< PreviousPašnodarbinātie ikdienas darbībā saskaras ar jautājumiem, kā pareizi uzskaitīt izdevumus par vieglo pasažieru auto, kas tiek izmantots tikai saimnieciskajā darbībā vai līdztekus saimnieciskajai darbībai — arī personīgajām vajadzībām. Turklāt dažādiem nodokļu maksātājiem ir atšķirīgs tiesiskais pamats, uz kāda auto tiek izmantots, — pieder pašam saimnieciskās darbības veicējam, ģimenes loceklim vai kādai citai personai, tai skaitā līzinga devējam. Apskatīsim, ko šādos gadījumos paredz likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums). Ar pašnodarbināto šajā rakstā jāsaprot personas, kuras no saim- nieciskās darbības ienākuma maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja auto pieder nevis pašnodar- binātajam pašam, bet gan ģimenes loceklim vai kādai citai personai, jā- vienojas, ar kādiem nosacījumiem un uz kāda līguma (patapinājuma, nomas) pamata auto tiks izmantots. Ar vieglo auto un tā izmantoša- nu cieši saistīts ir uzņēmumu vieg- lo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN likums). No likuma «Par IIN» sub- jektiem: UVTN maksātāji var būt in- dividuālie komersanti un zemnieku saimniecības. Zvejnieku saimniecī- bas nav UVTN maksātājas, bet tām likumā «Par IIN» tiek piemēroti tādi paši nosacījumi kā personām, kas maksā UVTN. Fiziskā persona, kas veic saim- niecisko darbību, un individuālais uzņēmums nevar būt UVTN mak- sātājs; līdz ar to šīm personām nav saistošas atvieglotās normas par automašīnas izdevumu uzskaiti. Ar vieglo auto parasti ir saistīti šādi izdevumu veidi — auto nolie- tojums, auto ekspluatācijas izdevu- mi (t.sk. remonts, degviela), kā arī kredīta vai līzinga procentu mak- sājumi; arī nomas maksājumi — ja auto tiek lietots uz nomas līguma bez izpirkuma tiesībām. Automašīnas iegāde un nolietojums Saskaņā ar likumu «Par IIN» no- lietojumu nerēķina reprezentatīvam vieglajam auto. Par reprezentatīvu atzīstams auto, kura iegādes vērtī- ba pārsniedz 50 000 eiro. Pamatlīdzekļa atzīšanas vērtības kritērijs likumā «Par IIN» ir 1000 eiro. Ja auto iegādes vērtība pārsniedz 1000 eiro, tas ir uzskaitāms pamatlī- dzekļu sastāvā un izmaksās auto ie- gādes vērtība jānoraksta pakāpeniski. Ja automašīna iegādāta līdz 31.12.2017., tad vieglie auto sa- skaņā ar likuma «Par UIN» 13. pan- tu bija jāuzskaita katrs atsevišķi un tiem piemērojama nolietojuma lik- me 30% apmērā. Līdz ar UIN refor- mu jau 2018. gadā IIN maksātājiem bija jāizvēlas, vai turpināt amortizēt automašīnas pēc 30% nolietojuma likmes vai piemērot 20% likmi (t.i., likuma «Par UIN» 13. pantā no- teikto likmi bez koeficienta 1,5). Pēc 01.01.2018. iegādātajiem au- tomobiļiem nolietojums rēķināms pēc likuma «Par IIN» 11. 5 panta — piemērojot lineāro metodi, no- lietojums rēķināms 5 gadus, bet, piemērojot degresīvo metodi, pēc 20% likmes. Neatkarīgi no tā, vai auto tiek izmantots saimnieciskajā darbībā pilnībā vai tikai daļēji, no- lietojumu rēķina no pilnas vērtības. Atkarībā no automašīnas izmanto- šanas saimnieciskajā darbībā no- lietojums izdevumos tiek iekļauts pilnā vai ierobežotā apmērā. Piemēram, automašīna iegā- dāta par 10 000 eiro, nolietojums par gadu tiek aprēķināts 10 000 × 20% = 2000 eiro; taksācijas gada laikā saimnieciskās darbības vaja- dzībām nobraukti 40% no visiem nobrauktajiem kilometriem — tātad nolietojums, kas iekļaujams saim- nieciskās darbības izmaksās gada ienākumu deklarācijā, ir 2000 × 0,4 = 800 eiro. Nākamajā gadā nolieto- jums tiek rēķināts no automašīnas atlikušās vērtības 8000 (10 000 – 2000) un būs 8000 × 20% = 1600. Aprēķinot vieglā automobiļa vēr- tības nolietojumu, izdevumos ietver aprēķināto nolietojumu proporcionā- li saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, bet ne vairāk par 70 procentiem. Tātad arī gadījumā, ja ar ceļazīmēm vai marš- ruta lapām faktiskais nobraukums saimnieciskajām vajadzībām ir 100 procenti, no aprēķinātā nolietojuma saimnieciskās darbības izdevumos iekļaujami tikai 70 procenti. Ja par vieglo auto tiek maksāts UVTN (vai arī automašīna ir atbrīvota no UVTN saskaņā ar Transportlīdzekļa eksplua- tācijas nodokļa un uzņēmumu vieg- lo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14. panta 1. daļas 5. 1 vai 6. 2 pun- ktu, vai automašīna pieder zvejnie- ku saimniecībai), tad nolietojumu aprēķina un izmaksās iekļauj pilnā apmērā. Vieglais auto pašnodarbinātā grāmatvedībā 1 Auto tiek izmantots tikai saimnieciskajai darbībai (aprīkots ar GPS) un attiecīgi deklarēts CSDD. 2 Lauksaimniekiem paredzētais atbrīvojums no UVTN. 10 GRĀMATVEDĪBA NR. 6 (462) 2020. GADA JŪNIJS Ilustrācija: © FrankBoston – stock.adobe.comAutomašīnas ekspluatācijas izmaksas Normas, kas attiecas uz vieglās automašīnas ekspluatācijas izmak- sām, noteiktas likuma «Par IIN» 11. 5 panta 6.–6. 5 daļā, un šajās normās ir ļoti viegli «apmaldīties», tāpēc tās saliktas tabulā: Nomas maksājumi un procentu maksājumi par vieglo auto Diemžēl likumā «Par IIN» attiecībā uz vieglajiem auto nav skaidrojumu, kā ir ar nomas un procentu maksāju- miem. Domāju, ka uz tiem arī būtu attiecināmi tie paši nosacījumi kā par ekspluatācijas izmaksām,t.i., ja par auto ekspluatācijas izmaksām piemē- rojams procentuālais ierobežojums, tas ir piemērojams arī nomas vai pro- centu maksājumiem par vieglo auto. Ar vieglo auto saistīto izdevumu norādīšana ieņēmumu un izdevumu žurnālā Automašīnas iegāde (samaksa par automašīnu) norādāma žurnāla 23. ailē (izdevumi, kas neattiecas uz nodokļa aprēķināšanu). Daži piemē- ri (pieņemot, ka pašnodarbinātais nav PVN maksātājs) auto ekspluatā- cijas izmaksu norādīšanai ieņēmu- mu un izdevumu žurnālā: Žurnāla 19. 1 aili izmanto, ja zi- nāms, ka izdevumi tieši attiecināmi uz lauksaimniecību, 20. 1 ailē izdevu- mus norāda, ja zināms, ka izdevumi tieši attiecināmi uz citām nozarēm. 21. ailē izdevumus norādīs, ja uzreiz nav zināms, vai tie attiecināmi uz lauksaimniecību vai citām nozarēm. Praktisku apsvērumu dēļ parasti ie- saku arī 21. aili sadalīt divās, lai jau gada laikā var nodalīt pilnā vai ierobe- žotā apmērā atskaitāmos izdevumus. Kad tiek rakstītas ceļazīmes un netiek maksāts UVTN, brīdī, kad par degvielu tiek samaksāts, pieņemu, ka faktiski saimnieciskajai darbībai tiek patērēti vismaz 70 procenti no kopējā nobraukuma. Ja mēneša bei- gās (vai, piemēram, taksācijas gada beigās) tiek konstatēts, ka saimnie- ciskajai darbībai faktiski nobraukts mazāk nekā 70 procenti, tad būtu jāveic kādi koriģējoši ieraksti žurnā- lā (piemēram, attiecīgajā izdevumu ailē norādot summu ar mīnusa zīmi). Interesants ir jautājums, kā pēc «kases» principa korekti būtu jāaiz- pilda žurnāls, ja pašnodarbinātais, piemēram, ieskaita avansu degvielas pārdevējam un pēc tam pakāpeniski degvielu saņem. Šādā gadījumā ie- teiktu samaksāto avansu sākotnēji no- rādīt 23. ailē un mēneša beigās — pēc tam, kad ir zināms faktiski iegādātais degvielas daudzums un tā patēriņš, kā arī faktiski nobrauktie kilometri, — žurnālā reģistrēt izmaksu sadalījumu pa 19. 1 , 20. 1 un 21. aili. Šis ir viens no piemēriem, kas izgaismo vienkār- šās grāmatvedības nevienkāršo pusi. VID skaidrojums par likumā minēto personīgo vieglo auto Diemžēl ne likums, ne MK notei- kumi neskaidro, ko īsti saprot ar per- sonīgo vieglo auto, kas likuma «Par IIN» 11. 5 pantā tiek piesaukts vairākas reizes. Vai, piemēram, tas attiecas uz ZS īpašumā esošu vieglo auto? 2012. gadā VID uzziņā ir skaidrojis (pama- tojot savu viedokli ar dažādām tie- sību normu iztulkošanas metodēm), ka IIN aprēķināšanas vajadzībām liku- ma «Par IIN» 11. 5 panta sestajā daļā noteiktais ierobežojums vieglā auto- mobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) ekspluatācijas izmaksu (arī izdevumu par degvielu) norakstīšanai saimnieciskās darbības izdevumos ir attiecināms ne tikai uz īpašumā esošu vieglo automobili, bet arī uz nomātu un patapinājumā eso- šu. Pieņemu, ka līdzīgs skaidrojums būtu arī attiecībā uz vieglo auto, kas pieder ZS vai IK. Foto: Aivars Siliņš LINDA PURIŅA, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Grāmatvedības un fi nanšu nodaļas grāmatvedības eksperte PIEMĒRS Izdevumi, eiro izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem propor- cionāli sadalāmie izdevumi ar saim- niecisko darbību nesaistītās izmaksas izdevumi, kas nav attiecināmi uz ienāku- ma nodok- ļa aprēķinā- šanu kopā (19.23. aile) iekļaujami pilnā apmērā iekļaujami ierobežotā apmērā iekļaujami pilnā apmērā iekļaujami ierobežotā apmērā 1919 1 2020 1 21222324 Degviela 35 eiro vērtībā Zvejnieku saimniecība35vai 3535 Pašnodarbinātais, neraksta ceļazīmes, nav UVTN maksātājs 17,50vai 17,50vai 17,5017,5035 Pašnodarbinātais, raksta ceļazīmes, nav UVTN maksātājs 24,50vai 24,50vai 24,5010,5035 Ekspluatācijas izmaksas (izņemot degvielu) Degviela 11. 5 panta daļa Pamatprincips pēc faktiskā nobraukuma, bet nepārsniedzot 70%; 50%, ja nav ceļazīmes pēc faktiskā nobraukuma, bet nepārsniedzot 70%; 50%, ja nav ceļazīmes 6. d. Maksā UVTNPilnā apmērā Degvielas patēriņš uz 100 km pilsētas ciklā + 20% (pēc mēneša laikā faktiski nobrauktajiem kilometriem) 6. 1 d. 6. 2 d. Atbrīvojums UVTN 14. p. 1. d. 5. p. Pilnā apmērā Pilnā apmērā – ja izmanto tikai saimnieciskajai darbībai 6. 2 d. 6. 5 d. Atbrīvojums UVTN 14. p. 1. d. 6. p. Pilnā apmērā Degvielas patēriņš uz 100 km pilsētas ciklā + 20% (pēc mēneša laikā faktiski nobrauktajiem kilometriem) 6. 4 d. Zvejnieku saimniecība Pilnā apmērā Degvielas patēriņš uz 100 km pilsētas ciklā + 20% (pēc mēneša laikā faktiski nobrauktajiem kilometriem) 6. 3 d. 11Tuvojoties vasarai, mūsu domas parasti koncentrējas uz sajūtām par gaidāmo un nopelnīto atpūtu. Protams, darbinieki izmanto atvaļinājumus arī citos gadalaikos, tomēr šogad vasara būs īpatnēja. Pirmkārt, gaidāms, ka ārkārtējā situācija, kas izsludināta līdz 9. jūnijam, tiks pārtraukta (turklāt jau 1. jūnijā). Bet nesteigsimies priecāties, jo ārkārtējo situāciju aizvietos «daži» ierobežojumi, kas tiks formulēti īpašā likumā. Proti, paliks spēkā distancēšanās, masku nēsāšana, ierobežojumi pulcēties slēgtās telpās... Varu iedomāties distancēšanos elektrovilcienā, braucot uz Jūrmalu! Darba likumā noteiktie ATVAĻINĀJUMI Ar ierobežojumu kom- plektu drīzumā iepazīsi- mies — patlaban normatī- vie akti, to precizējumi un papildinājumi aug kā sēnes pēc lietus! Tomēr Darba likumā (DL) attiecībā uz atvaļinājumiem īpaši grozījumi nav veikti. Un, ja pašreiz nav īpaši nekur jā- steidzas (paliec mājās!), tad veltīsim laiku likuma atkārto- šanai: kādi atvaļinājumu vei- di tur ir minēti un kas būtu jāņem vērā, tos piešķirot un veicot aprēķinus. CIK ATVAĻINĀJUMU VEIDU NOSAKA DARBA LIKUMS? 12 GRĀMATVEDĪBA NR. 6 (462) 2020. GADA JŪNIJS Ilustrācija: © Photobank – stock.adobe.comIkgadējais apmaksātais atvaļinājums Vispopulārākais, protams, ir 149. pantā minētais ikgadējais ap- maksātais atvaļinājums. Ikvienam darbiniekam ir tiesī- bas uz ikgadējo apmaksāto atva- ļinājumu. No vienas puses, likums nosaka darbinieka tiesības, bet, no otras puses, atvaļinājuma piešķirša- na ir darba devēja pienākums no- drošināt darbiniekam viņa tiesību izmantošanu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām ka- lendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Četras nedēļas jebkurā gadī- jumā ir 28 kalendāra dienas, savu- kārt par svētku dienu tiek uzskatīta jebkurā nedēļas dienā esošā svētku diena. Tas nozīmē, ka atvaļinājums kļūst garāks par svētku dienām, kas sakrīt gan ar darbdienām, gan brīvdienām. Svarīgi zināt, ka Darba likumā nav noteikts apmaksājamo dienu skaits, tādēļ tās varētu būt no 19 līdz 23 (un vairāk, ja atvaļi- nājums tiek izmantots pa daļām). Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, piešķir vienu mēnesi ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinā- jumu. Diemžēl šis formulējums nav korekts, jo, pirmkārt, gada laikā mēneši ir ar dažādu dienu skaitu (28, 29, 30, 31), kā arī nav viennozī- mīgi skaidrs, vai atvaļinājums būtu pagarināms par svētku dienām. Svarīgi ir pievērst uzmanību 149. panta piektajai daļai: ikgadējā ap- maksātā atvaļinājuma atlīdzināša- na naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attie- cības tiek izbeigtas un darbinieks ik- gadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Darba devējam ir pienā- kums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto at- vaļinājumu. Situācija, kad darbinieks gadiem nav izmantojis atvaļinājumu, nav izdevīga vispirms pašam darba devējam, jo, aprēķinot atlīdzību, par pamatu tiek ņemta pēdējo sešu mē- nešu darba samaksa, kura visbiežāk ir lielāka par to, kāda bijusi pirms dažiem gadiem, kad bija jāizmanto atvaļinājums. Tomēr domstarpību gadījumā radīsies jautājums arī dar- biniekam, kāpēc viņš nav regulāri izmantojis savas tiesības. Papildatvaļinājums Loģiskus grozījumus un papildi- nājumus 2017. gadā piedzīvoja arī DL 151. pants. Šāds atvaļinājums piešķirams dar- biniekiem (abiem vecākiem), kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecu- mā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, kā arī darbi- niekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku — trīs darba (nevis kalendāra) dienas. Darba devējs arī var pieņemt darbiniekam labvēlīgāku lēmumu, nekā noteikts likumā. Šāds atvaļinā- jums tiek piešķirts tieši tam vecākam, kurš aprūpē bērnus, nevis tam, kas, piemēram, tikai maksā uzturlīdzekļus. Savukārt, ja ģimenē ir viens vai divi bērni vecumā līdz 14 gadiem, darba devējam jāpiešķir papildatvaļinājums ne mazāk kā uz vienu darba dienu. Uz papildatvaļinājumu DL attie- cināms mazliet savādāks regulējums nekā uz ikgadējo apmaksāto atva- ļinājumu. To var formulēt šādi: pa- pildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un tas izmantojams laikpos- mā līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Tas nozīmē, ka laikus neizmantotais papildatvaļinājums netiek uzkrāts, un tas ir svarīgi sakarā ar to, ka 151. pantā jau kopš 2017. gada ir iekļauts aizliegums kompensēt (at- līdzināt naudā) papildatvaļinājumu, kamēr darbinieks atrodas darba attiecībās. Atlīdzināšana iespējama tikai, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, bet darbinieks ikga- dējo apmaksāto papildatvaļinājumu nav izmantojis. Ņemot vērā prasību izmantot šo atvaļinājumu ik gadu, iznāk, ka atlīdzības summa varētu būt ne lielāka par vidējo izpeļņu par trim darba dienām. Vēl viens DL neatrunāts jautā- jums ir ar to, ka nav skaidri noteikts, vai papildatvaļinājuma apmaksa notiek proporcionāli darbinieka gada laikā nostrādātajiem mēne- šiem vai par jebkuru gada perio- du vienkārši jāapmaksā trīs darba dienas. Juridiskais skaidrojums: ja darbiniekam pienākas papildatvaļi- nājums, tas aprēķināms par likumā (vai darba līgumā) noteikto darba dienu skaitu neatkarīgi no mēnešu skaita, kas nostrādāti gada laikā. Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas Darba devējs piešķir atvaļināju- mu bez darba samaksas saglabāša- nas, ja to pieprasa darbinieks, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adop- cijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņ- tiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kāds noteikts bāriņtiesas lē- mumā par adoptējamā bērna aprūpi un uzraudzību. Ja bāriņtiesa pieņem lēmumu par aprūpes un uzraudzī- bas termiņa pagarināšanu, atvaļinā- jumu pagarina līdz tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās laikam. Tas pats gadīju- mā, ja tādu atvaļinājumu pieprasa darbinieks, kurš kā audžuģimene vai aizbildnis aprūpē bērnu, kā arī darbinieks, kurš atbilstoši bāriņtiesas lēmumam faktiski kopj un audzina citas personas bērnu. Šādu atvaļinā- jumu piešķir uz laiku, kāds noteikts Foto: Aivars Siliņš MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. 13bāriņtiesas lēmumā, bet ne ilgāk kā līdz bērna pusotra gada vecumam. Trešā situācija, kad darba devē- jam jāpiešķir atvaļinājums bez dar- ba samaksas saglabāšanas, veidojas tad, kad darbinieks pilda dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē, ja par viņa iesaisti Zemessardzes uzde- vumu izpildē darba devēju informē Zemessardzes vienības komandieris. Šādu atvaļinājumu izmantošanas periods tiek ieskaitīts kopējā darba stāžā, bet par minēto periodu darbi- niekam neuzkrājas tiesības uz ikga- dējo apmaksāto atvaļinājumu. Darba devējam atļauts (bet nav pienākuma) piešķirt darbiniekam atvaļinājumu bez darba samak- sas saglabāšanas arī saskaņā ar darbinieka iesniegumu, turklāt DL 153. pantā nav prasības par termi- ņa ierobežojumu. Piešķirot iepriekš minēto at- vaļinājumu, svarīgi atcerēties par pienākumu iesniegt VID ziņas par darba ņēmēju (kods 50 — sākoties un kods 51 — beidzoties atvaļinā- jumam). Kodi ir aktuāli īpaši gadīju- mā, kad darbinieks, būdams atvaļi- nājumā, nopietni saslimst. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums Darba devējam par darbinieces grūtniecības un dzemdību atvaļi- nājumu (56 kalendāra dienas pirms un 56 kalendāra dienas pēc dzem- dībām) nav jāsniedz VID ziņas par darba ņēmējiem. Atsevišķos gadīju- mos šis atvaļinājums mēdz būt 70 + 70 vai 70 + 56 kalendāra dienas (154. pants). Ziņas par darba ņēmē- jiem (40 — sākumā un 41 — beigās) būs jāsniedz tikai tad, kad darbinie- ce pieteiksies bērna kopšanas atvaļi- nājumam pēc 56 vai 70 dienām. VID nodod šo informāciju VSAA, lai va- rētu piešķirt bērna kopšanas pabal- stu un nokārtot citas formalitātes. Šim atvaļinājumam nav nekāda sakara ar ikgadējo apmaksāto atva- ļinājumu — tie ir divi dažādi atvaļi- nājumi. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā darbiniecei krā- jas tiesības uz ikgadējo atvaļināju- mu, bet bērna kopšanas atvaļināju- ma periodā — ne. Atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai Bērna tēvam (tam nav obligāti jābūt vīram, bet bērna dzimšanas apliecībā ierakstītai personai) ir tie- sības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir (darba devējs, saņe- mot jaunā tēva iesniegumu) tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vē- lāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. Tātad jāizmanto at- vaļinājuma dienas uzreiz, bet šāda atvaļinājuma apmaksa jāpieprasa VSAA ne vēlāk kā sešu mēnešu lai- kā. Likums nenosaka, vai minētās 10 dienas jāizmanto pēc kārtas vai sadalot, piemēram, divas reizes no pirmdienas līdz piektdienai. Bērnam piedzimstot, ir piešķirts personas kods (informācija par tēvu tur ir), ziņas par darba ņēmēja atva- ļinājumu VID iesniedz darba devējs (kods 91 sākoties un kods 92, bei- dzoties atvaļinājumam, var ierakstīt arī vienā veidlapā). Tēvam atliek pieteikties sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar iesniegumu un saņemt pabalstu 80% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par desmit kalendāra dienām. Bērna kopšanas atvaļinājums Darbiniekiem (var izmantot gan māte, gan tēvs) ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu (156. pants). Laiku, kuru darbinieks pavada bērna kopšanas atvaļinājumā, ieskai- ta kopējā darba stāžā, bet šajā laikā darbiniekam nekrājas tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Par bērna kopšanas atvaļinā- juma periodu VID ir jāiesniedz 40. kods, atvaļinājumam sākoties, un 41. kods — atvaļinājumam bei- dzoties. Šis jautājums ir ļoti plašs un daudzveidīgs, tādēļ iesaku apmeklēt VSAA mājaslapu, kurā sniegta vis- pusīga informācija (vsaa@vsaa.lv), vai apmeklēt iestādi klātienē. Mācību atvaļinājums Darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītī- bas iestādē, saskaņā ar darba koplī- gumu vai darba līgumu piešķir mā- cību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās. Ja darbi- niekam noteikta akorda alga, mācī- bu atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu vai neizmaksājot to. Darbiniekam valsts pārbaudīju- ma kārtošanai vai diplomdarba iz- strādāšanai un aizstāvēšanai piešķir 20 darba dienas ilgu mācību atvaļi- nājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās. Ja darbiniekam ir noteik- ta akorda alga, mācību atvaļināju- mu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļ- ņu vai neizmaksājot to (157. pants). Tātad tā būs darba devēja labā griba, ja līgumā tiks minēta apmak- sa, tomēr tas ir atkarīgs no vairā- kiem aspektiem. Darba devēja pienākums grozīt darba līguma noteikumus Pavisam nepamatoti netiek pie- vērsta uzmanība DL 99. pantam, kas pēc būtības paredzēts demo- grāfijas uzlabošanai. Lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietek- mēt grūtnieces drošību vai veselību, darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas ir pienākums nodroši- nāt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai viņas pakļaušana minētajam riskam tiktu novērsta. Ja šādus darba apstākļus vai darba laiku nav iespējams nodrošināt, dar- ba devējam ir pienākums uz laiku pārcelt grūtnieci citā, piemērotā darbā. Darba samaksas apmērs pēc darba līguma noteikumu grozīšanas nedrīkst būt mazāks par sievietes ie- priekšējo vidējo izpeļņu. Ja pārcelša- nu citā darbā nav iespējams nodroši- nāt, darba devējam ir pienākums uz laiku piešķirt grūtniecei atvaļināju- mu. Šādi piešķirta atvaļinājuma laikā grūtniecei tiek saglabāta iepriekšējā vidējā izpeļņa. Turklāt tas nav ikgadē- jais apmaksātais atvaļinājums un nav arī darbnespējas periods, par kuru darbiniecei būtu izsniegta slimības lapa. Tāda pati kārtība attiecīgi pie- mērojama arī sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā. Pavisam nepamatoti netiek pievērsta uzmanība DL 99. pantam, kas pēc būtības paredzēts demogrāfi jas uzlabošanai. 14 GRĀMATVEDĪBA NR. 6 (462) 2020. GADA JŪNIJSDarba likuma 73. pants nosaka, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā. Savukārt vidējās izpeļņas noteikšanai ir veltīts likuma 75. pants. Kas ir darba samaksa Pirms ķeras pie 75. panta, jāpie- vērš uzmanība terminam «darba sa- maksa», kas definēts Darba likumā 59. pantā: Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Šī definīcija nosaka, ka jebku- ra atlīdzība, kas saistīta ar darbu, t.sk. slimības nauda, atvaļinājuma nauda, bēru pabalsts, izdevumus kompensējošās summas u.tml. (tajā skaitā apliekamā vai neap- liekamā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli), ja izmaksa veikta darbi- niekam (svešām personām tā pa- rasti netiek izmaksāta), ir darba samaksa. Termins tiek izmantots arī citos DL pantos, t. sk. 75. pantā, saskaņā ar kuru veicams vidējās izpeļņas ap- rēķins atkarībā no darbinieka darba attiecību perioda. Noskaidrosim, vai 75. pantā lie- totais termins «darba samaksa» no- zīmē to pašu, kas noteikts 59. pan- tā, jo tas var ietekmēt grāmatveža aprēķinus. No kādām summām veidojas vidējā izpeļņa DL 75. pants nosaka kārtību, kas attiecināma uz visiem vidējās izpeļ- ņas noteikšanas variantiem. Visos gadījumos , kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām , kā arī no prēmijām. KOMENTĀRS. Tātad visos gadīju- mos vidējā izpeļņa nosakāma tikai no šiem trim darba samaksas ele- mentiem. Pievēršu uzmanību tek- stam tikai tāpēc, ka panta pārējās daļās (arī par vidējo izpeļņu) teksts mainās un tajās ir norādīts, ka vidē- jā izpeļņa nosakāma jau no darba samaksas. Līdz ar to likuma lietotājs ir neizpratnē — vai tiešām vidējās izpeļņas noteikšanā jāņem vērā visa darba samaksa? Tikai šogad ir sa- Vidējā izpeļņa, kas darba devējam jāizmaksā atvaļinājuma laikā Tikai šogad ir saņemts drošs juridisks skaidrojums, kurā apgalvots, ka tomēr vidējā izpeļņa nosakāma no panta pirmajā daļā minētajiem trim elementiem, nevis no visām summām, kuras darba devējs izmaksā darbiniekam. 16 GRĀMATVEDĪBA NR. 6 (462) 2020. GADA JŪNIJS Ilustrācija: © pch.vector / Freepikņemts drošs juridisks skaidrojums, kurā apgalvots, ka tomēr vidējā iz- peļņa nosakāma no panta pirmajā daļā minētajiem trim elementiem, nevis no visām summām, kuras darba devējs izmaksā darbiniekam. Tāpēc turpmāk ir pamats lietot ter- minu «darba samaksa». Kādi varianti ir apkopoti 1. tabulā? Nosakot vidējo izpeļņu (tabu- lā — jūnijā), darbiniekam ir darba samaksa pēdējos sešos kalendāra mēnešos, turklāt nav svarīgi, vai tā ir visos sešos mēnešos vai tikai vie- nā no tiem. Proti, likums neprasa, lai būtu jāmeklē kāds cits periods, kurā ir nostrādāti visi seši mēneši, jo tādu varētu nebūt. Ja darba samaksas nav ilgstoši (periods nav ierobežots), tad jā- virzās atpakaļ, līdz atradīsies vaja- dzīgie seši vai mazāk mēnešu, kur darba samaksa tomēr ir. Panta otrajā daļā (sk. 2. tabulu) skaidrots aprēķina variants, ja pē- dējo sešu vai vairāku mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa: vi- dējo izpeļņu aprēķina no darba sa- maksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prom- būtnes perioda sākuma. Atšķirībā no šīs daļas iepriekšē- jā (vecā) algoritma nav minēts ga- dījums, kad par pamatu ņemama minimālā mēnešalga. Kad atradī- sim sešu mēnešu darba samaksu, no tās arī rēķināsim, turklāt arī tad, ja šajos iepriekšējos mēnešos dar- ba samaksa bijusi pat mazāka par minimālo. Otrās daļas otrais teikums, kā arī panta 6. daļa skaidro aprēķinu situ- ācijā, kad nodarbinātība aprēķina periodā bijusi mazāka par sešiem mēnešiem. Ja darbinieks pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma ir strādājis mazāk par sešiem mēnešiem, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par periodu, kurā darbinieks ir strādājis. Piemēram, darbinieks strādā- ja kādu periodu martā (2. tabulas kreisā mala), visu aprīli un maiju un daļu no jūnija. Tālāk sākās at- taisnotā prombūtne (slimība, bezal- gas atvaļinājums, bērna kopšanas atvaļinājums u.tml.). Ja patlaban būtu nepieciešamība noteikt vidējo izpeļņu, jāņem vērā darba samaksa no pirmās darba dienas martā līdz pēdējai darba dienai jūnijā (nevis darba samaksa tikai divos pilnīgi nostrādātajos mēnešos). Tomēr otrajā daļā ir neizprotams teikums. Ja aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par darbu normālā darba laika ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā. Pirmkārt, darba devējs visas summas «aprēķina», bet izmaksā- jamā summa katram darbiniekam būs atšķirīga, un diez vai kādam ie- nāks prātā izmaksāt tieši 430 eiro. Otrkārt, mēneša vidējai izpeļņai 75. pantā ir paredzēta 3. daļa, kurā it kā jau būtu vieta arī šim teiku- mam. Šajā vietā droši vien prasās noteikt pienākumu darba devējam veikt aprēķinu no summas, kas nav mazāka par minimālo mēnešalgu, ja aprēķinu periodā (normālā darba laika ietvaros) darbiniekam bijusi at- tiecīgā perioda minimālā alga. Protams, ir arī citi gadījumi, kad grāmatvedim ir nepieciešams veikt aprēķinu, bet nav iespējas sameklēt sešus kalendāra mēnešus. Arī 75. panta sestajā daļā mi- nēts darbinieks, kas aprēķina pe- riodā bija nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem (sk. 3. tabulu). Dienas vai stundas vidējā izpeļņa jārēķina no darba samaksas par no- strādātajām dienām vai stundām, tās kopsummu dalot attiecīgi ar šajā periodā nostrādāto dienu vai stundu skaitu. Piemēram, darbinieks bija no- darbināts četrus pilnus mēnešus un dažas dienas jūnijā un no- vembrī. Saņemot informāciju par darbnespēju vai darba attiecību Foto: Aivars Siliņš MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore 1. TABULA IIIIIIVVVIVIIVairāki mēnešiXIIIIIIIIIVV Jānosaka vidējā izpeļņa 2) Ir darba samaksa2) Nav darba samaksas 1) Ir darba samaksa 2) Nav darba samaksas 2. TABULA IVV VI Vairāki mēnešiXIIIIIIIIIVV Jānosaka vidējā izpeļņa III 2) Ir darba samaksa2) Nav darba samaksas2) Nav darba samaksas 3. TABULA 654321 Novembrī ir nepieciešams noteikt vidējo izpeļņu IR DARBA SAMAKSA Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris ½ VI + VII + VIII + IX + X + ½ XI Likums neprasa, lai būtu jāmeklē kāds cits periods, kurā ir nostrādāti visi seši mēneši, jo tādu varētu nebūt. 17pārtraukšanu, grāmatvedim jāņem vērā darba samaksa par jūnija da- žām dienām, četriem sekojošajiem mēnešiem un par dažām novembra dienām. Tikai tad varētu ķerties pie vidējās (dienas, stundas) izpeļņas noteikšanas (tabulā ½ nozīmē dar- ba samaksu par attiecīgā mēneša daļu, nevis darba samaksas pusi). Svarīga piebilde ir sestās daļas otrajā teikumā: analoģisks algo- ritms piemērojams arī tad, ja dar- binieks nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem pēc vismaz 12 mēnešu ilgas attaisnotās prombūt- nes (4. tabula). Piemēram, darbinieks (–ce) tur- pina darbu pēc ilgstošas prombūt- nes. Arī šajā gadījumā vidējās izpeļ- ņas noteikšanai jāņem vērā nevis veseli mēneši pieejamā periodā, bet no pirmās pēc ilgstošās prombūt- nes darba dienas līdz pēdējai dienai (tai dienai, pēc kuras nepieciešama vidējā izpeļņa). Dienas vidējās izpeļņas noteikšana Atvaļinājumu apmaksas kon- tekstā svarīgas ir 75. panta 8. un 9. daļa. Atgriežoties pie 73. panta, kurā noteikts, ka atvaļinājuma laikā darbiniekam jāizmaksā (jāsaprot — jāaprēķina) vidējā izpeļņa, 8. daļā lasām: izmaksājamās vidējās iz- peļņas summu aprēķina, dienas (stundas, mēneša) vidējo izpeļņu reizinot ar to dienu (stundu, mēne- šu) skaitu, par kurām darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa (t.sk. atvaļinājuma laikā). Tas pats minēts arī devītajā daļā: par ikgadējā ap- maksātā atvaļinājuma laiku izmak- sājamās samaksas summu aprēķi- na, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā. Manuprāt, te būtu bijis jābūt atļaujai izmantot aprēķinā arī stun- das vidējo izpeļņu ar potenciālo darba stundu skaitu atvaļinājuma laikā. Izmantot stundas vidējo iz- peļņu nemaz nav tik neloģiski, jo Darba likumā nav algoritma, kā rēķināt atvaļinājuma apmaksu ne- pilna darba laika nodarbinātajiem darbiniekiem vai neregulāri strā- dājošajām personām. Šajos gadī- jumos darbiniekiem darba dienas garums mēdz būt ļoti atšķirīgs. Ja darbiniekam noteikts tā sau- camais normālais darba laiks (pa- rasti visas darba dienas ar vienādu stundu skaitu un vienādu darba dienu skaitu nedēļas laikā), tad bez grūtībām izmantojams ceturtās da- ļas pirmais teikums: dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu ka- lendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Savukārt atvaļinājuma periodā jāapmaksā tās pašas dienas, kuras būtu jāstrādā, ja nebūtu atvaļinājuma. Nosakot «nostrādāto dienu skaitu», jāņem vērā arī trešais šīs daļas teikums: nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darb- nespējas dienas, atvaļinājuma die- nas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu šā likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos. Tātad, neskatoties uz to, ka minētās dienas ir apmaksātas, ne samaksa, ne dienu skaits aprēķinā nepiedalās. Iemesls šādam izņēmu- mam saistīts ar darbinieka interešu aizstāvību: lai vidējie lielumi, kas sa- maksāti par darbinieka attaisnoto prombūtni, neietekmētu aprēķinā- mo vidējo dienas izpeļņu. Dienas vidējā izpeļņa summētā darba laika gadījumā Mazliet sarežģītāks izskatās ap- rēķins, kas ir piedāvāts ceturtās da- ļas otrajā teikumā: ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, vispirms jānosaka dienas vidējā iz- peļņa. Prasība ir speciāli atrunāta, jo šai darbinieku kategorijai faktiski visas darba dienas ir atšķirīgas (ar dažādu stundu skaitu dažādās ne- dēļas dienās, arī brīvdienās, naktīs un svētku dienās). Vispirms jānosaka stundas vidē- jā izpeļņa (dalot darba samaksu ar nostrādātajām stundām). Vēl ne- pieciešams noteikt vidējo nostrā- dāto stundu skaitu darba dienā. To aprēķina, pēdējo sešu mēnešu nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņe- mot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. NB! Ņemiet vērā, ka vidējam stun- du skaitam nav reāla sakara ar dar- binieka faktiski nostrādātajām stun- dām jebkuras darba dienas laikā. Šāds aprēķins nepieciešams, lai pie- tuvinātu aprēķinu normālam darba laikam. Tādējādi, sareizinot vidējo stundas izpeļņu ar stundu skaitu «nosacītajā dienā», tiek iegūta die- nas vidējā izpeļņa, kuru bez prob- lēmām var piemērot atvaļinājuma perioda apmaksai, uzskatot, ka šis periods ir normālais darba laiks. Uzdrošinos apgalvot, ka ap- rakstītais algoritms der pilnīgi visiem nodarbinātības veidiem un noteikti ir pats precīzākais, ja tiek izmanto- ta smalkāka vienība — stunda (kā zināms, dienas kā vienība mēdz būt ar dažādu stundu skaitu). Turklāt tas nesarežģī grāmatveža darbu, jo nostrādātās stundas ik mēnesi tiek uzrādītas darba devēja ziņojumā. Apskatīsim piemēru, kā aprēķi- nāt atvaļinājuma naudu darbinie- kam, ar kuru noslēgts darba līgums (personai ir svarīgs apdrošināšanas stāžs), kas paredz, ka mēnesī jā- strādā tikai četras stundas, saņe- mot par to 100 eiro. Tad varētu būt 4. TABULA 151413121110987654321654321 Jānosaka vidējā izpeļņa Attaisnotā prombūtne (piemēram, bērna kopšanas atvaļinājums)IR DARBA SAMAKSA Izmantot stundas vidējo izpeļņu nemaz nav tik neloģiski, jo Darba likumā nav algoritma, kā rēķināt atvaļinājuma apmaksu nepilna darba laika nodarbinātajiem darbiniekiem vai neregulāri strādājošajām personām. 18 GRĀMATVEDĪBA NR. 6 (462) 2020. GADA JŪNIJSnepieciešamība šīs personas īpaša sertifikāta izmantošana, noteiktu mērījumu veikšana, slēdziena no- formēšana u.tml.). Pēdējos sešos kalendāra mēne- šos darbinieks nostrādāja 24 stun- das (4 stundas × 6 mēn.) un nopel- nīja 600 eiro (100 eiro × 6 mēn.). Saskaņā ar likuma 75. panta 4. daļas pirmo teikumu iznāk, ka dienas vidējā izpeļņa ir 100 eiro, jo jāierodas darbā tikai vienu die- nu mēnesī un šāda diena var būt jebkura mēneša laikā! Šāda pieeja nepilnu darba laiku nodarbinātai personai atvaļinājuma apmaksai var nederēt, jo jāapmaksā (paras- ti) 20 darba dienas. Bet saskaņā ar Darba likuma 75. panta 4. daļas otro teikumu dienas vidējo tomēr ir iespējams aprēķināt, un tā ir 4,72 eiro! Tāds ir rezultāts, ja pie- ņemam, ka pēdējos sešos kalendā- ra mēnešos bijušas 127 kalendāra darba dienas. STUNDAS VIDĒJĀ IZPEĻŅA × VIDĒJI DARBA DIENĀ NOSTRĀDĀTO STUNDU SKAITS 600 / 24 × 24 / 127 = dienas vidējā izpeļņa = 600 : 127 = 4,72 eiro. NB! Atgādinu, ka 4,72 eiro nenozī- mē, ka darbinieks faktiski tik daudz pelnījis katrā darba dienā! Šis skait- lis tiek izmantots tikai un vienīgi ap- rēķina vajadzībām! Un atvaļinājuma nauda par čet- rām kalendāra nedēļām (kā parasti mazliet mazāk par mēneša algu) būs: 4,72 × 20 = 94,40 eiro. Mēneša vidējās izpeļņas noteikšana Viens no svarīgiem grozījumiem Darba likumā tika veikts 2015. gadā un attiecas uz mēneša vidējās izpeļ- ņas noteikšanu. Iepriekšējā redak- cijā likums piedāvāja pēdējo sešu mēnešu darba samaksu dalīt ar seši, neņemot vērā, ka šajā periodā dar- binieks varēja slimot vai izmantot dažādus atvaļinājumus, proti, būt attaisnotajā prombūtnē (sk. 5. ta- bulas labo augšējo stūri). Patlaban šī problēma ir atrisināta un ir tais- nīgāka pret darba ņēmēju (patei- coties tiesu praksei). Mēneša vidējo izpeļņu aprēķi- na, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos. Vidējo darba dienu skaitu nosaka, saskaitot darba dienas pēdējos se- šos kalendāra mēnešos un šo kop- summu dalot ar seši. Piedāvāju piemēru, kuru izman- toju pēdējos piecus gadus. 5. ta- bulā uzrādītas gan darba dienas, gan nostrādātās dienas (iekavās). Alga ir aprēķināta proporcionāli nostrādātajam laikam, savukārt darbnespējas apmaksa, kā arī at- vaļinājuma nauda — nekādu lomu aprēķinā nespēlē. Nosakot dienas faktisko vidē- jo izpeļņu un vidējo darba dienu skaitu, tos reizinām un iegūstam mēneša vidējo izpeļņu, kura kaut arī mazāka, tomēr ir tuvāka no- teiktai darbinieka algai (gadās, ka ir lielāka). Piemēram, darbinieka alga 700,00 eiro, darba laiks — 5 darba dienas nedēļā. Stundas algas likmes aprēķināšana 2017. gada augustā DL tika papildināts ar 75. 3 pantu, kas at- risināja vēl vienu likumā neminētu situāciju. Vairākās valsts struktūrās un arī privātajā sektorā darbiniekam ir no- teikta tā saucamā cietā alga. Parasti šīs personas nav nodarbinātas ne svētku dienās, ne naktīs, tādēļ tām tiek apmaksātas nostrādātās die- nas un ar to pietiek. Tomēr gadās situācijas, kad darbiniekam jārēķina piemaksa, kas atkarīga no stundas apmaksas, vai vienkārši jāapmaksā vairāk vai mazāk papildus mēneša normālam darba laikam nostrādā- tajām stundām. Šādai normai bija jābūt formulē- tai likumā, jo aprēķināt var dažādos veidos. Tagad, lai noteiktu stundas algas likmi, darbiniekam noteiktā mēne- ša darba alga būtu jādala ar darba stundu skaitu attiecīgajā mēnesī (nejauksim ar vidējo stundas likmi, ko nosaka no pēdējo sešu mēnešu darba samaksas). Ja darbiniekam noteikts sum- mētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar at- tiecīgā kalendāra gada vidējo dar- ba stundu skaitu mēnesī. Diemžēl te ir problēma, jo, kā zināms, darba laika kalendā- rā mēdz būt uzrādītas gan darba stundas (kad jāstrādā), gan apmak- sājamās stundas (kad nav jāstrādā, bet kuras darba devējam būtu jā- apmaksā — sk. DL 74. panta 1. un 6. daļu). Atkarībā no skaidrojuma (kura nav) mainās vidējo darba stundu skaits un, attiecīgi, stun- das likme. 5. TABULA 20xx.g. mēneši Darba dienu skaits (no tām nostrādātas) Slimības nauda (arī slimības pabalsts) Atvaļinājuma nauda Aprēķinātā darba samaksa 2068,18 : 6 = 344,70 eiro — agrāk Februāris 20 (20)700,00 Dienas vidējā izpeļņa: 32,83 eiro (2068,18 : 63) Marts 22 (10)Slims318,18 Aprīlis 20 (10)Slims 350,00 Vidējais darba dienu skaits: 20,7 (124 : 6) Maijs 19 (00)Atvaļinājumā— Jūnijs 20 (00)Slims — Vidējā mēneša izpeļņa: 679,58 eiro (32,83 × 20,7) Jūlijs 23 (23)700,00 124 (63)Summas nepiedalās aprēķinā2068,18Svarīgs ir darba dienu skaits! Vairākās valsts struktūrās un arī privātajā sektorā darbiniekam ir noteikta tā saucamā cietā alga. 19Next >