Nr. 3 (459) 2020. GADA MARTS10,00 EURGRĀMATVEDĪBA N O D OKĻI FINANSES Lietotu transportlīdzekļu PVN uzskaites īpatnības AĻONA IRMEJA VAI ŠOGAD MAINĪSIES VIDĒJĀS IZPEĻŅAS APRĒĶINS? ATBILDĪGS UN RADOŠS DARBS PUSGADSIMTA GARUMĀ GRĀMATVEDĪBAS «JUMTA» LIKUMA JAUNAIS LIKUMPROJEKTS ZEMNIEKU SAIMNIECĪBAS STATUSA MAIŅA NO UIN UZ IIN BIEŽĀKĀS KĻŪDAS, KAS TIEK PIEĻAUTAS, IESNIEDZOT GADA PĀRSKATUS UN UIN DEKLARĀCIJAS GAIDĀMĀS TENDENCES NODOKĻU UN KOMERCDARBĪBAS TIESISKAJĀ REGULĒJUMĀ GADI 2000–2020MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Gribot negribot jādzīvo ilgāk Tā ir realitāte, ar kuru jārēķinās, vismaz Eiropā noteikti. Tiek piedā- vāti vismaz trīs varianti: celt pensio- nēšanās vecumu, palielināt sociālās iemaksas vai samazināt izmaksāja- mās pensijas. Šoreiz neanalizēšu ie- meslus, tik un tā no tādas analīzes nekas nemainīsies. Arī nabaga vecie ļaudis nekādi nevar ietekmēt situāciju (priekšlaicīgi). Mēs zinām, ka valsts mēģina at- balstīt jaunās ģimenes. Patlaban, iz- strādājot jauno nodokļu reformu (kri- tizētās vietā), piedāvāti dažādi varianti, kas palielina pabalstus par katru nāka- mo bērnu (vienlaikus saskaitot, kādu robu budžetā atstās viena vai otra summa). Droši vien, ja pabalsti tiks pa- lielināti, neviens no tiem neatteiksies, bet cik «ūdens aiztecēs», kamēr tas sī- kumiņš izaugs, izmācīsies un, nedod Dievs, neaizmuks prom. Ne jau tikai ar naudas trūkumu saistīta zema dzimstī- ba un laimes meklēšana tālumā. Kad «būtiski atbalstāmā paaudze» kļūs vecāka un domāt spējīga, tā uz- zinās par vienu gana interesantu ap- rēķinu, kas pastāv mūsu sabiedrībā un sagaidāms, pienākot pensionēšanās brīdim. Tam ir oficiāls nosaukums: plā- notie vecuma pensijas izmaksas laik- posmi (pro gnozējamais mūža ilgums). Minētos laikposmus piemēro, lai dzīves laikā uzkrāto pensijas kapitālu (gan esošajiem, gan potenciālajiem pensionāriem) sadalītu proporcionāli atlikušajam dzīves periodam (tādējā- di nosakot mēneša pensijas summu). Ņemot par piemēru konkrētas perso- nas datus, redzam, ka pensija piešķir- ta 61 gada vecumā: 2007. gadā — mūža ilgums 19,09 g., tātad prognozēts, ka dzīvos līdz 80,09 gadiem un katru mēnesi šajā laikā saņems attiecīgu summu. Likumā ir paredzēts: ja pensionārs turpina strādāt (pēc būtības — tur- pina veikt sociālās iemaksas), tad reizi gadā drīkst lūgt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru veikt pensi- jas pārrēķinu. Tam nepieciešams vien iesniegt veidlapu, jo visi dati ir aģen- tūras rīcībā. Un te pensionārs sastapsies ar savdabīgu matemātiku. Veicot kārtējo pārrēķinu pēc 10 un 12 gadiem (kļūstot vecākam par 10 vai 12 gadiem), situācija mainās: 2017. gadā — mūža ilgums 12,99 g., tātad būs jādzīvo līdz 83,99 (71 + 12,99)! 2019. gadā — mūža ilgums 11,88 g., jādzīvo līdz 84,88 (73 + 11,88)! Ja pensionāram nav mērķa no- pelnīto pensiju atstāt kopējā katlā (pensijas pirmā līmeņa solidaritātes princips un tā nav mantojama), tad gribot negribot jācenšas dzīvot vis- maz līdz 85 gadiem. Patlaban dati liecina par ko citu: vīriešu vidējais dzīves ilgums ir ap 70 gadu, sievietēm — tuvu 80 gadiem. Paradokss ir tajā, ka, strādājot 90 gadu vecumā un vēloties pārrēķināt pensiju, mūža ilgums tik un tā būs ap trim gadiem. Bet ir arī divas patīkamas ziņas: ik gadu oktobrī pensijas tiek indeksētas. Sākot ar 2019. gadu, indeksācija ir atkarīga no darba (apdrošināšanas) stāža, kā arī pensijas neapliekamais minimums tomēr arī tiek palielināts. Bet vai tas viss spēs noturēt iedzī- votājus Dzimtenē? I E V A DK OME N T Ā R S NR. 3 (459) 2020. GADA MARTS Arvien biežāk presē parādās raksti par sabiedrības novecošanu, par to, ka jauno (darbspējīgo) personu kļūst mazāk, bet vecākā paaudze dzīvo ilgāk. Žurnāls par grāmatvedību, likumdošanu un finansēm. Iznāk reizi mēnesī Nr. 3 (459) 2020. GADA MARTS REDA K C IJA Galvenā redaktore Maija Grebenko Literārā redaktore Rita Cielēna Maketētājs Arvis Villa Fotogrāfs Aivars Siliņš REK L Ā M A S N O DA Ļ A Tālrunis 67606110 E–pasts: reklama@lid.lv BILANCE internetā www.bilance.lid.lv REDA K C IJA S A D RE SE Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110 Fakss 67606115 E–pasts: bilance@lid.lv Izdevējs SIA Lietišķās informācijas dienests ISSN 1407–5709 LR UR reģistrācijas nr. 000702395 @zurnalsBILANCE © SIA Lietišķās informācijas dienests, 2020 Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju. Citēšanas gadījumā atsauce uz žurnālu BILANCE obligāta. Par faktu materiālu savos rakstos ārštata autori atbild paši. Par reklāmu saturu redakcija neatbild. Iespiests SIA IBC Print Baltic tipogrāfijā. F oto: Aivars Siliņš, © Hyejin Kang – stock.adobe.comSA T U RS NR. 3 (459) 2020. GADA MARTS NUMUR A I N T E R V I J A Atbildīgs un radošs darbs pusgadsimta garumā Ikars Kubliņš intervē titula Par mūža ieguldījumu ieguvēju Silviju Budi, Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras galveno grāmatvedi NUMUR A T Ē M A Biežākās kļūdas, kas tiek pieļautas, iesniedzot gada pārskatus un UIN deklarācijas Dina Kucina, Inita Ābele, Līga Malteniece GR Ā M A T V E DĪ B A Lietotu transportlīdzekļu PVN uzskaites īpatnības Aļona Irmeja Grāmatvedības «jumta» likuma jaunais likumprojekts – apzinātas un neapzinātas sekas Svetlana Šemele–Baikova Mums būs kvalitatīvs likums Arta Priede Vai šogad mainīsies vidējās izpeļņas aprēķins? Maija Grebenko NODOK Ļ I Spēkā stājušies grozījumi UIN likumā Aija Lasmane, Elza Gusāre Galvenās šogad gaidāmās tendences nodokļu un komercdarbības tiesiskā regulējuma jomā Ikars Kubliņš Zemnieku saimniecības statusa maiņa no UIN uz IIN Linda Puriņa FI N A NSE S Operatīvā, finanšu un kombinētās sviras – instrumenti uzņēmumu darbības efektivitātes paaugstināšanai Terēza Korsaka Apliecinājums par budžeta iestādes gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu (turpinājums) Laila Kelmere AT B I L D E S U Z J A U T Ā J U M I E M Kā turpmāk aprēķinās un izmaksās bezdarbnieka pabalstu? Bezalgas atvaļinājums Ja aprēķina periods ir īsāks par sešiem kalendāra mēnešiem Par papildatvaļinājumu Atlaišanas iemesls neatbilst faktiskajam iemeslam Vai pārtraukums ir jāapmaksā? Maija Grebenko, Anda Ziemele « B I L AN C E S AK AD Ē M I J A» P I E D Ā V Ā Semināri un kursi martā 4 10 14 28 38 44 48 18 21 22 30 34 42 6Lasiet jaunajā marta numurā Izdevīgāk abonēt Bilances Zelta Komplektā! www.lid.lv/zurnali Par abonēšanu jautājiet Klientu servisā: tālrunis 67606110 vai e-pasts lid@lid.lv @JuridiskiPadomi juridiskie.padomi www.juridiskiepadomi.lv NUMURA INTERVIJA Ekonomisko noziegumu izmeklētājam vienmēr jābūt tonusā Saruna ar INESI GISI, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) 1. nodaļas priekšnieci JURISTA PADOMS Nodokļu maksātāja līdzdarbības pienākums VID audita ietvaros LAURA VILKA, zvērināta advokāte, ZAB Deloitte Legal Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība Latvijā INGA BITE, Mg.iur., sadarbībā ar ZAB O. Cers un J. Jurkāns Vienkāršais vekselis kā parādsaistību piespiedu izpildes instruments ALEKSANDRS KOGUCS, ZAB Skrastiņš un Dzenis vecākais jurists Šogad svarīgākās komerctiesību aktualitātes IKARS KUBLIŅŠ, portāla Bilance PLZ redaktors Atlīdzības aspekti un attaisnota prombūtne darbiniekam – zemessargam vai rezerves karavīram. I daļa IVETA ZELČA, zvērināta advokāte Kā izlīdzināt bilances jeb Laiks atgriezt PVN INESE ĻAHOVIČA, Rīgas šķīrējtiesas goda tiesnese JAUNS LIKUMS Privātajiem pensiju fondiem būs jāsniedz vairāk informācijas Spēkā jauns Privāto pensiju fonda likums Diskutē par Administratīvās atbildības likumu MARTA KIVE, Biznesa augstskolas Turība attīstības direktore TIESU PRAKSE Senāta 2019. gada spriedumos izteiktās atziņas KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, darba tiesību eksperts 20 20. G A D A M A RTS 3Nr. (81)Profesijas mīlestība, nemitīga vēlme mācīties, mērķis vienmēr sasniegt iespējami labāku rezultātu, spēja uzņemties iniciatīvu tad, kad nav priekšrakstu, kā rīkoties, — tie ir tikai daži no Silvijas Budes, Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras galvenās grāmatvedes, raksturojumiem. Viņa par savu 52 gadus ilgo darba mūžu gan saka vienkārši: «Es tikai darīju sirdij tuvu darbu.» Ar to ir izrādījies pietiekami, lai žurnāla Bilance konkursā «Gada grāmatvedis 2019» Silvija Bude tiktu godināta kā labākā kategorijā «Par mūža ieguldījumu». Atbildīgs un radošs darbs pusgadsimta garumā N U M U R A I N TE R V IJA 6 NR. 3 (459) 2020. GADA MARTSŽurnāla Bilance konferencē, saņemot balvu «Par mūža ieguldījumu», jūs sacījāt: «Līdz pat šodienai nezināju, ka vadība mani izvirzījusi balvas saņemšanai.» Tātad jūs ne tikai nezinājāt, ka esat apbalvota, bet pat ne to, ka izvirzīta, un tas līdz pēdējam brīdim jums tika taupīts kā pārsteigums? Kurā brīdī īsti uzzinājāt, ka esat saņēmusi balvu? Tobrīd, kad pēc konferences lietišķās daļas gatavojos doties prom. Vadītāja teica: «Nē, vēl nevar iet prom!» Atklāti sakot, man gan nepatīk šādi pārsteigumi, pēkšņi pavērsieni. Labāk to iepriekš zināt, sagatavoties. Arī kopumā aizvien turpinu domāt — vai vispār vajadzēja mani izvirzīt šim apbalvojumam? Tajā, ka esmu no- strādājusi šeit vairāk nekā piecdesmit gadus, nesaska- tu neko īpašu. Es gluži vienkārši strādāju pēc labākās sirdsapziņas, jo grāmatveža profesija man ir ļoti tuva. Tomēr uz skatuves jūs arī sacījāt, ka jūtat šo balvu kā atzinību par savu darbu... Ja nu reiz esmu izvirzīta un apbalvota, tad to pieņemu. Acīmredzot vadība ir manu darbu novērtējusi. Savu darbu mēs veicam labi — darbinieki strādā ļoti atbil- dīgi. Citādi šeit nemaz nevarētu, jo mēs operējam ar ļoti lieliem skaitļiem. Ir labi, ka nav liela kadru mainība un uz darbiniekiem var paļauties. Šeit var strādāt tie, kuri mīl savu profesiju. Var jau būt, ka tad, ja darbs būtu bijis vienmuļš, nebūtu radošs, manis te nebūtu. Es pēc horoskopa esmu Auns — un Auni ir līderi, kas var uzņemties un darīt daudz. Kas radīja interesi par grāmatveža profesiju, un kā nonācāt grāmatvedības nozarē? Mana pirmā profesija bija saistīta ar pavisam ko citu, un sākumā man nebija domas kļūt par grāmatvedi. Biju pabeigusi tehnikumu un ieguvusi konditora diplomu, strādāju «Piena restorānā», kas atradās tur, kur pēc tam uzcēla viesnīcas «Latvija» augstceltni. Kad «Piena restorānu» slēdza, man steidzami nācās meklēt jau- nu darbavietu, jo negribēju, ka pārtrūkst darba stāžs. Uz šejieni atnācu, atsaucoties uz sludinājumu, jo te bija vairākas brīvas darba vietas. Es pat nemērķēju uz grāmatvedes, bet gan uz sekretāres amatu. Taču, tā kā bija vajadzīgs arī grāmatvedis, man piedāvāja šo darbu, un es neatteicos. Kaut ko par profesiju jau zi- nāju, jo arī mans tēvs lielu daļu savas dzīves nostrādāja par grāmatvedi un biju viņam palīdzējusi rēķināt algas, palīdzējusi mammai savest kārtībā atskaites. Tomēr ofi- ciālas pieredzes grāmatvedībā man nebija, tāpēc pēc pieņemšanas darbā vadība mani norīkoja mācīties. Devos uz Statistikas pārvaldes Mācību kombinātu, tur divu gadu laikā apguvu grāmatveža profesiju, iegūstot tiesības strādāt galvenā grāmatveža postenī. Darbs sā- kumā nebija saistīts gluži ar grāmatvedību, bet gan ar pensiju izmaksas dokumentiem — izmaksu atskaitēm, informācijas pārbaudi, nosūtīšanu, izmaksājumiem... Iepriekšējai galvenajai grāmatvedei bija radies labs ie- spaids par mani, un tad, kad viņa devās projām no darba, piedāvāja man ieņemt vecākā grāmatveža vietu. Kas palicis atmiņā kā spilgtākais no jūsu grāmatveža darba pieredzes toreiz, padomju laikos? Kā atšķīrās ārējās (valsts) prasības un pašam grāmatvedim nepieciešamās prasmes no šodienas? Sociālā ministrija 1970. gadā pieņēma lēmumu cen- tralizēt pensiju izmaksu un veidot galveno iestādi — Skaitļošanas centru — manas tagadējās darbavietas adresē. Es tiku uzaicināta piedalīties šī centra izveidoša- nā, uzņemoties vadīt grāmatvedību. 1972. gadā sākām pievienot citas republikas nodaļas, jo līdz tam pensiju izmaksa valstī bija organizēta katras rajona izpildkomi- tejas nodaļā atsevišķi, bet bilances par pensiju izmaksu sniedzām ministrijai. Redzēju, kā ministrijas galvenajai grāmatvedei priekšā saliktas visas saņemtās bilances, no kurām jāveido kopbilance. Tas bija ļoti sarežģīti, jo toreiz nebija pat kalkulatoru — skaitījām ar skaitāma- jiem kauliņiem, bija arī ar roku darbināma skaitļojamā mašīna «Felikss». Visa grāmatvedība bija manuāla — atskaites, virsgrāmatas... Lai padarītu procesu efektīvā- ku, sāka domāt par pensiju izmaksas automatizāciju. Tika pieaicināti speciālisti, iepirktas iekārtas. Tās bija liela izmēra skaitļojamās mašīnas, kur informācija tika ierakstīta magnētiskajās lentēs, šim nolūkam pat bija aprīkota īpaša telpa. Toreiz šāda pensiju izmaksas au- tomatizācija nekur citur Padomju Savienībā vēl nebija izveidota, tāpēc pie mums brauca no citām republikām apgūt pieredzi. Grāmatvedības uzskaitē septiņdesmita- jos un astoņdesmitajos gados nebija nekādu grāmatve- dības normatīvo dokumentu — ne likuma par grāmat- vedību, ne arī metodisko norādījumu. Toreiz vadījāmies tikai pēc 1974. gada «Instrukcijas par grāmatvedību PSRS valsts budžeta iestādēs un organizācijās», ko bija izdevusi Latvijas PSR Finanšu ministrija. Pirmo Grāmatvedības likumu pieņēma tikai 1993. gadā. No vienas puses, normatīvā regulējuma trūkums liedz skaidras vadlīnijas, kā rīkoties, no otras — pārbaudītājiem atkal ir maz iespēju piekasīties, ka kaut kas izdarīts nepareizi, jo nav jau normatīvu, ko pārkāpt... Jā, taču, piemēram, septiņdesmitajos un astoņdes- mitajos gados pārbaudes veica ministrijas revidenti, kas kontrolēja pašu pensiju piešķiršanas un izmaksu uzskaiti — tieši uz to bija galvenais akcents, nevis uz administratīvo uzskaiti. Kopumā reformas un jaunus iz- aicinājumus man nācies piedzīvot bieži. No 1998. gada aģentūra darbību uzsāka jaunā statusā kā bezpeļņas organizācija, valsts akciju sabiedrība, kas lika apgūt jaunas grāmatvedības uzskaites prasības un nianses. Finanšu pārskatus sagatavojām saskaņā ar Valsts kases normatīvajiem dokumentiem. 1998. gadā ar Pasaules Bankas daļēju finansējumu sākām ieviest jaunu grā- matvedības programmatūru. Pirms tam izmantojām grāmatvedības programmu «Bilance», taču tā aptvēra 7 Tikai no savas pieredzes vien nevar strādāt — ar to ir par maz. Šodien informācijas ir ļoti daudz — jābūt tikai vēlmei izglītoties, interesēties par grāmatvedību. F oto: Aivars Siliņšpārāk maz funkciju — sociālās apdrošināšanas un valsts pamatbudžeta pakalpojumu uzskaite bija iekļauta tikai daļēji. Jaunā programma pilnībā atviegloja darbu, arī uzskaiti nodrošināja pavisam citā kvalitātē. Par jūsu pašreizējā darba specifi ku... Jūsu vadītāja Inta Podmoskovnaja «Gada grāmatveža» apbalvošanas ceremonijā sacīja, ka grāmatvedības uzskaite VSAA ir ļoti specifi ska un sarežģīta, jo nekur citur nav četru speciālo budžetu un valsts pamatbudžeta uzskaites. Kas jāņem vērā un jāzina, veicot šādu uzskaiti, un kā jūs šos paņēmienus laika gaitā «atkodāt»? Grāmatvedības uzskaite šeit tiešām ir ļoti specifiska. Administratīvā uzskaite ir nošķirta no speciālo budže- tu un valsts pamatbudžeta uzskaites. Teorētiskās zinā- šanas, lietojot tās praksē, apgūstam pēc Valsts kases normatīvajiem metodiskajiem dokumentiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem, cik tie attiecas uz bu- džetu uzskaiti. Kontu plāna uzskaitē iekļauti pamatbu- džetu asignējumu un speciālā budžeta ieņēmumu un sociālo pakalpojumu — pensiju, dažādu pabalstu izde- vumu un norēķinu konti. Turklāt izmaksas tiek veiktas gan no speciālā apdrošināšanas budžeta, kas veidojas no darba devēju obligātajām un citām sociālajām ie- maksām, gan no valsts budžeta. Šie līdzekļi vispirms tiek saņemti Valsts kases kontos, kas tos tālāk novirza uz mūsu kontiem. Visu šo naudas plūsmu atspoguļo- šanu uzskaitē var apgūt tikai šeit uz vietas. Kā jūs redzat no «iekšpuses» — vai ir pamats bieži dzirdamajām bažām par sociālās apdrošināšanas nozares ilgtspēju, demogrāfi sko struktūru, kur vecāku cilvēku, pensionāru skaits pieaug, bet darbaspējīgo skaits, kuri veic iemaksas, samazinās? Vai varam paļauties, ka vecumdienās būs kaut cik normāla pensija? Tomēr sociālās apdrošināšanas iemaksas nesamazinās, gluži pretēji — ar katru gadu pieaug. Naudas līdzekļu atlikums palielinās, speciālā budžeta brīvos līdzekļus esam ieguldījuši arī termiņnoguldījumos. Sociālās ap- drošināšanas sistēma nav apdraudēta, nebūs tā, ka visi līdzekļi tiks iztērēti un nākotnē nebūs līdzekļu pensiju izmaksai. Jaunajai paaudzei (domāju, ka daudziem) nav pārliecības, ka, sasniedzot pensijas vecumu, pietiks naudas. Nevajag domāt tik pesimistiski. Daudziem — arī cilvēkiem ar Latvijas mērogā vidējiem ienākumiem — pamatīgu vilšanos rada prognozētā pensijas summa, ko var apskatīties Latvija.lv portālā... Ja strādā par mazu algu, turklāt, ja daļu saņem aploksnē, tad kāda gan var būt pensija? Reizēm ir jautājums, vai darba devējs nomaksā visas sociālās iemaksas. Ja darba stāžs nebūs vismaz 30 gadu — tad arī pensija nebūs pā- rāk liela, un, lai saņemtu kaut vai minimālo pensiju, tagad jābūt 15 gadu darba stāžam. Piemēram, es visu mūžu esmu strādājusi valsts darbā, darba devējam maksājot par mani sociālās iemaksas, un pensiju saņemu pēc nopelnītā. Kā skatāties uz neseno Igaunijas soli, otro pensiju līmeni padarot brīvprātīgu un ļaujot visiem brīvi izvēlēties, ko iesākt ar līdz šim uzkrātajiem līdzekļiem? Runājot par otrā pensiju līmeņa efektivitāti, daudz kas atkarīgs no tā, kur tiek ieguldīts šis kapitāls no līdzekļu pārvaldītāju puses, kāds ir ieguldījumu plāns. Ja nebūtu šīs iemaksas otrajā līmenī, tad nauda paliktu pirmajā līmenī, tur būtu lielāks uzkrājums un būtu iespējams veikt lielāku jau pašreizējo pensiju indeksāciju. Otrais pensiju līmenis sāka darboties no 2001. gada, tas tika ieviests ar vietējo un zviedru konsultantu palīdzību. Jūs tiekat raksturota kā cilvēks ar «teicamu iniciatīvu problēmsituāciju risināšanā», arī situācijās, kad nav noteiktas vienotas prasības nozares ietvaros. Kā rīkojaties gadījumā, kad īsti nekur nav defi nēts, kā būtu pareizi? Citi grāmatveži zvana Valsts ieņēmumu dienestam, bet jums nākas uzņemties iniciatīvu un izgudrot pašai savus risinājumus? Es gan atturos pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, bal- stoties tikai uz savu izpratni. Vienmēr esmu meklējusi padomdevējus, ar kuriem konsultēties, piemēram, mi- nistrijā, Valsts kasē. Tad, kad šeit bija uzņēmējdarbības forma, mēs iesniedzām pārskatus Valsts ieņēmumu dienestam un šos pārskatus revidēja ārējie auditori — starptautiskās kompānijas. Tāda bija prasība, jo mūsu grāmatvedības programma bija iepirkta par Pasaules Bankas naudu. Es daudz mācījos no starptautiskajiem auditoriem, jo viņi ne tikai revidēja, bet arī konsultēja un palīdzēja sagatavot pārskatus. 1989. gadā, kad te būvēja jauno ēkas korpusu, man bija jāapgūst grāmat- vedības dokumentācija, kas saistīta ar kapitālo celtnie- cību. Pirms tam es neko nezināju par celtniecības iz- maksām, kā tās pareizi atspoguļot. Toreiz konsultējos ar PSRS Rūpniecības un celtniecības banku, kas kontro- lēja izmaksu tāmes un izmaksu dokumentāciju. Kādas galvenās iemaņas, spējas pieprasa grāmatveža profesija? Lai strādātu grāmatvedībā, tā ir jāsaprot. Tai nav ob- ligāti jābūt sirdslietai, bet tā ir jāizprot. Nevar tikai tehniski izpildīt to, ko kāds saka priekšā. Ja neizprot darījumu būtību, labāk par grāmatvedi nestrādāt. N U M U R A I N TE R V IJA 8 NR. 3 (459) 2020. GADA MARTSGrāmatvedim savā ziņā jābūt arī kā juristam — labi jāizprot likumi un to piemērošana praksē. Visbeidzot, lai nepieļautu kļūdas, grāmatveža darbā vienmēr ne- pieciešams pašam sevi pārbaudīt, nedrīkst vieglprātīgi paļauties uz principu — kā sanāks, tā sanāks. Šo gadu laikā jūs esot apmācījusi ne mazums jauno grāmatvežu, kas atnākuši uz darbu jūsu nodaļā. Vai spējat, paskatoties uz cilvēku un nedaudz parunājot ar viņu, noteikt, vai viņš varētu būt labs grāmatvedis? Es redzu un jūtu, kāda ir viņa attieksme pret darbu. Vai viņš vēlas saprast vai ne. Protams, ir jābūt apgū- tiem grāmatvedības teorētiskajiem pamatiem. Tikai no savas pieredzes vien nevar strādāt — ar to ir par maz. Šodien informācijas ir ļoti daudz — jābūt tikai vēlmei izglītoties, interesēties par grāmatvedību. Ja jums būtu jāizvēlas jauns kolēģis un būtu divi apmācāmi pretendenti — viens, kuram «deg acis», taču trūkst attapības, un otrs, kurš pret profesiju ir krietni vienaldzīgāks, taču intelektuāli spējīgāks, kuru jūs izvēlētos? Situācijas var būt dažādas, taču pirmais iespaids vien- mēr var izrādīties mānīgs. Reiz pieņēmām darbā cilvēku, kurš darba intervijā izrādīja lielu interesi un entuziasmu, taču vēlāk tas neattaisnojās — ikdienā viņam pazuda gan interese, gan arī izpratne par darbu. Iespējams, bija gaidījis ko citu. Man pašai savukārt bijusi pretēja piere- dze — tad, kad sešdesmitajos gados atnācu pieteikties šeit darbā, pieredzējusī grāmatvede bija spriedusi: «Nē, šito meiteni labāk neņemsim!» Viņa pati man pēc ga- diem, kad jau bijām labas kolēģes, to izstāstīja. Tā kā pēc pirmā iespaida nekad nevar droši spriest. Jūsu vadītāja uzrunā apbalvošanas ceremonijā raksturoja jūs arī kā kolektīva uzticības personu — kā cilvēku, ar kuru izrunāties ne tikai par grāmatvedību, bet arī citiem dzīves jautājumiem. Kā jums izdodas atrast tos vārdus, ko pateikt cilvēkam, kas vēlas izstāstīt savu sāpi, izkratīt sirdi? Man vienmēr piemitusi prasme komunicēt ar kolēģiem cilvēcīgi. Man nav raksturīgi runāt asā tonī. Bet ja nepieciešams, piemēram, kāds dokuments, ko kāds cits vilcinās sagatavot, vai tamlīdzīgas situācijas? Kā rīkojaties, ja nepieciešams pateikt kādu stingrāku vārdu? Tad arī pratīšu to stingri pateikt. Ne jau nikni vai pavē- les formā — atradīšu veidu, kā to izrunāt mierīgi, bet noteikti. Komunikācija man nesagādā grūtības. No darba tomēr pilnvērtīgi jāatpūšas... Ko darāt tādos brīžos? Kādi ir jūsu iemīļotākie brīvā laika pavadīšanas veidi? Man ir dārzs, kurā varu pavadīt brīvdienas. Lasu grā- matas, žurnālus, labprāt apmeklēju teātri, koncertus, risinu krustvārdu mīklas. Man allaž gribas par kaut ko domāt, nodarbināt prātu, ne mirkli nevēlos, lai nebūtu par ko domāt vai darīt. Pieminējāt, ka jūsu tēvs bija grāmatvedis. Vai arī jūsu ģimenē grāmatvedības profesija turpinās tālāk? Nē, bērni strādā pavisam citās profesijās. Meitai ir no tēva iedzimusi mākslinieciskā ievirze, tagad viņa ir skolā mājturības priekšmeta pasniedzēja un klases audzinātāja. Ja meita nebūtu zinājusi, par ko viņa vēlas kļūt, vai jūs ieteiktu grāmatvedes profesiju? Nē. Domāju, ka katrs pats vislabāk jūt savas intereses un to, kura profesija viņam ir tuvākā. Tā ir katra paša izvēle, nav nepieciešams kaut ko ieteikt. Bet ko jūs ieteiktu vai novēlētu tiem, kas jau ir sajutuši, ka grāmatvedība ir viņu aicinājums, — jaunajiem grāmatvežiem, kuri lasīs šo interviju? Pieejiet visam ļoti radoši un esiet atbildīgi pret saviem pienākumiem! Mīliet grāmatvedību, tad arī izdosies labs rezultāts! Grāmatvedim, kas nestrādā vadošā ama- tā (par galveno grāmatvedi), atbildība varbūt ir mazāk nepieciešama — atkrīt vismaz tā atbildības daļa, kas jāuzņemas par kolēģiem. Ja strādā galvenā grāmatve- ža amatā, tad jāatbild arī par darbiniekiem, par viņu sagatavotību ikdienas pienākumiem. Ikdienas darbu lielākoties padara komanda — daļu vadītāji un grāmat- veži, bet galvenais grāmatvedis ir tas, kurš atbild par darba kopējo rezultātu. IK ARS KUBLIŅŠ 9 Ja neizprot darījumu būtību, labāk par grāmatvedi nestrādāt. Grāmatvedim savā ziņā jābūt arī kā juristam — labi jāizprot likumi un to piemērošana praksē. F oto: Aivars Siliņš Bilances konferencē saņemot balvu «Par mūža ieguldījumu»Next >