< PreviousNeatkarīgi no tā, kādos grā- matvedības uzskaites kontos at- tiecīgais debitors tiek iegrāma- tots, finanšu pārskatā norēķinus ar saistītajiem, t.i., radniecīgajiem un asociētajiem uzņēmumiem, uzrā- da atsevišķi no pārējo uzņēmumu parādiem gan par pārdotu preci, sniegtu pakalpojumu vai izsniegtu aizdevumu. Citi debitori Bilances postenī «Citi debitori» norāda visus pārējos debitorus, kuri nav iekļauti citos bilances posteņos. Tie varētu būt atseviš- ķos kontos iegrāmatotie avansa norēķinu personai izsniegtie nau- das līdzekļi, pārmaksātie nodokļi, citām fiziskajām vai juridiskajām personām izsniegtie īstermiņa aiz- devumi un samaksātie avansi par pakalpojumiem. Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā Neiemaksātās daļas sabiedrī- bas kapitālā var veidoties divos gadījumos: ja sabiedrības dalībnieki nav ap- maksājuši visu statūtos noteikto pamatkapitālu; ja akciju sabiedrība izlaiž jaunas akcijas, kuras vēl nav apmaksā- tas jeb izpirktas. Attaisnojuma dokumenti darījumos ar debitoriem Pircēju un pasūtītāju parāda ra- šanos apliecina uzņēmuma izrakstīts rēķins par preču pārdošanu vai pa- kalpojuma sniegšanu. Preču kustī- bu apliecina preču piegādes doku- ments — pavadzīme. Ja tiek saga- tavota preču pavadzīme — rēķins, tad vienā dokumentā tiek apvienota pavadzīme, kas apliecina preču kus- tību starp darījuma dalībniekiem, un rēķins, kas pamato pircēja pienāku- mu samaksāt par piegādāto preci. Aizdevumu gadījumā debitora parādu apliecina aizdevuma līgums un maksājuma uzdevums vai kases izdevumu orderis. Neiemaksātās daļas kapitālā uz- skaita atbilstoši uzņēmuma dibinā- šanas un reģistrācijas dokumentiem. Debitora parāda dzēšanu iegrā- mato, pamatojoties uz bankas kon- ta izrakstu, kases ieņēmumu orderi vai elektroniskā kases aparāta čeku. Uzkrājumu veidošana nedrošiem debitoru parādiem Inventarizējot debitoru parādus, katrs debitors jāvērtē atsevišķi. Ja rodas šaubas par parāda atgūša- nas iespējamību, jāveido uzkrājums nedrošiem parādiem, kā to nosaka GPKGPL piemērošanas noteikumu Nr. 775 157. punkts. Ko praktiski nozīmē veidot uz- krājumu nedrošam debitora parā- dam? Tas nozīmē norakstīt izmak- sās un vienlaikus iegrāmatot uz- krājumu izveidošanu tāda debitora parāda summai, kura saņemšana tiek apšaubīta. Var būt gadījumi, kad uzņē- mumam ir ļoti liels debitoru skaits (piemēram, komunālo pakalpoju- mu sniedzējiem) un veidot uzkrāju- mu nedrošiem parādiem pret katru debitoru varētu būt sarežģīti un laikietilpīgi, tāpēc uzņēmums var izstrādāt grāmatvedības politikā de- bitoru parādu atzīšanas, atgūšanas un norakstīšanas noteikumus, kuros var paredzēt veidot uzkrājumus, no- sakot tos procentos no kopējo de- bitoru parādu kopsummas. Te gan jāpiebilst, ka, aprēķinot procentu ap- mēru, jāievēro piesardzības princips. Normatīvie akti dod tikai dažus piemērus tam, kādu parādu uzska- tīt par nedrošu: parādnieks nonācis finansiālās grūtībās, un viņam ar tiesas no- lēmumu pasludināts maksātne- spējas process; parāds noteiktajā termiņā, kā arī pēc atgādinājuma saņemšanas nav samaksāts; parādnieks ir apstrīdējis parāda piedziņas tiesības. Uzņēmums pats savā debitoru parādu atzīšanas, atgūšanas un no- rakstīšanas politikā var noteikt, pēc 10 GRĀMATVEDĪBA NR. 4 (484) 2022. GADA APRĪLIS 1. ATTĒLS Debitoru parādi Debitoru parādi, kas uzrādīti bilancē 31.12.2017. Neveido apliekamo bāzi Samazina apliekamo bāzi ar koeficientu 0,75 Debitoru parādi, kas izveidojušies, sākot ar 01.01.2018. Veido apliekamo bāzi Neveido apliekamo bāzi PIEMĒRS Tiek dibināts SIA ar pamatkapitālu 2800 eiro. Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai ir apmaksāti 50% no pamatkapitāla, bet pārējo apmaksu veic gada laikā. Grāmatojums: 1. Pamatojoties uz dalībnieku lēmumu iegrāmato pamatkapitāla lielumu D 2360 «Norēķini par neiemaksātām daļām sabiedrības kapitālā» 2800 K 3310 «Pamatkapitāls» 2800 2. Iegrāmato apmaksāto pamatkapitālu līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai D 2620 «Norēķinu konts bankā» 1400 K 2360 «Norēķini par neiemaksātām daļām sabiedrības kapitālā» 1400 Bilances datumā postenī «Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā» būs norādīta summa 1400 eiro. PIEMĒRS Uzņēmums pieņem lēmumu veidot uzkrājumu nedrošiem parādiem debitoram X, kurš kavējis rēķina apmaksas termiņu 60 dienas, un pēc telefona sarunas nerodas pārliecība, ka tuvākajā laikā parāds tiks samaksāts. Parāda summa 1000 eiro. Grāmatojums: 1. Pamatojoties uz vadītāja lēmumu, iegrāmato izveidoto uzkrājumu D 7441 «Uzkrājumu veidošanas izmaksas šaubīgiem debitoru parādiem» 1000 eiro K 4313 «Uzkrājumi šaubīgiem debitoru parādiem» 1000 eiro Un vienlaikus 2. Noraksta no parasta debitora un iegrāmato šaubīgo debitoru kontā D 2311 «Norēķini ar šaubīgiem debitoriem» 1000 eiro K 2310 «Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem» 1000 eiro11 kādām pazīmēm konstatēt, ka debi- tors ir nonācis finansiālās grūtībās, un kādas situācijas ir par pamatu uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanai. Finanšu pārskatā debitoru parā- du atlikumus bilancē norāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no šo parā- du uzskaites vērtības atbilstoši grā- matvedības reģistru datiem atskai- tot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu atlikumus. Bezcerīgie debitoru parādi Uzņēmums pats nosaka kritē- rijus un apraksta grāmatvedības politikā, kad debitora parāds uz- skatāms par bezcerīgu. Grāmatvedības uzskaitē var būt divas situācijas: 1. Bija izveidots uzkrājums nedro- šiem parādiem. Konstatējot, ka attiecīgais parāds ir atzīstams par bezcerīgu, to noraksta no nedro- šiem parādiem izveidotajiem uz- krājumiem. Grāmatojums: D 4313 «Uzkrājumi šaubīgiem debitoru parādiem» K 2311 «Norēķini ar šaubīgiem debitoriem» 2. Nebija izveidots uzkrājums ne- drošiem parādiem. Noraksta izmak- sās brīdī, kad konstatē bezcerīgā debitora pazīmes. Grāmatojums: D 7442 «Bezcerīgo debitoru norakstīšana» K 2310 «Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem» Izvērtējot debitoru parādus, svarīgi ņemt vērā Komerclikuma 406. panta nosacījumu, ka no ko- mercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst trīs gadu laikā. Praktiski tas nozīmē, ja pagājuši trīs gadi un parāds nav atgūts, kreditoram nav tiesību vērsties tiesā. Taču noilgumu var pārtraukt, vienojoties par termi- ņa pagarinājumu. Tāpēc vēlreiz jāuz- sver, cik būtiski ir sekot saviem debi- toriem un to maksāšanas disciplīnai, lai nepienāktu brīdis, ka parāds tiek zaudēts bez tiesībām to atgūt. Nedrošie vai bezcerīgie debitoru parādi un uzņēmumu ienākuma nodoklis Saskaņā ar Uzņēmumu ienāku- ma nodokļa likuma 9. panta 1. daļu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj debitoru parādu summu, kura: 1) izveidota kā uzkrājums nedrošiem parādiem un iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un 36 mēnešu laikā no uzkrāju- ma izveidošanas dienas parāds nav atgūts vai tam šajā periodā nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums; 2) iekļauta zaudējumos (izdevu- mos), ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums un parādu summai nav piemērojams šā panta tre- šajā daļā minētais atbrīvojums. Šī norma attiecas tikai uz tiem debitoru parādiem, kuri grāmatve- dības uzskaitē iegrāmatoti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Saskaņā ar uzņēmumu ienāku- ma nodokli debitori nosacīti tiek iedalīti divās grupās. 1. attēlā parā- dīts shematisks debitoru iedalījums. Secinājumi 1. Debitoru parādi, kas izveidoju- šies līdz 31.12.2017, nekad nevei- dos ar uzņēmumu ienākuma no- dokli apliekamo bāzi. 2. Ja tiek norakstīti, t.i., iekļauti izmaksās, debitoru parādi, kas ra- dušies, sākot ar 2018. gada 1. jan- vāri, tie var veidot apliekamo bāzi situācijās, kad tiem nevar piemērot Uzņēmumu ienākuma nodokļa liku- ma 9. panta 3. daļas nosacījumus. Vērtējot debitoru parādus, kas radušies no 2018. gada 1. janvā- ra, likums tos sadala divās grupās, pirmā grupa — parādi, kam bija iz- veidots uzkrājums nedrošiem parā- diem, un otra grupa — parādi, kam uzkrājums netika izveidots. 2. attēlā sniegts shematisks si- tuācijas skaidrojums. Skatot 2. attēlā doto shēmu, re- dzams, ka norakstīts debitora parāds neveidos ar nodokli apliekamu bāzi gadījumos, ja tam varēs piemērot Uzņēmumu ienākuma nodokļa liku- ma 9. panta 3. daļas nosacījumus. PIRMAIS NOSACĪJUMS , ka nodokļu maksātājs attiecībā uz debitora parādu bija veicis visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības. Likums neno- sauc, kādas varētu būt šīs darbības. Uzņēmums pats savā grāmatvedības politikā nosaka, kādas metodes tiks lietotas debitoru parādu atgūšanai, 2. ATTĒLS Debitoru parādu norakstīšana Tika izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem Nav izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem No uzkrājuma izveidošanas dienas pagājuši mazāk nekā 36 mēneši No uzkrājuma izveidošanas dienas pagājuši vairāk nekā 36 mēneši Ir piemērojami atbrīvojumi Nav piemērojami atbrīvojumi Apliekamo bāzi neveido Veido apliekamo bāzi Apliekamo bāzi neveido Parāds ir samaksāts Parāds nav samaksāts Apliekamo bāzi neveido Ir piemērojami atbrīvojumi Nav piemērojami atbrīvojumi Apliekamo bāzi neveido Veido apliekamo bāzi12 GRĀMATVEDĪBA NR. 4 (484) 2022. GADA APRĪLIS piemēram, tiks sūtītas atgādināju- ma vēstules vai salīdzināšanas akti. OTRAIS NOSACĪJUMS , ka debitors ir Latvijas vai citas ES da- lībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāša- nas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā. TREŠAIS NOSACĪJUMS — jāizpildāsvienam no uzskaitītajiem: debitors ir valsts vai pašvaldī- bas kapitālsabiedrība, kas likvidē- ta atbilstoši attiecīgās institūcijas lēmumam; pie nodokļu maksātāja ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību, un komercsabiedrība — debitore — ir izslēgta no uzņēmumu reģistra. Jāizpildās visiem trim nosacījumiem; pie nodokļu maksātāja ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību. Jāizpildās abiem nosacījumiem; debitora parāda summa ir ma- zāka nekā ar tās atgūšanu sais- tītie izdevumi, bet nav lielāka kā 20 eiro. Secinājums: sīkos debitoru parādus var norakstīt bez papildu dokumentācijas, summā ar PVN vai arī bez PVN, ja ir bijušas tiesī- bas koriģēt priekšnodokli saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa li- kuma normām; debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības ap- svērumu dēļ sakarā ar to, ka debito- ra parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ie- vērojot nosacījumu, ka attiecīgā de- bitora parāda summa nepārsniedz 0,2% no nodokļa maksātāja pārska- ta gada neto apgrozījuma, bet nav lielāka kā 500 eiro. Šajā situācijā jābūt piesardzīgiem, izvērtējot ar parādu atgūšanu saistīto izdevumu apmēra noteikšanu. Ieteicams veikt cenu aptauju pie vairākiem pakal- pojuma sniedzējiem; parāda summa nav atgūta no debitora — fiziskās personas, kura nav ar uzņēmumu saistīta perso- na, dzēšot tam izsniegto aizdevu- mu un ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā dzēstā summa saskaņā ar likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 9. pantu netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodok- li. Šeit ir domāts aizdevums, kas izsniegts fiziskai personai, lai tā iegādātos, būvētu, rekonstruētu vai uzlabotu nekustamo īpašumu, kas paredzēts šīs personas vai viņa ģimenes dzīvošanai; parāda summa ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi: a) debitora — juridiskās personas, personālsabiedrības vai indivi- duālā komersanta — maksātne- spējas procedūras pabeigšanu, b) debitora — fiziskās personas — bankrota procedūras pabeigšanu. Šo punktu varēs piemērot tikai tad, ja uzņēmums būs iesniedzis savu kreditora prasījumu un parāds būs iekļauts kreditoru prasījumu reģis- trā. Ieteikums regulāri sekot ierak- stiem maksātnespējas reģistrā, kas visiem ir publiski pieejams; parāda summa saskaņā ar tiesas nolēmumu atbilst parādnieka tiesis- kās aizsardzības procesā vai ārpus- tiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasā- kumu plānā noteiktajam proporcio- nālam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazināju- ma apmēram. Tātad uzņēmumam jāpārliecinās, vai tas kā kreditors ir iekļauts šajā pasākumu plānā; parāda summa nav atgūta no debitora, kura darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu adminis- trācijas lēmumu, un tas ir izslēgts no komercreģistra. Jāuzsver, ka publis- kajā datubāzē jāpārliecinās, uz kāda pamata ir notikusi likvidācija: debitors — fiziskā persona — ir miris; debitors ir atbrīvots no parāda samaksas Fiziskās personas atbrī- vošanas no parādsaistībām liku- mā noteiktajā kārtībā. Šis punkts attiecas uz patērētāju kreditēša- nas līgumiem. NB! Attiecībā uz nedrošiem debi- toru parādiem gribu vērst lasītāju uzmanību, ka raksta tapšanas brī- dī vēl nebija pieņemti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa li- kumā, kurus visi ļoti gaidām, jo tie skartu 2021. gada nodokļa aprēķi- nus un paredz, ka debitoru parā- diem, kuriem izveidots uzkrājums līdz 31.12.2021., periods nodokļu bāzes palielināšanai ir 60 mēneši no uzkrājuma izveidošanas dienas. Protams, kamēr likuma grozījumi nav publicēti galīgajā redakcijā, jāvadās pēc spēkā esošajām nor- mām. Vienīgais, ko varu ieteikt, nesteigties ar gada pārskatu no- došanu. Ja nekas nemainīsies, tad 2021. gada pēdējā taksācijas perio- da deklarācijā ir jāiekļauj uzkrājumi nedrošiem parādiem, kas izveidoti 2018. gadā un nav atgūti. Samaksātie avansi un uzņēmumu ienākuma nodoklis Samaksātais avanss piegādātā- jiem vai darbuzņēmējiem pirms pre- ču vai pakalpojumu saņemšanas ir debitora parāds līdz pasūtījuma izpil- dei, kas ir jāuzskaita atsevišķā kontā. Finanšu pārskatā samaksāto avansu par krājumu iegādi uzrāda bilances postenī «Avansa maksā- jumi par krājumiem», bet par pa- kalpojumiem samaksāto avansu iekļauj postenī «Citi debitori». Vērtējot samaksātos avansus UIN likuma izpratnē, tos nosacīti var iedalīt trīs grupās: 1. Samaksātie avansi laika periodā līdz 31.12.2017. — tie nekad neveidos apliekamo bāzi. 2. Samaksātie avansi laika periodā no 01.01.2018. līdz 11.02.2020. — jāvērtē kā debitoru parādi, kuri var veidot apliekamo bāzi. 3. Samaksātie avansi no 2020. gada 12. februāra UIN likuma izpratnē nav debitoru parādi, bet tiem ir īpaša kārtība, kas noteikta liku- ma 8. panta 2.¹ daļas pirmajā apakšpunktā. Likums nosaka, ka pie izdevumiem, kas nav sais- tīti ar saimniecisko darbību, pie- skaita avansa, galvojuma naudas vai rokasnaudas maksājumus, ja darījums nav uzsākts 12 mēne- šu laikā no mēneša, kurā veikts maksājums, iekļaujot tos pār- skata gada pēdējā mēneša ar nodokli apliekamajā bāzē. Ieteikums — pirms gada pār- skata nodošanas rūpīgi pārskatīt samaksāto avansu konta atlikumus un izvērtēt, vai neveidojas ar no- dokli apliekamā bāze. Cesijas darījumi un uzņēmumu ienākuma nodoklis Prasījuma tiesību nodošana tiek saukta par cesiju. Cesijas darījums, vienkāršāk sakot, ir debitora pa- rāda pārdošana. Uzņēmums, kurš pārdod savu debitora parādu, tiek saukts par cedentu, bet tas, kurš nopērk, tiek saukts par cesionāru. Bieži vien pirkuma cena par parādu ir zemāka par parāda vērtību uz- skaitē, tāpēc cedentam var rasties izdevumi (zaudējumi) no debitora parāda cedēšanas. Par šādu situā- ciju arī teikts UIN likuma 8. panta 2. daļas 12. punktā. Pie izdevu- miem, kas nav saistīti ar saimniecis- ko darbību, pieskaita negūtos ienā- kumus no cesijā nodotām tiesībām. 13 Savukārt likuma 8. panta 11. daļa nosaka, ka negūtos ienākumus no cesijā nodotām tiesībām neiekļauj ar saimniecisko darbību nesaistīta- jos izdevumos, ja ir ievēroti pirmie divi nosacījumi un viens no pārē- jiem nosacījumiem: 1) cesionārs ir UIN maksātājs vai uzņēmumu ienākuma nodoklim pielīdzināta nodokļa maksātājs; 2) cesionārs ir ES dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi kon- venciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemak- sāšanas novēršanu, ja šī konven- cija ir stājusies spēkā; 3) cesijas darījums nenotiek ar sais- tītu personu; 4) cesijas darījuma vērtība atbilst tā tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets. Praksē visbiežāk nākas sastap- ties ar situācijām, kad cesijas da- rījums notiek starp diviem Latvijas uzņēmumiem, kuri abi ir uzņēmu- mu ienākuma nodokļa maksātāji, tāpēc vienīgais riska faktors, kam šādā gadījumā jāpievērš uzmanība attiecībā un nodokļa bāzes raša- nos, — vai šie uzņēmumi nav saistī- tas personas likuma «Par nodokļiem un nodevām» izpratnē. Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem Attiecībā uz zaudētiem debito- ru parādiem Pievienotās vērtības nodokļa likums (turpmāk — PVN likums) un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums katrs nosaka pil- nīgi atšķirīgas normas. Vienīgais, kas jāņem vērā, — ja tika veikta priekšnodokļa korekcija zaudētam debitora parādam, tad ar uzņēmu- mu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļautais debitora parāds būs bez pievienotās vērtības nodokļa. Tiesībām uz priekšnodokļa ko- rekciju PVN likuma 105. pantā noteikti divi gadījumi atkarībā no parāda lieluma: 1. Ja preču piegādātāja vai pakalpo- juma sniedzēja zaudētā parāda vēr- tība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez nodokļa ir mazāka par 430 eiro, reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības valsts bu- džetā iemaksāto nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda no- dokļa summu. Taču likums nosaka 9 nosacījumus, kuriem visiem ir jāizpil- dās, lai šo normu varētu piemērot: 1) par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir izrakstīts nodokļa rēķins; 2) parāds ir radies pēdējo triju tak- sācijas gadu laikā. Par parāda rašanās brīdi uzskata nākamo dienu pēc noteiktā maksā- šanas termiņa; 3) par veikto darījumu ir aprēķināts nodoklis, un tas ir iekļauts attie- cīgā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā; 4) zaudētā parāda summa ir no- rakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) nodokļa maksātāja grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai arī kādā no iepriek- šējiem taksācijas periodiem. Tātad debitors grāmatvedības uzskaitē ir izslēgts; 5) preču vai pakalpojumu saņēmējs ar preču piegādātāju vai pakal- pojumu sniedzēju nav saistītas personas likuma «Par nodokļiem un nodevām» izpratnē; 6) preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms sešiem mēnešiem un nav atjaunota. Tas nozīmē, ka šādam darījuma partnerim nevar būt izrakstīti rēķi- ni, bet saņemtie rēķini par preču vai pakalpojumu pirkšanu var būt; 7) reģistrēts nodokļa maksātājs nav nodevis (cedējis) savas prasīju- ma tiesības citai personai; 8) reģistrēts nodokļa maksātājs var pierādīt, ka tas ir veicis pasāku- mus zaudētā parāda atgūšanai. Pasākumu uzskaitījumu nodokļu maksātājs nosaka savā grāmatvedī- bas politikā; 9) preču piegādātājs vai pakalpoju- mu sniedzējs līdz pēctaksācijas gada 1. martam ir nosūtījis pre- ču vai pakalpojumu saņēmējam, kurš ir reģistrēts nodokļa maksā- tājs vai kurš preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī bija reģistrēts nodokļa maksā- tājs, informāciju par to, ka at- tiecīgais parāds tiek uzskatīts par zaudēto parādu. Likums nenosaka, kādā veidā informācija jānosūta, galvenais, lai būtu pierādījumi nosūtīšanas faktam. 2. Ja preču piegādātāja vai pakal- pojuma sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpo- jumu saņēmējam bez nodokļa ir sa- sniegusi vai pārsniegusi 430 eiro, reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par zau- dētā parāda nodokļa summu, ja: izpildītās visi deviņi iepriekš uz- skaitītie nosacījumi un ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču vai pakalpo- jumu saņēmēja, un ir tiesu izpildītāja akts par pie- dziņas neiespējamību. Tā kā raksta mērķis nav pārrak- stīt PVN likumu, tad netiek apskatīti pārējoie likuma nosacījumi attiecībā uz situācijām, ja debitoram ir uz- sākts maksātnespējas process vai uzsākta bankrota procedūra. Tikai jāvērš uzmanība uz to, ka ir tāda iespēja un nosacījumi, lai arī to ir daudz, nav neizpildāmi, ja vien ir vēlēšanās atgūt no budžeta samak- sāto pievienotās vērtības nodokli par zaudētiem debitoru parādiem. Tas, vai izmantot PVN likuma doto iespēju vai ne, uzņēmumam jāiz- lemj pašam, jo likums nosaka, ka nodokļu maksātājam ir tiesības, ne- vis pienākums izmantot šo normu. Tā kā vēl ilgi nāksies rēķināties ar pandēmijas radītajām sekām, kuru rezultātā palielinās to uzņēmumu skaits, kuri nespēj laikus nokārtot savas saistības, tad debitoru parādu jautājums būs aktuāls arī turpmāk. Nākamajā žurnāla numurā pla- šāk apskatīšu cesijas darījumu uz- skaites nianses cedenta, cesionāra un parādnieka grāmatvedībā. Varu ieteikt nesteigties ar gada pārskatu nodošanu. Ja nekas nemainīsies, tad 2021. gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā ir jāiekļauj uzkrājumi nedrošiem parādiem, kas izveidoti 2018. gadā un nav atgūti.14 GRĀMATVEDĪBA NR. 4 (484) 2022. GADA APRĪLIS PRECES RAŽOTĀJS VAI IZPLATĪTĀJS, KAS LATVIJAS TIRGŪ IZLAIŽ DZĒRIENUS DEPOZĪTA SISTĒMĀ VAIRUM- TIRGOTĀJS MAZUM- TIRGOTĀJS GALA- LIETOTĀJS (PATĒRĒTĀJS, PIRCĒJS) Autores veidots DEPOZĪTA SISTĒMA un depozīta maksas uzskaite Ilustrācija: © vpanteon — stock.adobe.com Latvijā kopš februāra ir sākusi darboties depozīta sistēma, kas veicinās noteikta veida iepakojumu savākšanu un apstrādi, kā rezultātā apkārtne kļūs tīrāka un sakoptāka. No grāmatvedības uzskaites un nodokļu piemērošanas viedokļa ir jāizdala divas lietas: 1) depozīta maksa — naudas sum- ma, kuru galalietotājs brīdī, kad iegādājas dzērienu depozīta ie- pakojumā, iemaksā kā drošības naudu par depozīta iepakojuma atpakaļatdošanu un kuru tam atmaksā depozīta iepakojuma nodošanas brīdī. Depozīta mak- sai Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) likuma nor- mas nepiemēro, tātad šo maksu neapliek ar PVN; 2) depozīta iepakojums — atkārto- ti vai vienreiz lietojamais dzērie- nu iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu saskaņā ar vi- des aizsardzības normatīvajiem aktiem. Depozīta iepakojuma vērtība ir PVN likuma objekts. Saskaņā ar 2021. gada 9. de- cembra grozījumiem PVN liku- mā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. februārī, darījuma ar PVN nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj maksu par dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu (turpmāk — AU iepakojums), kam piemēro depozīta sistēmu. Savukārt vienreiz lietojamā de- pozīta iepakojumu tā realizācijas brīdī apliek ar PVN. Sāksim šo jautājumu šķetināt no depozīta maksas puses. Tā ir lielāka izmaiņa, kas uzskatāmi skar visus — sākot no ražotāja, tirgotāja līdz ma- zumtirgotājam un pircējam. Šo ķēdi apskatīšu no tirdzniecī- bas puses: ražotājs vai preces im- portētājs, tad vairumtirgotājs, kurš preci iegādājas un pārdod tālāk depozīta iepakojumā, tad seko ma- zumtirgotājs, kurš iegādājas preci no vairumtirgotāja vai ražotāja un tālāk pārdod preci pircējam, un visbeidzot galalietotājs, kurš pre- ces iegādes brīdī samaksā depozīta maksu un, ja atgriež depozīta iepa- kojumu atpakaļ depozīta sistēmā, saņem iepriekš samaksāto depozīta maksu. Depozīta sistēma ir izlietotā dzērienu depozīta iepakojuma pie- ņemšana no galalietotāja, šķiroša- na, pārvadāšana, uzglabāšana, pār- strāde vai sagatavošana atkārtotai izmantošanai atbilstoši tā sākotnē- jam uzdevumam, kā arī minēto dar- bību plānošana un organizēšana. Depozīta iepakotājs ir pakalpoju- ma sniedzējs, preces ražotājs vai iz- platītājs, kas Latvijā laiž tirgū dzērie- nus depozīta iepakojumā. Un ar šo posmu arī sākas depozīta sistēma. Atbilstoši Iepakojuma likuma 18. 1 pantam depozīta iepakotājiem, kuri kalendāra gada laikā saražo vai importē dzērienus, radot izlietoto depozīta iepakojumu 150 kilogra- mu vai lielākā apjomā, ir pienākums apsaimniekot izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu visā Latvijas teritorijā, slēdzot līgumu ar depo- zīta sistēmas operatoru par dalību sistēmā. Šī prasība attiecas arī uz visām lejamā alus pārdošanas vietām, bā- riem un veikaliem, kuros tiek tirgots lejamais alus līdzņemšanai kādā no depozīta sistēmā iekļautajiem ie- pakojuma veidiem — PET vai stikla pudelēs. Depozīta sistēmu nepiemēro dzērienu iepakojumam, kuru kopā ar dzērieniem: 1) izved realizācijai ārpus Latvijas teritorijas uz Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai trešajām val- stīm; 2) patērē starptautisko pārvadāju- mu laikā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalīb- valstīs vai trešajās valstīs. Depozīta apsaimniekošanas principus un regulējumu nosaka Iepakojuma likums, Ministru kabi- neta 2020. gada 11. augusta no- teikumi Nr. 519 «Depozīta sistēmas darbības noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 519), Dabas re- sursu nodokļa likums un citi norma- tīvie akti. Depozīta sistēmu Latvijā pār- valda SIA «Depozīta Iepakojuma Operators» (turpmāk — DIO), kurā apvienojušies gan vietējie, gan Baltijas mēroga vadošie dzērienu ražotāji un mazumtirgotāji.Pēc aprites depozīta iepakojumu iedala šādās grupās: 1) vienreiz lietojamais iepakoju- mus, ko pēc pieņemšanas DIO nodod pārstrādei, 2) AU iepakojums, kas tiek izmantots vairākkārt, to atkārtoti uzpildot. Normatīvie akti nosaka, ka šo- brīd depozīta sistēmā kā AU iepa- kojums ir stikls, bet, iespējams, nā- kotnē var būt papildinājumi. AU iepakojumu iedala: 1) universālajā AU iepakojumā, ko savu produktu iepildīšanai izmanto vairāki depozīta iepa- kotāji, kuri ir gatavi nodrošināt iepakojuma atkārtotu uzpildi sa- skaņā ar normatīvajiem aktiem; 2) individuāla dizaina AU iepakoju- mā, ko izmanto viens konkrēts depozīta iepakotājs, kuram ir tiesības šo pudeli lietot un kura atbildība būs atkārtoti uzpildā- mās pudeles savākt no visām depozīta sistēmas iepakojuma pieņemšanas vietām un nodro- šināt atkārtotu uzpildi saskaņā normatīvo aktu nosacījumiem. Depozīta maksas aprite Depozīta iepakotājs pārskai- ta depozīta sistēmas operatoram (DIO) depozīta maksu MK noteiku- mu Nr. 519 noteiktajā apmērā par katru iepakojuma vienību, kurā dzē- riens tiek laists tirgū. MK noteikumi Nr. 519 nosaka, ka depozīta maksa par depozīta iepakojuma vienību ir 0,10 eiro ne- atkarīgi no iepakojuma materiāla un izmēriem. Depozīta iepakojuma pārdevējs iekasē no galalietotāja depozīta maksu, realizējot dzērienu depozī- ta iepakojumā. Tātad galalietotājs jeb pircējs, iegādājoties dzērienu depozīta iepakojumā esošu, papil- dus preces cenai iemaksā tirgotā- jam arī depozīta maksu. Depozīta maksa netiek aplikta ar PVN, jo tiek klasificēta kā drošības nauda. Depozīta maksu preces cenas zīmē tirgotājs norāda atsevišķi. Saņemt atpakaļ šo depozīta maksu galalietotājs varēs, nodo- dot izlietotā dzēriena iepakojumu depozīta iepakojuma pieņemšanas punktos, ja uz nododamā iepako- juma būs nolasāma speciālā no- rāde (depozīta zīme) un svītrkods, iepakojums būs iztukšots un nebūs bojāts. Saņemot izlietoto dzērienu de- pozīta iepakojumu, galalietotājam atmaksā depozīta maksu bezskaid- ras naudas norēķinu veidā atbilstoši depozīta uzskaites sistēmā noteik- tajam apjomam vai izsniedz kupo- nu par atbilstošu summu. Kuponu kā maksāšanas līdzekli var izmantot, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā realizē dzē- rienus depozīta iepakojumā un kurā (vai kuras tuvumā) nodots tukšais dzēriena depozīta iepakojums. Vietās, kur depozīta iepakojumu pieņem manuāli, depozīta maksu var atmaksāt skaidrā naudā. Depozīta maksas jeb 0,10 eiro būtība ir motivēt pircēju dzēriena iepakojumu (depozīta iepakojumu) atgriezt atpakaļ apritē vai nodot pārstrādei, nevis izmest atkritumos. Turklāt PVN nepiemērošana šai maksai ir vēl viens pozitīvs aspekts. Kā attēlā redzams, 0,10 eiro ceļo, un šis ceļš ir jāparāda arī grā- matvedības uzskaitē. 15 LAILA KELMERE, praktizējoša grāmatvede, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un fi nanšu koledžas docente Foto: Aivars Siliņš Avots: depozītapunkts.lv Saņemot izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu, galalietotājam atmaksā depozīta maksu bezskaidras naudas norēķinu veidā atbilstoši depozīta uzskaites sistēmā noteiktajam apjomam vai izsniedz kuponu par atbilstošu summu.Ražotājs vai importētājs (turpmāk — iepakotājs), kurš pirmais izlaiž produktu (dzērienu) tirgū depozīta iepakojumā Izpētot normatīvo aktu prasības un publiski pieejamo informāciju DIO tīmekļa vietnē, esmu konstatē- jusi, ka attiecībā uz depozīta maksu un dalību depozīta sistēmā iepako- tājam būtu jāveic normatīvajos ak- tos un sadarbības nosacījumos ar DIO noteiktās darbības: Laist (izlaist) tirgū nozīmē izstrā- dājumu darīt pieejamu (piegādāt izplatīšanai, patēriņam vai izman- tošanai) tirgū pirmo reizi. Ar nulli apzīmēto posmu detali- zētāk neaprakstīšu, tikai norādīšu, ka te ir svarīgi izpētīt un preču kar- tītēs rast iespēju norādīt iepakoju- ma veidu atbilstoši depozīta iepa- kojuma tipam, t.i., stikla pudele, PET pudele, skārdene u.tml., jo tas būs svarīgi, sagatavojot un nodo- dot atskaites DIO, kā arī aprēķinot depozīta sistēmas dalības maksu. Depozīta sistēmas dalības maksas tarifi ir noteikti, ņemot vērā depo- zīta iepakojuma tipu. Depozīta sistēmas pirmā dar- bības gada (2022. gada) dalības maksa ir noteikta izstrādātajā «Depozīta sistēmas darbības orga- nizēšanas un īstenošanas plānā», savukārt turpmāko gadu depozīta sistēmas dalības maksas tarifi tiks aprēķināti pēc Sabiedrisko pakalpo- jumu regulēšanas komisijas noteik- tās metodikas, un tos apstiprinās Sabiedrisko pakalpojumu regulēša- nas komisija. Turpmāk ar praktiskiem pie- mēriem aprakstīšu nākamās dar- bības no grāmatvedības uzskaites viedokļa. 1.1. Preces pārdošana vai izlaišana patēriņam. Preču pavadzīmē—rēķinā iekļauj depozīta maksu Ražotājs vai importētājs (iepako- tājs) pārdod tirgotājam (vairumtir- gotājam vai mazumtirgotājam) 100 pudeles dzērienu depozīta iepako- jumā un rēķinā norāda: Praksē novērojamas dažādas si- tuācijas. Dažiem uzņēmumiem jau ir izdevies uzskaites sistēmās iestrā- dāt, ka depozīta maksa parādās kā ar PVN neapliekama summa, bet dažiem ir norādīts, ka PVN ir 0%. Matemātiski ir korekti. Saprotu, ka tas ir viens no risinājumiem, visti- camāk, tas ir pagaidu risinājumus, lai varētu turpināt tirgoties. Tomēr 0% arī ir likme, un depozīta mak- sa nav jāuzrāda PVN deklarācijā. Ja PVN deklarācijas sagatavošana no- tiek automātiski no grāmatvedības programmā uzkrātajiem un iegrā- matotajiem datiem, tad jāpaseko līdzi, ja depozīta maksa ir zem da- rījumu grupas, kurai piemēro PVN 0%, lai neparādās PVN deklarācijā. Man zināmās grāmatvedības pro- grammās PVN deklarācijas tiek de- finētas, izmantojot grāmatojumus, tad tehniski problēmām nebūtu jārodas, jo depozīta maksa ir jāuz- skaita atsevišķā kontā. Piemērā uzrādīto izrakstīšanas rēķinu iepakotāja pusē piedāvātu grāmatot šādi: D 23100 Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem 155,20 eiro K 61100 Ieņēmumi no preču pārdošanas (21%) 120,00 eiro K 55880 Uzkrātās saistības — depozīta maksa 10,00 eiro K 57210 PVN standartlikme 25,20 eiro Uzkrātās saistības tāpēc, ka tās ir saistības pret DIO, bet rēķinu sa- ņemsim tikai pēc pārskata mēneša 16 GRĀMATVEDĪBA NR. 4 (484) 2022. GADA APRĪLIS NosaukumsDerīgs līdzIepak.Daudz.Mērv. Cena, eiro Summa, eiro Minerālūdens26.08.2022.1,5 l100gab.1,20120,00 Depozīta maksa100gab.0,1010,00 200130,00 Summa bez PVN:120,00 PVN 21%:25,20 Ar PVN neapliekama summa:10,00 Summa kopā:155,20 Līdz kārtējā kalendāra mēneša 13. datumam DIO sagatavo un iesniedz ražotājam vai importētajam (Iepakotājam) rēķinu par depozītmaksu un rēķinu par depozīta sistēmas dalības maksu. Jāsamaksā līdz kārtējā mēneša 20. datumam. Preces pārdošana vai izlaišana patēriņam. Preču pavadzīmē–rēķinā iekļauj depozīta maksu. Saražotās vai importētās preces apstrāde tālākai pārdošanai vai izlaišanai patēriņam. Līdz sekojošā mēneša 7. datumam sagatavo Pārdošanas pārskatu par iepriekšējo kalendāra mēnesi un iesniedz DIO. Līdz sekojošā mēneša 10. datumam sagatavo Pārskatu par kastu un palešu skaitu un iesniedz DIO. 1.1. 1.3. 1.2. 1.4. 0 Autores veidots saskaņā ar normatīvo aktu un DIO publicētajām prasībām Avots: depozītapunkts.lv (https://depozitapunkts.lv/bizness–iepakotajiem)beigām, savukārt pārdošanas darī- jumi notiek mēneša laikā. Uz sais- tībām pret DIO pārgrāmatotu tikai pēc atskaites iesniegšanas un rēķina saņemšanas. 1.2. Iepakotājs sagatavo pārdošanas pārskatu un iesniedz DIO Līdz sekojošā mēneša 7. datu- mam iepakotājs sagatavo pārdoša- nas pārskatu par iepriekšējo kalen- dāra mēnesi un iesniedz DIO. Pirmā atskaite jāiesniedz līdz 7. martam. Pārskatā iepakotājam ir jāsniedz ziņas par pārskata mēnesī Latvijas tirgū laisto depozīta iepakojuma daudzumu (vienībās) katram svītr- kodam atsevišķi, kuru depozīta iepakotājs ir reģistrējis reģistrā (ir atsevišķs reģistrs, kurā vispirms pro- dukts depozīta iepakojumā ir jāpie- reģistrē, lai zinātu, ka konkrētā pro- dukta, piemēram, alus, iepakojums piedalās depozīta sistēmā) un kurš ir bijis laists tirgū, tai skaitā tas ir: realizēts Latvijas tirgū; izmantots savām vajadzībām; izmantots reprezentācijas un/vai mārketinga mērķiem, un/vai pa- sniegts kā dāvana, un/vai ziedots; norakstīts derīguma termiņa bei- gu dēļ vai jebkāda cita iemesla dēļ, ja pastāv pamatots risks, ka šis iepakojums nonāks depozīta sistēmā. Pārskatā nav jāiekļauj depozīta iepakojuma vienības, kuras: pats vai ar trešo pušu starpnie- cību iepakotājs transportē vai eksportē no Latvijas Republikas produktus iepakojumā, kas pakļauti iepakojumu depozīta sistēmai, un to var pamatot ar atbilstošiem transportēšanas dokumentiem, piemēram, kra- vas pavadzīmi (CMR); tiek pārdotas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošiem gaisa, ūdens, sauszemes vai dzelzceļa transporta operatoriem vai lie- totājiem, kas pārvadā pasažierus starptautiskos maršrutos, un šie dzērieni tiek pārdoti un/vai no- doti patērēšanai pasažieriem, kas ceļo ar iepriekš minētajiem transportlīdzekļiem; iepakotājs ir norakstījis un/vai kuru derīguma termiņš ir bei- dzies, ja iepakotājs iesniedz do- kumentus, kas apstiprina, ka šādi produkti tikuši norakstīti un/vai ka to derīguma termiņš ir bei- dzies, un apstiprina to izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu ra- žotāju paplašinātās atbildības sis- tēmas ietvaros veidā, kas veicina un nodrošina izlietotā iepakoju- ma pārstrādi un reģenerāciju at- bilstoši normatīvo aktu prasībām. Iepakotājs ir atbildīgs par to, lai šādu produktu izlietotais iepako- jums nenonāk depozīta sistēmā. Regulārajā pārdošanas pārskatā var iekļaut ierakstus, kas attiecināmi uz iepriekšējiem periodiem un/vai ir iepriekšējiem periodu datu labojumi. Pārdošanas pārskats jāiesniedz tiešsaistē DIO portālā. Plānots, ka Pārdošanas atskaiti varēs iesniegt divos veidos: manuāli, ievadot tirgū laisto daudzumu katram svītrkodam; importēt datus no XLS faila. Sagaidīsim pirmo redzamo ver- siju pārdošanas pārskatam, un, iespējams, tas dos vēl kādu papil- du redzējumu, kā labāk organizēt uzskaiti depozīta iepakojumam grāmatvedībā. DIO saskaņā ar iesniegto pārdo- šanas pārskatu līdz kārtējā kalendā- ra mēneša 13. datumam sagatavos iepakotājam divus rēķinus: rēķinu par depozīta maksu (ne- apliek ar PVN); rēķinu par depozīta sistēmas da- lības maksu (apliek ar PVN). Depozīta sistēmas dalības maksa ir atlīdzība par depozīta sistēmas operatora sniegto pakal- pojumu — depozīta sistēmas orga- nizēšanu. Depozīta sistēmas dalības maksa ir apliekama ar PVN. Saņemtā rēķina par depozīta maksu grāmatošana iepakotāja pusē: D 55880 Uzkrātās saistības — depozīta maksa 10,00 eiro K 53100 Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem 10,00 eiro Saņemtā rēķina par depozīta sis- tēmas dalības maksu grāmatošana iepakotāja pusē: D 76700 Aprēķinātā depozīta sistēmas dalības maksa 0,44 eiro D 57210 PVN standartlikme 0,09 eiro K 53100 Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem 0,53 eiro Depozīta iepakotājam ikmēne- ša rēķini jāsamaksā DIO ne vēlāk kā līdz kārtējā kalendāra mēneša 20. datumam. Gadījumā, ja norādītie mēneša datumi iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, noteiktā darbība ir izpildāma nākamajā darba dienā. Pēc DIO rēķina saņemšanas šajā kontā atlikumam būtu jābūt 0,00 eiro. Manuprāt, šāda pieeja nodrošina pārskatāmību un ir vieg- lāk pārbaudīt skaitļus. Vairumtirgotājs iepērk un tālāk pārdod produktu depozīta iepakojumā Turpinot šo ķēdīti, esam nonā- kuši līdz vairumtirgotāja grāmat- vedības uzskaitei. Vairumtirgotājs iepircis tālākai pārdošanai 100 pudeles dzēriena depozīta iepa- kojumā, un saņemtajā rēķinā ir norādīta preces vērtība un atse- višķi depozīta maksa, piemēram, šādi: 17 NosaukumsDerīgs līdzIepak.DaudzMērv. Cena, eiro Summa, eiro Minerālūdens26.08.2022.1,5 l100gab.1,30130,00 Depozīta maksa100gab.0,1010,00 200140,00 Summa bez PVN:130,00 PVN 21%:27,30 Ar PVN neapliekama summa:10,00 Summa kopā:167,30 Grāmatvedības konts: uzkrātās saistības — depozīta maksa Grāmatvedības konts 55880 D Uzkrātās saistības — depozīta maksa K No DIO piestādītā rēķina par depozīta maksu Depozīta maksa no izrakstītajiem rēķiniem vai (precīzāk) depozīta maksa par produkciju depozīta iepakojumā, kas ir: realizēta Latvijas tirgū; izmantota savām vajadzībām; izmantota reprezentācijas un/vai mārketinga mērķiem, un/vai pasniegta kā dāvanas, un/vai ziedota; norakstīta derīguma termiņa beigu dēļ vai jebkāda cita iemesla dēļ, ja pastāv pamatots risks, ka šis iepakojums nonāks depozīta sistēmāŠajā gadījumā vairumtirgotājs depozīta maksu maksās ražotājam vai citam preces pārdevējam, jo vai- rumtirgotājs ir nopircis preci, kas jau ir laista tirgū. Saņemto rēķinu par iegādāto preci piedāvāju iegrāmatot šādi: D 21310 Gatavās preces pārdošanai 130,00 eiro D 21360 Depozīta maksa 10,00 eiro D 57210 PVN standartlikme 27,30 eiro K 53100 Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem 167,30 eiro Piedāvāju likt kādā kontā, kas ir tuvu pašas preces uzskaites kon- tam, jo, ja šī prece, kas ir depozīta iepakojumā, būs jāatgriež atpakaļ preces pārdevējam, tad arī depozī- ta maksa būs jāiekļauj atgriešanas rēķinā. Pieņemsim, ka tālāk šo preci vairumtirgotājs pārdod mazumtir- gotājam, par ko izraksta preču pa- vadzīmi–rēķinu, kurā norāda šādu informāciju: Pārdošanas rēķinu piedāvāju iegrāmatot šādi: D 23100 Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem 179,40 eiro K 61100 Ieņēmumi no preču pārdošanas (21%) 140,00 eiro K 21360 Depozīta maksa 10,00 eiro K 57210 PVN standartlikme 29,40 eiro Šajā grāmatvedības kontā va- rētu palikt atlikums debetā par to dzērienu vienību skaitu noliktavā, kas ir depozīta iepakojumā, bet vēl nav pārdoti vai izmantoti kā citādi, piemēram, reprezentācijas vajadzībām. Mazumtirgotājs iepērk preci no vairumtirgotāja un tālāk pārdod produktu depozīta iepakojumā galalietotājam (patērētājam, pircējam) 1.1. Iegādājas preci depozīta iepakojumā tālākai pārdošanai. Depozīta maksu uzskaita atsevišķā kontā Mazumtirgotājam (turpmāk — pārdevējs) preces iepirkšana no vairumtirgotāja un depozīta mak- sas uzskaite būs pēc tiem pašiem principiem, kas aprakstīti iepriekš, kad vairumtirgotājs iepērk preci, kas jau ir laista tirgū (skatīt piemē- ru un grāmatojumu darījumam ar kopsummu 167,30 eiro). Nākamajā attēlā apkopotas dar- bības pārdevējam. 1.2. Preci depozīta iepakojumā pārdod tālāk gala patērētājam Saskaņā ar Iepakojuma likuma 18. 5 pantu depozīta maksu preces cenas zīmē depozīta iepakojuma pārdevējs norāda atsevišķi. Attiecībā par depozīta maksas norādīšanu čekā ir jāskatās Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 95 «Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu re- ģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām». 18 GRĀMATVEDĪBA NR. 4 (484) 2022. GADA APRĪLIS NosaukumsDerīgs līdzIepak.DaudzMērv. Cena, eiro Summa, eiro Minerālūdens26.08.2022. 1,5 l100gab.1,40140,00 Depozīta maksa 100gab.0,1010,00 200150,00 Summa bez PVN:140,00 PVN 21%:29,40 Ar PVN neapliekama summa:10,00 Summa kopā:179,40 Grāmatvedības konts: depozīta maksa Grāmatvedības konts 21360 D Depozīta maksa K Depozīta maksa no iepirkto preču pavadzīmēm— rēķiniem, kur tā ir atsevišķi uzrādīta Depozīta maksa no izrakstītajiem rēķiniem vai (precīzāk) depozīta maksa par produkciju depozīta iepakojumā, kas ir: realizēta Latvijas tirgū (pārdota tālāk); izmantota savām vajadzībām; izmantota reprezentācijas un/vai mārketinga mērķiem, un/vai pasniegta kā dāvanas, un/vai ziedota; norakstīta derīguma termiņa beigu dēļ vai jebkāda cita iemesla dēļ, ja pastāv pamatots risks, ka šis iepakojums nonāks depozīta sistēmā Līdz sekojošā mēneša 7. datumam DIO iesniedz atskaiti pārdevējam par iepriekšējā kalendāra mēnesī apsaimniekoto depozīta iepakojumu, depozīta maksu, apsaimniekošanas maksu u.tml. Preces pārdošana. Cenu zīmē un čekā atsevišķi norāda depozīta maksu. Iegādājas preci depozīta iepakojumā tālākai pārdošanai. Pārdevējs pieņem depozīta iepakojumu no galalietotāja (manuāli vai taromātā), izsniedz kuponu, ko tālāk galalietotājs atprečo un saņem atpakaļ iepriekš samaksāto depozīta maksu. Ja pārdevējs pats nenodrošina depozīta iepakojuma savākšanu, tad redzamā vietā nodrošina informāciju galalietotājam, kur depozīta iepakojumu var nodot. Nodod savākto depozīta iepakojumu DIO. Līdz sekojošā mēneša 14. datumam pārdevējs izraksta rēķinu DIO par depozīta maksu, apsaimniekošanas maksu u.c., ko DIO jāsamaksā līdz kārtējā mēneša 25. datumam. 1.2. 2.2. 2.4. 2.1. 2.3. 1.1 Autores veidots saskaņā ar normatīvo aktu un DIO publicētajām prasībāmŠie noteikumi nosaka obligāti no- rādāmos rekvizītus kases čekā, tai skaitā preces (pakalpojuma) vai tās nodaļas nosaukums un PVN zīme (cipars, burts vai cita pazīme, kas norāda, ka attiecīgajai precei (pa- kalpojumam) vai tās nodaļai ir pie- mērojama konkrētā nodokļa likme vai nodoklis nav piemērojams), kā arī daudzums (tai skaitā ja dau- dzums ir «1») un cena. Saskaņā ar šo normu var izman- tot apzīmējumus, piemēram: A — apliekams ar nodokli N — nav apliekams ar nodokli Valsts ieņēmumu dienesta pie- dāvātajā metodiskajā materiālā «Depozīta sistēmas ietvaros veikto maksājumu uzskaite un nodokļu piemērošana» iekļautajā čeka pa- raugā ir parādīts piemērs, kā atse- višķi uzrādīt depozīta maksu. Turpinot par iegrāmatošanu — realizējot preci depozīta iepakoju- mā galalietotājam, pārdevējs iekasē depozīta maksu un uzskaita to at- sevišķā kontā. Depozīta maksu iegrāmato: D 26150 Kase tirdzniecības vietā 0,10 EUR K 21360 Depozīta maksa 0,10 EUR Šajā grāmatvedības kontā varētu palikt atlikums debetā par to dzē- rienu vienību skaitu noliktavā, kas ir depozīta iepakojumā, bet vēl nav pārdoti vai izmantoti kā citādi, pie- mēram, reprezentācijas vajadzībām. Šajā posmā pārdevējam noslē- dzas posms ar depozīta maksu, t.i., pārdevējs samaksāja depozīta mak- su vairumtirgotājam preces iegādes brīdī, bet pārdevējs šo samaksāto summu saņēma atpakaļ no preces galalietotāja (pircēja). Nākamais posms ir depozīta iepa- kojuma savākšana no galalietotāja. 2.1. Depozīta iepakojuma pieņemšanas no galalietotāja (pircēja) un depozīta maksas atmaksa pircējam Jāsāk ar to, ka Iepakojuma li- kums nosaka, kādās situācijās pār- devējam ir obligāts pienākums pie- ņemt atpakaļ depozīta iepakojumu savā tirdzniecības vietā un kādās si- tuācijās tas drīkst pircēju informēt, ka depozīta iepakojumu var nodot citā tirdzniecības vietā. Iepakojuma likuma 18. 8 pants nosaka, ka depozīta iepakojuma pārdevējam ir pienākums pieņemt no galalietotāja visu veidu izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu savā tirdzniecības vietā, tās teritorijā vai tirdzniecības vietas tuvumā, bet ne tālāk par 150 metriem no tirdznie- cības vietas: 1) valstspilsētās, ja tirdzniecības zāles platība ir vienāda ar 300 kvadrātmetriem vai lielāka; 2) citās administratīvajās teritori- jās, ja tirdzniecības zāles platība ir vienāda ar 60 kvadrātmetriem vai lielāka. Ja pārdevēja tirdzniecības zāles platība šos rādītājus nepārsniedz, tad pārdevējs drīkst tirgot dzērie- nus depozīta iepakojumā, bet tam nav pienākuma pieņemt no galalie- totāja izlietoto depozīta iepakoju- mu un slēgt līgumu ar DIO. Turklāt Iepakojuma likums pa- redz iespēju pārdevējiem apvieno- ties, lai nodrošinātu depozīta iepa- kojuma savākšanu un apsaimnieko- šanu, proti, ja depozīta iepakojuma pārdevēji veido kopīgu depozīta ie- pakojuma pieņemšanas vietu vienā administratīvajā teritorijā, attālums no katras tirdzniecības vietas līdz ko- pīgai depozīta iepakojuma pieņem- šanas vietai nedrīkst pārsniegt 500 metrus, izņemot gadījumu, kad tas ir saskaņots ar Valsts vides dienestu un to pašvaldību, kuras administra- tīvajā teritorijā atrodas kopīgā depo- zīta iepakojuma pieņemšanas vieta. Ja pašvaldības teritorijā nav de- pozīta iepakojuma pārdevēja, ku- ram ir pienākums pieņemt no gala- lietotāja izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu, vai šādu tirdzniecības vietu skaits neatbilst minimālajām prasībām attiecībā uz depozīta ie- pakojuma pieņemšanas vietu te- ritoriālo pārklājumu, lēmumu par depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu pieņem pašvaldība. Depozīta iepakojumu var pie- ņemt manuāli — tad jāsakārto šis process uzņēmumā, lai pilnvērtīgi uzskaitītu visu pieņemto iepakoju- mu, kā arī izsniegtos kuponus. Manuālā iepakojumu pieņem- šana notiek veikalos, kur plānotais pircēju nodoto iepakojumu skaits nepārsniedz 3000 vienību mēnesī. Savukārt tiem veikaliem, kur plā- notais nodoto iepakojumu skaits mēnesī pārsniedz 3000 vienību, DIO piedāvā bez maksas piegādāt un uzstādīt taromātu tukšā depo- zīta iepakojuma nodošanai. Turklāt DIO apņemas nodrošināt taromātu tehnisko uzraudzību, tai skaitā uz- skaitīt visu nodoto taru, un šie dati ir pieejami pārdevējam, kas tālāk ir izmantojami grāmatvedības uzskaitē un atskaišu sagatavošanā/pārbaudē. Atkārtoti vai vienreiz lietojamo izlietoto dzērienu depozīta iepakoju- mu no galalietotāja atpakaļ pieņem un depozīta maksu atmaksā, ja: 1) uz tā ir speciālā norāde un svītr- kods vai kvadrātkods ir nola- sāms; 2) tas ir iztukšots, nav sadalīts da- ļās un nav bojāts. Saņemot izlietoto dzērienu de- pozīta iepakojumu, pārdevējs gala- lietotājam atmaksā depozīta maksu bezskaidras naudas norēķinu veidā atbilstoši depozīta uzskaites sistēmā noteiktajam apjomam vai izsniedz kuponu par atbilstošu summu: bezskaidras naudas norēķins var būt, piemēram, uzkrāt punktus klienta lojalitātes kartē; 19 Grāmatvedības konts: depozīta maksa Grāmatvedības konts 21360 D Depozīta maksa K Depozīta maksa no iepirkto preču pavadzīmēm— rēķiniem, kur tā ir atsevišķi uzrādīta Depozīta maksa no čekiem vai izrakstītajiem rēķiniem vai (precīzāk) depozīta maksa par produkciju depozīta iepakojumā, kas ir: realizēta Latvijas tirgū (pārdota galalietotājam); izmantota savām vajadzībām; izmantota reprezentācijas un/vai mārketinga mērķiem un/vai pasniegta kā dāvanas un/vai ziedota; norakstīta derīguma termiņa beigu dēļ vai jebkāda cita iemesla dēļ, ja pastāv pamatots risks, ka šis iepakojums nonāks depozīta sistēmā Avots: Valsts ieņēmumu dienestsNext >