< PreviousNUMUR A T Ē M A 10 Savukārt viena no minētajām mājaslapas pārskatāmības problē- mām esot jau novērsta, proti, pēc šo jautājumu saņemšanas operatīvi izveidota atsevišķa sadaļa, kurā būs vienkopus pieejamas visas jaunākās uzziņas, metodiskie un informatīvie materiāli. «Īpašs paldies par ietei- kumiem saistībā ar uzziņu, meto- disko un informatīvo materiālu pārskatāmību. Pēc Jūsu ieteikuma esam izveidojuši jaunu logu ar no- saukumu «Pēdējie atjauninājumi», kur vienkopus būs aplūkojamas uzziņu, metodisko un informatīvo materiālu aktualitātes. Atverot VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv sadaļu «Nodokļi», labajā pusē ir redzami pēdējie atjauninājumi (zem nosau- kuma «Pēdējie atjauninājumi»),» raksta Valsts ieņēmumu dienests. Sadaļa tiešām redzama, tajā ievieto- ti pirmie materiāli. Cerams, ka, laika gaitā jaunāko materiālu bāzei pa- plašinoties, šī sadaļa parādīs hrono- loģiskā secībā tos visus (pārsniedzot noteiktu jaunumu skaitu, atverot tos jaunās lapās), nevis aprobežo- sies, piemēram, tikai ar pieciem vai desmit jaunākajiem materiāliem. Ideāls variants būtu šajā sadaļā jau tagad ievietot hronoloģiskā secībā visus līdz šim publicētos materiālus, no programmēšanas viedokļa tam nevajadzētu būt pārlieku sarežģīti. Vēl grāmatvežu ieskatā būtu ne- pieciešams precīzāk salāgot to, kā jaunas prasības tiek ierakstītas nor- matīvajā aktā, ar to, kā tās tiek ie- strādātas VID Elektroniskās deklarē- šanas sistēmā. Šajā ziņā reizēm esot vērojamas nesakritības, un kā viens no šādiem piemēriem tika nosauktas nesenās Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas izmaiņas, kas EDS vidē atšķīrušās no tā, kas bija paredzēts Ministru kabineta noteikumos. «Jāatzīst, ka normatīvajos aktos nav iespējams aprakstīt tehniskās lietas visos sīkumos. Tādēļ VID savā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā to cenšas risināt, ievietojot palīgin- formāciju, uznirstošos logus, kon- troles, kas lietotājam neļauj ievadīt kļūdainu informāciju u.c. Tas viss tiek darīts, lai lietotājiem atvieg- lotu jebkādu deklarāciju aizpildī- šanu un iesniegšanu. Vienlaikus informējam, ka VID jau ir vērsies ar priekšlikumu Finanšu ministrijā izvērtēt iespēju normatīvajos aktos aprakstīt nodokļu deklarāciju veid- lapās ietveramo informāciju, savu- kārt deklarāciju dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu publicēt VID tīmekļa vietnē,» šo aspektu skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Vidējā atalgojuma kritērijs un tā objektivitāte Grāmatveži izteica pretenzijas arī pret vidējā atalgojuma kritērija pie- mērošanas metodiku Valsts ieņēmu- mu dienesta sistēmās, uzņēmumu reitingā. Šajā ziņā uzņēmumi reizēm netiekot novērtēti korekti, jo, identi- ficējot atalgojumu, netiekot ņemts vērā nostrādāto stundu skaits, līdz ar to atalgojums sistēmā uzrādās kā nepietiekams, lai gan patiesībā vienkārši strādātas nepilnas slodzes. Šo pieeju esot ticis solīts mainīt jau pirms vairākiem gadiem, taču tas tā arī neesot noticis. Reizēm arī grā- matveži paši mēdzot sev «iegriezt», neaizdomājoties, kādu izpeļņu par sevi ieraksta darba devēja ziņojumā (par VSAOI un IIN). Paviršība var atspēlēties — ja grāmatvedis, kurš strādā nepilnu slodzi, ieraksta, ka nopelnījis, piemēram, 50 eiro par vienas stundas darbu, Valsts ieņē- mumu dienests no tā aprēķinās ļoti augstu mēneša darba samaksu (50 × 160 = 8000 eiro), tādējādi neadekvāti paceļot vidējo darba algu nozarē, kas savukārt reālās grā- matvežu algas sistēmai liks uzskatīt par «aizdomīgi zemām». Valsts ieņēmumu dienests uz- sver, ka līdz ar jaunākā uzņēmumu reitinga izstrādi ir veiktas izmaiņas arī vidējās mēneša darba samaksas novērtēšanas metodoloģijā. «Kopš 2020. gada 26. februāra ir sācis dar- boties nodokļu maksātāju reitinga sistēmas otrais posms. Ņemot vērā VID sadarbības partneru priekšliku- mus, reitinga sistēmas metodoloģi- jā ir veiktas vairākas izmaiņas, tajā skaitā darba samaksas novērtēšanas jomā. Pirmais būtiskais reitinga sis- tēmas precizējums ir jauns rādītājs «Vidējās mēneša darba samaksas atbilstība vidējai mēneša darba sa- maksai nozarē reģionā», kas aizstāj divus reitinga 1. posma rādītājus: «Vidējās mēneša darba samaksas at- bilstība vidējai mēneša darba samak- sai valstī» un «Vidējās mēneša darba samaksas atbilstība vidējai mēneša darba samaksai nozarē». Jaunais rādītājs ņem vērā būtiskās atšķirības starp vidējā atalgojuma līmeņiem Latvijas reģionos, līdz ar to arī dod iespēju precīzāk novērtēt nodokļu maksātāju datus. Šogad ieviests arī papildu rādītājs — «Vidējās stun- das darba samaksas atbilstība vidē- jai stundas darba samaksai valstī». Rādītāju novērtē, salīdzinot katra darba ņēmēja vidējo stundas darba NR. 4 (460) 2020. GADA APRĪLIS MARINA ĶERE ANDA ZIEMELE11 F oto: Aivars Siliņš samaksu (vidējo stundas tarifa likmi) ar 80% no atbilstošās profesijas vi- dējās stundas tarifa likmes valstī un izsaka koeficienta formā. Atkarībā no koeficienta vērtības tiek piešķir- tas reitinga balles. Pirmais rādītājs ir nedaudz labvēlīgāks nodokļu mak- sātājiem ar pārsvarā pilnu darba slodzi, taču otrais rādītājs sabalansē to, un, mūsuprāt, šie divi rādītāji ļauj nodokļu maksātājiem novērtēt savas darba samaksas sistēmas atbilstību viņa pārstāvētās nozares vispārpie- ņemtajai darba samaksas praksei un novērtēt potenciālos riskus dar- baspēka piesaistē. Kopumā nodokļu maksātāju reitinga sistēmā ir iekļau- tas septiņas analīzes dimensijas. Tās tiek aprakstītas ar 18 rādītājiem, kas nodrošina objektīvu novērtējumu dažādiem nodokļu maksātāju darbī- bas aspektiem. Papildus informējam, ka sakarā ar makroekonomiskās si- tuācijas pasliktināšanos vairākās no- zarēs Covid–19 ietekmē, tuvāko mē- nešu laikā nodokļu maksātāju reitin- ga sistēmā nebūs pieejams rādītājs «Vidējās darba samaksas izmaiņas»,» skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Licencēšana, sankcijas un elektronisko dokumentu aprite Arī ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana grāmatvežu skatīju- mā ir visai bezjēdzīgs pasākums, kas neko nemainīšot. Jau esošajā normatīvajā regulējumā esot viss nepieciešamais, lai nodrošinātu, ka nozarē strādā kvalificēti profe- sionāļi. Jau pirms licencēšanas ie- viešanas normatīvajos aktos bija noteikts gan tas, ka grāmatvedim jābūt noteiktam izglītības standar- tam, gan tas, ka ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzējam jābūt apdrošināšanai. Licencēšana un tās izsniegtie apliecinājumi būšot tikai lieks formāls process «ķeksīša pēc». Turklāt neesot pareizi, ka prioritizē- ta tiek tieši akadēmiskā, nevis pro- fesionālā grāmatveža izglītība, jo reālo ikdienas pienākumu veikšanai atbilstošāku kvalifikāciju nodrošinot tieši profesionālā līmeņa izglītība. Grāmatveži arī nesaprot, kāpēc prasības, ko izvirza regulējums cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legali- zāciju, tiek uztieptas pilnīgi visiem ārpakalpojumu grāmatvežiem — arī tādiem, kuri, pildot profesionālos pienākumus, nekad nenonāk sa- skarē ar šādiem noziegumiem (kā piemērs tika minēts ārpakalpojumu grāmatvedis, kurš apkalpo tikai ār- stu prakses, vai uzņēmumi, kuri sniedz noteiktus, šaura profila pa- kalpojumus — algu aprēķināšanu, pavadzīmju ievadīšanu). Diskusijas dalībnieki bija vienoti uzskatā, ka šajā ziņā būtu jāpastāv profesijas pārstāvju dalījumam pēc noteik- tiem kritērijiem, izšķirot tos, ku- riem ir pamatoti prasīt zināšanas/ pienākumus attiecībā uz finanšu noziegumu pazīšanu/ziņošanu, un tos, kuriem tas nav vajadzīgs, jo viņi nesniedz tāda veida pakalpo- jumus, lai ar šo jomu vispār saskar- tos. Tāpat nav saprotams, kāpēc ir jādublē darbs, ko jau izdarījusi ban- ka. Kāpēc grāmatvedim ir jāanalizē darījuma partneris, ja šādu analīzi jau veic banka, kurai ir krietni lielā- ka kapacitāte tās veikšanai? Grāmatvedis nereti kļūstot par ķīlnieku arī dažādām neizdarībām, piemēram, nepilnīgai informācijas pasniegšanas formai no valsts iestā- žu puses. Viens piemērs ir saistāms ar dažādajiem starptautisko sankciju sarakstiem, kam uzmanīgi jāseko lī- dzi, lai nerastos pārpratumi, jo katrs no tiem aizliedz tikai kādu atseviš- ķu darījuma komponenti, nevis visu darījumu kopumā. Piemēram, kāds uzņēmums iegādājies medikamen- tus no Irānas, jo preču iegādi no šīs valsts neviens sankciju saraksts nav aizliedzis. Taču pēc tam izrādījies, ka par pasūtītajiem medikamentiem nav iespējams pārskaitīt naudu, jo finanšu sankcijas to aizliedz. Šādi rodas absurdas situācijas, kad prece ir pasūtīta/iegādāta, taču norēķinā- ties par to nedrīkst. Visbeidzot, grāmatvežiem pie- trūkst arī skaidra regulējuma elek- tronisko dokumentu glabāšanai un apritei, jo Elektronisko doku- mentu aprites likumā ir atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem1, kas ir saistoši tikai valsts un pašval- dību iestādēm. Uzņēmumiem izpil- dīt šo regulējumu esot pārāk dārgi, jo «katram mežcirtējam nav un ne- būs elektroniskā paraksta». IK ARS KUBLIŅŠ, BilancePLZ portāla redaktors LAILA KELMERE 1 Ministru kabineta noteikumi Nr. 473 «Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fi ziskajām un juridiskajām personām». Kāpēc prasības, ko izvirza regulējums cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tiek uztieptas pilnīgi visiem ārpakalpojumu grāmatvežiem — arī tādiem, kuri, pildot profesionālos pienākumus, nekad nenonāk saskarē ar šādiem noziegumiem?Kā pareizi deklarēt ziedojumus Kļūdas veidojas, arī aizpildot deklarācijas 9. rindu, piemērojot nodokļu atvieglojumus par ziedo- jumiem. Likumā paredzēti trīs veidi, kā uzņēmumam iespējams veikt ziedo- jumus, nepakļaujot tos aplikšanai ar uzņēmumu ienākuma nodokli vai samazinot nodokļa summu: 1) uzņēmums var ziedot līdz 5% no iepriekšējā pārskata gada peļņas; 2) uzņēmums var ziedot līdz 2% no iepriekšējā pārskata gada kopē- jās darbiniekiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdro- šināšanas maksājumi; 3) uzņēmums par 75% no zie- dotās summas var samazināt taksācijas periodā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli no pārskata gadā aprēķinātām dividendēm, nepārsniedzot 20% no aprēķinātās uzņēmu- mu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm (te jāpiebilst, ka turpmākajos gados šis nosacījums mainī- sies, jo Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir veikti grozī- jumi, kas nosaka, ka laikpos- mā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim nodokļa maksātājiem pārskata gadā, kas sākas 2020., 2021. un 2022. gadā, ir tiesības samazi- nāt taksācijas periodā par pār- skata gadā aprēķinātajām divi- dendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 85 pro- centiem no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30 procen- tus no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm). Gadījumos, ja nodokļa maksā- tājs ziedo sabiedriskā labuma or- ganizācijai, uz jautājumu: «Vai pār- skata gadā ir veikti ziedojumi, par kuriem piemēro nodokļu atviegloju- mus», ir jāatbild — JĀ un jāizvēlas viens no ziedojumu atvieglojuma veidiem (aizpilda arī gadījumos, ja ziedojums ir veikts likumā noteik- tajās robežās). Izvēloties pirmos divus veidus («Atvieglojums ziedo- jumam, kurš nepārsniedz 5% no ie- priekšējā pārskata gada peļņas pēc nodokļiem» vai «Atvieglojums zie- dojumam, kurš nepārsniedz 2% no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samak- sāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi»), aizpilda deklarācijas 9.2.1 vai 9.2.2 rindas sadaļas un, ja ziedojums ir veikts virs normatīva- jos aktos atļautā apjoma, pārsnie- guma daļa tiek iekļauta ar nodokli apliekamajā bāzē, un EDS noteikti jāaizpilda arī 6.1 rinda — ar saim- niecisko darbību nesaistīti izdevu- mi. Izvēloties trešo ziedojuma vei- du, jāaizpilda 9.1 rinda un jānorāda likumā atļautā ziedojuma atlaide, par kuru samazina uzņēmumu ie- nākuma nodokli. 12 Biežākās kļūdas, kas tiek pieļautas, iesniedzot gada pārskatus un UIN deklarācijas ( TU RP I N Ā J U M S ) TURPINĀJUMS Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 3 (459) 5. ATTĒLS JA AIZPILDĪTA TABULAS 4. AILE, TAD JĀAIZPILDA 6.1. RINDA GR Ā M A T V E DĪ B A NR. 4 (460) 2020. GADA APRĪLISIzplatītākās aktuālās kļūdas gada pārskatu iesniegšanā «Kopš jaunā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma pieņemšanas rit jau ceturtais gads, un var teikt, ka grāmatveži pie šīm izmaiņām ir pieraduši un neskaid- rību saistībā ar jaunā likuma pra- sībām vairs nav,» saka D. Kucina. Savukārt nodokļu reforma gada pārskatos nekādas izmaiņas ne- esot ieviesusi. Tomēr, kopš sākusies 2019. gada pārskatu iesniegšana, jau iezīmējušās vairākas kļūdu ten- dences. Gada pārskatu iesniegšanā kļū- das ir labi pamanāmas, jo sistēma tās automātiski parāda — ar sar- kanu tiek atzīmētas un sarindotas sarakstā kļūdas, kuras neizlabojot sistēma neļauj pārskatu iesniegt, bet ar oranžu — brīdinājumi, kas domāti, lai pievērstu nodokļu mak- sātāja uzmanību iespējamām ne- precizitātēm. Galvenā aktuālā kļūdu grupa saistīta ar Gada pārskatu un kon- solidēto gada pārskatu likuma pra- sību, ka noteiktos gadījumos gada pārskats ir jāpārbauda zvērinātam revidentam. «Ar šo prasību ir sais- tīta liela daļa neskaidrību šogad iesniegtajos gada pārskatos — no- dokļu maksātāji bieži vien rada šīs kļūdas aiz neuzmanības, informē D. Kucina. Pirmkārt, sadaļā «Iesniedzamā informācija» gada pārskata sākum- daļā tiek automātiski piedāvātas vairākas opcijas, kas pēc noklusē- juma ir atķeksētas — to vidū arī opcija «Informācija par zvērinātu revidentu». Ja lietotājs šo ķeksi ne- izņem ārā, sistēma saprot, ka uzņē- mums iesniegs arī revidenta ziņo- jumu, un, kad tas netiek iesniegts, tā tiek reģistrēta kā kļūda. Šī kļūda gan ir vienkārši izlabojama — lie- totājam, kuram likums neparedz obligātu revidenta pārskata ie- sniegšanu, vienkārši jāatgriežas sa- daļā «Iesniedzamā informācija» un jāizņem ķeksis no ailes «Informācija par revidentu». Līdzīgas kļūmes gadās arī nā- kamajā gada pārskata iedaļā «Pamatinformācija», kur atroda- ma 10. aile «Sagatavots atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem» un 11. aile «Atsevišķi posteņi (arī iepriekšējā pārskata gada posteņi) sagatavoti atbilsto- ši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem». Ja uzņēmums izvēlas pārskatu vai atsevišķus tā posteņus 13 F oto: Aivars Siliņš DINA KUCINA, Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore INITA ĀBELE, Nodokļu pārvaldes Juridisko personu deklarāciju uzskaites daļas Pirmās nodaļas vadītāja LĪGA MALTENIECE, Nodokļu pārvaldes Juridisko personu deklarāciju uzskaites daļas Pirmās nodaļas galvenā nodokļu inspektore 6. ATTĒLS Galvenā aktuālā kļūdu grupa saistīta ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasību, ka noteiktos gadījumos gada pārskats ir jāpārbauda zvērinātam revidentam.14 sagatavot pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, likums prasa obligātu zvērināta revidenta pārbaudi. Līdz ar to, ja pārskatā tiek atzīmēts kāds no šiem lau- kiem, sistēma atkal sagaida, ka pārskatam tiks pievienots arī revi- denta ziņojums. Arī šīs ailes tiekot atzīmētas vienkārši aiz neuzmanī- bas, un tā esot ļoti bieži izplatīta kļūda, atklāj D. Kucina. Trešā izplatītā kļūda, kas saistī- ta ar zvērināta revidenta pārskata prasību, rodas sadaļā «Bilances ak- tīvi» — «Ilgtermiņa finanšu iegul- dījumi», kur ir postenis «Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā». Ja šajā postenī tiek norādīta skaitlis- ka vērtība, tas nozīmē, ka saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu sabiedrība ir mātes sabiedrība (tai pieder daļas citā uzņēmumā vai uzņēmumos), kuras gada pārskats jāpārbauda zvērinātam revidentam — tātad atkal EDS pieprasīs zvērināta re- videnta ziņojuma iesniegšanu. «Likums nosaka, ka līdzdalība aso- ciēto sabiedrību kapitālā ir tad, ja uzņēmumam pieder no 20 līdz 50 procentiem cita uzņēmuma kapi- tāldaļu (lielāka ir dalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā, kas ir virs 50 procentiem). Daudzi uzņē- mumi nepiekrīt tam, ka 20 līdz 50 procentu dalību var traktēt kā cita uzņēmuma kontroli, taču tādas ir likuma prasības, kas jāņem vērā. Savukārt, ja līdzdalība cita uzņē- muma kapitālā ir mazāka par 20 procentiem, tas jānorāda citā pos- tenī «Pārējie vērtspapīri un līdzda- lība», un šajā gadījumā prasība pēc zvērināta revidenta ziņojuma nav obligāta,» skaidro D. Kucina. Valsts ieņēmumu dienests gan apsver veikt izmaiņas EDS, ka šāda kļūdas pazīme netiks uzrādīta, jo faktiskās situācijas var būt dažādas un ne vienmēr uzņēmumiem ar līdzdalību citu sabiedrību kapitālā ir nepieciešams iesniegt zvērināta revidenta ziņojumu. Vēl izplatīta kļūda gada pār- skatu aizpildīšanā ir tā, ka sadaļā «Pamatinformācija» tiek atzīmēts, ka tiek iesniegts «saimnieciskās dar- bības pārskats». «Virspusēji paska- toties, varētu šķist gluži loģiski pie- ņemt, ka tiek iesniegts «saimniecis- kās darbības pārskats», bet, saska- ņā ar Komerclikumu saimnieciskās darbības pārskats ir, tautas valodā runājot, tāda kā operatīvā bilance, kuru uzņēmumam ir nepieciešams sastādīt tikai atsevišķos gadījumos un par īsāku pārskata periodu, pie- mēram, ja vēlas sadalīt ārkārtas di- videndes. Šo niansi nodokļu mak- sātāji līdz galam neizprot, atzīmē «saimnieciskās darbības pārskatu», iesniedz kā pārskatu par pilnu ka- lendāra gadu, taču informācijas sistēmā uzrādās, ka uzņēmums joprojām nav iesniedzis gada pār- skatu,» stāsta D. Kucina. Šo kļūdu pārskatu iesniedzēji pieļauj, pat ne- skatoties uz to, ka attiecīgās ailes nosaukumā pēc «saimnieciskās dar- bības pārskats» aiz iekavām skaidri un gaiši ierakstīts: «Iesniedz tikai tad, ja uzņēmums uz laiku pārtrauc saimniecisko darbību.» Kā gada pārskatos labot kļūdas par iepriekšējiem pārskata periodiem? Likums neparedz iespēju uzņē- mumiem precizēt jau iesniegtos gada pārskatus, līdz ar to, ja grā- matvedis atrod būtisku kļūdu par kādu no iepriekšējiem pārskata pe- riodiem, šī kļūda ir jālabo nākamajā iesniedzamajā gada pārskatā, labo- jot posteņu atlikumus bilancē pār- skata gada sākumā. Ja būtiskas kļū- das nav tikušas atklātas, skaitļiem iepriekšējā gada pārskata beigās un 7. ATTĒLS 8. ATTĒLS Lai maksimāli izvairītos no situācijām, kad uzņēmuma interpretācija par to, kas ir un kas nav «būtiska» kļūda, atšķiras no Valsts ieņēmumu dienesta interpretācijas, vienmēr jāņem vērā šīs kļūdas ietekme uz maksājamo nodokļu apmēru. GR Ā M A T V E DĪ B A NR. 4 (460) 2020. GADA APRĪLISnākamā gada pārskata sākumā va- jadzētu sakrist, bet atrastu būtisko kļūdu gadījumā jaunā gada pārska- ta sākumā tiks ierakstīti aktualizē- tie skaitļi (EDS ir tehniska iespēja to izdarīt). Protams, šī nesakritība noteikti jāpamato gada pārskata pielikumā, turklāt nevis tikai īsi un formāli («atradu šādu kļūdu»), bet izsmeļoši un vadoties pēc noteik- tiem principiem, kurus Valsts ieņē- mumu dienests aprakstījis metodis- kajā materiālā «Par dažādu izmaiņu un iepriekšējo periodu kļūdu atspo- guļošanu grāmatvedības uzskaitē», kas atrodams VID mājaslapā. Atšķirīga situācija ir tad, ja ie- priekšējos pārskata periodos at- rastas nebūtiskas kļūdas. Šādām kļūdām paredzēta atvieglota labo- šanas kārtība. Šajā gadījumā nāka- mā gada pārskata sākumā esošie salīdzināmie rādītāji netiks mainīti un pielikumā pamatojums netiks rakstīts — grāmatvedis nepiecieša- mo summu gluži vienkārši iegrāma- tos jaunajā pārskata periodā, it kā darījums būtu noticis pēdējā gadā, neskatoties uz to, ka attaisnojuma dokuments ir ar senāku datumu. Kuras tad būtu uzskatāmas par «būtiskām» un kuras — par «nebū- tiskām» kļūdām? Kā atzīst D. Kucina, tas nevienā normatīvajā aktā nav konkrēti definēts. Tas ir atkarīgs no paša uzņēmuma specifiskās situāci- jas, ir vērtējams katrā konkrētā ga- dījumā individuāli. «Kādam uzņēmu- mam, kuram varbūt ir viens darījums trijos mēnešos, jau 100 eiro būs bū- tiska kļūda, savukārt citam uzņēmu- mam ar miljoniem lielu apgrozījumu pat 100 000 eiro neskaitīsies būtiska kļūda,» piemēru min D. Kucina. Lai maksimāli izvairītos no situācijām, kad uzņēmuma interpretācija par to, kas ir un kas nav «būtiska» kļūda, at- šķiras no Valsts ieņēmumu dienesta interpretācijas, vienmēr jāņem vērā šīs kļūdas ietekme uz maksājamo nodokļu apmēru, iesaka eksperte. Ja kļūda maina aprēķināto nodokļu summu, tad Valsts ieņēmumu die- nesta skatījumā tā droši vien tiks uzskatīta par būtisku. Līdzīgi kā ar būtiskām vai nebū- tiskām kļūdām, neskaidrības mēdz rasties arī ar to, kas uzskatāmi par nedrošiem un bezcerīgiem debito- ru parādiem. Kā skaidro D. Kucina, katrs uzņēmums pats izvērtē, kurš debitoru parāds ir šaubīgs vai bez- cerīgi atgūstams, normatīvie akti to priekšā nepasaka, un tikai pats uzņēmums vislabāk pārzina savus sadarbības partnerus. Vienlaikus gan jāatceras, ka, sastādot gada pārskatu, jāievēro piesardzības princips, un nedrošu parādu atgū- šanas iespēja jānovērtē drīzāk pe- simistiski, nevis pārāk optimistiski, norāda L. Malteniece. Ja uzņēmums nonāk līdz auditam, VID var pajau- tāt, kāpēc pārskatā gadu no gada parādās nemainīgi debitoru parādi. «Jāatceras, ka norakstītos nedrošos debitoru parādus, ja vien tie neie- tilpst Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. pantā minētajos izņēmu- ma gadījumos, iekļauj ar nodokli ap- liekamajā bāzē,» piebilst D. Kucina. Pamatlīdzekļu novērtēšana Viena no izplatītākajām «pelēka- jām zonām» pamatlīdzekļu novērtē- šanā ir novērtējuma robeža, no kuras uzņēmumam piederošā automašīna uzskatāma par reprezentatīvu auto. Kā zināms, visi izdevumi par repre- zentatīvo automašīnu ir uzskatāmi par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību un ir aplieka- mi ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Tātad ir ļoti būtiski novērtēt, vai uz- ņēmuma automašīna sasniedz re- prezentatīvā auto vērtību (kopā ar uzlabojumiem, kas veikti 12 mēnešu periodā kopš iegādes — 50 000 eiro bez PVN) vai ne. «Normatīvajos ak- tos ir noteikts, ka pamatlīdzekļa ie- gādes izmaksās iekļauj ne tikai to, kas rakstīts uz pavadzīmes, bet var iekļaut arī visu, kas saistīts ar piegādi, muitas nodokli, citus ar pirkumu sais- tītus izdevumus,» informē D. Kucina. Ieņēmumu uzrādīšana no preču pārdošanas, pakalpojumu sniegšanas, procentu ieņēmumiem un ieņēmumiem no dividendēm Svarīgākais princips, kas jāatce- ras, uzrādot ieņēmumus gada pār- skatā — tas jādara pēc uzkrājuma principa, un pirmajā gadā pēc no- dokļu reformas spēkā stāšanās daļai grāmatvežu tas esot sagādājis grūtī- bas. Uzkrājumu princips (atšķirībā no kases jeb naudas plūsmas principa) nozīmē, ka ieņēmumus vai izdevu- mus atzīst tajā mēnesī, kad izrakstīts attaisnojuma dokuments (nevis kad nauda reāli saņemta). Līdz ar to arī, piemēram, ieņēmumi no dividendēm tiek uzskaitīti tad, kad tās ir aprēķi- nātas, nevis tad, kad tiek izmaksātas. Lielas neskaidrības grāmatvežiem bi- jušas saistītas ar procentu ieņēmumu uzskaiti, saka D. Kucina. «Šajā gadī- jumā ļoti uzmanīgi jāskatās līguma nosacījumi. Piemēram, vai līgumā noteikts, ka procentu ieņēmumi ir reizi mēnesī, reizi ceturksnī, reizi gadā vai varbūt vispār tikai vien- reiz, līguma termiņa beigās. Šādā gadījumā katru reizi jāizraksta at- taisnojuma dokuments un procentu ieņēmumi jāiegrāmato saskaņā ar šo datumu,» skaidro speciāliste. 9. ATTĒLS 15 Ieņēmumi no dividendēm tiek uzskaitīti tad, kad tās ir aprēķinātas, nevis tad, kad tiek izmaksātas.Piemērojot īpašo PVN piemē- rošanas režīmu, ar nodokli apliek starpību starp pārdošanas vērtī- bu (naudas summu), ko tirgotājs ir saņēmis par pircējam piegādātajām lietotām mantām, un iepirkuma vērtību, samazinot šo starpību par aprēķinātā nodokļa vērtību. Pārdošanas vērtība ir visa at- līdzība, ko tirgotājs ir saņēmis vai saņems no pircēja vai trešās perso- nas par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksā- jumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdro- šināšanas izmaksas). Iepirkuma vērtība ir visa at- līdzība, ko tirgotājs ir samaksājis vai samaksās pārdevējam par pre- ču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņoša- nas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). (PVN likuma 138. panta 12. un 14. punkts) PIEMĒRS Latvijā reģistrēta PVN maksā- tāja SIA XXX iegādājas no fi- ziskās personas Latvijā lietotu transportlīdzekli par 5000 EUR. Transportlīdzeklis tiek pārdots par 6000 EUR. SIA XXX ir tiesīga izvē- lēties piemērot īpašo PVN piemē- rošanas režīmu. Transportlīdzekļa pārdošanas ar PVN apliekamā vēr- tība ir (6000 EUR – 5000 EUR) : 1,21 = 826,45 EUR. Aprēķinātais PVN ir 826,45 EUR × 21% = 173,55 EUR. Lietota transportlīdzekļa ar PVN apliekamo vērtību SIA XXX norā- da attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācijas 41. rindā (826,45 EUR), no tās aprēķināto PVN — 52. rin- dā (173,55 EUR), informāciju par darījumu norāda PVN 1 pārska- ta III daļā. Uzņēmuma SIA XXX grāmat- vedībā šie darījumi tiek grāmatoti šādi: 1) Iegādāts lietots transportlīdzek- lis D 2130 K 5310 5000 EUR 2) Pārdots lietots transportlīdzeklis D 7120 K 2130 5000 EUR D 2310 vai 2610 K 6110 6000 EUR D 6110 K 5721 173,55 EUR Gribu vērst uzmanību ar VID piemēru, ka jābūt uzmanīgam, ap- rēķinot PVN vērtību, ja darījumam piemēro īpašo PVN režīmu. PIEMĒRS Latvijā reģistrēta PVN maksātāja SIA «A» (tirgotājs) ir iegādājusies lietotu automobili no fiziskās per- sonas par 1000 EUR. SIA «A» no SIA «B» ir saņēmusi remonta pa- kalpojumu par 363 EUR (300 EUR + PVN 21% 63 EUR = 363 EUR), kas veikts minētajam automobi- lim. SIA «A» iegādātā automobiļa tālākai piegādei ir tiesīga izvēlēties piemērot īpašo PVN piemērošanas režīmu. Automobilis tiek pārdots par 1900 EUR. Tā kā remonta pa- kalpojumi nav saņemti no pārde- vēja (SIA «A» uzņēmuma), tie neie- tilpst automobiļa iepirkuma vērtībā. Automobiļa pārdošanas ar PVN ap- liekamā vērtība: (1900 – 1000) / 1,21 = 743,80 EUR Aprēķinātais PVN: 743,80 × 21% = 156,20 EUR Lietota automobiļa ar PVN ap- liekamo vērtību SIA «A» norāda attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācijas 41. rindā (743,80 EUR), no tās aprēķināto PVN — 52. rin- dā (156,20 EUR), informāciju par darījumu norāda PVN 1 pārska- ta III daļā. Tas nozīmē, ka drīkst atskaitīt priekšnodokli no SIA «B» saņemtā rēķina par lietota automobiļa re- monta pakalpojumiem, bet nedrīkst to iekļaut starpībā starp pārdošanas vērtību un iepirkuma vērtību, sa- mazinot šo starpību par aprēķinātā GR Ā M A T V E DĪ B A NR. 4 (460) 2020. GADA APRĪLIS 16 F oto: © rinayaremko – stock.adobe.com TURPINĀJUMS Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 3 (459) Lietotu transportlīdzekļu PVN uzskaites īpatnības ( TU RP I N Ā J U M S )nodokļa vērtību. Noteikti arī grā- matvedībā jābūt tādai PVN uzskai- tei, lai pierādītu, kā tad tiek noteikta starpība starp pārdošanas un iepir- kuma vērtību un kā tiek aprēķināts PVN. Praksē VID nodokļu kontroles pārbaudēs (tai skaitā tematiskajās pārbaudēs) vienmēr ir prasīta uzska- tāma informācija (piemēram, Excel tabula vai dati no grāmatvedības, kurā var redzēt transportlīdzekļa iegādes un pārdošanas starpību un aprēķināto PVN), kā tad tiek rēķi- nāts PVN īpašajā režīmā. Tirgotājs pircējam izrakstītajā PVN rēķinā par lietota transportlī- dzekļa piegādi, kurai piemēro PVN saskaņā ar īpašo PVN piemērošanas režīmu, PVN summu atsevišķi neno- rāda. Izrakstītajā PVN rēķinā tirgotājs obligāti norāda atsauci «peļņas daļas režīms lietotām precēm» vai «margin scheme — second–hand goods». Ja lietota transportlīdzekļa pie- gādei piemēro īpašo PVN piemē- rošanas režīmu, pircējs PVN par iegādātajām precēm neatskaita kā priekšnodokli. Ja lietota transportlīdzekļa pie- gādei piemēro īpašo PVN piemē- rošanas režīmu un priekšnodokļa vērtība ir lielāka nekā aprēķinātā PVN vērtība, tirgotājam ir tiesības atskaitīt no valsts budžetā maksā- jamās PVN summas priekšnodokļa daļu, kas nepārsniedz aprēķinātā PVN vērtību (PVN likuma 138. pan- ta 21. punkts). PIEMĒRS Latvijā reģistrēta PVN maksātā- ja SIA «CBA» (tirgotājs) lietotu trans- portlīdzekļu tirdzniecībā piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu. Taksācijas periodā par lietotu trans- portlīdzekļu piegādēm aprēķinātā PVN summa ir 1200 EUR. Taksācijas periodā SIA «CBA» lietoto transport- līdzekļu pārdošanas nodrošināšanai no citiem preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem saņemta- jos PVN rēķinos norādītā PVN sum- ma ir 1300 EUR (piemēram, trans- portlīdzekļa mazgāšana, tīrīšana, re- zerves detaļu iegāde u.c. izdevumi). SIA «CBA» no valsts budžetā maksā- jamās PVN summas kā priekšnodokli ir tiesības atskaitīt 1200 EUR. PVN 0% lietotu transportlīdzekļu tirdzniecībai Pēc Pievienotās vērtības nodok- ļa likuma 43. panta, Latvijas PVN maksātājs — pircējs drīkst izman- toto pārdevēja piemēroto 0% preču piegādēm Eiropas Savienībā, ja tiek izpildīti abi šie nosacījumi: 1) preču transporta pavaddokumen- tos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis pre- ču piegādātājam darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru; 2) preces ir nosūtītas vai transportē- tas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti. Ik pa laikam rodas situācija: ES dalībvalsts juridiska persona, vis- pārējā PVN maksātājs, LV juridiskai personai, PVN maksātājam, pārdod lietotu transportlīdzekli nevis ar 0% PVN, bet ar savas valsts PVN likmi, aizbildinoties, ka viņi (pārdevēji) ne- var būt droši, vai pircējs ir izvedis no pārdevēja valsts šo transportlī- dzekli (ne vienmēr pircējs var uzrā- dīt transportlīdzekļu pārvadāšanas dokumentus) un vai pircējs reģis- trēs šo transportlīdzekli uz juridis- ku personu. Līdzīga situācija jau ir atspoguļota VID uzziņā Nr. 30.1– 8.6/263062 no 16.10.2018. CSDD ir pieejamas izziņas angļu valodā, kurās ir apliecinājums, uz kā vār- da ir reģistrēts transportlīdzeklis. Neskatoties uz Padomes direktīvas 2008/9/EK, kura nosaka noteikumus direktīvā 2006/112/EK paredzētajai PVN atmaksāšanai nodokļa maksā- tājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, procedūrām, jo tad, ja PVN ES uz- ņēmums ir piemērojis nepamatoti, tas būtu jāatprasa no pārdevēja, nevis attiecīgās ES valsts nodokļu administrācijas. Respektīvi, iegā- dājoties lietotu transportlīdzekli no kādas ES dalībvalsts juridiskas personas, vispārējā PVN maksā- tāja, ar viņas valsts PVN likmi, at- gūt to būs neiespējami vai par to atgūšanu būs jācīnās ar šī trans- portlīdzekļa pārdevēju. Rezultātā Latvijas uzņēmumam neizbēgami jāuzņemas PVN slogs, lai arī abas darījuma puses ir PVN maksātājas. ES dalībvalstī samaksātais nodoklis būs kļuvis Latvijas uzņēmumam kā neatgūstams. Un šajā situācijā ne- darbosies, ka varēsiet EDS sistēmā pieprasīt PVN atmaksu no tās ES valsts, kurā samaksājāt PVN. Prakse rāda, ka ES dalībvalstu VID atsaka PVN atmaksu, pamatojoties uz to, ka pārdevējam bija jāpiemēro 0% likme, ja izpildās nosacījumi, un, ja viņš to nav darījis, tad pircējam pa- šam jātiek galā ar pārdevēju. Lietotu transportlīdzekļu pieņemšana komisijā Viens no gadījumiem, kad lietotu transportlīdzekli ir atļauts pieņemt tirdzniecībai, saskaņā ar minētajiem noteikumiem ir tad, ja komersantam F oto: Aivars Siliņš AĻONA IRMEJA, Mg. oec., doktorante, Latvijas Republikas sertifi cēta grāmatvede, nodokļu un grāmatvedības kursu pasniedzēja, praktizējoša grāmatvede 17 Iegādājoties lietotu transport- līdzekli no kādas ES dalībvalsts juridiskas personas, vispārējā PVN maksātāja, ar viņas valsts PVN likmi, atgūt to būs neiespējami vai par tā atgūšanu būs jācīnās ar šī transportlīdzekļa pārdevēju.GR Ā M A T V E DĪ B A NR. 4 (460) 2020. GADA APRĪLIS 18 tirdzniecībai to nodod Latvijā reģis- trēta transportlīdzekļa reģistrētais īpašnieks. Par transportlīdzekļa pie- ņemšanu tirdzniecībai noformē aktu, kurā kopā ar citu informāciju norāda transportlīdzekļa cenu, ko komersants ir samaksājis vai samak- sās transportlīdzekļa īpašniekam vai tā pārstāvim. Papildus aktam no- slēdz rakstisku līgumu, nosakot pārdošanas cenu un citus papil- du nosacījumus transportlīdzekļa tirdzniecībai (tai skaitā komersanta atlīdzību, ja transportlīdzeklis tiks atdots īpašniekam vai tā pārstāvim pēc šīs personas pieprasījuma). Ja transportlīdzekļa ieguvējs par darījumu norēķinās bezskaidras naudas norēķinu veidā, komersants transportlīdzekļa ieguvējam izsniedz attaisnojuma dokumentu. Ja trans- portlīdzekļa ieguvējs par darījumu norēķinās skaidras naudas norēķinu veidā, komersants transportlīdzek- ļa ieguvējam izsniedz kases čeku. Attaisnojuma dokumentā vai kases čekā norāda transportlīdzekļa pār- došanas cenu un izsniegtās īpašum- tiesību apliecības numuru. VID savos metodiskajos materi- ālos («Transportlīdzekļa pieņemša- nas tirdzniecībā un pārdošanas darī- juma atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē un pievienotās vērtības no- dokļa piemērošana». 19.07.2019.) ir iestrādājis, kā šāda veida darījumus atspoguļot lietotu transportlīdzek- ļu tirgotāju grāmatvedībā. Noteikti iesaku ieskatīties šajos metodiska- jos materiālos un papildināt sava uzņēmuma grāmatvedības organi- zācijas dokumentāciju. Saskaņā ar likuma «Par grāmatvedību» 2. panta pirmajā daļā noteikto grāmatvedī- bā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Savukārt komisijas līguma tiesisko regulējumu nosaka Civilli- kuma 2321.–2323. pants. Saskaņā ar Civillikuma 2322. pantā noteikto īpašuma tiesība uz lietu, arī pēc tās nodošanas saņēmējam pārdošanai, paliek tās īpašniekam. Tā kā līgums, kas noslēgts par transportlīdzekļa tirdzniecību, pēc ekonomiskās bū- tības ir komisijas līgums un īpašuma tiesības uz transportlīdzekli pēc tā nodošanas tirdzniecībai paliek tā īpašniekam, tad, lai gūtu patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma līdzekļiem, tai transportlīdzekļi jāuz- skaita ārpusbilances kontos. Analī- tiskās uzskaites reģistros saimniecis- kos darījumus reģistrē pa analītiskās uzskaites kontiem naudas izteiksmē, bet attiecībā uz krājumu uzskaites vienībām – arī natūrā. PIEMĒRS Uzņēmums SIA «A», kas nodarbojas ar lietotu transportlīdzekļu tirdznie- cību, pieņem komisijā lietotu trans- portlīdzekli no fiziskas personas. Tiek sastādīts akts un līgums, kurā tiek atrunāts, ka lietots transportlī- dzeklis jāpārdod par 1000 EUR, bet SIA «A» komisija par šo darbību būs 100 EUR plus PVN 21% = 121 EUR. SIA «A» uzņēmuma grāmatojumi: 1) Pieņemts lietots transportlīdzeklis D 9100 (ārpus bilances konts) K 5310 1000 EUR Pieņemtie transportlīdzekļi komisijā 2) Pārdots komisijā pieņemts lie- tots transportlīdzeklis D 2310/2610 K9100 1000 EUR 3) Fiziskai personai, kas nodeva ko- misijā lietotu transportlīdzekli, samaksā komisijas naudu uzņē- mums SIA «A» D2310/2610 K6112 ieņēmumi no komisijām 100 EUR D 2310/2610 K 5721 21 EUR 4) Uzņēmums SIA «A» samaksā fi- ziskai personai, kas nodeva ko- misijā lietotu transportlīdzekli D 5310 K 2620 /2610 1000 EUR Skaidra nauda darījumos ar lietotu transportlīdzekli Sakarā ar to, ka lietotu transportlī- dzekļu nozarē pastāv liela daļa skaid- ras naudas darījumu, tad noteikti jāpievērš uzmanība skaidras naudas ierobežojumiem, to deklarēšanas no- sacījumiem un soda mēriem. Skaidrā naudā veikto darīju- mu deklarēšanas kārtība regulē- ta Ministru kabineta noteikumos Nr. 237 «Skaidrā naudā veikto darī- jumu deklarēšanas noteikumi». Jāievēro, ka saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 30. pan- tu nodokļu maksātājiem nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 EUR (neat- karīgi no tā, vai darījums notiek vienā vai vairākās operācijās). Pēc Latvijas Administratīvo pār- kāpumu kodeksa, kas vēl ir spēkā līdz 2020. gada 1. jūlijam, «par darī- juma veikšanu skaidrā naudā, ja darī- juma summa pārsniedz septiņtūkstoš divsimt euro, — uzliek naudas sodu fiziskajām personām un juridiskajām personām piecpadsmit procentu apmērā no darījuma summas». PIEMĒRS Tiks iegādāts vai pārdots lietots transportlīdzeklis par 10 000 EUR skaidrā naudā, sods ir 15% no 10 000 EUR = 1500 EUR. 2019. gada pavasarī bija tapuši grozījumi, kas aizliegtu vispār veikt skaidrā naudā lietotu transportlī- dzekļu tirdzniecību, bet tos atcēla, atstājot liegumu nekustamā īpašu- ma darījumiem. Skaidras naudas darījumi jāde- klarē: 1) nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kas nav indivi- duālie komersanti un kas nav re- ģistrējušies VID kā saimnieciskās darbības veicēji, katru mēnesi jā- deklarē savstarpējie skaidrā nau- dā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 1500 EUR. Deklarāci- ju par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem iesniedz VID ne vē- lāk kā līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam; Līdz ar to, ja Latvijas nodokļu maksātājs iegādājas lietotu trans- portlīdzekli no ES komersanta, šāds darījums, ja tā summa pārsniedz 1500 EUR, ir jādeklarē VID līdz pār- skata mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam, iesniedzot deklarā- ciju par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem. 2) nodokļu maksātāja skaidras nau- das darījumi ar fiziskajām perso- nām, kurām nav jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējām, līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. februārim jāiesniedz deklarācija par nodokļu mak- sātāju skaidrā naudā veiktajiem darījumiem ar fiziskajām perso- nām, ja veiktā viena darījuma summa vienā operācijā ar kat- ru darījuma partneri pārsniedz 3000 EUR. Savukārt, ja Latvijas nodokļu maksātājs iegādājas lietotu auto no ES pilsoņa (fiziskās personas, kam nav jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējai), šāds darījums ir jādeklarē, ja darījuma summa pār- sniedz 3000 EUR, deklarāciju par nodokļu maksātāju skaidrā naudā veiktajiem darījumiem ar fiziska- jām personām iesniedzot VID līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. februārim. Sakarā ar to, ka šajā nozarē ir lie- la skaidras naudas aprite un Latvijā ir augsts ēnu ekonomikas līmenis, bet skaidra nauda ir viens no ēnu ekonomikas veicinošiem faktoriem, šajā nozarē esošiem uzņēmumiem ir jāsakārto sava grāmatvedības uz- skaite, jāvairo bezskaidras naudas darījumi un jāseko likumdošanai, VID metodiskajiem materiāliem, jo VID turpinās uzraudzīt šo nozari.Next >