GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSESLIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBAFINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANAGRĀMATVEDĪBAFINANSESLIKUMDOŠANA9,00 EURGRĀMATVEDĪBA LIKRNr. 5 (449)2019. GADAMAIJSPar «nejaušiem» parādniekiem18. lpp.Aizdevums saistītām personām un UIN20. lpp.Kas ir trauksmes celšana32. lpp.Personālsabiedrības grāmatvedības īpatnības16. lpp.Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»22. lpp.6. lpp.Ieva JaunzemeVID elpos pakausī tiem, kuri apsver izvairīšanos no nodokļiemPar kļūdām datu aizsardzības jomā34. lpp.Foto: © Kateryna Kovarzh – FotoliaPatlaban gribas parunāt par dažiem labiem nodomiem, cīno-ties par gaišāku nākotni (t.sk. par taisnīgumu pret valsti un no valsts puses ), bet, saskaroties ar dzīves realitāti, tie objektīvu un subjektī-vu iemeslu dēļ pārvērtušies pavisam citādās formās un darbībās.Pirms diviem gadiem, kad tika likti pamati nodokļu reformai, ti-kām informēti, ka tajā iekļautās robežlīnijas (robežskaitļi) noteikti tuvākajiem trijiem gadiem un nav paredzēti nekādi būtiski grozīju-mi. Pamatā tā arī notika. Mazliet precizēja Iedzīvotāju ienākuma no-dokļa likumu (lietošanas ērtībai), mazliet — Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Minimālā mēneš-alga, kāda bija noteikta, tāda arī ir. Neapliekamais minimums, at-vieglojumi un papildu atviegloju-mi — kaut arī mainās, bet iepriekš noteiktajās robežās. Bez izmaiņām arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes (un to sadalījums), izņemot solidaritātes nodokli.Arī priekšvēlēšanu gaisotnē ska-nēja solījumi, ka turpmāk viss būs tikai labāk un labāk: nevienlīdzība mazināsies, neapliekamais mini-mums, atvieglojumi, pensijas palieli-nāsies (trīs reizes pa 500)… Gribējās ticēt, ka tieši tā arī būs, bet… Patlaban iestājies klusums — bu-džets, kuru pamatā izstrādāja ie-priekšējā valdība, pieņemts, jo daudz ko mainīt nav iespējams. Solījumu izpilde atlikta uz nākamo gadu. Bet, kā tautā saka, solīts makā nekrīt. Pirms vēlēšanām visiem «bija jāsola» (kā var nesolīt?!), bet, nonā-kuši pie siles, attapās, ka tā nav glu-ži sasista, bet caura gan… Pienācis laiks ievēlētajiem deputātiem sākt aptvert, ka visiem palielinājumiem un uzlabojumiem ir vajadzīgi lī-dzekļi. Tātad jāsāk analizēt, kur tos ņemt… Pēkšņi izrādās, ka trešdaļa iedzīvotāju valstī nodarbināta «ne-pareizajā» nodokļu režīmā! Oficiāli spēkā esošie nodokļu maksātāju statusi ļauj tiem darboties, ilgsto-ši maksājot nodokļus pēc mazā-kām likmēm. Savukārt šie nodokļi nenodrošina maksātājiem nekādu sociālo aizsardzību. Protams, runa ir par tiem, kuri maksā mikrouz-ņēmumu nodokli, patentmaksātā-jiem, autoratlīdzības saņēmējiem, iznomātājiem (izīrētājiem), kuru saimnieciskā darbība drīkst būt nereģistrēta. Šo personu veiktās sociālās iemaksas ir tik niecīgas, ka nenodrošina nekādu «drošības spilvenu»… Savukārt ir zināms, ka mūsu sociālās aizsardzības sistēma balstās uz solidaritātes principa, kas šajā situācijā nozīmē, ka tiem, kas maksā nodokļus vispārējā režīmā, nākotnē būs «jādalās» ar saviem uzkrājumiem ar tām personām, kas šos nodokļus maksājušas ievērojami mazākā apmērā.Lai kā un ko mēs būtu domājuši par sociālo apdrošināšanu, ikvie-nam var gadīties slimība, pienākt pensionēšanās vecums. Nedod dievs, ja atkal sanāks tāds «pārstei-gums» kā ar ienākuma nodokli par 2018. gadu un būs dzirdams: mēs visu mūžu esam maksājuši nodok-ļus un tagad (slimības gadījumā, sasniedzot pensionēšanās vecumu) mums nekas netiek nodrošināts! Proti, nebūs gana ar to, ka nodok-ļi vispār «visu mūžu» tika maksāti. Nav arī taisnīgi gaidīt vienādas at-līdzības saņemšanu, ja pirms tam nebija noteikti vienādi nodokļu maksāšanas apstākļi. Būs vien jāsamierinās ar atvieg-loto nodokļu režīmu ierobežošanu (un arī atcelšanu), jo mērķi, kas bija paredzēti, pieļaujot to eksistenci, nav sasniegti, savukārt ļaunprātīga izmantošana — ievērojama, un to apliecina bezkaislīga statistika. Izziņa: šogad piešķirto pensiju vidējais apmērs nav sasniedzis pat 400 eiro.IEVADKOMENTĀRSŽurnāls par grāmatvedību, likumdošanu un finansēm.Iznāk reizi mēnesīNr. 5 (449)2019. gada maijsRE DA KC I J AGalvenā redaktoreMaija GrebenkoLiterārā redaktore Rita CielēnaMaketētājs Arvis VillaFotogrāfs Aivars SiliņšR E K L Ā M A S NOD A Ļ ATālrunis 67606110E–pasts: reklama@lid.lvBILANCE internetāwww.bilance.lid.lvR E D A K C IJ AS AD R E S EGraudu iela 68,Rīga, LV–1058Tālrunis 67606110Fakss 67606115E–pasts: bilance@lid.lvIzdevējs SIA Lietišķās informācijas dienestsISSN 1407–5709LR UR reģistrācijas nr. 000702395@zurnalsBILANCE© SIA Lietišķās informācijas dienests, 2019Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju.Citēšanas gadījumā atsauce uz žurnālu BILANCE obligāta.Par faktu materiālu savos rakstos ārštata autori atbild paši.Par reklāmu saturu redakcija neatbild.Iespiests SIA IBC Print Baltic tipogrāfijā.3Par tuvāko un tālāko nākotniGada pārskati sekmīgi jau iesniegti VID, un tagad ir laiks, ko var veltīt pārdomām. Nr. 5 (449) 2019. gada maijsMaija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktoreFoto: Aivars SiliņšSATURS4Nr. 5 (449) 2019. gada maijs« B I L AN C E S AK AD Ē M IJ A » P I E D Ā V Ā48. lpp.Semināri un kursi maijā20. lpp.22. lpp.Par aizdevumu saistītām personām un UINStingrākas prasības par izvairīšanos no nodokļu un nodevu samaksasNODOK Ļ I Oskars SpringisRedakcija28. lpp.Kā analizēt un vērtēt uzņēmumu finansiālo stāvokli pēc IFRS 16 ieviešanasF I NAN S E STerēze KorsakaGR Ā M A T V E D Ī BANo IK finanšu pārskata līdz gada ienākumu deklarācijaiKāpēc ir «bīstams» bezprocentu aizdevums valdes loceklimPersonālsabiedrības grāmatvedības īpatnības Par «nejaušiem» parādniekiem10. lpp.15. lpp.16. lpp.18. lpp.Olga LukašinaMaija Grebenko sarunājas ar VID Nodokļu pārvaldes galveno nodokļu inspektori Mariju RadzjušonokuMaija GrebenkoLinda PuriņaU Z Ņ Ē MUM A , IEST Ā D ES , OR G A NIZ Ā CIJAS A T TĪ STĪBAKas ir trauksmes celšanaKo mācīties no citu pieļautajām kļūdām datu aizsardzības jomā32. lpp.34. lpp.Dace Driče, Linards BirznieksIeva Andersone, Jūlija TerjuhanaG R ĀMA T VE Ž A K A L E N D ĀR SGrāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem maijā42. lpp.Ņina VasiļevskaAT B I L D E S U Z J A U T Ā J U M I E MJa atvaļinājums izmantots avansā, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem36. lpp.Maija Grebenko, Linda PuriņaNODERĪG IDarba likums par Zemessardzi40. lpp.RedakcijaNUMUR A INTERV IJA VID elpos pakausī tiem, kuri apsver izvairīšanos no nodokļiem6. lpp.Ikars Kubliņš sarunājas ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu JaunzemiLASIET JAUNAJĀ MAIJA NUMURĀIZDEVĪGĀKabon ē tBILANCES ZELTA KOMPLEKTĀ !www.lid.lv/zurnaliNUMUR A I N T E R VIJ AKonkurences padome audzē muskuļus Saruna ar Deboru Pāvilu, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS partneriJUR IST A P A D OMSSankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmaGints Metāls, jurists, doku.lv AML projektu vadītājsKā veicami ieturējumi no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiemKatrīna Baltalksne, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekle, zvērināta tiesu izpildītājaVineta Riseva, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekle, zvērināta tiesu izpildītājaVienkāršotas publisko dokumentu uzrādīšanas prasības ES dalībvalstīsAleksandra Mejertāle, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vadošā juriste, zvērināta advokāta palīdze, CAMSMadara Džeriņa, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal juristeK OME R C D A R ĪJUMIPārdevēja atbildības līgumiskie ierobežojumi uzņēmumu pārdošanas darījumosVairis Dmitrijevs, LL.M. zvērināta advokāta palīgs, zvērinātu advokātu birojs VILGERTSJ A UNS L I K UMSKas par trauksmes celšanu jāņem vērā uzņēmējiem? Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperteT I E SU P R AK SEPrasības par zaudējumu atlīdzību noilgumsKaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumoswww.juridiskiepadomi.lvPar abonēšanu jautājiet Klientu servisā: tālrunis 67606110 vai e-pasts lid@lid.lv@JuridiskiPadomijuridiskie.padomi6NUMURA INTERVIJANr. 5 (449) 2019. gada maijsNUMURA INTERVIJA7Kā patlaban no VID ģenerāldirektores skatupunkta tiek vērtēta grāmatvežu profesionālā darbība – ko liecina VID dati par valstī reģistrēto uzņēmējdarbību kopumā? Vai no šiem datiem var izdarīt secinājumus par grāmatvežu darba kvalitāti?Tas, kādās attiecībās uzņēmums ir ar Valsts ieņēmumu dienestu, lielā mērā atkarīgs no tā, cik kvalificētu grāmat-vedi tas algo. Ir uzņēmumi, kas groza savas deklarācijas vai darba devēja ziņojumus pat desmit reižu mēnesī. Statistika par sodiem, kas piemēroti uzņēmumu valdes locekļiem sakarā ar nekvalitatīvu grāmatvedības kār-tošanu, liecina, ka tendence ir pozi-tīva — sodu skaits samazinās, tomēr tie joprojām ir ap simts sodiem gadā. Uz kopējā fona tas gan var šķist ne-daudz. Kopumā, kā jau jebkurā pro-fesijā, arī starp grāmatvežiem gadās neprofesionāli sava darba veicēji. Vai VID ir salīdzinājis grāmatvežu darba ņēmēju un grāmatvežu ārpakalpojumu sniedzēju iesniegto pārskatu kvalitāti? Kā tā atšķiras?Šādā veidā neesam vērtējuši. Mēs izvērtējam katru konkrēto gada pārskatu — nav tik nozīmīgi, kas to ir sagatavojis. Protams, «štata» grāmatvedis būs sagatavojis tikai vienu gada pārskatu, lai gan tas arī negarantē, ka tas būs kvalitatīvs. Tomēr licencēšana ir paredzēta tieši ārpakalpojumu grāmatvežiem. Saprotams, pamatā tam ir prasības cīņai ar naudas atmazgāšanu, tomēr – vai ar ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu ir plānots uzlabot arī pašas grāmatvedības kvalitāti šajā ārpakalpojumu nozarē?Kā jau minējāt, pamatā šis regulē-jums ir vērsts pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Taču arī tajā, ka ārpakalpojumu grāmatvedis apkalpo krietni lielāku skaitu uzņēmumu, līdz ar to šos uzņēmumus nepārzinot tik labi, kā savu uzņēmumu zina «štata» grāmatvedis, ir pamats izvirzīt papil-du prasības. Taču nekādas pārmērī-gas prasības jau netiek izvirzītas — tās ir kvalifikācijas prasības, spēja uz-turēt grāmatvedības programmas, uzglabāt dokumentus. Jāsaprot, ka ārpakalpojumu grāmatvedība tomēr ir bizness, un jebkuram biz-nesam var piemērot augstākas pra-sības nekā darba ņēmējam. «Štata» grāmatvedis var kaitēt tikai vienam uzņēmumam, bet nekvalitatīva ār-pakalpojumu grāmatvedības prakse var skart uzreiz simtiem uzņēmumu. Vai administratīvais slogs, kas gulstas uz grāmatvežiem saistībā ar dažādām ziņošanām, tomēr nav pārmērīgs? Jaunā nodokļu starpnieku direktīva paredz, ka grāmatvedim būs jāziņo par iespējami agresīvām pārrobežu nodokļu plānošanas shēmām. Vai grāmatvedim pamazām jākļūst gandrīz par izmeklētāju?Es gribētu teikt — visas profesijas mainās. Piemēram, arī muitnieku darbs šodien ir kardināli atšķirīgs no tā, kāds tas bija pirms padsmit ga-diem. Kādreiz visas kravas tika pār-baudītas fiziski, tagad muitnieks sēž pie skenera, pēta attēlu, elektronis-ki strādā ar datubāzēm, veic risku pārvaldību... Pilnīgi citi pienākumi. Arī grāmatveža profesija attīstās. Es domāju, ka patlaban notiekošais ir dabiska profesijas evolūcija. Vai grāmatvedim nav jāiegūst jauna veida izglītība, lai spētu pielāgoties šīm jaunajām prasībām? Ja tiek plānots ārpakalpojumu grāmatvedim piešķirt licenci, pamatojoties uz viņa vēsturiski gūto izglītību, vai ar to būs pietiekami? Ja runājam par augstākās izglītības standartiem, tad vismaz Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē, kurā savu-laik mācījos pati, manuprāt, tiek pievērsta ļoti liela uzmanība, lai sekotu līdzi jaunākajām prasībām. Grāmatveži vispār ir tendēti uz mā-cīšanos, vismaz kvalificētie, tāpēc es šeit problēmu nesaskatu. Vai grāmatvedības kārtošanai objektīvi būtu jābūt «augstākās matemātikas» līmenī, zinot, ka tā attiecas arī uz nelieliem uzņēmumiem, uz pašnodarbinātajiem? Pašreizējās prasības daudzus attur reģistrēt komercdarbību, jo ir bailes, ka netiks galā ar grāmatvedību, bet ārpakalpojumam nevēlas tērēt naudu. Varbūt derētu diferencēt VID elpos pakausī tiem, kuri apsver izvairīšanos no nodokļiemTikt pie intervijas ar jauno Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi nenākas ne viegli, ne ātri, jo komunikācijai ar grāmatvežu auditoriju esot rūpīgi jāsagatavojas. Tiekoties sarunai atvēlētajā stundā, žurnālu Bilance primāri interesē tas, kā jaunā VID vadītāja raugās uz grāmatvedības nozari, kā vērtē grāmatvežu profesionalitāti un pārmaiņu procesu grāmatveža profesijā. Protams, neapejam arī «lielos» jautājumus – vai līdz ar vadības maiņu kas mainījies VID uzstādījumos attiecībā pret nodokļu maksātājiem un prioritātēs ēnu ekonomikas apkarošanā.Jāsaprot, ka ārpakalpojumu grāmatvedība tomēr ir bizness, un jebkuram biznesam var piemērot augstākas prasības nekā darba ņēmējam.Foto: Aivars SiliņšNr. 5 (449) 2019. gada maijskomersantus pēc kādiem kritērijiem, un tiem, kuriem nav nepieciešams uzskaitīt milzu summas vai sarežģītus darījumus, varētu piemērot vienkāršotas prasības?Jau pastāv septiņi īpašie režīmi, es atturētos runāt par vēl kādiem. Ja darījumu skaits ir neliels, arī šobrīd nav sarežģīti iesniegt gada pārska-tu. Esošā gada pārskata forma arī mazam uzņēmumam ļauj to izpildīt. Precizēšu jautājumu – runa ir par to, vai visiem mazajiem, pašnodarbināto uzņēmumiem vispār būtu nepieciešams algot grāmatvedi, iesniegt pārskatus, veidot bilances? Bija taču ideja, ka VID varētu vienkārši ielasīt datus no šāda komersanta bankas konta apgrozījuma, automātiski izveidot pārskatu, aprēķināt nodokļus...Jā, piekrītu, ka arī mums, līdzīgi kā plāno somu kolēģi, būtu jāvienkār-šo sistēma — tas attiektos uz vi-siem. Taču tas nenotiks rīt uz pus-dienlaiku. Principā jātuvina nodokļa nomaksas brīdis darījuma brīdim, lai pārskati vispār nebūtu jāģenerē. To veicinās arī vienotā nodokļu kon-ta izveide. Es saskatu šai iecerei per-spektīvu, un piecu gadu laikā tā va-rētu tikt realizēta. Gada pārskati jau tagad vairs nav tik ļoti nepiecieša-mi Valsts ieņēmumu dienestam, kā uzņēmuma akcionāriem, kuriem ir tiesības zināt reālo finanšu situāciju uzņēmumā. Diemžēl gada pārskatu iesniegšanas disciplīna ir zemā lī-menī, un 200 eiro sods par pārskata neiesniegšanu arī netika darbojies kā efektīvs disciplinēšanas instru-ments. Tagad sods ir palielināts, un pieļauju, ka daudzus uz pārskatu iesniegšanu varētu motivēt arī 0% likme reinvestētajai peļņai. Liela ažiotāža izvērtās 1. martā, kad sākās ienākuma deklarāciju iesniegšana. Patlaban grāmatveži kļuvuši par ķīlniekiem situācijā, kad iedzīvotāji neizprot, kā veidojies IIN parāds, uzskatot, ka kaut ko nepareizi sarēķinājis grāmatvedis. Vai VID ir priekšlikumi izmaiņām, lai grāmatveži vai nodokļu maksātāji laikus tiktu brīdināti, kad tiek pārsniegts kāds robežlielums un draud nodokļu parāds? Jau stājies spēkā normatīvā akta grozījums, un tagad ikviens dar-binieks var doties pie sava darba devēja, vienoties par neapliekamā minimuma lielumu, ko tas vēlas piemērot savai algai. Ja cilvēkam ir viena darbavieta, tad tā nav liela problēma un viss ir diezgan vienkār-ši. Gribas cerēt, ka nākamgad šādas situācijas neatkārtosies, jo arī cilvēki būs zinošāki un vairāk sagatavoti. Varbūt jādiferencē deklarāciju iesniegšanas termiņi, piemēram, tiem, kuriem tas nebūtu obligāti jādara, termiņš varētu būt nedaudz vēlāk nekā tiem, kam tas ir obligāti? VID reputācija krietni cieta arī sistēmas pārslodzes dēļ.Varētu jau diferencēt dažnedažā-di — kaut vai pēc alfabēta. Taču tad atkal izskanēs citas pretenzijas — kāpēc man jāgaida ilgāk par pārē-jiem, es arī vēlos pieteikt pārmaksā-tā nodokļa atgūšanu jau 1. martā! Presē izskanējis, ka jūsu mērķis VID vadībā ir «maksimizēt nodokļu ieņēmumus», kas rada iespaidu, ka VID no uzsāktās tapšanas par nodokļu maksātājam draudzīgāku servisa iestādi atkal pavērsīsies represīvas iestādes virzienā, kas centīsies «izkratīt katru centu». Kā plānojat sabalansēt cīņu ar ēnu ekonomiku un VID kā tomēr arī nodokļu maksātāja palīga funkciju? Vai netiks aizmirsts par «burkāna principu»?Ienākumu maksimizēšana ir ieplāno-ta, palielinot tieši brīvprātīgo nodok-ļu nomaksu. Es neredzu ne iespējas, ne vajadzību izstāvēt klāt ikvienam nodokļu maksātājam, lai «izkratītu katru centu». Jau pērn un iepriekšē-jos gados VID lielākie panākumi no-dokļu ieņēmumu pieaugumā ir sa-sniegti nevis ar auditiem, bet gan ar «konsultē vispirms» principa piemē-rošanu. Tādā veidā ir iegūti miljoni. Uzskatu, ka ar godprātīgajiem uzņē-mējiem VID būtu jākontaktējas maz, taču tiem, kuri ir «uz robežas», jāliek manīt, ka viņi tiek vēroti. Stāstot uz-ņēmējam, ko mēs par viņu zinām, varam mainīt viņa attieksmi. Tā arī plānojam turpināt. Vēl būtu svarīgi panākt tiesības publicēt VID lēmu-mus, turklāt neanonimizētā formā, jo mums nav legālu iespēju nosaukt «varoņus» vārdā. Arī ārzemju kolēģi ir teikuši, ka šādai publicēšanai pie-mīt liela atturoša vara attiecībā uz iz-vairīšanos no nodokļu maksāšanas. Pašreizējā situācija, kad par mums var teikt visu, bet mēs nedrīkstam sa-cīt neko, ir asimetriska un nepareiza. Brīvprātīgu nodokļu nomaksu veicina arī atbalsts nodokļu parādniekiem. Kādi bijuši šī atbalsta pasākuma rezultāti – vai tie, kas pieteicās atbalstam, godprātīgi kārto savas saistības? Vai atbalsts savu mērķi sasniedzis?Pieredze, protams, ir dažāda, bet ko-pumā ir pieņemti vairāk nekā 35 000 lēmumu par soda un nokavējuma naudu dzēšanu par kopējo summu ap pieciem miljoniem eiro, savukārt valsts budžetā ienākuši 43,5 miljoni eiro. No visiem nodokļu maksātājiem, kas pieteicās atbalsta pasākumam, nespējot pildīt saistības, izstājušies ir 15%. Bet, ja 85% ievēro nomaksas grafiku, tad acīmredzami pasākums ir devis rezultātus. Spēkā vēl ir 3500 lēmumu, un tie tiek pildīti. Runājot par VID kā servisa iestādes funkciju, svarīga ir informēšana. Kāpēc uzziņas un citi informatīvie materiāli nereti aizvien ir sarežģītā birokrātiskā valodā, ar pārkopētiem likumu fragmentiem, liekvārdību? Kāpēc to ir tik grūti mainīt?Te ir jānodala vairākas lietas. Tieši uzziņas, visticamāk, nekad ne-mainīsies. Tāpēc, ka uzziņa ir ju-ridisks dokuments, kas pamatots Administratīvā procesa likumā. Principā tas ir dokuments, kas pa-redzēts juristiem. Uzziņa nav pat-vaļa, tāpēc tajā ir sakopēti likumu fragmenti. Līdz ar to uzziņa nemai-nīsies, tās valoda paliks birokrātis-ka. Taču VID ir vairāki citi veidi, kā informējam nodokļu maksātājus. Viens no tiem ir lēmums. Esam ie-cerējuši līdz 1. oktobrim vienkāršot lēmuma formu, izmantojot labās prakses piemērus no citām valsts institūcijām. Lēmumam ir jābūt pil-nībā skaidram un saprotamam. Kas būs VID prioritāte cīņā ar ēnu ekonomiku? Vai plānots galvenokārt pievērsties tiem «caurumiem», kuros pazūd visvairāk naudas? Šajā kontekstā parasti tiek minētas pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmas. Vai plānota resursu pārdale VID iekšpusē par labu Nodokļu un muitas policijai?VID ir risku vadības sistēma, kurā tiek izvērtēti visi uzņēmumi, un prioritāte tiek piešķirta tur, kur ap-grozās lielākas naudas summas. Informācija, ko par uzņēmumu ie-gūstam auditā, mums jāspēj daudz efektīvāk izmantot kriminālprocesā. 8NUMURA INTERVIJANr. 5 (449) 2019. gada maijsUzskatu, ka ar godprātīgajiem uzņēmējiem VID būtu jākontaktējas maz, taču tiem, kuri ir «uz robežas», jāliek manīt, ka viņi tiek vēroti. Līdz ar to es risinājumu saskatu ne-vis līdzekļu pārdalē, bet efektīvākā izmantošanā, lai vairāk lietu nonāk-tu tiesā nevis kā administratīvi pār-kāpumi, bet kā kriminālnoziegumi. Jūsuprāt, Nodokļu un muitas policijai resursu pietiek?Manuprāt, resursu pietiek. Es gan varu piekrist Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena teiktajam, ka izmeklētājam, policistam jāsaņem 2000 eiro «uz ro-kas». Šeit lietas ir sarežģītas, izmeklē-šanas process ir garš, vienlaikus jāprot iekļauties saprātīgos laika termiņos. Nav noslēpums, ka ir izmeklēšanas, kas ilgst gadiem, taču ne tāpēc, ka trūktu resursu. Augstāks atalgojums un labākas kvalifikācijas darbinieki mums ir vairāk nepieciešami. Esam vienojušies par mērķu rādītājiem — vismaz 100 kriminālvajāšanai nodotu procesu. Protams, sava kapacitāte ir arī prokuratūrai un tiesām. Citi prioritārie virzieni līdzās PVN shēmām?Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemak-sas — vienā vārdā: aplokšņu algas. Tie arī ieņēmumu ziņā summāri lielākie nodokļi. Ar akcīzes nodokli problēmu faktiski nav. Kā viens no mehānismiem, kā cīnīties ar aplokšņu algām, izskan rosinājums samazināt skaidras naudas apriti. Saeima gan daļu no priekšlikumiem, kā ierobežot skaidras naudas darījumus, nesen noraidīja. Kā jūs vērtējat – vai skaidras naudas ierobežošana ir pareizais virziens un līdz kādam mēram? Pavisam aizliegt taču arī nevar, vismaz pasaulē tādu piemēru nav...Zviedrija virzās uz skaidras naudas pilnīgu aizliegšanu. Acīmredzot ir iemesli, kas viņiem tā liek rīkoties. Bezskaidras naudas norēķini, pro-tams, ir daudz caurspīdīgāki par ne-zināmas izcelsmes skaidras naudas iepludināšanu ekonomikā. Visam jābūt samērīgam, taču es uzskatu, ka nevar būt situācija, kad cilvēks atnāk ar koferi un noskaita naudu par nekustamo īpašumu. Kāds jurists nesen sacīja, ka cīņa ar skaidru naudu ir cīņa ar sekām, nevis ēnu ekonomikas cēloņiem. Kas, jūsuprāt, ir ēnu ekonomikas dziļākie cēloņi, un kā novērst tos?Tīri matemātiski skaidra nauda ir cēlonis, jo tā ir avots aplokšņu algu izmaksai. Valstī notiek pat deklarē-tas skaidras naudas ievešana lielos apjomos, turklāt vēl jau ir arī nede-klarētas skaidras naudas ievešana. Tāpēc ir paredzēts, ka no 1. jūlija ikvienam būs jāpierāda savas skaid-ras naudas izcelsme. Tajā redzam diezgan lielu potenciālu skaidras naudas plūsmas apturēšanai — būs mazāk naudas aplokšņu algām. Skaidrs, ka arī kontrabandas preču pārdošanā iegūtā nauda tiek pludi-nāta iekšā tautsaimniecībā, arī ap-lokšņu algās. Jautājums tikai, kuros biznesos. Aplokšņu alga var rasties tikai tur, kur ir nelegāli ienākumi, un to var apkarot, atrodot šos avotus. Jautājums ir vairāk par sociālo, psiholoģisko motīvu – kāpēc Latvijā ēnu ekonomika ir salīdzinoši augstākā līmenī starp ES dalībvalstīm? Te mēs nonākam pie Trauksmes celšanas likuma. Ja runājam par Somiju, Zviedriju, Dāniju, Vāciju — ja tur jūs dzīvosit pāri saviem līdzek-ļiem, tas diezgan drīz taps zināms gan nodokļu administrācijai, gan policijai, gan visiem pārējiem, kam tas būs jāzina. Ja nespēsit pamatot, kur ņēmāt naudu, lai nopirktu auto, ar kuru braucat, vismaz jūsu repu-tācija un līdz ar to arī karjera pavi-sam noteikti būs vējā. Pie mums ir pārprasta ziņošanas kultūra — mēs daudz ko redzam, bet esam tole-ranti, labākajā gadījumā tikai ierak-stām komentāru Facebook. Reizēm man par kaut ko ziņo anonīmi. Es, protams, arī šādus faktus lieku pār-baudīt, jo uzskatu, ka arī anonīmos ziņojumos var būt patiesība. Taču tad man pārmet — tas ir pasūtījuma audits! Tāpēc ceru, ka līdz ar trauk-smes cēlēju regulējuma spēkā stāša-nos no 1. maija arī šajā ziņā daudz kas mainīsies, arvien vairāk cilvēku būs gatavi ziņot un sadarboties arī neanonīmi. Tā ir daļa no nodokļu maksāšanas kultūras attīstītās val-stīs — ja valsts pret tevi nevērsīsies, tad to izdarīs sabiedrība. Ikars KubliņšNUMURA INTERVIJA9Nr. 5 (449) 2019. gada maijsFoto: Aivars SiliņšNext >