Nr. 1 (481) 2022. GADA JANVĀRIS12,00 EURGRĀMATVEDĪBANODOKĻIFINANSES SUBSĪDIJU ALGĀM UZRĀDĪŠANA GRĀMATVEDĪBĀ IEGULDĪJUMI NOMĀTAJĀ ĪPAŠUMĀ PAR KASES IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU ATTAISNOJUMA DOKUMENTIEM ĒDIENU PIEGĀDES, IZMANTOJOT MOBILĀS LIETOTNES, — KĀ PAREIZI KĀRTOT GRĀMATVEDĪBU GROZĪJUMI LIKUMĀ «PAR VALSTS SOCIĀLO APDROŠINĀŠANU» GRĀMATVEDĪBAS DATORPROGRAMMU NORMATĪVAIS REGULĒJUMS LATVIJĀ UN ĀRVALSTĪS Krīze kā tramplīns izaugsmes lēcienam GROZĪJUMI LIKUMĀ «PAR IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMA NODOKLI» COVID–19 PANDĒMIJAS UN NODOKĻU SISTĒMAS REFORMAS IETEKME UZ UZŅĒMUMU DARBĪBU UN ILGTERMIŅA ATTĪSTĪBU LATVIJĀ NODOKĻU ASPEKTI PĀRROBEŽU ATTĀLINĀTAJĀ DARBĀ ELĪNA NOVADANeviens nezina, kad beigsies šī sērga, esam noguruši no ierobežoju- miem, kļūstam nepaklausīgi un spī- tīgi, bet saprotam, ka daudz kas ir atkarīgs arī tieši no mums. Omikrons taču savām kājām uz Latviju nav at- nācis… Kādam bija draudzīgi jāpa- līdz tam nokļūt līdz mums. Eiropa ar to saskaras lielākā mērā, un sekas vēl nevaram paredzēt. Toties pagaidām varam veltīt lai- ku jaunā numura lasīšanai, jo tajā sniegtā informācija noderēs: likum- došanas grozījumu skaidrojumi par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par sociālo apdrošināšanu, par jaunām normām likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu». Kā zi- nāms, 2022. gadā ir citāda kārtība prognozētā diferencētā neaplieka- mā minimuma noteikšanai katram pusgadam atsevišķi. Protams, ne jau grāmatvedim jānosaka šis mi- nimums, VID to paziņos. Tomēr daži nodarbinātie, gadam beidzo- ties, sastopas ar situāciju, kad gada laikā minimums bijis «par lielu» un attiecīgi ienākuma nodoklis ietu- rēts mazākā summā. Nevienam nepatīk, ja rodas pienākums IIN piemaksāt budžetā neatkarīgi no summas. Atgādinu, ka IIN likums jau no 2018. gada piedāvāja iespēju atteikties no minimuma (pēcāk arī samazināt VID aprēķināto minimu- mu), bet, lai to izdarītu, būtu vē- lams zināt minimuma noteikšanas īpatnības. Pēc būtības šādu aprēķi- nu var paveikt piektās klases sko- lēns, jo formula satur tikai vienkār- šas aritmētiskas darbības, nekādas augstākās matemātikas! Medijos izskanēja informācija, ka turpmāk paziņojumi par fiziskajām personām izmaksātajām summām būs jāaizpilda citādi. Tomēr nekas īpašs grozīts netika! Informācija ie- sniedzama uz tās pašās veidlapas, tajos pašos termiņos, bet veidlapa nebūs apstiprināta Ministru kabine- tā. Vai tiešām kādam grāmatvedim ienāktu prātā sniegt informāciju (to pašu, kas bija sniegta iepriekš) brīvā tekstā, neizmantojot veidlapu?! Sakarā ar to, ka vēlreiz ir iespēja sagaidīt no VID subsīdijas algām, ar- vien vebināros ir populārs jautājums par tās uzrādīšanu grāmatvedībā. Sniegsim mūsu redzējumu, jo dažas nianses VID izstrādātajā informatīva- jā materiālā nav pilnīgi atspoguļotas. Pārvarēsim visas grūtības, iztir- zāsim neskaidrības, iesniegsim vi- sus pārskatus arī šajā gadā! Nav jau pirmā reize! Lai izdodas sagaidīt Jauno gadu ar stipru veselību, ticību labajam, ar paļāvību saviem spēkiem, ar vēlmi un spēju īstenot visdrosmī- gākās ieceres! Lai jums un jūsu tuvajiem gaišs, priecīgs un laimīgs 2022. gads! MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Vai cerības piepildīsies? IEVADKOMENTĀRS NR. 1 (481) 2022. GADA JANVĀRIS Žurnāls par grāmatvedību, likumdošanu un finansēm. Iznāk reizi mēnesī Nr. 1 (481) 2022. GADA JANVĀRIS REDAKCIJA Galvenā redaktore Maija Grebenko Literārā redaktore Rita Cielēna Maketētājs Arvis Villa Fotogrāfs Aivars Siliņš REKLĀMAS NODAĻA Tālrunis 67606110 E—pasts: reklama@lid.lv BILANCE internetā www.bilance.lid.lv REDAKCIJAS ADRESE Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110 Fakss 67606115 E–pasts: bilance@lid.lv Izdevējs SIA Lietišķās informācijas dienests ISSN 1407–5709 LR UR reģistrācijas Nr. 000702395 @zurnalsBILANCE © SIA Lietišķās informācijas dienests, 2022 Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju. Citēšanas gadījumā atsauce uz žurnālu BILANCE obligāta. Par faktu materiālu savos rakstos ārštata autori atbild paši. Par reklāmu saturu redakcija neatbild. Iespiests SIA IBC Print Baltic tipogrāfijā. Foto: © markara – stock.adobe.com Sveicināti Jaunajā gadā! Paldies, ka esat kopā ar mums! Un tā ir laba ziņa šajā sarežģītajā laikā, tāpēc mēs turpinām darbu. Neskatoties uz ārkārtējo situāciju, jāķeras pie normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā 2022. gadā, un to ir gana daudz. Gandrīz visos pamatlikumos ir veikti būtiski grozījumi, ar kuriem jāiepazīstas, kas arī tiks darīts gaidāmā ikgadējā Bilances konferencē. Diemžēl atkal — attālināti! Labākie un zinošākie lektori 13. janvārī, kad jau būs apstiprināti un pieejami visi 2022. gada jaunumi, sniegs mūsu auditorijai vērtīgu informāciju. Žēl, ka būs jāiztiek bez koncerta, bez kopābūšanas, bez tikšanās ar draugiem un kolēģiem.SATURS NR. 1 (481) 2022. GADA JANVĀRIS 4 NUMURA INTERVIJA Krīze kā tramplīns izaugsmes lēcienam Ikars Kubliņš intervē pārtikas interneta veikala Svaigi.lv dibinātāju un īpašnieci Elīnu Novadu 6 «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi janvārī 50 GRĀMATVEDĪBA Algas subsīdijas grāmatošana un uzskaite Maija Grebenko Ēdienu piegādes, izmantojot mobilās lietotnes, — kā pareizi kārtot grāmatvedību Inese Helmane Komentārs par VID semināru Redakcija Neskaidrības un jautājumi par 2021. gada 14. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 625 «Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai» Aivars Droiskis Ieguldījumi nomātā nekustamajā īpašumā Laila Kelmere 10 14 16 20 22 NODOKĻI Prognozējamā neapliekamā minimuma noteikšana 2022. gadā Redakcija Nodokļu aspekti pārrobežu attālinātajā darbā Inese Helmane Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» Maija Grebenko Grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» Maija Grebenko 24 28 32 36 NODERĪGI Vai grozījumi paziņojumu sniegšanai VID EDS ir tik būtiski? Redakcija 48 ATTĪSTĪBA Grāmatvedības datorprogrammu normatīvais regulējums Latvijā un ārvalstīs Oto Kristiāns Abrams 40 ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Derīgo izrakteņu novērtēšana un atzīšana bilancē Oto Kristiāns Abrams PVN deklarācijas brīdinājums Igaunijas PVN Iznomātāja izdevumu kompensācija Ilvija Ozoliņa Ja darbnespēja sākas mēneša pēdējās dienās Atlaišanas pabalsta noteikšana Maija Grebenko POS termināļa uzskaite grāmatvedībā Aivars Droiskis 44 45 46 46 46 47 47Lasiet jaunajā janvāra numurā Izdevīgāk abonēt Bilances Zelta Komplektā! www.lid.lv/zurnali Par abonēšanu jautājiet Klientu servisā: tālrunis 67606110vai e-pasts lid@lid.lv @JuridiskiPadomi juridiskie.padomi AKTUĀLS TEMATS 4 Labas ziņas nodokļu maksātājiem! Informē zvērinātu advokātu biroja COBALT pārstāves ELĪNA LOČMELE , zvērināta advokāte, un SANDIJA NOVICKA , zvērināta advokāte un biroja partnere KORPORATĪVĀ PĀRVALDĪBA 10 Ar ieguldītājiem jārunā atklāti Diskusijas „Kā būt atklātam un palikt spēlē?” ekspertu viedokļus apkopoja IKARS KUBLIŅŠ Uzņēmuma darbības caurskatāmība Ieskats Korporatīvās pārvaldības kodeksa principos KORUPCIJAS RISKI 14 Korupciju iespējams ierobežot ikvienā uzņēmumā KPMG Latvijā rīkotā vebināra „Krāpšanas un korupcijas riski un to vadība uzņēmumos” atziņas apkopoja INESE HELMANE NODOKĻU TIESĪBAS 18 Nodokļu likumu normām jābūt taisnīgām JŪLIJA SAUŠA , Mg. iur., Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore, Jūlijas Saušas juridiskā biroja valdes priekšsēdētāja IEPIRKUMI 22 Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās EVIJA MUGINA , Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE 26 Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās KASPARS RĀCENĀJS , Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts JURISTA PADOMS 30 Ja šķīrējtiesas līguma dalībnieks ir fi ziskā persona ILGA NERETNIECE , Rīgas šķīrējtiesas administratīvā direktore 2022. GADAJANVĀRIS 1 Nr.(103) www.juridiskiepadomi.lvNe visās uzņēmējdarbības jomās Covid–19 krīze ir nozīmējusi darbības sašaurināšanu, apgrozījuma kritumu un galvassāpes. Žurnāla Bilance interviju ciklu ar Latvijas uzņēmējiem par pandēmijas laika pieredzi noslēdzam ar pozitīvu stāstu no nozares, kurai ar kovidu saistītie ierobežojumi veicinājuši tikai ieguvumus, vienlaikus gan arī šajā biznesā viss nav tik vienkārši, kā no malas varētu izskatīties, — saruna ar pārtikas interneta veikala Svaigi.lv dibinātāju un īpašnieci ELĪNU NOVADU. 6 NUMURA INTERVIJA Krīze kā TRAMPLĪNS izaugsmes lēcienam Daudziem interneta veikaliem pandēmijas laiks bijis kā medusmaize, jo saraustītā klātienes tirdzniecība vērsusi patērētāju skatienus tiešsaistes virzienā. Kā, sākoties kovida krīzei, to varēja just pārtikas interneta tirdzniecības jomā? Kā mainījās Svaigi.lv klientu uzvedība, produktu pieprasījums? Pats kovida krīzes sākums mūsu biz- nesā iezīmējās ļoti skaidri. Tajā pašā dienā, kad valstī pirmoreiz izsludināja ārkārtas stāvokli, mēs uzreiz redzējām izmaiņas mūsu pircēju uzvedībā — sistēmā sāka ienākt daudzi pasūtīju- mi, viens pēc otra. Tā pavisam noteikti bija reakcija uz nedrošības izjūtu — neviens no mums tobrīd nezināja, kas notiks tālāk. Pasūtījumu skaits sa- līdzinājumā ar ikdienā ierasto daudz- kāršojās. Bija nepieciešams ļoti īsā laikā pārkārtot mūsu darba režīmu, lai spētu apkalpot šādu pieprasīju- mu. Mūsu misija bija ne tikai sagādāt klientiem vajadzīgo, bet arī būt par mazo zemnieku saimniecību, mazo ražotāju produkcijas noieta kanālu, jo viņiem tobrīd gandrīz nebija citu iespēju, kur savus produktus realizēt, jo visi tirdziņi, pasākumi bija aizvērti. Kā jums praktiski izdevās tikt galā ar tik strauju klientu pieplūdumu? Sākām ar iekšējo izvērtējumu, sa- protot, kur ir mūsu biznesa «pude- les kakls» jeb pret ko atduras mūsu spēja reaģēt uz šādu pieprasījumu. Sapratām, ka, pirmkārt, jāatrod lielā- kas telpas, jo esošās neļauj izvietot tik lielu produktu apjomu. Sazinājāmies ar Imantas tirgu, viss notika ļoti opera- tīvi — no rīta devāmies apskatīt telpas, vakarā jau bijām pārvākušies. Darbības pārkārtošana tik īsā laikā prasīja lie- lu fizisku, intelektuālu un emocionā- lu piepūli. Otrkārt, bija nepieciešami papildu darbinieki. Šajā ziņā mums palīdzēja tā saucamais sociālais kapi- tāls — paziņu tīkls. Cilvēki tobrīd bija ļoti atsaucīgi un izpalīdzīgi. Atradām organizāciju, kas strādā ar jauniešiem, palīdz viņiem iekārtoties darbā. Arī tas tika paveikts pāris dienās. Lielākais izaicinājums ar jauniem darbiniekiem ir tas, ka nepieciešams laiks, kamēr viņi apgūst darbam vajadzīgās prasmes. Kāda veida darbinieki jums visvairāk bija nepieciešami? Gan noliktavas darbinieki, gan darbi- nieki, kuri apstrādā pasūtījumus un ievada tos sistēmā, klientu servisa speciālisti, kā arī kurjeri, kas produk- tus var piegādāt klientiem. Cik ilgtspējīgs bija šis pirmais, acīmredzot uz patērētāju paniku balstītais uzrāviens? Kas no tā palika ilgākā termiņā — pēc vairākiem mēnešiem, pagājušā gada beigās, tagad? Vislielākais pasūtījumu skaits bija pirmajos četros mēnešos — no 2020. gada marta līdz jūnijam. Ar laiku cilvēki saprata, ka pārtikas defi- cīts neiestāsies, pārtika visu laiku būs pieejama. Jo vairāk cilvēki to aptvēra, jo vairāk izlīdzinājās pieprasījums, pa- mazām atgriežoties iepriekšējā līmenī. Ilgtermiņā klientu bāze mums, pro- tams, palielinājās, pieprasījuma pieau- gums gada griezumā arī bija, taču tas nebija daudzkārtīgs, bet apmēram 10– 15% apmērā, kas faktiski salīdzināms ar normālu uzņēmējdarbības izaugsmi. Tad iznāk, ka pēc šiem pirmajiem mēnešiem jums atkal nācās darbību sašaurināt, pārcelties atpakaļ uz sākotnējām telpām un daļu jaunpieņemto darbinieku atlaist? Pieņēmu lēmumu atgriezties iepriek- šējās telpās, jo pasūtījumu apjoms vairs nebija tik liels un neprognozē- jams. Darbiniekus jau sākotnēji pieņē- mām ar norunu, ka darbs ir uz laiku, kura perioda ilgums būs atkarīgs no nepieciešamības. Arī paši darbinieki lielākoties vēlējās darbu uz laiku, jo bija nonākuši situācijā, kad pandēmi- jas un ierobežojumu dēļ bija iestāju- sies pauze iepriekšējā darbā, apstā- jies bizness un tamlīdzīgi. Mums pat noliktavā un pasūtījumu apstrādē strādāja cilvēki, kas ikdienā paši ir uzņēmēji, vadītāji. Katrā ziņā šis laiks mums deva nenovērtējamu pieredzi. Ilustrācija: © nosorogua – stock.adobe.com NR. 1 (481) 2022. GADA JANVĀRIS Žurnāls Bilance turpina pētniecisku interviju ciklu, kurā tiek meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kā dažādās uzņēmējdarbības jomās un dažādos nodokļu režīmos strādājošos ietekmējuši Covid–19 pandēmijas un nodokļu izmaiņu radītie izaicinājumi.Vai šī pieredze jums palīdzējusi arī efektivizēt procesus, uzlabot klientu apkalpošanu salīdzinājumā ar laiku pirms krīzes? Vai esat ieviesuši arī biznesa resursu plānošanas sistēmu? Mūsu biznesa specifika ir darbs ar ma- zajām saimniecībām, mazajiem ražo- tājiem, kur katram ir savs produkta veids, iepakojums, augsta produkta mainība un dažādība cauri sezonām. Ir lietas, ko šajā produktu saņemšanas un apstrādes procesā nevaram efekti- vizēt, jo tas ir roku darbs. Mazās saim- niecības grūti iekļaut vienotā sistēmā, kā tas būtu lielveikalā. Daudzas lietas esam pilnveidojuši, skaidrojuši saim- niekiem. Piemēram, normatīvo aktu prasības — informācija, kam jābūt uz marķējuma, kādiem dokumentiem jā- būt klāt. Tāpat viss par iepakojumu — ņemot vērā, ka mūsu klients pieprasa dabai draudzīgu iepakojumu, mēs konsultējam, kur iegādāties šādus maisiņus, kā nodrošināt, lai tie izturētu mitrumu, u.tml. Esam ļoti dziļi iesaistī- ti sadarbībā ar saviem piegādātājiem, skaidrojot šādas detaļas. Tas nekad ne- būtu iedomājams lielveikalos vai citās pārtikas tirdzniecības ķēdēs. Vēl pirms septiņiem gadiem mācījām saimniecī- bām, kā apieties ar e–pastiem un pdf failu pielikumiem, jo zemnieki maz laika pavada digitālajā pasaulē. Man bija ļoti svarīgi, lai Latvijas saimnieku produkti, kas ir Latvijas zelts, tiktu pa- darīti pieejami pircējiem, tāpēc esam tajā ieguldījuši un aizvien ieguldām lielu darbu. Esam domājuši, vai nebū- tu efektīvāk uzticēt produktu pievie- nošanu sistēmā pašiem saimniekiem, taču esam sapratuši, ka tas nebūtu iespējams, jo tad sortiments ne vien- mēr būtu savlaicīgi aktualizēts. Tāpēc darām to paši, tajā skaitā arī veicam produktu fotografēšanu. Pēc kādiem principiem izvēlaties piegādātājus? Vai jūs uzrunājat viņus, vai viņi — jūs? Kā veicat atlasi, un kā pārbaudāt produkcijas kvalitāti? Kad tikko sākām darbu, mēs bijām tie, kuri meklēja, uzrunāja un iedrošināja sadarbības partnerus. Tagad, kad noza- rē esam jau labi zināmi, pārsvarā notiek otrādi. Mēs gan arī paši aktīvi sekojam līdzi informācijai sociālajos tīklos, doda- mies uz izstādēm, kur varam pamanīt jaunus ražotājus. Ne visiem der mūsu sadarbības nosacījumi, jo mēs akcen- tu liekam uz bioloģisku pārtiku (ideālā gadījumā) vai vismaz produktiem ar dabīgu sastāvu. Ar katru saimniecību šīs lietas pārrunājam. Ja priekšnoteiku- mi ir, tad sadarbību iespējams uzsākt ļoti ātri — jau divu nedēļu laikā saim- niecības produktu sortiments ir mūsu virtuālajos plauktos. Tas ir īpaši izdevī- gi saimniecībām, kas piedāvā sezonāla rakstura produktus, piemēram, zeme- nes vai rudens avenes, kas pieejamas tikai mēnesi līdz pusotru. Minējāt, ka krīzes laikā jums ir paplašinājies klientu loks. Vai dažādojies arī pircēju profi ls? Piemēram, ja iepriekš jūsu klienti pārsvarā bija tie, kuri vēlas iegādāties kvalitatīvāku un veselīgāku pārtiku, varbūt Covid–19 pandēmija «atveda» arī klientus, kam svarīgi ievērot epidemioloģisko drošību, saņemot produktus mājās, nedodoties uz veikaliem? Varbūt daļa pat tādu, 7 Ne visiem der mūsu sadarbības nosacījumi, jo mēs akcentu liekam uz bioloģisku pārtiku (ideālā gadījumā) vai vismaz produktiem ar dabīgu sastāvu. ELĪNA NOVADA, pārtikas interneta veikala Svaigi.lv dibinātāja un īpašniece Foto: Aivars Siliņškuriem noteiktos laika periodos bija jāievēro pašizolācija? Lielākoties mūsu pircēju motivācija tomēr ir un paliek pārtikas kvalitāte. Pie mums iepērkas cilvēki, kuri skaid- ri zina, kāpēc viņi vēlas ēst vietējo pārtiku, dabīgus produktus. Mums ir salīdzinoši liels pastāvīgo klientu loks, bet tie, kuri pasūta epizodiski, konkrētai situācijai, ir mazākā daļa. Vai produktus Svaigi.lv pasūta tikai privātpersonas vai arī ēdināšanas bizness, restorāni? Mēs nesadarbojamies ar restorāniem vai citiem uzņēmumiem kā vairum- tirgotājs. Tirgus tam ir par mazu, jo saimnieki visiem nosaka vienādu cenu, līdz ar to restorāni no viņiem produk- tus iepērk pa tiešo, starpnieks pa vidu nav nepieciešams. Taču mums ir sadar- bība ar korporatīvajiem klientiem, kuri saviem darbiniekiem vai sadarbības partneriem izvēlas vietējos produktus. Kā jūsu biznesu ietekmēja valdības noteiktie ierobežojumi? Vai klātienes tirdzniecības ierobežošana palielināja pieprasījumu Svaigi.lv platformā? Jā, mūsu darbību ierobežojumi ietek- mēja pozitīvi, jo mums bija iespēja strādāt, īstenot savus attīstības plā- nus e–komercijas jomā. Tomēr — vai tiešām neviens no valdības lēmumiem biznesam netraucēja? Piemēram, šoruden «lokdauna» laikā, kad pēc astoņiem vakarā bija noteikta komandantstunda, — vai tas neradīja sarežģījumus produktu piegādē? Mēs vienmēr izmantojām iespēju aizpildīt atļauju par atrašanos ārpus telpām darba uzdevumā. Līdz ar to mums nav bijušas problēmas ar pie- gāžu veikšanu, jo parasti arī klientiem cenšamies piegādāt produktus burtis- ki līdz namdurvīm. Faktiski visi zināmie Latvijas pārtikas interneta veikali darbojas tikai Rīgas tuvējā aglomerācijas zonā, ap 50 kilometru rādiusā, tai skaitā arī Svaigi.lv. Vai neesat domājuši par aptveramības zonas paplašināšanu? Ārpus Pierīgas reģiona nav tik daudz klientu, kas regulāri vēlētos mūsu produktus iegādāties. Kā jūs zināt, ka nav? Cilvēks apskatās jūsu mājaslapā, redz, ka piegāde viņa pilsētā nenotiek, un neko vairāk arī jums neraksta un nejautā... Mēs strādājam jau septiņus gadus, pētām visus pieejamos e–komercijas datus, veicam klientu un potenciālo klientu aptaujas, rīkojam reklāmas un mārketinga komunikācijas ekspe- rimentus un testus. Esam secinājuši, ka Pierīga ir tās robežas, kur pie- prasījums ir pietiekami liels, lai būtu ekonomiski pamatoti veikt piegādes. Pārtikas e–komercijā lielākais izaicinā- jums ir atrast samērīgumu loģistikas izmaksās, tā saucamais last mile de- livery. Svaigus produktus, kam ir no- teikti uzglabāšanas nosacījumi, nevar piegādāt caur jau esošām loģistikas ķēdēm — pakomātiem vai tamlīdzīgi. Tāpēc pārtikas e–komercijas nozare no malas var šķist vienkārša, bet patiesī- bā tajā nepieciešami dārgi risinājumi. Tātad, rezumējot iepriekš sacīto, nav neviena valdības lēmuma, kas jūsu biznesu būtu kavējis, līdz ar to arī droši vien atkrīt jautājums par to, vai šīs krīzes laikā esat izmantojuši kādus valsts atbalsta instrumentus. Tiešām, tāda valdības lēmuma nav bijis, un valsts atbalstu neesam izmantojuši. Arī jautājumi par vakcinēšanos mums nav radījuši sarežģījumus, jo katrs dar- binieks ir pieņēmis savu lēmumu, kas nav traucējis mūsu darbu. Man kā uz- ņēmuma vadītājai nav bijis ne jācīnās, ne kāds jāpārliecina vai jāaudzina. Tomēr jums bija jākontrolē, vai visi darbinieki ir vakcinējušies. Mūsu gadījumā ar katru darbinieku bija individuāla saruna — viens jau- tājums, uz kuru saņemot atbildi, visi turpinām darbu. Mūsu uzņēmumā visi darbinieki bija vakcinējušies jau pirms tam, kad valstī sākās spiediens, ka tas noteikti jādara. Vai jūsu (vai varbūt jūsu piegādātāju) darbību kaut kā ietekmēja šogad ieviestās nodokļu izmaiņas — minimālās obligātās apdrošināšanas iemaksas, mikrouzņēmumu nodokļa reforma un citas? Ar piegādātājiem šos jautājumus ne- esam pārrunājuši, vienīgi novērojam, ka produktu iepirkuma cenas paaug- stinās, taču tas notiek ikgadēji. Mūsu gadījumā bijām satraukušies par ob- ligātajām minimālajām iemaksām — sākotnēji domājām, ka tas mūs ietek- mēs. Tomēr, aprunājoties ar visiem darbiniekiem, noskaidrojām, ka tie darbinieki (pārsvarā kurjeri), kas pie mums nestrādā pilnu slodzi, ir paralē- li nodarbināti arī kaut kur citur, līdz ar to mums nenāksies par viņiem veikt papildu iemaksas. Kā Covid–19 laiks ietekmējis kopējo konkurences situāciju pārtikas interneta tirdzniecības jomā? Pandēmijas sākumā lasot informāciju medijos par strauju pieprasījuma pieaugumu šajā nozarē, varēja rasties iespaids, ka, ja kāds vēlas sākt uzņēmējdarbību, tad tas jādara pārtikas e–komercijā, kas tobrīd izskatījās pēc īstas klondaikas. Vai pa šo laiku tiešām uzradušies daudzi konkurenti — gan jūsu specifi skajā zemnieku produkcijas tirdzniecības nišā, gan pārtikas tirdzniecībā tiešsaistē kopumā? Laikā pirms kovida bija trīs lielveikalu ķēdes, kas piedāvāja pārtiku internetā, un bijām mēs, kas darbojāmies savā nišā. Mūsu darbības pirmo piecu gadu laikā vairāki uzņēmumi centās uzsākt savu biznesu šajā pašā virzienā, tiešā veidā kopējot mūsu darbības formā- tu, taču šie biznesi nebija veiksmīgi un ātri beidzās. Līdzīgi arī kovida krīzes pavasarī atvērās vairāki jauni pārtikas e–veikali, kuri vairs nepastāv. Cita ten- dence ir tāda, ka paši pārtikas piegā- dātāji (tai skaitā daļa no mūsu piegā- dātājiem) — gan zemnieku saimniecī- bas, gan lielie ražotāji — arvien biežāk atver savus e–veikalus, e–komerciju sāk uztvert kā neatņemamu daļu no savas darbības un nopietni domā, kā šo biznesu attīstīt ilgtermiņā. Kopumā ir daudz vairāk vietu, kur iegādāties pārtiku internetā, taču lielākā daļa piedāvā salīdzinoši šauru sortimentu. Patiesībā es gribētu, lai mūsu darbības jomā kopējais līmenis celtos, lai mums būtu no kā mācīties — bet šobrīd nav. Vairāk redzam to, ka mēs tiekam ņem- ti par piemēru, kā šajā biznesā strādāt. Vislielākā rosība, protams, notiek pār- tikas lielveikalu vidē. 8 NUMURA INTERVIJA NR. 1 (481) 2022. GADA JANVĀRIS Foto: Aivars SiliņšAptuveni cik lielu īpatsvaru vispār ieņem pārtikas interneta tirdzniecība Latvijā? Ir prognozes, ka globālā mērogā pārtikas tirdzniecība internetā līdz 2025. gadam varētu sasniegt ap piektdaļu no visa pārtikas apgrozījuma. Cik strauji šī attīstība varētu notikt Latvijā? Nezinu, kāds pēc pēdējā laika izmai- ņām ir pašreizējais pārtikas interneta tirdzniecības īpatsvars Latvijā, taču re- dzams, ka šis bizness attīstās. Vienlaikus gan jāņem vērā, ka pārtikas tirdzniecība ir viena no tām e–komercijas jomām, kas vienmēr attīstījusies vislēnāk, un kovida krīze ir bijis kā pirmais straujais lēciens šai nozarei. Tieši piegādes un psiholoģiskās drošības jautājumi bijuši tie, kas pirms kovida visu laiku kavēja pārtikas e–komercijas izaugsmi. Tā kā nebija izteikts spiediens no patērētāju puses, tad, saprotot, ka nav vienkārši šīs piegādes noorganizēt, uzņēmumi šajā virzienā nestrādāja ar pilnu jaudu. Kādi faktori patlaban visvairāk traucē nozares tālākai izaugsmei, attur plašāku patērētāju loku izvēlēties pasūtīt pārtiku internetā? Vai aizvien pastāv spēcīgi pircēju aizspriedumi, no otras puses — varbūt tomēr gluži objektīva rakstura apsvērumi par to, ka, piemēram, pērkot pārtiku internetā, nav iespējams to apskatīt, pataustīt, atlasīt? Pārtikas e–komercijā ir trīs lieli izaici- nājumi. Viens ir produktu kvalitāte, otrs — sortiments (nekad nav iespē- jams paredzēt, vai būs pieejami visi pasūtītie produkti) un trešais — pie- gādes plānošana un termiņi (lai iepirk- tu pārtiku internetā, tas ir jāieplāno iepriekš). Taču, liekot uz svaru kausa pretī laiku, kas jāpavada lielveikalā, vai papildu tēriņus, uz kuriem mudina viss lielveikala iekārtojums, iepirkšanās internetā iznāk ērtāka un izdevīgāka. Ir pierādīts, ka, iepērkoties plānveidī- gi, cilvēks izdara daudz apzinātākas, mērķ tiecīgākas, savai ģimenei un ve- selībai labākas izvēles. Pat tad, ja kāds auglis būs sabojājies vai kaut ko ne- varēs saņemt, kopumā, iepērkoties in- ternetā, pircējs tik un tā būs ieguvējs. Vai visus šos apsvērumus par labu pārtikas iegādei internetā jūs cenšaties promotēt arī ar mārketinga pasākumu palīdzību vai, ņemot vērā, ka bizness aug tāpat, par to nesatraucaties? Vēlos kliedēt ilūziju, ka uzņēmējdarbī- bā kaut kas notiek tāpat vien. Ja tu at- ver fizisku veikalu, tad vēl var gadīties, ka kāds tam nejauši iet garām, pamana un ienāk kaut ko nopirkt. Internetā nav iespējams netīšām aiziet uz kādu mā- jaslapu, neierakstot precīzu adresi vai nenoklikšķinot uz konkrētu failu mapi. Mēs no pirmās dienas esam bijuši ār- kārtīgi aktīvi sociālajos medijos — no Facebook līdz Instagram un e–pastu mārketingam. Esam klātesoši digitāla- jā vidē, lai stāstītu cilvēkiem to, ko mēs darām un kāpēc to darām. Strādājam arī ar influenceriem, viedokļu līderiem, jo viņi ļoti atbalsta to, ko darām, vēlas būt saistīti ar mūsu zīmolu. Jūsu gadījumā droši vien tiešām mārketingu loģiskāk veikt sociālajos tīklos, nevis attīstīt kādus SEO (search engine optimization — meklēšanas rezultātu optimizācijas) pasākumus, jo nez vai Google meklētājā īpaši daudzi meklē iespējas pārtikas iegādei... Mēs izmantojam visas digitālā mārketin- ga iespējas, tai skaitā SEO pasākumus. Redzam, ka cilvēki aktīvi meklē atslēg- vārdus saistībā ar pārtikas iegādi inter- netā un jo īpaši — kur iegādāties spe- cifiskus pārtikas produktus, piemēram, brieža gaļu, līdaku, stori, lauku olas... Meklēšanas rīki tiek ļoti bieži izmantoti, lai mērķtiecīgi sameklētu ko konkrētu. Jūs jau sacījāt, ka restorāni iegādājas produktus tieši no saimniecībām. Vai nejūtat apdraudējumu, ka tā varētu sākt rīkoties arī citi klienti — privātpersonas? Ir cilvēki, kuriem ir pietiekami daudz laika, resursu un intereses pašiem or- ganizēt pārtikas iegādi, taču viņu nav daudz. Lai nodrošinātu visu nepiecie- šamo, jāveic desmitiem pasūtījumu tā vietā, lai visu pasūtītu vienuviet. Tieši tā bija problēma, kura mani iedvesmoja radīt Svaigi.lv. Toreiz man bija mazi bēr- ni, es vēlējos bioloģiski audzētu pārti- ku un pasūtīju produktus no dažādiem saimniekiem. Ja esi aizņemts ģimenes cilvēks ar karjeru un hobijiem, tev vien- kārši nepietiek laika katru nedēļu orga- nizēt šādas produktu piegādes. Vai zemnieku pārtikas tirdzniecībā jau jūtama energoresursu krīzes un tai sekojošās infl ācijas ietekme? Vai saimnieki jau paaugstina cenas saviem produktiem, vai jums nākas palielināt savu uzcenojumu? Vai pircēji Latvijā to spēs apmaksāt? Vai tas nav risks, kas tuvākajā nākotnē var samazināt apgrozījumu? Šis gan ir risks. Ietekmi jau jūtam — gan kā uzņēmums, gan individuāli. Droši vien lielākas cenu izmaiņas re- dzēsim janvārī, tās parasti iestājas pēc Ziemassvētku iepirkšanās perioda. Vēl nevaru pateikt, cik tās būs būtiskas, taču pavisam noteikti tādas būs. Redzam arī, ka mūsu darbiniekiem palielinās sadzīves izmaksas, tas no- zīmē, ka būs jārisina jautājums par algu pieaugumu. Turklāt algu palieli- nājums šoreiz nebūs balstīts uz uzņē- muma dabisko attīstību, produktivi- tātes pieaugumu (kā ir bijis līdz šim), bet gan tieši uz spiedienu, ko rada cenu kāpums un fakts, ka darbinie- kiem jāspēj sevi nodrošināt. Es vēl līdz galam nezinu, ko tas man kā neliela uzņēmuma vadītājai nozīmēs. IKARS KUBLIŅŠ 9 Gan zemnieku saimniecības, gan lielie ražotāji arvien biežāk atver savus e–veikalus, e–komerciju sāk uztvert kā neatņemamu daļu no savas darbības un nopietni domā, kā šo biznesu attīstīt ilgtermiņā. Projektu «Covid–19 pandēmijas un nodokļu sistēmas reformas ietekme uz uzņēmumu darbību un ilgtermiņa attīstību Latvijā» fi nansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Krīze kā tramplīns izaugsmes lēcienam» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests.Next >