GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSES LIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBA FINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSES LIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBA FINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSES LIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBA FINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSES LIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBA FINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSES LIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBA FINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSES LIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBA FINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA. FINANSES LIKUMDOŠANA. FINANSES. GRĀMATVEDĪBA FINANSES. GRĀMATVEDĪBA. LIKUMDOŠANA GRĀMATVEDĪBAFINANSES LIKUMDOŠANA 10,00 EUR GRĀMATVEDĪBA LIKUM 0,00 EUR Nr. 12 (456) 2019. GADA DECEMBRIS Inkaso un nodokļu nomaksas grafiks 26. lpp. Pārskata gada pēdējā UIN deklarācija 20. lpp. IIN parādnieku būs mazāk 16. lpp. ESEF formāta ieviešana biržas emitentiem 36. lpp. Kas ir ekonomiskā peļņa? 32. lpp. 6. lpp. Santa Garanča Nodokļu kontroles mērķis – uzvedības maiņa, nevis sods Par plānotajiem UIN likuma grozījumiem 24. lpp. PL un to uzskaite komercsabiedrībās 12. lpp.Gads beidzas, bet darbs turpinās Jaunais gads… Un turpat — pēdējā 2019. gada UIN deklarācija un citas ne mazāk «patīkamas» deklarācijas, ziņojumi, paziņojumi! To atgādinot, mans novēlējums: lai decembris jums būtu garā- kais mēnesi un jūs paspētu izjust Ziemassvētkus, samīļot savus tuvi- niekus, atpūsties un iedvesmoties nākamajiem darbiem! Jūs taču esat īstie darba rūķīši, jūs labi zināt, ka katru gadu par mums rūpējas vai- rākas ministrijas, kuras uzlabo nor- matīvos aktus, atvieglo mūsu dar- bu, samazina administratīvo slogu. Tādēļ pieņemsim mūsu politiķu jauninājumus, jo parasti katram nākamajam liekas, ka viņš labāk zina, labāk redz un pareizāk domā nekā tie, kuri lēma par tiem pašiem jautājumiem iepriekš. Un vēl viens ieteikums: ja mēs gribam kaut ko mainīt (mēs taču kā praktiķi kaut ko saprotam likumdo- šanas normās), pašiem būtu lietderī- gi iesaistīties procesā. Atcerieties tei- cienu: gribi izdarīt labāk — dari pats! Kad jūs saņemsiet šo numuru, būs jau notikusi mūsu ikgadējā kon- ference par grāmatvedības aktuali- tātēm. Par Gada grāmatvedi tika atzīta Rēzeknes Tehnoloģiju aka- dēmijas galvenā grāmatvede Irēna Beinaroviča–Litvinova, un par mūža ieguldījumu balvu saņēma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras galvenā grāmatvede Silvija Bude. Apsveicu! Informāciju par konferencē ap- spriesto sniegsim nākamajos nu- muros. Paldies, ka bijāt kopā ar mums arī šogad! Ceru, ka turpināsim draudzēties nu jau jaunajā, mūsdienīgajā for- mātā arī turpmāk. P.S. Pateicos mūsu kolektīvam par atbalstu darbā un vadībai — par darba apstākļiem, kas mudina uz sasniegumiem. IE VA DK OMENT Ā R S Žurnāls par grāmatvedību, likumdošanu un finansēm. Iznāk reizi mēnesī Nr. 12 (456) 2019. gada decembris RE DA KC I J A Galvenā redaktore Maija Grebenko Literārā redaktore Rita Cielēna Maketētājs Arvis Villa Fotogrāfs Aivars Siliņš R E K L Ā M A S NOD A Ļ A Tālrunis 67606110 E–pasts: reklama@lid.lv BILANCE internetā www.bilance.lid.lv R E D A K C IJ AS AD R E S E Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110 Fakss 67606115 E–pasts: bilance@lid.lv Izdevējs SIA Lietišķās informācijas dienests ISSN 1407–5709 LR UR reģistrācijas nr. 000702395 @zurnalsBILANCE © SIA Lietišķās informācijas dienests, 2019 Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju. Citēšanas gadījumā atsauce uz žurnālu BILANCE obligāta. Par faktu materiālu savos rakstos ārštata autori atbild paši. Par reklāmu saturu redakcija neatbild. Iespiests SIA IBC Print Baltic tipogrāfijā. 3 Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Foto: Aivars Sili ņš un ilustr ācija: © Elnur – stock.adobe.com Nr . 12 (456) 2019. gada decembris Konstatējams fakts: ir nodzīvots nodokļu reformas otrais gads. Pamatvilcienos arī nākamais ritēs zem reformas karoga. Tad jau droši būs iespējams secināt, kas ir izdevies un ko nespējam sasniegt. Laba ziņa 2020. gadam: dar- baspēka nodokļi nav auguši, bet būtiski palielināts neapliekamais minimums un slieksnis, līdz kuram tas piemērojams (sk. šajā numurā). Lielāki nodokļi būs tikai divās sfē- rās, kuras ir «mazliet tālāk» no pa- rastā nodokļu maksātāja. Plašākus komentārus sniegsim lasītājiem jau nākamgad, kad visi grozījumi stā- sies spēkā pēdējā redakcijā. Jāatzīmē, ka patlaban mums priekšā stāv patīkamāki notiku- mi. Tikko nosvinējām mūsu valsts proklamēšanas dienu, nu jau tuvojas Ziemassvētki! Tad nāks SA TU R S 4 « B I L AN C E S AK AD Ē M IJ A » P I E D Ā V Ā 52. lpp. Semināri un kursi decembrī un 2020. gada janvārī 20. lpp. 24. lpp. 26. lpp. Grāmatveža darbi, tuvojoties pārskata gada pēdējās uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanai Par plānotajiem UIN likuma grozījumiem Nodokļu parāds, inkaso un nodokļu nomaksas grafiks NODOK Ļ I Ita Bekerta Ina Spridzāne Oskars Springis 32. lpp. 36. lpp. Uzņēmuma ekonomiskā peļņa un ekonomiskā pievienotā vērtība (EVA rādītājs): vai tas ir viens un tas pats? ESEF formāta ieviešana biržas emitentu gada pārskatu sagatavošanā F I NAN S E S Terēza Korsaka Olga Molčanova GR Ā M A T V E D Ī BA Pamatlīdzekļi un to uzskaite komercsabiedrībās Iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādnieku būs mazāk 12. lpp. 16. lpp. Maija Grebenko Vita Zariņa U Z Ņ Ē MUM A , IEST Ā D ES , OR G A NIZ Ā CIJAS A T TĪ STĪBA Kas ir patiesais labuma guvējs, un kāpēc ir svarīga informācija par to 38. lpp. Redakcija G R ĀMA T VE Ž A K A L E N D ĀR S Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem decembrī 46. lpp. Ņina Vasiļevska AT B I L D E S U Z J A U T Ā J U M I E M Atskaite par komandējumā paveikto, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem 42. lpp. Maija Grebenko Nr . 12 (456) 2019. gada decembris NUMUR A INTERV IJA Nodokļu kontroles mērķis – uzvedības maiņa, nevis sods 6. lpp. Ikars Kubliņš intervē Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktori Santu GarančuTurpmāk izdevniecības Lietišķās informācijas dienests izdoto žurnālu BILANCE, BILANCES JURIDISKIE PADOMI, PRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESIS JAUNĀKOS NUMURUS, kā arī iepriekš izdoto žurnālu ARHĪVU var lasīt ELEKTRONISKI portālā PLZ.LV. E–žurnāliem un to arhīvam var piekļūt attiecīgo drukāto žurnālu abonenti un BILANCES ZELTA KOMPLEKTA īpašnieki. ABONĒT žurnālus var E–veikalā: www.lid.lv/zurnali. Ja esat žurnāla abonents un vēlaties skatīt e–žurnālus pirmo reizi, vispirms REĢISTRĒJIETIES: www.plz.lv/registracija. Pēc tam IELOGOJIETIES: www.plz.lv. Papildinformācija Klientu servisā: tālr. 67606110, e–pasts: lid@lid.lv LASI ARĪ ELEKTRONISKI!6 NUMUR A INTERV IJA Nr . 12 (456) 2019. gada decembris Nodokļu kontroles mērķis – uzvedības maiņa, nevis sods Nodokļu audits, tematiskā pārbaude, novērošana, apsekošana – šie jēdzieni droši vien nerada omulīgas sajūtas pat godprātīgi strādājošam grāmatvedim un uzņēmumam, kuram nav ko slēpt. Ar ko atšķiras šīs nodokļu kontroles metodes, un kādos gadījumos tās tiek piemērotas? Kādas ir nodokļu maksātāja iespējas gan nodokļu kontroles procesa laikā, gan pēc tā noslēguma? Lai skaidrotu šos un citus jautājumus, kas saistīti ar nodokļu kontroles procesu, tiekamies ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktori Santu Garanču. Kā notiek nodokļu maksātāju atlase nodokļu kontroles pasākumiem? Kā identificējat riskantākos nodokļu maksātājus, un kas tiek uzskatīti par galvenajiem riska faktoriem? Mūsu rīcībā ir ļoti plaša informā- cija par nodokļu maksātājiem. Šis ir pirmais gads, kad saņemam da- tus no bankām par fizisko perso- nu kontu apgrozījumu visām tām fiziskajām personām, kuru kontu apgrozījums gadā ir lielāks par 15 000 eiro. Juridiskajām perso- nām (uzņēmumiem) šo riska fak- toru ir vēl vairāk. Divas lielākās «melnās» jomas ir pievienotās vērtības nodoklis — riski, iesaisto- ties darījumu ķēdēs ar šaubīgiem darījumu partneriem, un aplokš- ņu algas, kur galvenie indikatori ir informācija par nodarbināto per- sonu skaitu, algu lielumu, stundu likmēm, uzņēmējdarbības sektoru un apgrozījumu. VID analizē, vai ar reģistrēto darbinieku skaitu šādu darbu iespējams paveikt un vai ofi- ciāli uzrādītās algas varētu atbilst reālajām. Ja uzņēmums ir vai nu iesaistījies šaubīgos darījumos, vai arī maksā aplokšņu algas, tad jā- būt gatavam, ka viņu varētu skart kāda no VID pārbaudēm. Cik objektīvi ir lietot vidējo algu nozarē kā atskaites punktu? Vai vienlaikus ar to tiek ņemti vērā arī citi kritēriji, piemēram, atrašanās vieta, uzņēmuma darbības ilgums? Skaidrs, ka atšķirsies algas Rīgā un Latgalē, tāpat arī atšķirsies algas jaunā uzņēmumā, kurš tikko sācis darbību un cenšas atsperties, un uzņēmumā, kurš darbojas jau ilgi... Mēs ņemam vērā ne tikai nozares vidējo algu valstī, bet arī vidējās algas nozarēs reģionu griezumā. Turklāt mūsu rīcībā ir arī informā- cija par cilvēku nostrādāto stundu skaitu. Viens stāsts ir tad, ja nodar- bināta virkne cilvēku, kas strādā ne- pilnu slodzi (piemēram, studenti, kas piepelnās), un cits stāsts, ja tie ir pastāvīgi darbinieki uz pilnu slodzi. Novērtējums katram uzņē- Foto: Aivars Sili ņšNUMUR A INTERV IJA 7 Nr . 12 (456) 2019. gada decembris mumam ir individuāls. Ikvienā ga- dījumā esam gatavi paskaidrot, kas tieši ir tās lietas, kāpēc esam atnā- kuši pārbaudē pie konkrēta nodok- ļu maksātāja. Arī uzņēmuma neliels vecums var būt izskaidrojums tam, kāpēc tur tiek maksātas zemākas algas, taču tad tai ir jābūt noza- rei, kur darba tirgū situāciju vairāk nosaka darba devējs, nevis darba ņēmējs. Pretējā gadījumā, ja nozarē trūkst darbinieku un ir daudz brīvu vakanču kā, piemēram, ēdināšanas, viesmīlības un līdzīgās jomās, kā- pēc lai darbinieks strādātu par iz- teikti zemāku algu, nevis izvēlētos doties citur? Ir dzirdēts arī par tādiem gadījumiem, kad faktiski strādā pilnu slodzi, bet oficiāli to noformē kā pusslodzi. Vai to arī var secināt no datiem vai tikai operatīvās pārbaudēs uz vietas? Pilnībā šīs lietas izskaust var tikai paši tirgus dalībnieki, jo, ja kāds gribēs slēpties, vienmēr varēs kaut ko izdomāt. Protams, mēs vērtējam faktorus, kas var norādīt uz šādām manipulācijām. Ja veikalam vai res- torānam ir noteikts darba laiks, tad mēs neticēsim, ka to var nodroši- nāt, piemēram, divi cilvēki, strādā- jot četras stundas dienā. Taču mēs novērtējam tās nozares, kuras pa- šas vēršas pret negodīgo uzņēmēju daļu, jo katram klāt nolikt nodokļu inspektoru nav iespējams. Tātad viens no informācijas avotiem pārbaudāmo uzņēmumu atlasē ir arī godīgo komersantu ziņojumi par negodīgajiem konkurentiem? Ne gluži tā, mēs nestrādājam «uz pieprasījumu», taču sadarbībā ar nozari ir iespējams labāk saprast, kāda ir šī biznesa vide. Skaidrs, ka mums nav zināšanu par to, kā tiek organizēts darbs restorānā, lopu kūtī vai transporta uzņēmumā. Lai novērtētu, vai paskaidrojumi, ko saņemam no uzņēmējiem, ir ticami vai šaubīgi, mums ir svarīgi izprast procesus — kā tiem jāno- tiek pareizi un kādas ir izvairīšanās metodes. Bet jums taču iesniedz ziņas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas – gan citi uzņēmēji, gan klienti, piemēram, kaut vai par neizsniegtiem čekiem. Vai šī informācija nekādi netiek izmantota? Visa šī informācija tiek apstrādāta un veido nodokļu maksātāja profi- lu. Skaidrs, ka mēs nevaram reaģēt uz katru atsevišķu sūdzību, jo ziņo- šanu var izmantot arī ļaunprātīgi un ne vienmēr sūdzības rakstītājam var būt tie labākie nolūki. Taču šie dati ir kā papildu informācija, kuru lie- kam klāt jau esošajai un kas mums palīdz izvēlēties, kuros gadījumos būtu nepieciešams izmantot no- dokļu kontroles metodes. Ir jāsa- prot, kur mūsu resursus izmantot ir vislietderīgāk. Vai ir iespējams atsevišķi identificēt situācijas, kad uzņēmums riska zonā un jūsu nodaļas uzmanības lokā nonāk tieši grāmatveža pieļauto pārkāpumu dēļ? Audits un citas lielās pārbaudes parasti netiek uzsāktas tikai kļūdu dēļ. Kļūdas tiek analizētas pirmā lī- meņa pārbaudēs — datu ticamības novērtējumos. Bieži konstatējam, ka atšķiras darījuma partneru vie- nam par otru sniegtā informācija. Sākot pētīt situāciju, konstatējam, ka viens ir darījumu deklarējis vienā periodā, otrs — citā. Izplatīts pārkā- pums ir tas, ka tiek kavētas dekla- rāciju iesniegšanas — nezinu, kurā gadījumā tā ir grāmatvežu atbildība un kurā gadījumā pašam grāmatve- dim šie dokumenti netiek iesniegti laikā. Tāpat uzņēmumi praktizē ie- sniegt deklarāciju ar vieniem da- tiem un pēc tam tos labot. Reizēm nav saprotams, kā var būt, ka uzņē- mums vienu deklarāciju labo sešas, septiņas, dažreiz pat divpadsmit reizes. Vai nu grāmatvedībā ir tik liels haoss, vai arī notiek kādas ma- nipulācijas ar datiem. Vislielākie uzrēķini no nodokļu kontroles pasākumiem ir tieši PVN jomā. Galvenais riska faktors šeit ir sadarbība ar šaubīgiem darījumu partneriem. Jūsu priekštece amatā Sandra Kārkliņa–Ādmine semināros stāstījusi, ka lieli un tautsaimniecībai nozīmīgi nodokļu maksātāji pēc pirmajiem automātiskajiem brīdinājumiem vēl tiek uzaicināti uz klātienes pārrunām, pirms audita uzsākšanas. Vai mazāki uzņēmumi uz šādām pārrunām netiek aicināti? Te es gribētu precizēt. Valsts ie- ņēmumu dienestā pēdējā pusotra gada laikā attiecībā uz nodokļu kontroles pasākumiem ir aktīvi iedzīvināts princips «Konsultē vis- pirms!». Pirms audita uzsākšanas mēs faktiski vienmēr runājam ar au- ditam atlasīto uzņēmumu. Vienīgais gadījums, kad tas varētu nenotikt, ir tad, ja mums ir lielas aizdomas par to, ka nākamais solis jau varētu būt kriminālprocess. Tad jārīkojas operatīvi, citādi iespējams zaudēt pierādījumus. Šajā ziņā uzņēmumi netiek šķiroti pēc to lieluma. Pirms audita mēs vienmēr runājam ar klientu, izstāstām, kāpēc esam tik tālu nonākuši, kādu riska informā- ciju saskatām, un dodam iespēju līdz audita uzsākšanai uzņēmumam labot situāciju, mainīt uzvedību. Mūsu mērķis nav veikt uzrēķinus, lai kādi mīti uzņēmumu vidū būtu izplatīti. Tikai tad, ja uzņēmums nav gatavs atzīt savas kļūdas un mainīt uzvedību, seko audits. Lielo uzņēmumu gadījumā reizēm ir si- tuācijas, kad starp simtiem vai pat tūkstošiem darījumu partneru ir trāpījušies viens vai divi šaubīgie. Var saprast, ka nav iespējams iz- vērtēt pilnīgi visus partnerus, tāpēc mēs šādās situācijās informējam nodokļu maksātāju, pasakām priek- šā, kam jāpievērš uzmanība. Nupat Saeima ir apstiprinājusi budžeta li- kumu paketi, kurā ir iekļauti arī gro- zījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas mums ļaus šo riska informāciju nodokļu maksātājiem sniegt krietni plašāk nekā līdz šim. Kas īsti mainīsies, jo patlaban arī VID brīdina uzņēmumus, ja konstatē, ka tie sadarbojas ar šaubīgiem darījumu partneriem! Atšķirība būs tā, ka turpmāk va- rēsim daudz konkrētāk informēt par to, ko tieši esam konstatējuši. Likums diezgan stingri nosaka, ka mēs nedrīkstam vienam nodokļu maksātājam izpaust informāciju par citu nodokļu maksātāju. Lai nepār- kāptu šo likuma prasību, rakstot brīdinājuma vēstules, centāmies balstīties uz informāciju, kas ir pub- liski pieejama. Tagad mēs varēsim dalīties arī ar to informāciju, kas ir mūsu pašu iegūta, publiski nav pieejama un liecina par konkrētiem riska faktoriem. Var saprast, ka nav iespējams izvērtēt pilnīgi visus partnerus, tāpēc mēs šādās situācijās informējam šo nodokļu maksātāju, pasakām priekšā, kam jāpievērš uzmanība.8 NUMUR A INTERV IJA Nr . 12 (456) 2019. gada decembris Cik daudzos gadījumos pēc audzinošajām pārrunām uzņēmumi maina savu rīcību un izvairās no audita? Cik lielas papildu naudas summas šādā veidā ieplūdušas valsts budžetā? Šā gada desmit mēnešos pēc lē- muma saņemšanas par audita uzsākšanu līdz tā uzsākšanai 43 juridiskās personas pašas veica precizējumus nodokļu deklarācijās par kopējo summu 911 000 eiro apmērā. Pagājušajā gadā tās bija 15 juridiskās personas par summu 369 000 eiro. Vai VID darbā un efektīvākā nodokļu iekasēšanā no PVN jomas palīdzētu vispārējā reversā PVN sistēmas ieviešana? Vispārējais reversais PVN ir kā tāds «vienradzis», par kuru runājam mēs, runā uzņēmēji, bet ir skaidrs, ka ne- varam gaidīt, ka tas tiks ieviests rīt vai parīt. PVN sistēma ir pietieka- mi sarežģīta, un gan vienam, gan otram variantam ir savas blaknes. Piemēram, saistībā ar uzņēmēja rī- cībā mēneša ietvaros esošajiem ap- grozāmajiem līdzekļiem, kas mēdz atšķirties pa dažādiem uzņēmēj- darbības veidiem. Ir situācijas, kad reversais PVN nostrādā labi, un ir situācijas, kad tas darbojas tikai da- ļēji. Vairākas Eiropas valstis ir atse- višķās jomās ieviesušas kompromisa risinājumu — dalīto maksājumu. Arī Valsts ieņēmumu dienestā domājam par to — kolēģi Nodokļu pārvaldē apzina to valstu pieredzi, kas izvēlē- jušās šādu risinājumu. Gatavojamies arī situācijai pēc 1. janvāra, kad re- versais PVN tiks atcelts vairākās no- zarēs, kas līdz reversā PVN ieviešanai bija augsta riska nozares. Nodokļu audits ir «smagākā», bet ne tuvu ne vienīgā nodokļu kontroles metode. Kādas ir pārējās, ar ko tās atšķiras? Pirmā un visvienkāršākā pārbau- de ir datu ticamības novērtējums. Īpaši aktuāli tas ir attiecībā uz PVN deklarācijām gadījumos, kad no- dokļu maksātāji ir pieprasījuši PVN atmaksu. Datu ticamības novērtē- juma ietvaros nodokļu inspektori uzdod nodokļu maksātājam jau- tājumus, ja deklarācija nesniedz pilnīgu skaidrību. Deklarācijai nav jāpievieno dokumenti, kas pamato pašu darījumu, un, ja no deklarā- cijas nerodas pilnīga pārliecība par to, kas īsti ir iegādāts vai kāds pakalpojums ir saņemts un kā tas tiks tālāk izmantots saimnieciskajā darbībā, mēs uzdodam precizējo- šus jautājumus. Nopietnākas pār- baudes metodes ir apsekošana un novērošana. Dodamies klātienē pār- liecināties par noteiktiem uzņēmu- ma darbības aspektiem. Piemēram, apsekošanā pārbaudām, vai tiešām ir iegādāta tāda prece vai pamat- līdzeklis, ko uzņēmums norādījis. Savukārt novērošanu praktizējam gadījumos, kad no mūsu rīcībā eso- šās informācijas rodas priekšstats, ka darījumi, kurus uzņēmējs dekla- rē, nenotiek tādā veidā, kā norādī- ti, vai arī ka daļa darījumu vispār netiek deklarēti. Pats zināmākais piemērs ir sabiedriskā ēdināšana — publiski diezgan skaļi izskanē- jis tas, ka pagājušajā gadā veicām virkni novērošanu, sēžot kafejnīcā vai restorānā un fiksējot, cik dienas gaitā ienāk klientu un cik samaksā par pakalpojumu, ko saņem. Šo novērošanu veicat inkognito, vai uzņēmējs zina, ka jūs tur esat? Uzņēmējs zina, ka mēs tur esam. Novērošana ir salīdzinoši jauns no- dokļu kontroles veids, kas ir regla- mentēts likumā «Par nodokļiem un nodevām», kur ir noteikts, kā tas jāveic. Inkognito mēs veicam kon- trolpirkumus — ierodamies veikalā vai servisā un mēģinām šo preci vai pakalpojumu iegādāties. Ja novērošanas rezultātā konstatējat, ka ieņēmumi ir netipiski pieauguši salīdzinājumā ar vidējiem, vai tas ir pietiekams pierādījums ienākumu slēpšanai, kas var izturēt tiesas pārbaudi? Varbūt tā ir bijusi vienkārši veiksmīgāka diena – saulains laiks, svētki... Foto: Aivars Sili ņšNUMUR A INTERV IJA 9 Nr . 12 (456) 2019. gada decembris Svarīgākais ir spēt pamatot, vai dati, ko iegūstam, ir salīdzināmi un izmantojami aprēķinu veikšanai, attiecinot tos arī uz citām dienām. Mums jābūt patiešām gudriem un zinošiem un jāspēj šos secinā- jumus un pieņēmumus pamatot. Uzņēmumu apgrozījums tiešām var atšķirties atkarībā no virknes apstākļu, mums jāspēj to visu ņemt vērā un izdarīt adekvātus secināju- mus, jo tiesā tas tiešām tiek pār- baudīts — vai ir pamatoti vienas vai dažu dienu novērojumus attiecināt uz visu periodu. Šādi tiesiski strīdi ir bijuši? Jā! Kam par labu tie biežāk tiek izšķirti? Šādu lietu nav daudz, bet lielā- koties tās ir mums par labu. Ir arī precedenti, kad mums nākas atzīt, ka neesam ņēmuši vērā visus aspek- tus, kas ir raksturojuši šī uzņēmuma darbību konkrētā laika periodā. Kā uz novērošanā gūtās informācijas pamata tiek aprēķināts nodokļu maksājumu apmērs? Uz cik ilgu laika periodu jūs ekstrapolējat par šīm dienām gūtos datus? Uz gada periodu. Taču arī šajā situ- ācijā uzņēmējam ir iespēja, zinot, ka notiek novērošana, un zinot, kā- das būs sekas, pašam labot iesnieg- tās nodokļu deklarācijas un samak- sāt nesamaksāto nodokļu apjomu. Aprēķinu veicam tikai gadījumā, ja uzņēmums cer, ka izspruks sveikā un pats nelabo deklarācijas. Kāda uzņēmumam ir motivācija proaktīvi pašam izlabot deklarācijas? Vai tad ir mazāka soda nauda? Skaidrs, ka uzņēmējam ir jāsaprot, kā viņš tiks galā ar pēkšņo, negaidīto papildu nodokļu slogu. Visticamāk, vienā dienā nebūs iespējams sa- maksāt to, kas nav ticis deklarēts gadu. Ja uzņēmējs pats atzīst kļū- du un labo savas deklarācijas, tad viņam būs daudz vieglāk vienoties ar mums par iespēju saņemt termi- ņa pagarinājumu. Taču, ja mums būs bijis jātērē resursi uzrēķina veikšanai, mēs uzņēmēja vēlmi vienoties par nomaksu vērtēsim jau krietni kritis- kāk — vēlēsimies patiešām pārlie- cināties, ka tas nav iecerēts tikai kā laika novilcināšanas veids. Kādi vēl nodokļu kontroles veidi ir VID rīcībā? Tematiskā pārbaude ir nopietns pārbaudes veids, kur VID darbinieki uzņēmumā pārbauda virkni aspek- tu, lai izdarītu secinājumus par to, kādā kārtībā ir uzņēmuma grāmat- vedība, vai nav notikusi izvairīšanās no nodokļiem. Arī tematiskās pār- baudes laikā mēs informējam uzņē- mēju par to, ko esam konstatējuši, un pārbaudes laikā uzņēmējs var la- bot šīs kļūdas. Ja tas tiek darīts, tad tematiskā pārbaude noslēdzas bez negatīvām sekām. Uzņēmējs saņem informatīvu vēstuli, kurā aprakstām to, ko tematiskajā pārbaudē atklā- jām un kādas rekomendācijas snie- dzam. Savukārt, ja pārbaudes laikā uzņēmējs nevēlas veikt labojumus, tad jārēķinās vai nu ar administra- tīvo sodu, vai arī uzņēmums tiks virzīts uz auditu. Kā tiek izvēlēts, kurš nodokļu kontroles veids kuram uzņēmumam ir piemērotākais? Vai parasti tiek sākts ar vieglākajiem un tad nepieciešamības gadījumā pa «trepi» uz augšu? Metodes tiek piemeklētas atkarībā no riskiem, kas konstatēti saistībā ar konkrēto nodokļu maksātāju. Mēs vērtējam, ar kuru kontroles metodi vislabāk būs iespējams sasniegt mērķi — uzņēmuma uz- vedības maiņu. Nav tā, ka visos gadījumos tiks izieta visa «trepe». Ir situācijas, kurās ir pilnīgi skaidrs, ka uzreiz jāsāk ar auditu. Savukārt, ja ir runa par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju ar pārmaksu, tad te pārbaudes sāksies ar datu ti- camības novērtējumu, un tad, atka- rībā no apstākļiem, var tikt izvēlētas nākamās metodes — apsekošana, novērošana utt. Kas uzņēmējam būtu jāievēro brīdī, kad notiek nodokļu pārbaudes? Kādi ir nesadarbošanās veidi, būtiskākās kļūdas, kas uzņēmējam nāk par sliktu? Pats svarīgākais ir sadarboties. Ja mēs lūdzam dokumentus, tad, jo ātrāk un operatīvāk tie tiks sniegti, jo vienkāršāk un ātrāk šī pārbaude beigsies. Situācijās, kad uzņēmēji vienu pēc otra sāk prasīt termiņu pagarinājumus dokumentu iesnieg- šanai, sāk šos dokumentus iesniegt mazās partijās — pa vienam, di- viem, mums rodas priekšstats, ka notiek laika vilcināšana, ka uzņēmu- mam nemaz nav šo dokumentu, ka viņi tiek steigā radīti. Ja mēs esam paprasījuši dokumentus, kuriem uz- ņēmuma grāmatvedībā ir jābūt, bet uzņēmējs mums tos nevar iesniegt mēnesi, divus vai trīs, nekas labs aiz tā nevar slēpties. Ko nozīmē «reālā laika princips» audita procesā? Savulaik saņēmām daudz pārmetu- mu par tiem auditiem, ko veicām par trīs gadu periodu, kas rezultējās ar lielu uzrēķinu, bet uzņēmums pa to laiku jau sen bija pārtraucis dar- bību. Reālā laika pārbaudes prin- cips ir ieviests nesen. Tas nozīmē, ka mēs pārbaudām salīdzinoši īsu laika periodu — ap pusgadu, ja vien neredzam apstākļus, kas liecina, ka būtu jāpārbauda trīs gadu periods. Turklāt audita laikā vienlaikus seko- jam līdzi, kas tobrīd notiek ar uzņē- mumu. Ja uzņēmums turpina darīt aizdomīgas lietas, turpina meklēt jaunus, šaubīgus darījumu partne- rus, tad mums ir jāpieņem skarbi lēmumi par to, ko ar uzņēmumu tā- lāk darīt. Ja kādreiz bija iespējams, ka vienam uzņēmumam laika gaitā sakrājas trīs, četri vai vairāk auditi, tad šādā veidā mēs vairs nevēlētos strādāt. Vai nu mēs panākam uz- ņēmuma uzvedības maiņu, vai arī tam uzņēmējdarbības vide jāpamet. VID rokās tagad ir labs instruments, lai nepieļautu uzņēmuma «iztīrīšanu» audita laikā, – izpildes nodrošinājums. Sadarbība ar Uzņēmumu reģistru audita laikā darbojas jau vairākus gadus, bet 2018. gadā stājies spēkā regulējums, kas dod iespēju piemē- rot visus prasības nodrošināšanas līdzekļus jau audita plānošanas lai- kā. Respektīvi, ja mēs esam savākuši pietiekamu riska informāciju vai te- matiskajā pārbaudē esam konsta- tējuši izvairīšanos no nodokļu no- maksas, mēs, vēl neuzsākot auditu, varam piemērot prasības nodroši- nāšanas līdzekļus. Tas var būt aiz- liegums veikt izmaiņas Uzņēmumu reģistrā, Ceļu Satiksmes drošības direkcijas reģistrā (veikt automašī- nu pārreģistrāciju), Zemesgrāmatā, tas var būt arī rīkojums darījumu partneriem, aizliedzot veikt maksā- jumus šim uzņēmumam, tas var būt arī kontu arests. Uzņēmumam šajā situācijā ir iespēja nākt un piedāvāt mums cita veida nodrošinājumu, galvenais, lai būtu segta iespēja ie- kasēt nodokļu maksājumus. Mēs vērtējam, ar kuru kontroles metodi vislabāk būs iespējams sasniegt mērķi – uzņēmuma uzvedības maiņu.Next >