Nr. 5 (461) 2020. GADA MAIJS10,00 EURGRĀMATVEDĪBA NODOKĻI F I N A N S E S Svarīgākais gada pārskatā par 2019. gadu SVETLANA ŠEMELE–BAIKOVA RISINĀJUMI COVID–19 IETEKMES MAZINĀŠANAI COVID–19 IETEKME UZ FINANŠU PĀRSKATIEM NODOKĻU ATVIEGLOJUMI UN DĪKSTĀVES PABALSTI – SVARĪGĀKIE ASPEKTI JURISTU SKATĪJUMĀ JĀSAKĀRTO NORMAS, KAS IR NETAISNĪGAS PAŠNODARBINĀTAJIEM AIZLIEGUMS KREDITORIEM IESNIEGT MAKSĀTNESPĒJAS PROCESA PIETEIKUMU NEDROŠIE DEBITORU PARĀDI UN UIN KĀPĒC STARPTAUTISKIE FINANŠU PĀRSKATU STANDARTI IR SVARĪGI? GADI 20 00–2 020SVEICAM MŪSU IZDEVNIECĪBAS 27. DZIMŠANAS DIENĀ! BIL ANCES REDAKCIJAMAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Taisnīgi vai netaisnīgi... Nav zināms, vai esam apjēguši, kā- das būs šai situācijai sekas un kas mūs gaida nākotnē… Jau tagad tūkstoši ir zaudējuši darbu, un, ja iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā varēja mek- lēt laimi ārzemēs, tagad tas nav iespē- jams, jo robežas ir ciet, turklāt jāatzīst, ka arī tur nemaz nav labāk. Krīzes situācijas sākumā, pro- tams, vispirms bija jāglābj Latvijas iedzīvotāju veselība. Izskatās, ka šis uzdevums salīdzinājumā ar citām ES valstīm godam ir izpildīts, un arī ie- dzīvotāji pamatā ir saprotoši, ievēro- jot mediķu ieteikumus. Vienlaikus lielā steigā bija jādomā un jāpieņem lēmumi par ekonomisko atbalstu vairākām fizisko personu ka- tegorijām, kas atradās dīkstāvē. Līdzekļi tika atrasti, Ministru kabi- neta noteikumi pieņemti, un VID sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus. Pirmais šoks — trešdaļai preten- dentu pabalsti nepienākas, jo tie ne- atbilst Ministru kabineta noteikumos esošajiem kritērijiem! Piemēram, par darbinieku mēnesī nebija maksāti no- dokļi vismaz 200 eiro apmērā, uzņē- mums iepriekš bija izslēgts no PVN maksātāju sastāva, uzņēmumam bija nodokļu parādi, kas pārsniedz noteik- tu summu, uzņēmuma valdes locekļi iepriekš tika sodīti par likumdošanas neievērošanu utt. Izveidojās dīvaina situācija: pa- balsts jāpieprasa un dokumenti jāie- sniedz darba devējam, bet samaksa ir paredzēta darba ņēmējam. Tomēr vi- sas prasības, kas jāievēro, lai kvalificē- tos pabalsta saņemšanai, un kuru ne- ievērošanas dēļ VID atsaka izmaksāt, ir vērstas uz darba devēju! Darbinieki paši nemaksā savus nodokļus (to viņu vietā dara darba devējs), nodokļu summa nav atkarīga no darbinieka vēlmes, no PVN maksātājiem izslēdz ne jau darbinieku, bet uzņēmumu utt. Kur loģika? Vainīgs darba devējs, bet soda darba ņēmēju! Paldies Dievam, trūkumi tika pa- manīti, prasības — mīkstinātas un precizētas, kā arī paplašināts darba ņēmēju loks. Vienlaikus tika «pamanīts», ka analoģiskā stāvoklī (bez iztikas līdzek- ļiem) atrodas tūkstoši pašnodarbinā- to, autoratlīdzības saņēmēju, MUN un patentu maksātāju… Jāteic, ne visas situācijas ir atrisi- nātas, bet tas tiek darīts ļoti ātri. Šādā tempā nebija pieņemts neviens nor- matīvais akts, un, ja arī tiek pamanīta kāda kļūda, tā ir izlabota tādā pašā ātrumā. Nekļūdās tikai tie, kas guļ uz dīvāna un komentē notiekošo. Bet tā bijis vienmēr! Visa šī procesa medaļas otra puse ir saistīta ar to, ka pieņemtie Ministru kabineta noteikumi un to grozījumi kādam ir jāpiemēro dabā, tātad arī nepatīkamās ziņas par atteikumu pie- šķirt pabalstu jāpaziņo. Un šeit notiek vēl viena neizprotama metamorfoze: VID ir atteicis! Protams, atteica, ja iesniegtā informācija liecina par ne- atbilstību prasībām. Iesniedzējs jau nesāks visiem stāstīt, ka pabalsts nav piešķirts tāpēc, ka viņš nav iesniedzis VID attiecīgos pārskatus vai no ofi- ciālās algas maksājis mazus nodokļus, bet pārējo algu izsniedzis aploksnē… Kad Ministru kabinets atcels «peļa- mo» prasību, tad vērtēs pieteikumu! It kā visi zina, ka VID ir pieņemto liku- mu un noteikumu īstenotājs, bet tik un tā «vainīgais» ir atrasts! Jāatzīst, ka īstenībā problēma ir daudz nopietnāka un diez vai darba ņēmējs ir noteicējs uzņēmumā. Ļoti ceru, ka galu galā pretrunas tiks pārvarētas un mēs turpināsim dzīvot normālos apstākļos. Kaut gan ļoti daudzās jomās mums visiem būs jāmaina attieksme pret saviem pienā- kumiem un tiesībām. Sargājiet sevi un tuviniekus! I E V A DK OM E N T Ā R S NR. 5 (461) 2020. GADA MAIJS Jau otro mēnesi dzīvojam pavisam neparastos apstākļos. Joprojām neticas, ka esam sastapušies ar vienreizējām, nezināmām, neizpētītām briesmām, turklāt, kā spriež zinātāji, tas esot uz ilgu laiku un pasaulei būšot vien jāiemācās sadzīvot ar kādu maziņu, bet agresīvu briesmoni... Žurnāls par grāmatvedību, likumdošanu un finansēm. Iznāk reizi mēnesī Nr. 5 (461) 2020. GADA MAIJS R E D A K C IJA Galvenā redaktore Maija Grebenko Literārā redaktore Rita Cielēna Maketētājs Arvis Villa Fotogrāfs Aivars Siliņš R E K L ĀM A S N O D AĻ A Tālrunis 67606110 E–pasts: reklama@lid.lv BILANCE internetā www.bilance.lid.lv R E DA K C I J A S A D R E SE Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110 Fakss 67606115 E–pasts: bilance@lid.lv Izdevējs SIA Lietišķās informācijas dienests ISSN 1407–5709 LR UR reģistrācijas nr. 000702395 @zurnalsBILANCE © SIA Lietišķās informācijas dienests, 2020 Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju. Citēšanas gadījumā atsauce uz žurnālu BILANCE obligāta. Par faktu materiālu savos rakstos ārštata autori atbild paši. Par reklāmu saturu redakcija neatbild. Iespiests SIA IBC Print Baltic tipogrāfijā. Foto: Aivars Siliņš, © freepik.comS A T U R S NR. 5 (461) 2020. GADA MAIJS «B I L A N C E S A K A DĒ M I J A » P I E D Ā V Ā E–semināri un e–kursi maijā 4 K O M E N TĀ R S Mēs esam ar jums! Aiva Vīksna 6 A T TĪ S TĪ B A Noteikts aizliegums kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu Laila Kelmere 40 F IN A N S E S Covid–19 ietekme uz finanšu pārskatiem un revidenta rīcība Armine Movsisjana Sviru pakāpes vērtēšana pie dažādiem aprēķinos izmantoto rādītāju pieauguma tempiem Terēza Korsaka 32 36 A T B I L DE S U Z J A U T Ā JU M I E M PVN, kas samaksāts citā ES valstī Ieguldījumi nomātajā pamatlīdzeklī un PVN Pārceltās darba dienas apmaksa Ko nozīmē «noteiktā mēnešalga»? Neapliekamā minimuma kontrole gada laikā VID skaidrojumi par UIN, PVN un IIN piemērošanu Covid–19 sakarā Ina Spridzāne, Maija Grebenko, Oskars Springis, VID 44 50 G R Ā M AT V E D Ī B A Svarīgākais par un ap gada pārskatu par 2019. gadu Svetlana Šemele–Baikova Risinājumi Covid–19 ietekmes uz ekonomiku mazināšanai Maija Grebenko Jāsakārto normas, kas maldina un ir netaisnīgas pašnodarbinātajiem Inguna Leibus Kāpēc Starptautiskie finanšu pārskatu standarti ir svarīgi? Terēze Labzova–Ceicāne 8 12 16 22 N OD OK Ļ I Nodokļu atvieglojumi un dīkstāves pabalsti – svarīgākie aspekti juristu skatījumā Ikars Kubliņš Nedrošie debitoru parādi un uzņēmumu ienākuma nodoklis Ina Spridzāne 24 28Lasiet jaunajā maija numurā Izdevīgāk abonēt Bilances Zelta Komplektā! www.lid.lv/zurnali Par abonēšanu jautājiet Klientu servisā: tālrunis 67606110 vai e-pasts lid@lid.lv @JuridiskiPadomi juridiskie.padomi www.juridiskiepadomi.lv NUMURA INTERVIJA Kā pēc Covid–19 krīzes atsaldēt ekonomiku Saruna ar KASPARU ROŽKALNU, L atvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru JURISTA PADOMS Work-From-Home jeb Uzņēmumu drošības īstais pārbaudījums MARINA BRIŠKENA, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Attālināta dalība biedru kopsapulcē TOMS VILNIS, zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināta advokāta palīgs Komercsabiedrību dalībnieku un akcionāru sapulces ārkārtas apstākļos KASPARS FRĪDENBERGS–ANSBERGS, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vecākais jurists Covid–19 ietekme uz darba attiecībām – dīkstāve IVETA ZELČA, zvērināta adv okāte Ko iesākt, ja esat iesūdzēts tiesā? JURIJS ŅIKUĻCOVS, Mag.iur., Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs JURIDISKĀS ZIŅAS Latvijas tiesas ārkārtējās situācijas apstākļos MAKSĀTNESPĒJA Izmaiņas maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesos IKARS KUBLIŅŠ, portāla BILANCE PLZ redaktors IEPIRKUMI Publisko iepirkumu regulējums ārkārtējās situācijas ietvaros EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. 1. turpinājums KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts 20 20. G ADA MA IJS 5Nr. (83)6 K O M E N TĀ R S NR. 5 (461) 2020. GADA MAIJS Mēs esam ar jums! Dārgie Bilances lasītāji un citi izdevniecības Lietišķās informācijas dienests klienti! Latvijas paši uzņēmīgākie, drosmīgākie un talantīgākie ļaudis! Lai cik dīvaini tas šķistu, ir pagājuši jau 27 (!) gadi, kopš esam uzsākuši mūsu kopīgo ceļu Latvija biznesa, likumdošanas un politiskās vides iepazīšanai. Mūsu auditorija un sniegto pakalpojumu klāsts šajā laikā ir auguši neskaitāmas reizes. Esam kopīgi soli pa solim pietuvojušies tam izpratnes līmenim, kas «vecās» Eiropas valstīm ir nodrošinājis stabilitāti un labklājību caur gadu desmitiem. Būdami informēti un gatavi izteikt savu viedokli, mēs neesam ļāvuši neskaitāmām valdībām pilnībā novirzīties no saprātīgas valsts un ekonomikas pārvaldes kursa. Foto: © master1305 – stock.adobe.com7 Es apsolu darīt visu iespējamo, kas ir manos un manu kolēģu spēkos, lai gan sniegtu jums nepieciešamās zināšanas, gan ietekmētu Saeimas un valdības darbu jūsu un visas sabiedrības labā! Foto: Jānis Deinats AIVA VĪKSNA SIA Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja Ir krīze. Absolūti negaidīta, kā no debesīm nokritusi, bet ne neizskaid- rojama un nepārvarama. Globāli ir iestājusies jauna situācija — gadus trīsdesmit pasaulē valdījusī pārlie- cība par brīvā tirgus vadošo, virzo- šo un absolūti labvēlīgo lomu nu ir satricināta. Tirgus mehānisms, kas nekad nav bijis perfekts, apstājas, jo valstis savu pilsoņu dzīvības un ve- selības dēļ tam neļauj funkcionēt… Es apzinos, ka tagad jūs īpaši gaidāt mūsu palīdzību un padomu! Situācija ir ārkārtīgi mainīga, un tai nav viegli izsekot. Izmaiņas likumos, Ministru kabineta noteikumos un ze- māka līmeņa normatīvajos aktos, kas būtiski ietekmē jebkura uzņēmuma darbību, ir straujākas nekā jebkad. Daudzu uzņēmumu grāmatveži gan- drīz kā ārsti epidemiologi strādā 24/7 režīmā. Sevišķi grūti klājas mazajiem uzņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kam paralēli rūpēm par savu tiešo biznesu tagad nākas kat- ru dienu sekot jaunākajiem valdības, ministriju vai Valsts ieņēmumu die- nesta lēmumiem. Un te nu mēs ar prieku nākam talkā — ar pieņemto normatīvo aktu skaidrojumiem mūsu portālā BILANCE PLZ (www.plz.lv), vebināriem, e–semināriem. Diemžēl epidemioloģisko ierobežojumu dēļ pagaidām nedrīkstam rīkot tik ļoti po- pulāros klātienes Bilances Akadēmijas seminārus, kuros bija krietni vienkār- šāk apspiest katra uzņēmuma konkrē- to situāciju. Bet es ļoti ceru, ka drīzu- mā mēs pie tiem varēsim atgriezties! Krīzes situācija un valsts reakcija uz to man liek aizdomāties. Šķiet, katram ir pienācis pārdomu brīdis! Vai mēs, kopīgi būvējot mūsdienu Latviju, neesam nedaudz kļūdījušies? Varbūt pārāk paļāvušies uz kādu mistisku palīdzību no Rietumiem, ES fondiem, pasaules ekspertiem, ārvalstu komercbankām? Varbūt globālā tirgus apstākļos tādas vērtī- bas kā taisnīgums, solidaritāte, savas valsts un tuvākā mīlestība ir atkāpu- šās otrajā plānā? Mērķtiecīgas valsts politikas līmenī, šķiet, mūsu uzņēmē- ju neaizsargātākais slānis — pašno- darbinātie, mikrouzņēmumi, mazās SIA — gadiem ir atstāts novārtā. Lai gan tieši mazie uzņēmumi veido Latvijas ekonomikas mugurkaulu. Lai gan Covid–19 krīze agri vai vēlu pāries, tā pēc sevis atstās būtis- kas konsekvences, izmainot pasauli un ekonomiku, kādu mēs pazīstam. Piemēram, bijušais Anglijas bankas prezidents Marks Kernijs paredz, ka globalizācijas vilnis līdz ar globā- lā tirgus noteiktajām vērtībām kā visu lietu mērauklu beigsies, mainot mūsdienu civilizācijas būtību. Atkal nozīmi iegūs mazais, lokālais; valstis atgriezīsies pie saviem iekšējiem tir- giem un tradicionālajām vērtībām. Un ir skaidrs, ka šī tendence līdz ar nenovēršamo pāreju uz attālinātu un digitalizētu darbu (no mājām, nevis milzu biroju ēkās vai rūpnīcu cehos) mazā biznesa un pašnodarbināto personu lomu tikai palielinās — aizvien vairāk un vairāk klasisko darba ņēmēju funkciju pārņems uzņēmīgi un augsti izglītoti cilvē- ki, kuri ir darba devēji paši sev un varbūt vēl dažiem cilvēkiem. Jaunākā informācija liecina, ka valdība atkal gatavojas ķerties pie bū- tiskām nodokļu sistēmas izmaiņām. Šobrīd ir vairāk nekā jebkad svarīgi, lai šīs izmaiņas beidzot radītu stabilu, saprotamu un samaksājamu nodok- ļu režīmu mazajiem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Es apsolu darīt visu iespējamo, kas ir manos un manu kolēģu spēkos, lai gan sniegtu jums nepieciešamās zināšanas, gan ietekmētu Saeimas un valdības dar- bu jūsu un visas sabiedrības labā! Paldies jums par uzticību!Ņemot vērā minēto faktu, grā- matveži, kuri kopā ar uzņēmuma va- dību pašreiz strādā pie gada pārskata par 2019. pārskata gadu sagatavoša- nas, var nesasteigt savu darbu, bet vēlreiz cītīgi iziet cauri normatīvo aktu prasībām attiecībā uz gada pārskatu sagatavošanu, pārbaudi un iesnieg- šanu un sagatavot kvalitatīvu gada pārskatu. Tādēļ atgādinājumam izie- sim cauri galvenajām normatīvo aktu prasībām, kas regulē gada pārskatu sagatavošanu, pārbaudi un iesnieg- šanu lielākajai daļai uzņēmumu jeb Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk tekstā — GPKGPL) subjektiem, kā arī izskatīsim Covid–19 izraisītās krīzes ietekmi uz gada pārskatiem par 2019. gadu. Normatīvais regulējums Normatīvo aktu bāze gadu pār- skatu sagatavošanai par 2019. gadu ir palikusi nemainīga jeb tas ir likums «Par grāmatvedību», GPKGPL un uz likuma pamata izdotie 22.12.2015. MK noteikumi Nr. 775 «Gada pār- skatu un konsolidēto gada pārska- tu likuma piemērošanas noteikumi» (turpmāk tekstā — MK noteikumi Nr. 775) un 21.06.2016 MK noteiku- mi Nr. 399 «Noteikumi par sabiedrī- bu sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elek- troniskā noraksta formu» (turpmāk tekstā — MK noteikumi Nr. 399), kā arī nepieciešamības gadījumā var ņemt vērā sakarā ar Covid–19 izplatī- bu pieņemtā jaunā likuma 18. pantu. Pirms detalizētas normatīvo aktu prasību izpētes par gada pārskatu sagatavošanu noskaidrosim, ko un kam nosaka sakarā ar Covid–19 iz- platību pieņemtā jaunā likuma 18. pants. Ļoti svarīgi pievērst uzmanību, ka likuma normas pirmā daļa attie- cas tikai uz GPKGPL subjektiem, kam atbilstoši tiek noteiktas tiesības gada pārskatu un konsolidēto gada pārska- tu par 2019. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pār- sniedz GPKGPL 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu. Atgādinājumam: GPKGPL 97. panta pirmā daļa nosaka, ka sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārska- tu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk tek- stā — VID) papīra formā vai elektro- niski sagatavota gada pārskata (fi- nanšu pārskata un vadības ziņojuma) un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) atvasinājumu elektroniskā formā. Savukārt likuma 18. panta normas otrā un trešā daļa nosaka tiesības biedrībai vai nodibinājumam, kā arī reliģiskajai organizācijai iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam. Jāatgādina, ka ar finanšu ministra 2020. gada 6. aprīļa izdoto rīkojumu Nr. 114 «Par pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņiem» arī paš- valdībām ir pagarināts gada pārskata iesniegšanas termiņš attiecīgi līdz šā gada 29. maijam. Piemēram, ja GPKGPL subjektam 2019. pārskata gads sakrita ar kalen- dāra gadu un sagatavotais gada pār- skats VID būtu jāiesniedz līdz 2020. gada 30. aprīlim, tad saskaņā ar li- kumā noteikto 18. pantu 2019. gada pārskata iesniegšanas termiņš ir pa- garināts līdz 2020. gada 31. jūlijam. Turklāt aprakstītajā piemērā līdz 31. jūlijam atļauts attiecīgi arī labot pē- dējo uzņēmumu ienākuma nodokļa mēneša deklarāciju, kur netiks piemē- G R Ā M A T V E D Ī B A NR. 5 (461) 2020. GADA MAIJS 8 Foto: © Masson – stock.adobe.com Svarīgākais par un ap gada pārskatu par 2019. gadu Šā gada 20. martā steidzamības kārtā Latvijas Republikas Saeimā tika izskatīts un pieņemts jauns likums «Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību», kas stājās spēkā jau 22. martā, un šā likuma 18. pants noteiktiem likumu subjektiem nosaka tiesības iesniegt gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds tiek sagatavots) vēlāk, nekā pašreiz ir noteikts termiņš atbilstošajos normatīvajos aktos.rota nokavējuma nauda nodokļa pie- maksai, ja tāda izveidosies. 18. pan- tā noteiktās tiesības var izmantot arī GPKGPL subjekti, kuriem pārskata gads nesakrīt ar kalendāra gadu! No VID sniegtās informācijas izriet, ka, ja sabiedrība plāno izmantot tiesības ie- sniegt vēlāk gada pārskatu, atsevišķs iesniegums VID nav jāiesniedz. Kas ir kvalitatīvs gada pārskats Izpētot gada pārskatu sagata- vošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasības, var secināt, ka katra kvalitatīva gada pārskata pamatā, ko sagatavo, noslēdzoties pārskata pe- riodam, ir atbilstošas grāmatvedības politikas nodrošināšana sabiedrībā. GPKGPL nosaka, ka grāmatvedības politika ir sabiedrības grāmatvedī- bas organizācijas dokuments, kurā noteikti attiecīgo saimniecisko da- rījumu, faktu un notikumu uzskai- tes un finanšu pārskata posteņu novērtēšanas un norādīšanas (fi- nanšu pārskatā) principi, metodes un noteikumi. Sabiedrības vadības izstrādātajai grāmatvedības politikai jābūt tādai, lai gada pārskats, kas sagatavots saskaņā ar tajā noteikta- jiem principiem, sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības saimnieciskās darbības rezultātiem. Vadībai jāizstrādā grāmatvedības politika, ņemot vērā GPKGPL pra- sības, attiecīgajā nozarē pieņemto praksi, kas nav pretrunā ar normatī- vo aktu prasībām, un Starptautisko grāmatvedības standartu prasības (turpmāk tekstā — SGS), ja sabied- rība atsevišķus gada pārskata poste- ņus novērtē saskaņā ar SGS. Sabiedrību kategorijas Noslēdzoties pārskata periodam un apkopojot grāmatvedības uzskai- tes informāciju, grāmatvežus kopā ar vadību sagaida apjomīgs darbs pie gada pārskata sagatavošanas, kas rezumējas kvalitatīvas informācijas sniegšanā gada pārskatu lietotājiem. Sākotnēji, lai gada pārskatā tiktu at- klāta un aprakstīta vismaz minimāla normatīvajos aktos noteiktā informā- cija, katrai sabiedrībai ir jānosaka tās piederība pie GPKGPL 5. pantā no- teiktās kategorijas jeb jāizvērtē, vai attiecīgā sabiedrība divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) bilances datumā nepārsniedz divas no 5. pan- ta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām, un tā attiecīgi iegūst tiesības savā gada pārskatā sniegt minimālo informāci- jas apjomu, kāds GPKGPL likumā no- teikts konkrētajai sabiedrību kategori- jai, kuras rādītājus tā nepārsniedz, kā arī iegūst tiesības piemērot minētajai kategorijai likumā paredzētos atvieg- lojumus vai atbrīvojumus. Sabiedrība šīs tiesības zaudē, ja turpmākajos pārskata gados tā pārsniedz minētās robežvērtības un tas atkārtojas divus pārskata gadus pēc kārtas. Praksē nākas vērtēt arī trīs pārska- ta gadu datus bilances datumā pēc kārtas, jo gadījumā, ja sabiedrības saimnieciskās darbības rādītāji pa gadiem svārstās un tā katru pārskata gadu atbilst citai sabiedrību kategori- jai, tad šādā situācijā attiecīgajai sa- biedrībai gada pārskata sagatavoša- nā jāievēro augstākai sabiedrību ka- tegorijai (ja salīdzina kategoriju, kurai tā atbilst kārtējā pārskata gadā, ar to, kurai tā atbilda iepriekšējā pārskata gadā) paredzētie noteikumi. Protams, ir arī izņēmumi, pie- mēram, komercsabiedrība, kuras pārvedamie vērtspapīri ir iekļauti Latvijas Republikas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts regulētajā tir- gū, piemēro GPKGPL prasības, kuras ir saistošas lielai sabiedrībai. Atkarībā no tā, pie kuras katego- rijas pieder attiecīgā sabiedrība, tiek noteikts sagatavojamā gada pārska- ta sastāvs, finanšu pārskata pieliku- mā atklājamās informācijas apjoms un prasība verificēt finanšu pārskatu obligātai revīzijai vai obligātai iero- bežotai pārbaudei. Piemēram, mikrosabiedrībai un mazai sabiedrībai vispārējā kārtībā ir atļauts nesagatavot naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, līdz ar to šādu kategoriju sabiedrību finanšu pārskats var sastā- vēt no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un finanšu pārskata pieliku- ma. Atsevišķi mikrosabiedrībām arī atļauts nesagatavot vadības ziņoju- mu, bet, nepārsniedzot vismaz divas no trim GPKGPL 58. panta otrajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām, mik- rosabiedrībai var izdalīt apakšgrupu, kurai atļauts nesagatavot arī finanšu pārskata pielikumu, bet likumā no- teikto obligāto informāciju sniegt piezīmju veidā ar skaitļiem, tekstā vai tabulās bilances beigās. Taču ikviena sabiedrība var patstā- vīgi izvēlēties sagatavot gan naudas plūsmas pārskatu, gan pašu kapitāla Foto: Aivars Siliņš SVETLANA ŠEMELE– BAIKOVA, SIA Nexia Audit Advice asociētā partnere, zvērināta revidente, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas izpilddirektore, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības komitejas locekle 9 Sabiedrības vadības izstrādātajai grāmatvedības politikai jābūt tādai, lai gada pārskats, kas sagatavots saskaņā ar tajā noteiktajiem principiem, sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības saimnieciskās darbības rezultātiem.Next >