Nr. 1 (469) 2021. GADA JANVĀRIS10,00 EURGRĀMATVEDĪBANODOKĻIFINANSES MIKROUZŅĒMUMU NODOKLIS KĻŪST VĒL VIENKĀRŠĀKS SOCIĀLĀS APDROŠINĀŠANAS IEMAKSAS PAŠNODARBINĀTAJIEM KAS IR DROŠĪBAS NAUDA IZĪRĒTĀJA UZSKAITĒ? VSAOI LIKMES 2021. GADĀ REGULĒJUMS ATBALSTAM PAR DĪKSTĀVI UN ALGU SUBSĪDIJAI ČEKS VAI KVĪTS, BIĻETE AKTUALITĀTES GRĀMATVEDĪBAS APLĒŠU NOVĒRTĒJUMĀ GAIDĀMĀS IZMAIŅAS PVN PIEMĒROŠANĀ Bilances konferencē informē par jaunajām nodokļu izmaiņām IKARS KUBLIŅŠMAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Vai grūti būt grāmatvedim? Pieļauju, ka tā notiek arī citās noza- rēs. Bet man rūp grāmatvedība — kas notiks jaunajā gadā ar nodokļu piemē- rošanu dažādos uzņēmējdarbības vei- dos, nodokļu likmēm, pārejas perioda noteikumiem. Nemaz nerunājot par to, kas mūs gaida 2022. un 2023. gadā! Diemžēl 2020. gads mūs visādi «aplaimoja». Solītā nodokļu likmju nepalielināša- na dabā realizējās gluži pretējā procesā. Grozījumu anotācijās tieši ir norādīts, ka jaunā kārtība izlīdzinās nodokļu sloga piemērošanu dažādos režīmos un samazinās iespēju izmantot vecās normas, lai maksātu mazākus nodokļus. Godīgi sakot, nodokļu režīma maiņa jau sen bija jāveic, jo, analizējot statisti- kas datus, noskaidrojies, piemēram, ka Latvijā ir vairāk nekā 39 000 autoratlīdzī- bas saņēmēju! Daži darba devēji par «au- toru» uzskatīja pat automašīnas šoferi, kas saņēma autoratlīdzību par maršruta izstrādāšanu. Nav noslēpums, ka darba devēji izmantoja iespēju maksāt darbi- niekam vienlaikus algu un atlīdzību — normatīvie akti to atļāva. Likumdevējs to gadiem ilgi nav ņēmis vērā. Beidzot tika pamanīts, ka minētie autori (un arī citas nodarbinātās per- sonas) ir ļoti vāji aizsargāti sociālās apdrošināšanas ziņā. Ar vidējo apdro- šināšanas iemaksu algas mikroskopis- ko apmēru arī agrāk bija jārēķinās MUN maksātāja darbiniekiem, kam iestājās darbnespēja. Īpaši skarbi tas bija jūtams 2020. gadā, kad izrādījās, ka pandē- mijas pabalstu izmaksa ir cieši saistīta ar veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. No teiktā izriet, ka problē- ma pastāvēja ilgu laiku un tā sen bija jārisina. Nodarbinātās personas nav grāmat- veži, tām trūkst zināšanu un pieredzes, saprastu un izanalizētu sekas (vai no- slēgts darba līgums, vai tiek maksāti attiecīgie nodokļi, ko un cik daudz no- drošina samaksātie nodokļi). Arī ja visas darba devēja darbības veiktas likumīgi un laikus, tas vēl nenozīmē, ka atbalsts darba ņēmējam krīzes situācijā nodro- šinās nepieciešamo. Atgriežoties pie likumu grozīju- miem, kam tagad jānodrošina darba ņēmēju nākotne, jākonstatē, ka tie tapa tādā steigā, ka uz vairākiem būtiskiem jautājumiem atbilžu arvien vēl nav, lai gan tiem jāstājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra. Nav Ministru kabineta izstrā- dāto noteikumu jauno likumu normu piemērošanai. Nav arī Valsts ieņēmumu dienesta metodisko norādījumu, jo tos grūti izstrādāt bez MK noteikumiem. Arī semināri, ko intensīvi piedāvā VID, sniedz jau zināmo informāciju (ko var izlasīt), bet ar niansēm un kopsakaru ar citiem likumiem ir daudz grūtāk (mums tas jāprecizē, tas ir citā likumā…). Tas nozīmē, ka grāmatvežiem 2021. gads būs viens no grūtākajiem un uz viņu pleciem gulsies skaidrošana un palīdzība darba ņēmējiem, kaut gan nevienā likumā šāds pienākums nav ie- rakstīts… No savas puses mēs centīsimies gūt un sniegt jums informāciju, jo, pirm- kārt, zinām, kuri ir labākie un gudrākie speciālisti, otrkārt, pašiem ir interesanti, kas lācītim vēderā! Kopā mēs pieveik sim arī šo reformu! Lai jums būtu spēks un veselība! Lai šis gads būtu labāks par 2020. gadu! Daudz kas ir atkarīgs tieši no mums. Atcerēsimies to! IEVADKOMENTĀRS NR. 1 (469) 2021. GADA JANVĀRIS Būt labam speciālistam ir nopietns uzdevums jebkurā jomā. Tas pilnā mērā attiecas arī uz mūsu nozari. Lai cik gudrs būtu jaunais «bilancspējīgais» grāmatvedis, kamēr nav uzkrāta pieredze, viņš bieži vien praktiskās situācijās nejutīsies drošs. Nevar mācību grāmatā ierakstīt visus iespējamos un dzīvē sastopamos variantus. Turklāt no mācību grāmatas uzrakstīšanas un darba gaitu sākuma paiet kāds laika periods, un normatīvo aktu prasības jau ir mainītas, precizētas un aktualizētas… Žurnāls par grāmatvedību, likumdošanu un finansēm. Iznāk reizi mēnesī Nr. 1 (469) 2021. GADA JANVĀRIS REDAKCIJA Galvenā redaktore Maija Grebenko Literārā redaktore Rita Cielēna Maketētājs Arvis Villa Fotogrāfs Aivars Siliņš REKLĀMAS NODAĻA Tālrunis 67606110 E—pasts: reklama@lid.lv BILANCE internetā www.bilance.lid.lv REDAKCIJAS ADRESE Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110 Fakss 67606115 E–pasts: bilance@lid.lv Izdevējs SIA Lietišķās informācijas dienests ISSN 1407–5709 LR UR reģistrācijas Nr. 000702395 @zurnalsBILANCE © SIA Lietišķās informācijas dienests, 2021 Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju. Citēšanas gadījumā atsauce uz žurnālu BILANCE obligāta. Par faktu materiālu savos rakstos ārštata autori atbild paši. Par reklāmu saturu redakcija neatbild. Iespiests SIA IBC Print Baltic tipogrāfijā. Foto: Aivars Siliņš, ilustrācija: © Rawpixel.com – stock.adobe.comSATURS NR. 1 (469) 2021. GADA JANVĀRIS 4 ATTĪSTĪBA Čeks vai kvīts, biļete... Antons Fomiškins Drošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības vai pakalpojums? Turpinājums Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova 32 36 NODERĪGI Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā stingrāk regulē alkoholisko dzērienu tirdzniecību interneta veikalos Laila Kelmere Regulējums atbalstam par dīkstāvi un algu subsīdijai Inese Helmane Vecāku pabalsti ārkārtējā situācijā Inese Helmane 44 46 49 «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi janvārī 50 BILANCES KONFERENCE 2020 Bilances konferencē informē par jaunajām nodokļu izmaiņām Ikars Kubliņš atskatās uz žurnāla Bilance ikgadējo konferenci «Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi» 6 GRĀMATVEDĪBA Aktualitātes grāmatvedības aplēšu novērtējumā Ieva Aizsila 14 NODOKĻI VSAOI likmes 2021. gadā Maija Grebenko Gaidāmās izmaiņas PVN piemērošanā Gunta Kauliņa Mikrouzņēmumu nodoklis kļūst vēl vienkāršāks. Kam tas joprojām piemērots? Inguna Leibus Sociālās apdrošināšanas iemaksas pašnodarbinātajiem Linda Puriņa 18 20 26 30 ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Kas notiek mākonī? Rēķinu veidi Anda Ziemele Pašnodarbināto VSAOI Dotācija pašnodarbinātajai personai Linda Puriņa Darba dienu pārcelšana 2021. gadā Ja tiesa nosaka darba devējam atjaunot darbā atlaisto darbinieku Informācija pensiju saņēmējiem Maija Grebenko 40 41 41 41 42 42 43Lasiet jaunajā janvāra numurā Izdevīgāk abonēt Bilances Zelta Komplektā! www.lid.lv/zurnali Par abonēšanu jautājiet Klientu servisā: tālrunis 67606110 vai e-pasts lid@lid.lv @JuridiskiPadomi juridiskie.padomi www.juridiskiepadomi.lv NUMURA INTERVIJA Nodokļu jomā šis būs pārejas gads Par jaunumiem nodokļu regulējumā informē SANDIJA NOVICKA , ZAB COBALT partnere, zvērināta advokāte JURISTA PADOMS Piespiedu vakcinācija – vai tā var kļūt par realitāti? SARMIS SPILBERGS , ZAB Ellex Kļaviņš asociētais partneris, zvērināts advokāts; IVETA CEPLE , ZAB Ellex Kļaviņš zvērināta advokāte; DĀRTA ŪDRE , ZAB Ellex Kļaviņš juriste Kādas priekšrocības videokonferencei ir tiesvedības procesā? INESE ĻAHOVIČA , Rīgas šķīrējtiesas prezidija locekle, šķīrējtiesnese KOMERCDARBĪBA Pretkorupcijas kontroles sistēmas loma uzņēmumā Ieskats Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu rīkotajā konferencē «4K” DARBA TIESĪBAS Rosina paplašināt koplīgumu nosacījumus Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības atziņas konferencē «ATTĪSTOT NOZARU KOPLĪGUMU PĀRRUNAS” Uzteikums pārbaudes laikā un procesuālā termiņa nokavējuma sekas IVETA ZELČA , Mg. iur., zvērināta advokāte JURIDISKIE JAUNUMI Jauns akciju opciju regulējums Aktuāli grozījumi Darba likumā Ekonomisko lietu tiesa darbu sāks 31. martā Līdz 30. janvārim var saņemt līdzfinansētu mediāciju civillietās TIESU PRAKSE Tiesības veikt priekšnodokļa korekciju par zaudētajiem parādiem Sagatavots pēc LR Senāta sprieduma lietā SKA–122/2020 Noilguma piemērošana darba samaksas jautājumos KASPARS RĀCENĀJS , Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts, par LR Senāta spriedumu lietā SKC–12/2020 2 021. GADA JANVĀRIS 1 Nr.(91)Žurnāla Bilance jau tradicionāli organizētā ikgadējā konference «AKTUĀLĀKĀS UZSKAITES UN FINANŠU PĀRVALDĪBAS PROBLĒMAS UN TO RISINĀJUMI» norisinājās arī 2020. gadā. Lai gan šoreiz pasākums notika attālināti un izpalika «Gada grāmatveža» laureātu sveikšana, tomēr tie, kuri 27. novembrī konferencei tiešsaistē pieslēdzās, nebija vīlušies — uzaicinātie grāmatvedības un nodokļu eksperti gan no dažādām valsts institūcijām, gan privātā sektora sniedza iespējami visaptverošu pārskatu par svarīgākajām izmaiņām, kas sagaida 2021. gadā, un atbildēja arī uz klausītāju aktīvi uzdotajiem jautājumiem. Izmaiņas, kas ietekmēs algas apmēru No 2021. gada par vienu procen- tu tikusi samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme (pusprocents darba devē- jam, pusprocents darba ņēmējam). Līdz ar to izmaiņas skārušas arī solidaritātes nodokļa likmi, kas mazinās no 25,5% līdz 25% (pus procents, ko maksā darba ņēmējs). Šī paša iemesla dēļ koriģēta arī aug- šējā progresīvā likme iedzīvotāju ienākuma nodoklim (no 31,4 līdz 31 procentu). Mainījies arī solidari- tātes nodokļa sadalījums — 14 pro- centpunkti, kas tiek ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā, vairs nebūs personalizēti. «Labklājības ministrijas politika nosaka, ka, pār- sniedzot noteiktu ienākumu līmeni, iestājas sociālo iemaksu griesti — sociālās iemaksas par konkrēto personu vairs netiek uzskaitītas,» konferencē skaidroja Finanšu mi- nistrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos ILMĀRS ŠŅUCINS . Zemāk apmaksātajās profesijās ienākumu pieaugumu šogad nodro- šinās minimālās algas celšana līdz 500 eiro mēnesī. Būtiski palielināta arī diferencētā neapliekamā mini- muma augšējā robeža — tagad mi- nimums tiek piemērots ienākumiem līdz 1800 eiro (iepriekšējo 1200 eiro vietā). «Šāds lēmums pieņemts, lai samazinātu nodokļu sloga atšķirī- bas starp Baltijas valstīm tajās algu grupās, kur šīs atšķirības līdz šim bi- jušas vislielākās — ap vidējās algas līmeni,» sacīja I. Šņucins. Tas gan arī nozīmē, ka, tā kā diferencētais neapliekamais mini- mums tagad tiks piemērots lielākam strādājošo skaitam, daudz vairāk cilvēku būs jāaizdomājas par tā ie- spējamajām sekām. «Neapliekamais minimums tiek aprēķināts, balsto- ties uz iepriekšējā gada ieņēmu- miem, gada vidū tiek koriģēts, taču tas nekad nebūs precīzi tāds, kāds atbilstu darbinieka ienākumiem. Tāpēc jāatgādina — ja jums ienāku- mi ir tuvu neapliekamā minimuma piemērošanas maksimālajam slieks- nim vai ja atalgojums būtiski mai- 6 BILANCES KONFERENCE 2020 NR. 1 (469) 2021. GADA JANVĀRIS Bilances konferencē informē par jaunajām nodokļu izmaiņām ILMĀRS ŠŅUCINS, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos7 nās (pieaug), tad Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātais neapliekamais minimums var būt neprecīzs un var rasties piemaksas nepieciešamība. Lai novērstu šādas situācijas, ir ie- spēja Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā atzīmēt iespēju nepiemērot neap- liekamo minimumu un izvēlēties to izņemt gada beigās kā vienreizēju summu,» atgādina I. Šņucins. Minimālās sociālās iemaksas «Minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ir nozīmī- gākās izmaiņas sociālās apdrošinā- šanas jomā. Tas nozīmē, ka neatka- rīgi no ienākumiem sociālās iemak- sas jāmaksā vismaz no minimālās algas apmēra, kas 2021. gadā ir 500 eiro. Tātad minimālās iemaksas būs ap 170 eiro mēnesī,» konferen- cē informēja I. Šņucins. Vienlaikus gan ir paredzētas arī personu ka- tegorijas (pensionāri, personas ar invaliditāti, jaunieši, kas mācās un citi izņēmumi), uz kurām minimālo iemaksu prasība neattiecas, kā arī paredzēts mehānisms, kad pašno- darbinātā persona, kas gūst ienāku- mus zem minimālās algas, minimā- lās sociālās iemaksas var nemaksāt. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu meto- diskās vadības daļas vecākā eks perte ANITA JAKSEBOGA kon- ferencē skaidroja, ka minimālās ie- maksas tiks skaitītas nevis mēneša, bet ceturkšņa kontekstā. «Ceturksnī VSAOI minimālajām iemaksām jā- būt veiktām no trim minimālajām algām jeb 1500 eiro (2021. gadā),» precizēja eksperte. Minimālo iemaksu piemēroša- nas kārtība paredz, ka VSAA trīs mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām aprēķinās par katru darba ņēmēju un pašnodarbināto veiktās soci- ālās iemaksas ceturksnī. Ja tās būs veiktas no mazākas summas par 1500 eiro, VSAA aprēķinās starpību un paziņos VID summu, ko darba devējam par katru darbinieku (un pašnodarbinātajam par sevi) vēl jā- piemaksā. Ja darbinieks strādā pie vairākiem darba devējiem, šī sum- ma tiks atsevišķi aprēķināta katram darba devējam par katru darba ņē- mēju. Beidzoties kalendāra gadam, VSAA vēlreiz pārrēķinās visu darbi- nieku un pašnodarbināto veiktās ie- maksas gada griezumā un informēs VID par pārmaksātajām sociālajām iemaksām, ja tādas būs. Ja pašnodarbinātais vienlaikus ir arī darba ņēmējs, tad par soci- ālajām iemaksām atbild tā darba devējs, un šādā situācijā pašnodar- binātajam nav jāuztraucas par mi- nimālo iemaksu veikšanu no neliela papildu rūpala, skaidroja I. Šņucins. Savukārt, ja šis rūpals ir pašnodar- binātā vienīgais ienākumu avots un minimālās algas līmenis tajā netiek sasniegts, šādam pašnodarbināta- jam no nākamā gada 1. jūlija būs jāmaksā 10% sociālo iemaksu likme pensiju apdrošināšanai. Publiskajā telpā bijušas neskaidrības par to, vai šie 10% jāmaksā no faktiskā ie- nākuma vai arī no starpības starp faktisko ienākumu un minimālo algu. I. Šņucins skaidro — var tikt maksāts tikai no faktiskā ienākuma, ja Valsts ieņēmumu dienestā laikus (līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mē- neša 15. datumam) iesniegts pazi- ņojums, ka šajā ceturksnī ienākumi nesasniegs minimālās algas apmē- ru. «Šāds paziņojums zināmā mērā ir pretizvairīšanās norma, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu rūpīgāk pavērtēt, kāpēc konkrētā persona šādu paziņojumu iesniedz, vai tās izdevumi atbilst šiem ienākumiem,» atklāj eksperts. Savukārt tie pašno- darbinātie, kuri nopelnīs vairāk par minimālo algu, papildus minimāla- jām iemaksām maksās 10% pensiju apdrošināšanai no starpības starp ienākumiem un minimālo algu. Lai gan valdības iesniegtajā un Saeimā pirmajā lasījumā pieņem- tajā likumprojektā par grozījumiem sociālās apdrošināšanas likumā bija noteiktas konkrētas izmaiņas attiecībā uz pašnodarbinātajiem arī 2022. un 2023. gadā, tomēr uz otro lasījumu šīs izmaiņas izņem- tas ārā un valdībai dots uzdevums līdz 2021. gada jūlijam iesniegt jaunu redzējumu par pašnodarbi- nāto sociālo apdrošināšanu, atklāja I. Šņucins. Atšķirīga situācija minimālo sociālo iemaksu veikšanā būs mik- rouzņēmumu nodokļa maksātā- jiem. «Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs maksā nodokli no ap- grozījuma, neveicot obligātās soci- ālās iemaksas kā pašnodarbinātais. Foto: Aivars Siliņš ANITA JAKSEBOGA, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte MAIJA GREBENKO, žurnāla Bilance galvenā redaktore EDIJS BOŠS, konferences moderators8 NR. 1 (469) 2021. GADA JANVĀRIS No samaksātā mikrouzņēmumu nodokļa 80% tiks novirzīti sociāla- jām iemaksām, 20% — iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Aģentūra ap- rēķinās mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja VSAOI objektu, piemē- rojot pašnodarbinātā likmi,» kon- ferencē skaidroja A. Jakseboga. Ja mikrouzņēmumu nodokļa mak- sātāja ienākumi nebūs tik lieli, lai tā samaksātā nodokļa VSAOI daļa segtu minimālās obligātās iemak- sas, trūkstošo daļu tam nāksies pie- maksāt atsevišķi (šeit nav paredzēts identisks mehānisms kā pašnodar- binātajiem ar paziņojuma palīdzību par prognozētajiem ienākumiem iz- vairīties no minimālo iemaksu veik- šanas). Turklāt šīs trūkstošās daļas aprēķināšana notikšot pēc sarežģī- tas formulas. Konferencē šo aspek- tu skāra Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatve- dības institūta profesore INGUNA LEIBUS , sakot, ka, visticamāk, ap- rēķinu par trūkstošo sociālo iemak- su daļu katram MUN maksātājam sagatavotu un nosūtītu VSAA, jo aprēķina formula esot pārāk kom- plicēta, lai nodokļa maksātāji to rē- ķinātu paši. Autoratlīdzību reforma Vienas no visvairāk apspriesta- jām nodokļu sistēmas izmaiņām bija saistītas ar autoratlīdzību regu- lējumu. Kā skaidroja I. Šņucins, no 2022. gada autoratlīdzību režīms faktiski vairs nepastāvēs. Autoriem, kas šos sistēmu izmantojuši līdz šim un vēlas izmantot nākotnē, no 2021. gada 1. jūlija sāksies pusga- du ilgs pārejas periods. Tā laikā, ja autors nebūs reģistrējis saimniecis- ko darbību, ienākuma izmaksātājs (ja tā nav kolektīvā autortiesību pārvaldījuma organizācija) ieturēs nodokli 25% apmērā (ja bruto ie- nākumi šajā pusgadā pārsniegs 25 000 eiro — tad pārsnieguma daļai piemēros nodokli 40% apmē- rā), kas pēc tam tiks sadalīts, 80% novirzot valsts sociālās apdrošinā- šanas iemaksām, bet 20% — iedzī- votāju ienākuma nodoklim. Taču — vairs nevarēs piemērot nosacīto iz- devumu normu. No 2022. gada, beidzoties pār- ejas periodam, autoriem, kas ne- būs reģistrējuši saimniecisko darbī- bu, būs jāmaksā nodokļi vispārējā kārtībā — iedzīvotāju ienākuma nodoklis (20%, 23% vai 31%) un sociālās apdrošināšanas iemaksas (34,09%). Savukārt, ja saimniecis- kā darbība ir reģistrēta (kā pašno- darbinātajam), tad autoram būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma no- doklis vispārējā režīmā (20%, 23% vai 31%) ar tiesībām atskaitīt nosa- cīto izdevumu normu 25% vai 50% apmērā (atkarībā no autora darba vai izpildījuma veida, ko nosaka Ministru kabinets) vai faktiskos iz- devumus (pamatojot tos ar attais- nojuma dokumentiem). Pirmajā variantā autors varēšot «nekrāt attaisnojuma dokumentus, bet pie- mērot fiksētu maksājumu», savu- kārt otrajā variantā būšot jāsagla- bā čeki reālo izdevumu pierādīša- nai, konferencē informēja ASTRA KAĻĀNE . Būtiski — autoram kā pašnodarbinātajam būs jāveic arī valsts sociālās apdrošināšanas obli- gātās iemaksas (tās nebūs jāmaksā tikai tiem autoriem, kas autoratlī- dzību saņem no kolektīvā pārval- dījuma organizācijām) ar visām no tā izrietošajām normām (tai skaitā minimālās sociālās iemaksas). Otra iespēja autoram būs reģistrēties kā mikrouzņēmumu nodokļa maksā- tājam, attiecīgi maksājot šeit pa- redzēto apgrozījuma likmi (25% līdz 25 000, 40% — par pārsnie- gumu). Šajā variantā nevarēs pie- mērot nosacīto izdevumu normas. Taču priekšrocība MUN režīmam būs tāda, ka to varēs organizēt ne tikai esošajā formātā (proti, personai pašai katru ceturksni de klarējot apgrozījumu VID EDS un veicot nodokļa maksājumu), bet arī izmantojot gaidāmo saimnie- ciskās darbības ieņēmumu kontu, kur nodokli no ieskaitītā automā- tiski ieturēs banka, un MUN dekla- rācijas nebūs jāsniedz. «Ar bankām notiek ļoti aktīvas sarunas par šo jautājumu, un ļoti ceram, ka jau no nākamā gada otrās puses, bet pavisam noteikti no 2022. gada bankas piedāvās uzņēmējiem se- kojošu modeli: ja visi komersanta ieņēmumi tiek ieskaitīti bankas kontā, banka pati ieturēs nodokļa procentus, vienlaikus nosūtot ziņu VID par apgrozījumu un nodokli,» klāstīja A. Kaļāne. BILANCES KONFERENCE 2020 «Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuriem ir darbinieki, — izdevumi, kas rodas, maksājot algas un nodokļus par darbiniekiem, mikrouzņēmumu nodokli jums nesamazinās.» INGUNA LEIBUS, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta profesore INGUNA LEIBUS, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore9 Interesanti, ka autoratlīdzībās gūtos ienākumus nākamgad ne- ņems vērā iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresivitātes likmes ap- rēķināšanā. «Autoram, kurš strādā darbavietā un saņem 1000 eiro mē- nesī (tātad gadā — 12 000 eiro) un autoratlīdzībās papildus saņem, pie- mēram, 30 000 eiro, nebūs jāmak- sā progresīvā IIN likme — uz algu attieksies tikai 20% IIN likme un uz autoratlīdzību — tām paredzētās lik- mes (25% un 40%). Šie ienākumi ne- tiks summēti progresīvās IIN likmes aprēķināšanai,» skaidroja A. Kaļāne. Svarīgi, ka autoratlīdzību re- gulējuma izmaiņām ir paredzēts pārejas periods tiem darbiem, kas iekavējušies no 2020. gada. Tā kā 2020. gadā Covid–19 krīzes dēļ daudzi darbi, kurus atalgo ar au- toratlīdzībām, nevarēja notikt, paredzēts, ka uz visiem autoratlī- dzības līgumiem, kas noslēgti līdz 2020. gada 31. decembrim, ja šie darbi tiks izpildīti un atlīdzība par tiem izmaksāta 2021. gada laikā, tiks piemērots 2020. gadā spē- kā esošais nodokļu režīms (gan iedzīvotāju ienākuma nodoklim, gan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām). «Respektīvi, par līdz 2020. gada beigām noslēgtiem autoratlīdzību līgumiem, ja to īs- tenošana un apmaksa tiks veikta 2021. gadā, grāmatvežiem nebūs nekas jāmaina, jāpārrēķina. Vēlos atgādināt, ka to nevajadzētu uz- tvert kā instrumentu, ar ko veikt nodokļu plānošanu, jo mēs sekosim līdzi situācijai, analizēsim skaitļus, un, ja konstatēsim, ka pārejas pe- riods tiek izmantots negodprātīgi, citus gadus līdzīgās situācijās vairs nevarēsim būt tik labvēlīgi,» brīdi- nāja A. Kaļāne. Mikrouzņēmumu nodokļa režīms būs izdevīgs retajam Lielas izmaiņas no jaunā gada skārušas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus. Mainījusies gan nodok- ļa likme, gan nosacījumi, kas regulē, kurām uzņēmumu juridiskajām for- mām atļauts maksāt mikrouzņēmu- mu nodokli, gan nodokļu maksāšana par darbiniekiem un citas nianses. No 2021. gada 1. janvāra ievē- rojami pieaug mikrouzņēmumu nodokļa likme, kas tagad ir 25% apgrozījumam līdz 25 000 eiro un 40% — pārsniegumam. Te jāņem vērā, ka, ja mikrouzņēmumu no- dokļa maksātājs uzsāk darbību nevis no gada sākuma, bet, piemēram, ar otro, trešo vai ceturto ceturksni, at- tiecīgi proporcionāli samazinās ap- grozījuma slieksnis, pie kura mainās nodokļa likme. Ja MUN maksātāja statuss tiek iegūts ar otro ceturksni, tad 25 000 vietā minētais slieksnis, no kura pārsniegumam piemēro 40% likmi, ir 18 750 eiro, ja trešajā ceturksnī — tad 12 500 eiro, ja ce- turtajā — tad 6250 eiro. No 2021. gada sabiedrības ar ierobežotu atbildību vairs nedrīkst reģistrēties kā MUN maksātājas. Tās, kuras bijušas tādas jau iepriekš, 2021. gada periodā šo statusu vēl drīkst saglabāt, kā arī vajadzības gadījumā atteikties no tā (mainot uz UIN vai IIN maksātāja statusu) ar katru jau- nu ceturksni , līdz iepriekšējā mēneša 15. datumam iesniedzot pieteikumu VID (piemēram, lai mainītu statusu ar otro ceturksni, pieteikums jāiesniedz līdz 15. martam). Vēl jāņem vērā, ka, lai saglabātu MUN maksātāja statu- su, SIA nedrīkst palielināt īpašnieku skaitu, jo gadījumā, ja maiņas rezul- tātā palielinās uzņēmuma īpašnieku skaits, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss tiek zaudēts ar to pašu dienu. Savukārt pozitīva ziņa SIA — MUN maksātājām varētu būt tā, ka par dividendēm no 2021. gadā gūtās peļņas, par kuru samaksāts MUN saskaņā ar jaunajām normām, iedzīvotāju ienākuma nodoklis pa- pildus nebūs jāmaksā, konferencē skaidroja I. Leibus. Tāpat MUN maksātāji vairs ne- drīkst būt PVN maksātāji, kā arī nedrīkst maksāt mikrouzņēmumu nodokli par darbiniekiem, izņemot pašu īpašnieku. Darbinieku regu- lējumam gan paredzētas pārejas normas — jau reģistrētie (līdz 2020. gada beigām reģistrētie) MUN maksātāji līdz 2021. gada 30. jūnijam drīkst nodarbināt eso- šos (līdz 2020. gada beigām pie- ņemtos) darbiniekus saskaņā ar ie- priekšējiem nosacījumiem (maksājot par tiem MUN), bet no 2021. gada 1. jūlija par šiem darbiniekiem jā- sāk maksāt IIN un VSAOI vispārējā režīmā. Savukārt, pieņemot jaunus darbiniekus, par tiem uzreiz jāmak- sā IIN un VSAOI vispārējā režīmā. Vienlaikus ticis atcelts ierobežojums atalgojumam, kas līdz 2020. gada beigām bija 720 eiro mēnesī. «Ļoti aicinu aizdomāties tos mik- rouzņēmumu nodokļa maksātājus, kuriem ir darbinieki, jo izdevumi, kas rodas, maksājot algas un nodokļus par darbiniekiem, mikrouzņēmumu nodokli jums nesamazinās. Pārejas periods ir tikai 2021. gada pirma- jam pusgadam. Līdz ar to, ja pirmo pusgadu jūs to vēl «pavilksiet», sā- kot ar otro pusgadu, jūsu izmaksas strauji palielināsies, un būtu lietde- rīgi apsvērt, vai izdevīgāk nav pāriet uz vispārējo nodokļu režīmu,» vērsa uzmanību I. Leibus. Jaunumi IIN deklarāciju iesniegšanā un atmaksu kārtībā Vairākas izmaiņas ieviestas sais- tībā ar ienākumu deklarāciju ie- sniegšanu, IIN pārmaksu un attais- noto izdevumu atmaksu. Pirmkārt, līdz ar 27. novembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodok- li» ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas automātiskā atmaksa. Tiesa gan, kā konferencē atzina A. Kaļāne, tā attieksies uz ļoti ierobežotu personu grupu (perso- nas, kam nav reģistrēta saimnieciskā darbība, kas nav guvušas ienākumus ārvalstīs un arī citus ienākumus, Foto: Aivars Siliņš ASTRA KAĻĀNE, Finanšu ministrijas tiešo nodokļu departamenta direktoreNext >