumā, ja ķīlu pārdotu ar izsoles palīdzību. Ķīlas ņēmējs kā pilnvar-nieks pārdod mantu ķīlas devēja vārdā, tātad ir svarīgi noskaidrot, vai parādnieks ir reģistrēts PVN maksātājs un, ja jā, vai ķīla ir man-ta, kuras pārdošanai būtu piemē-rojams kāds no PVN likumā pare-dzētajiem atbrīvojumiem. Rēķinu, tai skaitā PVN rēķinu par ķīlas pārdošanu, kreditors sa-gatavo ķīlas devēja vārdā, kurš arī ir atbildīgs par nodokļa deklarēša-nu, iesniedzot PVN deklarāciju un nodokļa samaksu.Ina Spridzāne, sertificēta nodokļu konsultanteFoto: Aivars SiliņšNODOKĻI17Nr. 3 (447) 2019. gada martsKomercķīlas devējam ir tiesības apstrīdēt cenu, par kādu komercķīlas priekšmets tiek pārdots bez izsoles, tāpēc kreditoram ir jāspēj pamatot, kādēļ komercķīlas priekšmetam noteikta tieši konkrētā cena .Nerezidenti (fiziskās perso-nas), saņemot ienākumus Latvijā, vadās pēc IIN likuma normas: ar nodokli apliek tikai to, kas minēts īpašā sarakstā (3. panta 3. daļa). Likums šajā daļā tiek grozīts kat-ru gadu. Tādēļ atzīmēsim, ka kopš 2001. gada līdz šai dienai fiziskās personas — nerezidenta ienākums dāvanas veidā no juridiskās perso-nas Latvijā netiek aplikts ar nodokli, jo IIN likuma 3. pantā nav minēts apliekamo ienākumu sastāvā.Tomēr tas nenozīmē, ka fiziska-jām personām — nerezidentiem visas bez maksas nodotās preces un pakalpojumi nekad netiks aplik-ti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Dažreiz dāvanas nodokļu mērķim tiek pielīdzinātas cita veida ienāku-mam — algai, autoratlīdzībai (un tālāk atbilstoši IIN likuma 3. pan-ta 3. daļai), kas tiek uzskatīts par apliekamo, t.sk. arī nerezidentam. Apskatīsim šo niansi!PIEMĒ R SNerezidents ir Latvijas sabiedrības valdes vai padomes loceklis. Viņš nesaņem naudas atlīdzību par savu funkciju veikšanu. Tomēr katru reizi, kad nerezidents apmeklē Latviju, firma apmaksā viņam ceļu, viesnīcu un automašīnu. Nerezidentam sniegtie bezmaksas pakalpojumi uzskatāmi par valdes (padomes) locekļa atlīdzību. Savukārt šāds ienākuma veids ir minēts nerezidenta apliekamo ienākumu sarakstā (IIN likuma 3. panta 3. daļas 4. punkts). Tātad no minētā ienākuma ir jāietur gan IIN, gan sociālās iemaksas (likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 14. panta 12. daļa), ja nerezidents nav uzrādījis Latvijā sertifikātu (E101 vai A1).Sakarā ar to ieturēt nodokļus no precēm un pakalpojumiem ir sa-režģīti, 21.09.2010. MK noteikumi Nr. 899 piedāvā dāvanas vērtību pa-lielināt par nodokļu tiesu tā, lai pēc nodokļu ieturēšanas «uz rokas» palik-tu preču un pakalpojumu tīrā vērtība.Nerezidents Latvijas firmā var būt gan darbinieks, gan valdes no-doklis, prokurists vai kāds cits dar-ba ņēmējs. No firmas viņš saņem ar IIN apliekamo ienākumu — algu vai citu algai pielīdzināmo ienākumu. Šādā gadījumā no darba devēja sa-ņemtās dāvanas arī tiek atzītas par algu (naturālās vērtībās vai pakal-pojumu veidā) un arī pakļautas abu darbaspēka nodokļu piemērošanai. Tomēr šādas dāvanas UIN likuma skatījumā tiek vērtētas kā ar saim-niecisko darbību saistīti izdevumi. Secinājums: nerezidentu — fizis-ko personu dāvanām nodoklis netiek piemērots, ja šis nerezidents no dā-vinātāja nesaņem nevienu no likuma 3. panta 3. daļā minētajiem ienāku-miem. Tomēr, ja nerezidenta pamata ienākums minēts apliekamo ienāku-mu sarakstā, tad dāvana nereziden-tam tiek uzskatīta par šā ienākuma daļu un apliekama ar nodokli tādā pašā kārtībā kā pamata ienākums.Nodokļi dāvinājuma darījumos 2Turpinājums.Sākumu skatīt Bilancē Nr. 2 (446)No darba devēja saņemtās dāvanas tiek atzītas par algu (naturālās vērtībās vai pakalpojumu veidā) un arī pakļautas abu darbaspēka nodokļu piemērošanai. Tomēr šādas dāvanas UIN likuma skatījumā tiek vērtētas kā ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi. 18NODOKĻINr. 3 (447) 2019. gada martsNODOKĻI19Rezidenti (fiziskās personas), saņemot no juridiskas personas ie-nākumus dāvanas veidā, saņem ap-liekamo ienākumu (sk. IIN likuma 8. panta 3. daļu). Nodokļa ieturēšanas kārtība no personām, kas nav darba tiesiskajās attiecībās ar dāvinātājfir-mu, ir analoģiska. Tomēr ir gadīju-mi, kad nav skaidrs, kurš dāvanu saņem.PIEMĒ R SKatrā tūkstošajā šokolādē ievieto 5 eiro naudaszīmi. Ieturēt nodokli no dāvanas saņēmēja nav iespējams. Turklāt nav skaidrības, vai ienākums no tādas dāvanas būs apliekams vai ne. Iespējams, šokolādi iegūs nerezidents, bet, iespējams, neiegūs.Šādiem gadījumiem likums un citi normatīvies materiāli paredz īpašu ienākuma nodokļa nomaksas variantu. Minēto «dāvanu» kopsumma vienkārši tiek iekļauta dāvinātāja (UIN maksātāja) apliekamajā bāzē. Attiecīgi tie dāvinātāji, kas ir nodibinājumi, biedrības vai organizācijas, kas nav UIN maksātāji, nodokļus no tādām dāvanām nemaksā.Tiem rezidentiem — fiziskajām personām, kas ir dāvinātāja darba ņēmēji, piemēro vispārējo nodokļu likumu noteikumu: viss, ko saņem darbinieks, tiek uzskatīts par darba samaksu. Tādēļ no šādiem ieņēmumiem jāmaksā nodokļi kā no algas (iedzīvotāju ienākuma nodoklis un obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas). 21.09.2010. MK noteikumu Nr. 899 18.3.4. punktā iekļauts «la-bumu» saraksts, kas pakļauts šiem noteikumiem. Savukārt šo MK no-teikumu 18.2 punktā — darbinieka labumu saraksts, ko drīkst saņemt no darba devēja, nepiemērojot nodokļus.Jāpiebilst, ka algas nodokļus var aprēķināt tikai tādā gadījumā, ja dā-vanas (labuma) saņēmēju ir iespē-jams personificēt. Kaut gan dažos gadījumos IIN likumā ir izņēmumi. Piemēram, no nodokļa ir atbrīvotas dažas personificējamās izmaksas, ja tās nepārsniedz likumā noteiktus li-mitus. Pie minētajiem ieņēmumiem (dāvanām) pieskaitāms labums no dienesta automobiļa izmantošanas (sk. 8. panta 2.3 daļu), bēru pabalsts (9. panta 1. daļa 14. punkts), darbi-nieku ēdināšana (8. panta 15. daļa) un citas personificējamās izmaksas, kas nepārsniedz noteiktus limitus vai nav pielīdzinātas algai.Ja dāvana (labums) darbiniekam ir kopēja visiem (braukums pie da-bas, mielasts Ziemassvētkos u.tml.), tad ir grūti personificēt personas, kas saņēma labumu un to izman-toja/neizmantoja. Šādos gadījumos nav iespējams ieturēt no fiziskajām personām IIN un VSAOI. Līdz 2018. gadam darba devējs uzskatīja šādus izdevumus par nesaistītiem ar saim-niecisko darbību un iekļāva ar UIN apliekamajā bazē.No 2018. gada UIN likumā ie-kļauts jauns jēdziens — ierobežotie personāla ilgtspējas un motivācijas pasākumu izdevumi (piemēram, ko-lektīva svētku svinēšana vai braucie-ni), kas netiek iekļauti apliekamajā bāzē, ja nepārsniedz likumā noteik-to limitu. Firma nemaksā ne UIN, ne IIN, ne sociālās iemaksas no šādām nepersonificējamām dāvanām.PIEMĒ R SZiemassvētkos tiek organizētas svinīgas vakariņas visiem firmas darbiniekiem. Izdevumi limita ietvaros tā organizēšanai atbilst jēdzienam «personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi», un tad nerodas nodokļu saistības.PIEMĒ R SFirma decembrī dāvina katram darbiniekam šampanieša pudeli, kofekšu kārbu un suvenīru. Katras dāvanas vērtība ir 18 eiro, ieskaitot PVN. Taksācijas gada ietvaros darba devējs jau dāvinājis darbiniekiem dāvanas neapliekamo 15 eiro apmērā. Šādā gadījumā dāvanas vērtību var un vajag personificēt, kā arī:a) pieskaitīt pie algas un piemērot IIN un VSAOI;b) palielināt dāvanas vērtību par nodokļa tiesu tā, lai «uz rokas» iznāktu šampanieša, konfekšu un suvenīra vērtība.Savukārt dāvinātājfirma iemaksā budžetā IIN un VSAOI, kas aprēķinātas no dāvanas vērtības.Jāpiebilst, ka nodokļu aprēķi-nāšanas ieskatā mums ir darīšana ne tik daudz ar dāvanu, cik ar dar-ba samaksu naturālajā izteiksmē. Dāvinātāja izdevumi tiek norakstīti kā saistīti ar saimniecisko darbību.Olga Lukašina, Dr.oec., sertificēta nodokļu konsultanteJekaterina Juhimeca, Mg.sci.oec., nodokļu un grāmatvedības konsultanteFoto: Aivars SiliņšNo 2018. gada UIN likumā iekļauts jauns jēdziens – ierobežotie personāla ilgtspējas un motivācijas pasākumu izdevumi, kas netiek iekļauti apliekamajā bāzē, ja nepārsniedz likumā noteikto limitu.Nr. 3 (447) 2019. gada martsNext >