Nr. 4 (460) 2020. GADA APRĪLIS10,00 EURGRĀMATVEDĪBA N O D OKĻI FINANSES Klientu un sadarbības partneru apsveikšana Lieldienās MARINA ĶERE GRĀMATVEŽIEM IR PAR KO UZTRAUKTIES ZAUDĒTIE PARĀDI – PVN KOREKCIJA KAS IR SOCIĀLAIS UZŅĒMUMS GADA IENĀKUMU DEKLARĀCIJA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS VEICĒJIEM BIEŽĀKĀS KĻŪDAS GADA PĀRSKATOS UN UIN DEKLARĀCIJĀS ZEMNIEKU SAIMNIECĪBAS STATUSA MAIŅA NO UIN UZ IIN DĪKSTĀVES PABALSTS GADI 2000–2020Lai piekļūtu interesējošā žurnāla E-ARHĪVAM, klikšķini uz atbilstošā žurnāla logo. Izvēlies publicēšanas gadu un žurnāla numuru. Elektroniskā versijā lasīt žurnālus BILANCE un BILANCES JURIDISKIE PADOMI jaunākos numurus, kā arī piekļūt žurnālu E-ARHĪVAM var attiecīgo drukāto žurnālu abonenti un BILANCES ZELTA KOMPLEKTA īpašnieki. PA LIEC MĀ JĀ S UN L ASI ŽURNĀLUS DIGITĀL A JĀ VIDĒ JEBKUR Ā LAIK Ā UN VIETĀ! AKTUĀLO INFORMĀCIJU par darba tiesiskajām attiecībām krīzes laikā uzzini portālā BilancePLZ. Portālu BilancePLZ ērti abonēt tiešsaistē: www.plz.lv/abonesana Ienāc: www.plz.lv Ienāc: www.plz.lv/ezurnalsMAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Arī pašizolācijā grāmatvežiem darba netrūkst Grāmatvedības kārtošana nav at- celta. Protams, kādreiz šī jezga beig- sies, bet vai tad grāmatveži ir atbrīvoti no ikdienišķā darba? Šajos apstākļos ieguvuši tie darba devēji, kas parū- pējās un nodrošināja iespēju savam grāmatvedim veikt darbu attālināti. Grāmatvežu darbu atvieglos arī atļauja iesniegt gada pārskatus līdz 31. jūlijam. Ceru, ka VID nebūs ļoti bargs, konstatējot nelielas neprecizi- tātes, ja grāmatvedim tiešām bijuši objektīvi iemesli nokavēt kāda pārska- ta iesniegšanas termiņu vai precizējot sniegto informāciju. Tomēr gribu vērst jūsu uzmanī- bu uz VID informatīvo materiālu par darba devēja ziņojuma (par VSAOI un IIN) aizpildīšanu dīkstāvē. Sniedzot VID informāciju par krīzes skarto uzņēmumu (dīkstāves pabalsta saņemšanai), jāsniedz uzņēmuma un darbinieku dati un raksturojošie rā- dītāji. VID rīcībā ir visa informācija, lai pārliecinātos, vai dīkstāve tiešām saistīta ar pandēmiju, vai darbinieki tiešām atrodas dīkstāvē, neslimo un, ja izpildās visas prasības (sk. rakstu «Dīkstāves pabalsts» 46. lpp.), piešķir pabalstu. Vairāki darba ņēmēji tomēr varēja strādāt vismaz pusi marta. Tātad grāmatveža pienākums ir sniegt VID ziņojumu. Šajā ziņojumā jāuzrā- da aprēķinātā alga par daļu mēneša (4. aile), aprēķinātās iemaksas (5. aile), pārskata mēnesī ieturētais algas no- doklis no pārskata mēnesī izmaksātās darba algas (8. aile), neatkarīgi no tā, par kuru mēnesi alga aprēķināta, riska nodeva un nostrādātās stundas. Ja darba devējs aprēķināja dar- biniekam atlīdzību par martā daļēji nostrādāto laiku un dīkstāves laikā atbalstīja viņu ar papildu summu, tad ziņojumā būs jāuzrāda samaksas bruto kopsumma un jāaprēķina no tās nodokļi. Dīkstāves pabalstu šis papildu maksājums neietekmē. Ja darba devējs apmaksāja darbi- niekam nostrādātā mēneša daļu un pieteicās savu darbinieku pabalsta saņemšanai, bet VID atteica tā pie- šķiršanu, darba devējam par dīkstāvi saskaņā ar Darba likuma 74. panta 3. daļu būtu jāsaglabā darbinieka darba samaksa (ja noteikta laika alga), bet akordniekiem — vidējā iz- peļņa, jo situācija tiek uzskatīta par «dīkstāvi darba devēja vainas dēļ». Savukārt VID samaksātais dīkstāves pabalsts darba devēja uzskaitē nekur nav jāuzrāda, jo tas redzams tikai dar- ba ņēmēja personīgajā kontā. Nodokļi šim pabalstam netiek piemēroti. Ja darbinieks būs dīkstāvē veselu mēnesi, ziņojumā visas ailes būs tuk- šas (0), izņemot riska nodevu (9. aile), jo darba attiecības nav pārtrauktas. Ņemiet vērā, ka informācija mai- nās no dienas uz dienu, valdība strādā ļoti intensīvi un līdz ar to «jātur roka uz pulsa», jo noteikumi un prasījumi var tikt grozīti un papildināti ļoti bieži. Novēlu jums pacietīgi izturēt šo nepatīkamo laiku, jo citas izejas mums nav. Lūdzu pēc iespējas nepul- cēties, izolēties, distancēties un visādi citādi sargāt sevi un savus mīļos. Pāries arī tas... I E V A DK OME N T Ā R S NR. 4 (460) 2020. GADA APRĪLIS Patlaban visu mediju galvenā tēma ir par un ap pandēmiju. Šādas situācijas mums vēl nav bijis, kaut arī visbiežāk notiek salīdzināšana ar ikgadējo gripas epidēmiju, jo arī tad tiek fi ksēti daudz nāves gadījumu. Negribu kļūt par kārtējo dīvāna ekspertu. Informācijas par to, kas un kāpēc notiek, kad beigsies un vai nākamgad atkārtosies, ir tik daudz, ka nezini, kurai ticēt. Tādēļ vērsīšu uzmanību uz tām lietām, kurās saprotu mazliet vairāk. Žurnāls par grāmatvedību, likumdošanu un finansēm. Iznāk reizi mēnesī Nr. 4 (460) 2020. GADA APRĪLIS REDA K C IJA Galvenā redaktore Maija Grebenko Literārā redaktore Rita Cielēna Maketētājs Arvis Villa Fotogrāfs Aivars Siliņš REK L Ā M A S N O DA Ļ A Tālrunis 67606110 E–pasts: reklama@lid.lv BILANCE internetā www.bilance.lid.lv REDA K C IJA S A D RE SE Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110 Fakss 67606115 E–pasts: bilance@lid.lv Izdevējs SIA Lietišķās informācijas dienests ISSN 1407–5709 LR UR reģistrācijas nr. 000702395 @zurnalsBILANCE © SIA Lietišķās informācijas dienests, 2020 Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju. Citēšanas gadījumā atsauce uz žurnālu BILANCE obligāta. Par faktu materiālu savos rakstos ārštata autori atbild paši. Par reklāmu saturu redakcija neatbild. Iespiests SIA IBC Print Baltic tipogrāfijā. F oto: Aivars Siliņš, ilustrācija: © krerksak – stock.adobe.comSA T U RS NR. 4 (460) 2020. GADA APRĪLIS NUMUR A T Ē M A Grāmatvežus uztrauc gan profesijas prestižs un valsts iestāžu attieksme, gan praktiski jautājumi Ikars Kubliņš GR Ā M A T V E DĪ B A Biežākās kļūdas, kas tiek pieļautas, iesniedzot gada pārskatus un UIN deklarācijas (turpinājums) Dina Kucina, Inita Ābele, Līga Malteniece Lietotu transportlīdzekļu PVN uzskaites īpatnības (turpinājums) Aļona Irmeja Klientu un sadarbības partneru apsveikšana Lieldienās Marina Ķere Par gada pārskatu iesniegšanas termiņiem Redakcija Biežāk pieļautās kļūdas, sastādot un noformējot sabiedrību gada pārskatus Katrīna Linarte Gada ienākumu deklarācija saimnieciskās darbības veicējiem Linda Puriņa NODOK Ļ I Zaudētie parādi – pievienotās vērtības nodokļa korekcija Ina Spridzāne Zemnieku saimniecības statusa maiņa no UIN uz IIN (turpinājums) Linda Puriņa AT T Ī S T Ī B A Sociālais uzņēmums: bizness vai labdarība Redakcija NODE R Ī GI Valdība pieņem jaunus kritērijus dīkstāves pabalsta un nodokļu brīvdienu saņemšanai visu nozaru uzņēmumiem Redakcija AT B I L D E S U Z J A U T Ā J U M I E M Valūtas kurss avansa norēķinā Kā iegrāmatot pamatlīdzekli? PVN piemērošana, pārdodot zemi Ja darba samaksai uzreiz piemēro lielāku IIN likmi Komandējums vairākās valstīs Ja darba samaksai jāpiemēro ļoti liela atskaitījumu summa Maija Grebenko, Ina Spridzāne « B I L AN C E S AK AD Ē M I J A» P I E D Ā V Ā E–semināri aprīlī 4 6 12 32 38 46 42 50 16 20 22 24 28 34Lasiet jaunajā aprīļa numurā Izdevīgāk abonēt Bilances Zelta Komplektā! www.lid.lv/zurnali Par abonēšanu jautājiet Klientu servisā: tālrunis 67606110 vai e-pasts lid@lid.lv @JuridiskiPadomi juridiskie.padomi www.juridiskiepadomi.lv NUMURA INTERVIJA Pandēmijas laikā jāvērtē, vai līgumi ir izpildāmi Saruna ar EVU BERLAUS, zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadošo partneri JURISTA PADOMS Biežākās nepilnības iekšējās kontroles sistēmās JĀNIS KĻUMELS, juridiskā biroja Klumel vadošais partneris Interešu konfl ikta regulējums KASPARS FRIDENBERGS-ANSBERGS, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vecākais jurists Atlīdzības aspekti un attaisnota prombūtne darbiniekam – zemessargam vai rezerves karavīram. II daļa IVETA ZELČA, zvērināta advokāte Komercnoslēpuma aizsardzības aktualitātes ILMĀRS ŠATOVS, zvērināts advokāts, patentpilnvarnieks preču zīmju un dizainparaugu jomā, Rīgas šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis JAUNS LIKUMS Ko jaunais Preču zīmju likums maina preču zīmju regulējumā MĀRTIŅŠ GAILIS, zvērināts advok āts, asociētais partneris zvērinātu advokātu birojā E llex Kļaviņš Atbalsts uzņēmējiem Covid-19 izraisītajā krīzē Aktuālās informācijas apkopojums IEPIRKUMI Jaunākie Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts 20 20. G A D A APRĪLIS 4 Nr. (82)Žurnāls Bilance marta sākumā aicināja uz tikšanos piecas zinošas un aktīvas grāmatvedības ekspertes (Bilances rakstu autores) — Itu Bekerti, Andu Ziemeli, Lindu Puriņu, Lailu Kelmeri un Marinu Ķeri, lai kopā ar žurnāla galveno redaktori Maiju Grebenko, žurnāla Bilances Juridiskie Padomi galveno redaktori Vinetu Vizuli un portāla BilancePLZ redaktoru Ikaru Kubliņu pārrunātu nozares galvenos problēmjautājumus — citiem vārdiem, noskaidrotu, kas grāmatvedības profesionāļus uztrauc visvairāk. Grāmatvežus uztrauc gan profesijas prestižs un valsts iestāžu attieksme, gan praktiski jautājumi 6 NUMUR A T Ē M A NR. 4 (460) 2020. GADA APRĪLISProfesijas prestižs — zems, tomēr no grāmatveža sagaida daudz Viena no pirmajām lietām, kas sarunā tika uzsvērta, — pēdējos gados katastrofāli krities grāmat- veža profesijas prestižs, kas jau arī pirms tam nav bijis īpaši augsts. Grāmatvežu ieskatā tam piepalī- dzējis arī Valsts ieņēmumu dienests, visur deklarējot, cik nekvalitatīvi ir grāmatvedības ārpakalpojumi, bet nepietiekami uzsverot, ka melnās avis ir tikai daļa ārpakalpojumu grā- matvežu, kā arī pietiekami skaidri nenodalot, ka runa ir tieši par ār- pakalpojumu grāmatvedības snie- dzējiem, nevis uzņēmumu «štata» grāmatvežiem. Daudzi uzņēmēji ne- atšķirot grāmatvedības ārpakalpo- jumu no algota grāmatveža darba, līdz ar to šādi valsts iestādes amat- personu izteikumi radot negatīvu iespaidu par visiem profesijas pār- stāvjiem, nevis tikai vienu segmentu (ārpakalpojumu grāmatvežiem). Valsts ieņēmumu dienests, at- bildot uz žurnāla Bilance uzdota- jiem jautājumiem par grāmatvežu izteiktajiem pārmetumiem, norāda, ka «nepiekrīt viedoklim, ka tā amat- personu izteikumi būtu mazinājuši vai varēja mazināt grāmatveža pro- fesijas prestižu. VID amatpersonas, savā komunikācijā lietojot jēdzienu «ārpakalpojuma grāmatvedis», jau sākotnēji nodala ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu snie- dzējus no «štata» grāmatvežiem. Tādējādi, ja diskusija ir par ārpakal- pojuma grāmatvedības pakalpoju- mu sniedzējiem un netiek runāts par «štata» grāmatvežiem, teorētiski ne vienmēr ir nepieciešams papildus uzsvērt atšķirības štata un ārpakal- pojuma grāmatvežu uzraudzības problemātikā. Protams, visi ārpakal- pojuma grāmatveži nav melnās avis. Mēs nekad neesam to apgalvojuši, un arī statistikas dati liecina pretējo, proti, 2019. gadā no 730 pārbau- dēm pie augsta riska ārpakalpojuma grāmatvežiem tikai 230 pārbaudēs tika konstatēti būtiski trūkumi.» Interesanti, ka, lai arī grāmat- vežu prestižs uzņēmēju acīs esot zems, tomēr viņi joprojām sagai- dot no grāmatvežiem ļoti plaša spektra zināšanas un prasmes — grāmatvedis tiek uztverts teju vai kā glābiņš visās situācijās. Tas skaidrojams arī ar izglītības sistē- mas radīto maldinošo priekšstatu un lielo disbalansu, kāds vērojams starp augstajām izglītības un kva- lifikācijas prasībām, kas izvirzītas grāmatvežiem, un vispār nekādām prasībām (izpratnē par grāmatve- dības/finanšu jomu) uzņēmējiem. 7 F oto: Aivars Siliņš Sarunas laikā tika nosauktas vairākas lietas, no kurām liela daļa saistīta tieši ar valsts iestāžu politiku, attieksmi un praktisko rīcību grāmatvežiem svarīgos jautājumos. Sazinājāmies arī ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai gūtu iestādes skaidrojumu par uzdotajiem jautājumiem un viedokli par izteiktajiem pārmetumiem.Tas praksē radot dažādas pārpra- tumu situācijas, kas apgrūtina grā- matvežu darbu — uzņēmēji nereti vispār nesaprotot, ko grāmatveži dara, kādi ir viņu pienākumi. Nereti grāmatvežu pienākumus jaucot ar lietvežu pienākumiem — uzņēmē- jiem šķiet, ka «viss, kas saistīts ar papīriem», ir grāmatveža atbildības sfērā. Tāpat no grāmatveža tiekot sagaidītas arī jurista vai finanšu analītiķa prasmes (piemēram, ne- reti uzņēmuma vadība no grāmat- veža prasot pat tādus padomus kā — kur lētāk iegādāties preci, kur izdevīgāk realizēt saražoto produk- ciju un tamlīdzīgi). Iespējams, šī problēma vismaz daļēji būtu risi- nāma ar augstākās izglītības sistē- mas palīdzību — uzņēmējdarbības studiju programmās iekļaujot kādu kursu, kas vismaz virspusēji iepazīs- tinātu topošos uzņēmējus ar grā- matveža darba specifiku, pienāku- miem. Šobrīd pat maģistra studiju beidzējiem esot priekšstats, ka grā- matvedis uzņēmumā parūpēsies arī par to, lai, piemēram, tiktu korekti noslēgti līgumi... Algas, kas tiek maksātas grā- matvežiem, neesot atbilstošas pla- šajam pienākumu spektram, kas no tiem tiek sagaidīts. Atalgojuma ziņā vērojama arī liela nevienmērī- ba starp Rīgas un pārējo Latvijas re- ģionu grāmatvežiem. Rīgā algas vēl esot «samērā pieklājīgas», taču — jo tālāk no Rīgas, jo zemāks grā- matveža atalgojums. Tiesa gan, šī situācija nav unikāla tikai grāmat- veža profesijai. Necieņa pret grāmatvežiem — izņēmums vai «standarts»? Sarunas emocionālākie brīži bija tie, kuros tika skarts jautā- jums par valsts iestāžu attieksmi pret grāmatvedības profesijas pār- stāvjiem. Grāmatvežu — sarunas dalībnieku — kopējā izjūta bija tāda, ka valsts šīs profesijas pār- stāvjus neciena (sarunā tika lietots apzīmējums «valstiskā necieņa pret grāmatvežiem»). Necieņas attieksmi grāmatveži izjūtot arī kā savu uzņēmumu pār- stāvji. Kopumā to varētu raksturot kā nemitīgu aizdomīgumu, ikvienu uzņēmumu uzskatot par poten- ciālu krāpnieku. Piemēram, neesot saprotams, kāpēc uzņēmumam, kurš iekļauts Valsts ieņēmumu dienesta Padziļinātās sadarbības programmas «Bronzas līmenī», pienāk paziņojums, kurā vienlaikus ar apsveikumu tiek arī gari un pla- ši uzskaitīts, par kādiem pārkāpu- miem uzņēmumam šo sadarbības līmeni var atņemt. Rodas sajūta, ka pat tādi uzņēmumi, kas it kā atzīti par godprātīgiem nodokļu maksātājiem un labiem nodokļu administrācijas sadarbības partne- riem, tomēr aizvien tiek uzskatīti par savā būtībā negodīgiem blē- žiem, kurus nodokļu maksāšanas disciplīnā notur tikai nemitīga pā- tagas švīkstoņa aiz muguras. Šāda attieksme esot sajūtama ne tikai no Valsts ieņēmumu dienesta, bet arī Finanšu ministrijas — atsevišķas ministrijas amatpersonas semināros pat nekautrējoties to paust tieši un atklāti. Reizēm aizdomas no sēri- jas «Visi zog!» radot pat kuriozus precedentus. Piemēram, kādam kā energoresursu elektrību izmantojo- šam ražošanas uzņēmumam esot izteikts šāds pārmetums: «Jums ir pārāk lieli elektrības rēķini!» — «Tad jau laikam ietina elektrību plēvē un aiznesa mājās!» smējās diskusijas dalībnieki. Valsts ieņēmumu dienests skaid- ro, ka iestādes kopējā politika esot balstīta uz pozitīvu attieksmi pret klientiem un pārliecību, ka lielākā daļa no tiem ir godprātīgi, līdz ar to sarunā minētie piemēri ir izņēmu- mi, nevis likumsakarības. «Mums ir patiešām žēl, ja kāda mūsu iestā- des rīcība ir radījusi priekšstatu par šādu attieksmi pret mūsu klientiem. Tā tas noteikti nav, taču vienlaikus tas arī mums ir signāls, ka vēl lie- lāks un rūpīgāks darbs jāiegulda, lai savā ikdienas sadarbībā ar klientiem iedzīvinātu to jauno pieeju un dar- bības principus, kas ietverti VID jau- najā darbības stratēģijā. Gluži pre- tēji pārmetumos paustajam, mūsu sadarbība ar klientiem ir balstīta pārliecībā, ka lielākais vairums klientu ir godīgi, bet nereti pilnībā nepārzina vai neizprot normatīvo aktu prasības, un tāpēc viņiem ir nepieciešama mūsu palīdzība un atbalsts. VID jau tagad savā darbā balstās uz principu «Konsultē vis- pirms», un tāpēc mums ir ļoti sva- rīgi panākt savstarpēju sapratni ar nodokļu maksātājiem. Ja atklājam apzināti vai neapzināti pieļautas kļūdas vai pārkāpumus, sākotnēji dodam iespēju nodokļu maksātā- jiem pašiem labprātīgi novērst ne- atbilstības,» uzsver VID. Savukārt Padziļinātās sadarbī- bas programmā ietvertais uzņē- mumu izvērtējums (un vēstulēs uzņēmumiem nosūtītais noteiku- mu izklāsts) vispār neesot saistīts ar apsvērumiem par uzņēmuma iespējamo godīgumu vai negodī- gumu. Tas esot tikai informatīvs atgādinājums par kritērijiem, kādi noteikti, lai uzņēmums varētu būt iekļauts šajā programmā. VID no- rāda, ka Padziļinātās sadarbības programmai (PSP) «ir vairāki kritēri- ji, uz kuru izpildes pamata nodokļu maksātājs kļūst par tās dalībnieku un to neizpildes gadījumā dalību programmā zaudē. Taču, sūtot informatīvās vēstules tiem no- dokļu maksātājiem, kuri ir atlasīti un apstiprinājuši savu dalību pro- grammā, mērķis nekādā gadījumā nav paredzēt uzņēmuma iespēja- mos pārkāpumus, bet gan savlai-8 NUMUR A T Ē M A NR. 4 (460) 2020. GADA APRĪLIS MAIJA GREBENKO No grāmatveža tiekot sagaidītas arī jurista vai fi nanšu analītiķa prasmes.cīgi vērst dalībnieku uzmanību uz programmas vērtēšanas kritērijiem. Šādi rīkojamies gan «Konsultē vis- pirms» principa ietvaros, taču vēl jo vairāk — balstoties uz iepriekšē- jo pieredzi, kad nodokļu maksātāji paši ir vērsuši VID uzmanību uz to, ka nav bijuši pilnībā informēti par izvērtēšanas kritērijiem. Papildus informējam, ka PSP dalībniekus no programmas izslēdz nevis par pār- kāpumiem, bet par neatbilstībām programmas kritērijiem. Arī savās vēstulēs nodokļu maksātājiem, kurās skaidrojam iemeslus, kāpēc nodokļu maksātājs ir izslēgts no programmas, allaž uzsveram, ka neatbilstība programmas līmeņa kritērijam (piemēram, darba ņēmē- ju mēneša vidējie darbavietā gūtie ienākumi) neliecina par nodokļu maksātājam konstatētajiem pār- kāpumiem. Ja nodokļu maksātājs neatbilst PSP kritērijiem, tas nebūt nenozīmē, ka viņš ir krāpnieks un negodprātīgs nodokļu maksātājs.» Cik uzticamas ir VID konsultācijas? Ļoti būtiska problēma grāmatve- ža ikdienas darbā esot Valsts ieņē- mumu dienesta sniegto konsultāci- ju neuzticamība, jo mēdz gadīties situācijas, kad uz vienu un to pašu jautājumu ik reizi tiekot sniegta at- šķirīga atbilde (reiz pat tikuši doti četri (!) dažādi skaidrojumi vienai un tai pašai situācijai). Īpaši spilgti tas izjūtams brīžos, kad nesen pie- ņemtas kādas jaunas normatīvā regulējuma izmaiņas. Gadoties arī tādas situācijas, kad pat Valsts ieņē- mumu dienesta uzziņās esot ierak- stītas «muļķības». Tas radot sajūtu, ka «nav pamata, uz kā balstīties», pauž grāmatveži. Kā mazliet pozitī- vāks piemērs šajā ziņā tika piesauk- ta Akcīzes preču aprites daļa — tās sniegtās konsultācijas biežāk esot konsekventas, līdz ar to uzticamākas. Valsts ieņēmumu dienests ap- šauba, ka vienādi aprakstīta situā- cija varētu rezultēties ar dažādiem skaidrojumiem no dienesta puses. «Ja situācija uzdotajā jautājumā visos gadījumos tiek aprakstīta vie- nādi un bez papildinājumiem, maz ticama ir iespēja, ka uz šādu jautā- jumu tiek saņemti četri dažādi atbil- žu varianti. Ja tomēr šāds gadījums tiešām ir bijis, lūdzam iesniegt šo jautājumu un uz to saņemtās at- bildes Valsts ieņēmumu dienestā, mēs noteikti noskaidrosim radušās situācijas iemeslus un darīsim visu iespējamo, lai šādus gadījumus turpmāk izskaustu,» teikts dienes- ta atbildē. Atbildot uz jautājumu — kāds īsti ir VID sniegto konsultāciju ju- ridiskais statuss, vai nodokļu mak- sātājs var tām uzticēties, uz tām atsaukties, un, ja ne, vai vismaz VID sniegtās uzziņas, informatīvie un metodiskie materiāli sniedz ga- rantiju, ka tad, ja nodokļu maksā- tājs precīzi izpildīs tur teikto, VID sankcijas viņam par to nekādi nevar draudēt, VID norāda, ka sankcijas tāpat netiekot piemērotas, pirms nodokļu maksātājam dota iespēja labot pieļautās kļūdas: «Attiecībā uz iespējamām VID sankcijām vēr- šam uzmanību, ka VID jau vairā- kus gadus sekmīgi īsteno principu «Konsultē vispirms» un gadījumos, ja tiek atklātas apzināti vai neapzi- nāti pieļautas kļūdas vai pārkāpumi, sākotnēji dod iespēju nodokļu mak- sātājiem pašiem labprātīgi novērst neatbilstības.» Vai viegli orientēties VID mājaslapā? Grāmatveži kritizēja arī ļoti ne- pārskatāmo un neērto informā- cijas izvietojuma struktūru VID mājaslapā. Lai saprastu, kas jauns parādījies informatīvajos, meto- diskajos materiālos un uzziņās, faktiski katru dienu jāpārbauda neskaitāmas sadaļas. Saprast, cik aktuāls ir katrs šajās sadaļās publi- cētais dokuments, iespējams, tikai šo dokumentu atverot (un arī tad ne vienmēr, jo ne visi dokumenti ir datēti). Aizvien trūkst vienas kopē- jas lapas, kur visa jaunākā uzziņu, informatīvo un metodisko materiā- lu informācija tiktu publicēta ērti pārskatāmā, hronoloģiskā secībā. Nesekmīgi funkcionējot VID mājas- lapas iekšējais meklētājs — ērtāk VID lapas saturu esot sameklēt no «Google». Arī VID jaunumi e–pastā ne vienmēr pienākot, lai gan cilvēks pieteicies uz to saņemšanu. Valsts ieņēmumu dienests sola: «Jau šogad esam uzsākuši dar- bu, lai uzlabotu VID tīmekļvietnes meklētāja darbību, jo laika gaitā tas ir novecojis. Tiks pilnveidota arī meklēšanas funkcija, lai pēc ie- spējas precīzāk aptvertu aktuālās meklēšanas frāzes. Attiecībā uz VID jaunumu izsūtīšanu gan jāat- zīst, ka esam konstatējuši problē- mu, proti, ka pie lielākas noslodzes jaunumu e–pasti diemžēl neizsūtas pilnvērtīgi. Tādēļ tehnisku iemeslu dēļ pilnvērtīga jaunumu izsūtīšana ir pārtraukta.»9 F oto: Aivars Siliņš LINDA PURIŅA ITA BEKERTENext >