< PreviousSamaksātie avansi Kā zināms, bilances aktīvā ir atsevišķi posteņi «Avansa maksā- jumi par nemateriālajiem ieguldī- jumiem», «Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem» un «Avansa mak- sājumi par krājumiem». Savukārt samaksātos avansus par pakalpoju- miem uzrāda bilances postenī «Citi debitori». Visos gadījumos samak- sātos avansus šajos bilances poste- ņos iekļauj kopā ar pievienotās vēr- tības nodokli (ja tas ir samaksāts). Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 «Pievienotās vērtības nodokļa liku- ma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai» noteikts: 158. Reģistrēts nodokļa maksātājs kā priekšnodokli atskaita arī nodokli par nodokļa rēķinā norādītajām precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, par kuriem samaksa veikta avansā. Tādējādi tajos gadījumos, kad avanss samaksāts par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināša- nai, nodokļa maksātājam tiek dotas tiesības atskaitīt priekšnodokli. Ņemot vērā, ka bilancē attiecīga- jos aktīva posteņos samaksātie avan- si tiek uzskaitīti kopā ar pievienotās vērtības nodokli un tajā pašā laikā pievienotās vērtības nodoklis (priekš- nodoklis) avansa samaksāšanas gadī- jumā tiek atskaitīts (uzskaitīts atseviš- ķā pievienotās vērtības priekšnodokļa kontā), veidojas situācija, kurā grā- matveži reizēm «apjūk» — kā vien- laikus attiecīgajā kontā iegrāmatot visu kopējo samaksāto summu un atskaitīt priekšnodokli? Jo šī priekš- nodokļa summa taču arī ir jāiegrāma- to attiecīgā nodokļa uzskaites kontā. Šajā brīdī rodas «sakramentālais» jau- tājums — kā to visu iegrāmatot? Lai kliedētu bažas, ka viena un tā pati pievienotās vērtības nodok- ļa (priekšnodokļa) summa varētu «dubultoties» (tiktu iegrāmatota divas reizes), autors iesaka attiecī- gu grāmatojumu shēmu, izveidojot speciālu kontu pievienotās vērtības nodokļa avansa maksājumiem. 10 GRĀMATVEDĪBA NR. 6 (486) 2022. GADA JŪNIJS AVANSA MAKSĀJUMI un to uzskaite grāmatvedībā Šajā rakstā autors apskata gadījumus, kad tiek samaksāts avanss par nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegādi, par pakalpojumiem vai par preču (krājumu) iegādi, kā arī gadījumus, kad šādi avansi tiek saņemti. Ilustrācija: © master1305 – stock.adobe.com70. Šajos noteikumos pamatlīdzekļiem noteiktā uzskaites kārtība neattiecas uz bilances posteni «Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem». Šajā postenī norāda attiecīgajām personām (piegādātājiem) par pamatlīdzekļu piegādi veikto avansa maksājumu summu. 205. Šajā nodaļā krājumiem noteiktā grāmatvedības uzskaites kārtība neattiecas uz: (..) 205.2. bilances posteni «Avansa maksājumi par krājumiem». Šajā postenī norāda attiecīgajām personām (piegādātājiem) par krājumu piegādi veikto avansa maksājumu summu. 2. PIEMĒRS Saņemtas preces, par kurām iepriekš tika samaksāts avanss, preču vērtība 1000 EUR, pievienotās vērtības nodokļa summa 210 EUR. Preču pavadzīmē piegādātājs ir norādījis: saņemts avanss 1210 EUR, apmaksai — 0. Grāmatojumi: 1000 EUR Debets 2130 (Preču krājumi pārdošanai) 1210 EUR Kredīts 2190 (Avansa maksājumi par precēm) 210 EUR Debets 5721 20 (PVN — avansa maksājumi) Tādējādi pievienotās vērtības nodokļa (priekšnodokļa) summas «dubul- tā» uzskaite tiks novērsta. Virsgrāmatā minētie grāmatojumi (apkopoti 1. un 2. piemērs) tiek at- spoguļoti šādi: KontsNosaukums Sākuma saldoApgrozījumsBeigu saldo DebetsKredītsDebetsKredītsDebetsKredīts 2130 Preču krājumi pārdošanai 10001000 2190 Avansa maksājumi par precēm 12101210 2620Norēķinu konts bankā12101210 5721 01PVN priekšnodoklis210210 5721 20 PVN — avansa maksājumi 210210 Kopā2630263012101210 Tajā gadījumā, kad avanss ir samaksāts, bet pārskata gada beigās (bi- lances datumā) preces vēl nav saņemtas, virsgrāmatā ieraksti būs šādi: KontsNosaukums Sākuma saldoApgrozījumsBeigu saldo DebetsKredītsDebetsKredītsDebetsKredīts 2190 Avansa maksājumi par precēm 12101210 2620Norēķinu konts bankā12101210 5721 01PVN priekšnodoklis210210 5721 20 PVN — avansa maksājumi 210210 Kopā1420142014201420 1. PIEMĒRS Saņemts avansa rēķins un samaksāts avanss preču piegādātājam, kopā 1210 EUR. Grāmatojumi: 1210 EUR Debets 2190 (Avansa maksājumi par precēm) 1210 EUR Kredīts 2620 (Norēķinu konts bankā) 210 EUR Debets 5721 01 (PVN priekšnodoklis) 210 EUR Kredīts 5721 20 (PVN — avansa maksājumi) Minētais speciālais konts 5721 20 šajā gadījumā ir «PVN — avansa maksājumi», pie kura autors vēl atgriezīsies. Tādējādi bilances kontā 2190 «Avansa maksājumi par precēm» tiks iekļauta visa avansā samaksātā summa un būs ievērotas Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 «Gada pārska- tu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» ietvertās prasības: 11 Lai kliedētu bažas, ka viena un tā pati pievienotās vērtības nodokļa (priekšnodokļa) summa varētu «dubultoties» (tiktu iegrāmatota divas reizes), autors iesaka attiecīgu grāmatojumu shēmu, izveidojot speciālu kontu pievienotās vērtības nodokļa avansa maksājumiem. Foto no personīgā arhīva AIVARS DROISKIS, Mg.sci.oec., grāmatvedības eksperts, fi nanšu konsultants, Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas valdes loceklis, SIA Gamma AD (ārpakalpojuma grāmatvedis, licence AGL0000008) valdes loceklis, atbildīgais grāmatvedis, SIA Juridiskā koledža grāmatvedības profesionālo studiju kursu vieslektors12 GRĀMATVEDĪBA NR. 6 (486) 2022. GADA JŪNIJS Nereti tiek uzdots jautājums — kādus grāmatojumus veikt, ja avan- sa rēķins tiek apmaksāts tikai daļēji? Kā zināms, avansa rēķini pēc to saņemšanas netiek iegrāmatoti. Grāmatojumi tiek veikti tikai avansa maksājumu gadījumā. Autors vērš uzmanību, ka, veicot avansa maksājumus un vienlaikus atskaitot priekšnodokli, uzņēmuma rīcībā ir jābūt arī nodokļa (avansa) rēķinam, uz kura pamata tiek veikts maksājums un tiek atskaitīts priekš- nodoklis. Pievienotās vērtības no- dokļa likumā noteikts: 127. PANTS Pienākums izsniegt nodokļa rēķinu (1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, reģistrēts nodokļa maksātājs izraksta nodokļa rēķinu vai nodrošina, ka trešā persona viņa vārdā vai preču vai pakalpojumu saņēmējs izraksta nodokļa rēķinu par: (..) 2) avansa maksājumu, ko tas saņēmis pirms veiktās preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas, izņemot saņemto avansa maksājumu par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā. Saņemtie avansi Pievienotās vērtības nodokļa li- kumā noteikts, ka, saņemot avan- su, ir pienākums aprēķināt budžetā maksājamo PVN: 84. PANTS Vispārīgie noteikumi nodokļa maksāšanai un to personu noteikšanai, kuras maksā nodokli (..) (2) Nodoklis par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, izņemot šā likuma 43. panta ceturtajā un sestajā daļā minētos gadījumus, valsts budžetā maksājams arī tad, ja samaksa par precēm vai pakalpojumiem veikta pirms preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas. 3. PIEMĒRS Saņemts avansa rēķins no preču piegādātāja par kopējo summu 3630 EUR, tajā skaitā PVN — 630 EUR. Avansa rēķins tiek apmaksāts tikai daļēji (50% apmērā), tas ir, 1815 EUR. Grāmatojumi: 1815 EUR Debets 2190 (Avansa maksājumi par precēm) 1815 EUR Kredīts 2620 (Norēķinu konts bankā) 315 EUR Debets 5721 01 (PVN priekšnodoklis) 315 EUR Kredīts 5721 20 (PVN — avansa maksājumi) Virsgrāmatā ieraksti būs šādi: KontsNosaukums Sākuma saldoApgrozījumsBeigu saldo DebetsKredītsDebetsKredītsDebetsKredīts 2190 Avansa maksājumi par precēm 18151815 2620Norēķinu konts bankā18151815 5721 01PVN priekšnodoklis315315 5721 20 PVN — avansa maksājumi 315315 Kopā2130213021302130 Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikts: 142. PANTS Īpašs nodokļa piemērošanas režīms būvniecības pakalpojumiem (..) (2) Nodokli par būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā būvniecības pakalpojumu saņēmējs, ja būvniecības pakalpojumu sniedzējs un būvniecības pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji. 4. PIEMĒRS Saņemts avansa rēķins no būvniecības pakalpojumu sniedzēja — izpildītāja par kopējo summu 4000 EUR, kurā norādīts «Nodokļa apgrieztā maksāšana — saskaņā ar PVN likuma 142. panta noteikumiem». Minētais avansa rēķins tiek apmaksāts pilnā apjomā — 4000 EUR. Grāmatojumi: 4000 EUR Debets 2191 (Avansa maksājumi par pakalpojumiem) 4000 EUR Kredīts 2620 (Norēķinu konts bankā) 840 EUR Debets 5721 15 (PVN priekšnodoklis — būvniecības pakalpojumi) 840 EUR Kredīts 5721 16 (PVN aprēķināts — būvniecības pakalpojumi) Virsgrāmatā ieraksti būs šādi: KontsNosaukums Sākuma saldoApgrozījumsBeigu saldo DebetsKredītsDebetsKredītsDebetsKredīts 2191 Avansa maksājumi par pakalpojumiem 40004000 2620Norēķinu konts bankā40004000 5721 15 PVN priekšnodoklis — būvniecības pakalpojumi 840840 5721 16 PVN aprēķināts — būvniecības pakalpojumi 840840 Kopā4840484048404840 Kā zināms, avansa rēķini pēc to saņemšanas netiek iegrāmatoti. Grāmatojumi tiek veikti tikai avansa maksājumu gadījumā.6. PIEMĒRS Piegādātas preces, par kurām iepriekš tika saņemts avanss, preču vērtība 5000 EUR, pievienotās vērtības nodokļa summa 1050 EUR. Pārdoto preču pašizmaksa 4000 EUR. Preču pavadzīmē piegādātājs norāda: saņemts avanss 6050 EUR, apmaksai — 0. Grāmatojumi: 6050 EUR Debets 5210 (Saņemti avansa maksājumi par precēm) 5000 EUR Kredīts 6111 (Ieņēmumi no preču pārdošanas uz avansa rēķina) 1050 EUR Kredīts 5721 20 (PVN — avansa maksājumi) 4000 EUR Debets 7110 (Pārdoto preču pašizmaksa) 4000 EUR Kredīts 2130 (Preču krājumi pārdošanai) Virsgrāmatā minētie grāmatojumi (apkopoti 5. un 6. piemērs) tiek atspoguļoti šādi: KontsNosaukums Sākuma saldoApgrozījumsBeigu saldo DebetsKredītsDebetsKredītsDebetsKredīts 2130 Preču krājumi pārdošanai 40004000 2620Norēķinu konts bankā60506050 5210 Saņemtie avansa maksājumi par precēm 60506050 5721 02 Aprēķināts PVN — saņemtie avansi 1050 1050 5721 20 PVN — avansa maksājumi 10501050 6111 Ieņēmumi no preču pārdošanas uz avansa rēķina 50005000 7110 Pārdoto preču pašizmaksa 40004000 Kopā17 15017 15010 05010 050 7. PIEMĒRS Piegādātas preces (daļēji), par kurām iepriekš tika saņemts avanss, preču vērtība 3500 EUR, pievienotās vērtības nodokļa summa 735 EUR. Pārdoto preču pašizmaksa 3000 EUR. Preču pavadzīmē piegādātājs norāda: saņemts avanss 6050 EUR, apmaksai — 0, avansa atlikums 1815 EUR. Preču piegādātājs vienlaikus pārskaita atpakaļ neizlietoto avansu 1815 EUR. Grāmatojumi: 4235 EUR Debets 5210 (Saņemti avansa maksājumi par precēm) 3500 EUR Kredīts 6111 (Ieņēmumi no preču pārdošanas uz avansa rēķina) 735 EUR Kredīts 5721 20 (PVN — avansa maksājumi) 3000 EUR Debets 7110 (Pārdoto preču pašizmaksa) 3000 EUR Kredīts 2130 (Preču krājumi pārdošanai) 1815 EUR Debets 5210 (Saņemti avansa maksājumi par precēm) 1815 EUR Kredīts 2620 (Norēķinu konts bankā) 315 EUR Debets 5721 30 (PVN — korekcijas) 315 EUR Kredīts 5721 20 (PVN — avansa maksājumi) Virsgrāmatā minētie grāmatojumi (apkopoti 5. un 7. piemērs) tiek atspoguļoti šādi: KontsNosaukums Sākuma saldoApgrozījumsBeigu saldo DebetsKredītsDebetsKredītsDebetsKredīts 2130 Preču krājumi pārdošanai 30003000 2620Norēķinu konts bankā605018154235 5210 Saņemtie avansa maksājumi par precēm 60506050 5721 02 Aprēķināts PVN — saņemtie avansi 10501050 5721 20 PVN — avansa maksājumi 10501050 5721 30PVN — korekcijas315315 6111 Ieņēmumi no preču pārdošanas uz avansa rēķina 35003500 7110 Pārdoto preču pašizmaksa 30003000 Kopā16 46516 46575507550 5. PIEMĒRS Saņemts avanss par preču piegādi 6050 EUR, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis 1050 EUR. Grāmatojumi: 6050 EUR Debets 2620 (Norēķinu konts bankā) 6050 EUR Kredīts 5210 (Saņemti avansa maksājumi par precēm) 1050 EUR Debets 5721 20 (PVN — avansa maksājumi) 1050 EUR Kredīts 5721 02 (Aprēķināts PVN — saņemtie avansi) Līdzīgi grāmatojumi veicami arī gadījumos, kad tiek samaksāts (saņemts) avanss par nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegā- di, izmantojot attiecīgos kontus no uzņēmumā apstiprinātā grāmatve- dības kontu plāna. Autors uzsver, ka katrs uzņē- mums savā grāmatvedības politikā nosaka avansu uzskaites kārtību. Katrā ziņā tiek ieteikts visus darī- jumus, kuri saistīti ar avansa mak- sājumiem (gan saņemtos avansa maksājumus, gan veiktos avansa maksājumus, arī pievienotās vēr- tības nodokli) vienmēr nodalīt un uzskaitīt atsevišķos grāmatvedības kontos. Tādējādi visi darījumi būs iz- sekojami uzņēmuma grāmatvedībā, kā arī trešā kvalificētā persona varēs gūt skaidru un patiesu priekšstatu par veiktajiem darījumiem un par aprēķinātajiem nodokļiem. Šajā rakstā autors neskaidro pievienotās vērtības nodokļa pie- mērošanas noteikumus, nodokļa likmes, nodokļa deklarācijas un tās pielikumu sagatavošanas kār- tību utt. Skaidrojumi tiek sniegti tikai par tādiem gadījumiem, kuros nodoklis PVN maksātājam ir jāap- rēķina, un gadījumiem, kuros PVN maksātājam ir tiesības uz priekš- nodokļa atskaitīšanu. Jāņem vērā arī tas, ka piemēri rakstā doti ar noteikumu, ka abi darījuma part- neri ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Autors šajā rakstā neskaidro arī samaksāto avansu saistību ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Jā- ņem vērā, ka samaksātais avanss, saistībā ar kuru ilgstoši netiek sa- ņemtas preces vai pakalpojumi, var veidot ar uzņēmumu ienākuma no- dokli apliekamo bāzi. Šī iemesla dēļ ir svarīgi regulāri, īpaši pirms gada pārskata sagatavošanas, rūpīgi pār- skatīt samaksāto avansu konta atli- kumus un izvērtēt, vai neveidojas ar nodokli apliekamā bāze. 13ATBILDE Pirms sniedzam skaidrojumus, pre- cizēsim dažus Darba likumā (DL) esošos apgalvojumus, jo šī tēma ir diezgan plaša. Komentējot kādu konkrētu situā- ciju, parasti nāk prātā nepieciešamī- ba minēt arī citus iespējamos gadī- jumus (salīdzināšanai), jo praksē ir neskaitāmi varianti. Gan darbinieki nodarbināti saskaņā ar darba devēja vajadzībām (nevis kā likumā aprak- stīti standarta gadījumi), gan nostrā- dāto dienu/stundu skaits mainīgs (un nevienmērīgs), gan darba apmaksa var būt noteikta diezgan komplicēti. Tik tiešām darbiniekam par kat- ru personīgo (individuālo) darba attiecību pastāvēšanas gadu Darba likums garantē ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nav īsāks par čet- rām kalendāra nedēļām (neskaitot svētku dienas). Dažām nodarbinātajām perso- nām ir noteikti atvaļinājumi ar citādu garumu. Darbinieka personīgais (jeb indi- viduālais) gads tiek skaitīts no pir- mās darba attiecību nodibināšanas dienas, otrais (un visi pārējie) — nā- kamgad no tā paša datuma. Retos gadījumos šis gads mēdz pārsniegt 12 mēnešus (152. panta 2. daļa). Atvaļinājuma apmaksājamās dienas Nosakot apmaksājamās dienas atvaļinājuma laikā, jāņem vērā konkrētā darbinieka darba līguma noteikumi, piemēram, DL 40. pan- ta 2. daļas 7. punkts prasa norādīt līgumā noteikto dienas vai nedēļas darba laiku (stundas vai dienas). Citiem vārdiem, kalendāra ne- dēļā mēdz būt atšķirīgs darba die- nu skaits. Līdz ar to darbiniekam, kas nodarbināts piecas dienas ne- dēļā, atvaļinājuma laikā parasti ir 20 apmaksājamās darba dienas, bet tikai tad, ja šajā periodā nav svētku dienu sestdien un svētdien (nedēļas brīvdienās). Tomēr jāņem vērā, ka dažiem darbiniekiem sest- dienā un svētdienā ir jāstrādā, bet brīvdienas (kad arī mēdz būt svēt- ki) viņiem ir citās nedēļas dienās. Rezultātā atvaļinājuma laikā var būt dažāds apmaksājamo dienu skaits (arī 19 un 21, 22, 23). NB! Nevienā normatīvajā aktā nav minēts, ka jāapmaksā tieši 20 dar- ba dienas, kaut arī visbiežāk tā arī sanāk! Ja darbiniekam noteikta sešu dar- ba dienu nedēļa, tad atvaļinājuma laikā sanāk 24 apmaksājamās die- nas, jo Darba likumā noteikts, ka at- vaļinājuma laikā jāapmaksā darbinie- ka darba dienas. Un atkal «kārtību» jauc šajā laikā esošās svētku dienas. Ja darbinieks nodarbināts ne- pilnu darba laiku, piemēram, divas dienas nedēļā, tad arī atvaļinājuma laikā jāapmaksā pa divām dienām katrā nedēļā. Par normālo darba laiku Normālā darba laika definīcija minēta DL 131. pantā: darbinieka 14 GRĀMATVEDĪBA NR. 6 (486) 2022. GADA JŪNIJS Foto: © inoumasa — stock.adobe.com Cik dienu jāapmaksā atvaļinājuma laikā? 1. Gribētos saprast, kā matemātiski iegūts koefi cients 1,67. Manuprāt, tajā ir kļūda. Vajadzētu būt koefi cientam par katru darba līguma esamības dienu. 2. Kāpēc tiek apmaksātas tikai 20 darba dienas? Vai tas ir korekti — jo brīvdienās var iekrist svētku dienas, gan arī ja divu nedēļu atvaļinājumu izmanto pa vienai dienai? Mūsu uzņēmumā tas izpaužas, vienkārši dodot atvaļinājumu tikai par darba dienām. Mani piedāvājumi: jāpaskaidro un jāveicina «atņemto» atvaļinājuma dienu piešķiršana; jāapdomā iespēja un vajadzība grozīt Darba likuma 71. pantu «Darba samaksas aprēķins», piedāvājot aprēķinā iekļaut arī nostrādāto dienu skaitu, lai darbinieks, nepieprasot papildu informāciju, varētu pats izrēķināt vidējo dienas izpeļņu.15 MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Foto: Aivars Siliņš Darbiniekam par katru personīgo (individuālo) darba attiecību pastāvēšanas gadu Darba likums garantē ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nav īsāks par četrām kalendāra nedēļām (neskaitot svētku dienas). normālais dienas darba laiks ne- drīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas (vai 35 stundas nedēļā ar citām darba dienām). Mazliet savādāka definīcija atrodama MK noteikumos Nr. 656 (par minimālās stundas tarifa likmes noteikšanu). Sakarā ar to, ka Darba likums pamatā balstīts uz normālo darba laiku (8 st./5 d.d.), tad arī visbie- žāk tiek minēts, ka atvaļinājumā ir «20 apmaksājamās darba dienas». Tajā pašā laikā likums nosaka, ka atvaļinājumu var izmantot pa da- ļām un viena daļa ir vismaz divas kalendāra nedēļas. Savukārt pārējo atvaļinājuma kalendāra dienu iz- mantošanai nav noteikts ierobežo- jums. Tātad tās drīkst izmantot arī pa vienai, tādējādi palielinot ap- maksājamo dienu skaitu. Vienīgais nosacījums — šāda politika jāievē- ro attiecībā pret visiem uzņēmumā nodarbinātajiem, nevis tikai pret «izredzētajiem». Neesmu dzirdējusi, ka šāda pieeja būtu plaši izplatīta. Atlīdzības likumā tiek prasīts «nepalielināt» apmaksājamo dienu skaitu, izmantojot atvaļinājumu pa daļām. Diemžēl šis ierobežojums ir apstrīdams, jo arī šajā likumā apmaksājamo dienu skaits nav noteikts. Pastāv arī pretējs viedoklis. Jāatzīst, ka abos likumos prec īzi noteikts, ka atvaļinājums piešķi- rams nevis 28 kalendāra dienas, bet četras kalendāra nedēļas, proti, tas mērojams nedēļās, nevis dienās. Precīzākais vidējās izpeļņas aprēķins Kā pierādījumu Darba likuma orientācijai aprēķinos uz normālo darba laiku (8 st./5 d.d.) varu minēt vidējās dienas izpeļņas noteikšanas algoritmu summētā darba laika vei- cējam. Šādi nodarbinātajām perso- nām darba «diena» mēdz būt ar da- žādu stundu skaitu. Darba dienas nav vienādas, un nav iespējams izmantot dienas vidējās izpeļņas noteikšanas parasto kārtību, dalot darba samaksu ar nostrādāto dienu skaitu. Nosakot dienas vidējo izpeļņu atvaļinājuma apmaksai, stundas vidējā izpeļņa jāreizina ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, ņemot par pamatu normā- lā darba laika dienu skaitu (nevis faktiski nostrādāto dienu skaitu). Šādu dienas vidējo (DL 75. panta 4. daļa) jau ir iespējams izmantot, jo tad arī atvaļinājuma laikā var apmaksāt normālo darba laiku (5 darba diena nedēļā). Lai noteiktu šo vidējo stundu skaitu, nepieciešams visas pēdē- jo sešu mēnešu laikā nostrādātās stundas dalīt ar darba dienu skaitu pēc kalendāra. Kas tās par dienām? Tās ir piecas darba dienas nedēļā, tā saucamais normālais darba laiks. Ar šo darbī- bu nosakām dienas vidējo izpeļņu darbiniekam, it kā viņš būtu vien- mērīgi nodarbināts katrā no piecām darba dienām nedēļā. Lūk, šādi no- teiktā vidējā izpeļņa dod «tiesības» arī atvaļinājuma laikā apmaksāt tie- ši šādas piecas dienas nedēļā. Protams, var jau atvaļinājuma laikā apmaksāt potenciālās darba stundas saskaņā ar darbinieka pa- rasto grafiku. Tomēr šāda ideja nav diez cik parocīga, jo: nav nopietni nodarboties ar gra- fika sastādīšanu darbiniekam, kas ir atvaļinājumā un negrasās strādāt šajā laikā; ņemot par pamatu sastādīto gra- fiku un summējot nostrādātās pirms/pēc atvaļinājuma un atvaļi- nājumā pavadītās stundas, var iz- veidoties virsstundas vai trūkstošās stundas, kas ietekmēs apmaksu. Secinājums: ja «summētais» dar- binieks tiešām katru mēnesi strādā normālo darba laiku, tad arī atvaļi- nājumā ir pamats apmaksāt normā- lo darba laiku. Savukārt, ja darbiniekam aprēķi- na periodā bijušas virsstundas, tas ietekmēs gan stundas vidējo izpeļ- ņu, gan atvaļinājuma apmaksu. Arī tad, ja darbinieks tika no- darbināts nepilnu darba laiku, tas samazinās viņa vidējo dienas izpeļ- ņu (jo aprēķins balstīts uz normālo, nevis nepilno darba laiku), atvaļinā- juma nauda būs atbilstoša parasti saņemamai summai.16 GRĀMATVEDĪBA NR. 6 (486) 2022. GADA JŪNIJS Tagad par jautājumiem 1. Gribētos saprast, kā matemātiski iegūts koefi cients 1,67? Manuprāt, tajā ir kļūda. Vajadzētu būt koefi cientam par katru darba līguma esamības dienu. Piemērojot dažu likumu nor- mas, grāmatveži visbiežāk rīkojas saskaņā ar attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem un VID iz- strādāto metodisko materiālu. To- mēr tas nenotiek ar visiem nodok- ļu likumiem. Darba likumam šajā ziņā nav paveicies — nav nevienu noteikumu, nevienas metodikas! Ja nav normatīvā akta, kas skaidro likuma normu piemērošanu, palī- gā nāk tā saucamā prakse un pro- fesionāļu skaidrojumi, kas balstīti pieredzē. Tā notika arī ar Darba liku- mu, kura normas stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā, un līdz pat šai dienai grāmatvežiem netika piedā- vāti ne aprēķini, ne piemēri. Nekas cits neatlika kā piemērot un pielāgot pieredzi, kas bija uz- krāta no iepriekšēja likuma (Darba kodeksa). Atgādināšu, ka kodeksa noteik- tais atvaļinājuma periods vairākos gadījumos arī bija noteikts kā čet- ras kalendāra nedēļas, tomēr tas bija balstīts uz sešu darba dienu nedēļas. Tādējādi četrās nedēļās par apmaksājamām tika uzskatītas 24 darba dienas. Attiecīgi katram darba attiecību pastāvēšanas kalendāra mēnesim atbilst divas atvaļinājuma dienas (24/12). Stājoties spēkā jaunajam liku- mam, tika pārņemts tieši tāds pats algoritms, bet attiecībā uz piecu darba dienu nedēļu, kas ir 20 dar- ba (tātad — apmaksājamas) dienas četrās kalendāra nedēļās. Jāpiebilst, ka apmaksājamo die- nu skaits parasti ir aktuāls, kad jā- nosaka kompensējamo dienu skaits darba attiecību uzteikuma brīdī. Tālāk tikai matemātika: teorē- tiski par darba tiesisko attiecību pastāvēšanu gada laikā (12 mē- nešus) pienākas 20 apmaksājamās dienas (jo citāds dienu skaits mēdz būt tikai tad, kad atvaļinājums tiek izmantots). Tad arī sanāk, ka katrs darba attiecību pastāvēšanas kalen- dāra mēnesis «pelna» 1,67 apmak- sātās dienas (20/12). Iespējams noteikt arī vienas ka- lendāra dienas apmaksu atvaļināju- ma kompensēšanai: 0,0548 apmak- sātās dienas (20/365). Turpretim atvaļinājuma gadīju- mā tiek apmaksātas darba dienas, kas atrodas piešķirtā atvaļinājuma kalendāra periodā (nedēļā, divās nedēļās vai savādāk). Līdz ar to Darba likumā nav kļū- du un nav nepieciešamības kaut ko mainīt. Neviens likums nenolaižas līdz tādu sīkumu skaidrošanai, ko var pamatot ar loģiku un aprēķinu. Ja kādu grāmatvedi neapmierina šāds skaidrojums, drīkst izvēlēties kādu citu aprēķinu un pamatot to. Tas netiks uzskatīts par pārkāpumu, jo nav noteikta pati norma, kura it kā varētu būt pārkāpta! NB! Atvaļinājuma periods ir dar- binieka personīgā (individuālā) gada daļa, proti, ≈ 11 mēnešus ir darbs un ≈ viens mēnesis ir atva- ļinājums. Un šādi — katru gadu, izņemot tos periodus 1 , par kuriem ikgadējais apmaksātais atvaļinā- jums nepienākas! 2. Kāpēc apmaksātas tikai 20 darba dienas? Darba devējs, protams, var noteikt darbiniekiem labvēlīgāku attieksmi salīdzinoši ar to, kas no- teikts Darba likumā, tomēr tas nav viņa pienākums. Turklāt formāli atvaļinājums pie- šķirams kalendāra vienībās (nedē- ļās), un tajās ir pienākums apmak- sāt darba dienas (konkrētā darbi- nieka darba dienas). Domājams, ka priekšlikums «mēģināt skaidrot un veicināt «at- ņemto» atvaļinājuma dienu piešķir- šanu», visticamāk, novedīs pie tā, ka likumā būs noteikta norma, ka mazākais atvaļinājuma periods ir viena kalendāra nedēļa. 3. Vai būtu jālabo Darba likuma 71. pants? Izmaksājot darba samaksu, dar- ba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdroši- nāšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Pēc darbinieka pieprasījuma darba de- vējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot. Priekšlikumu iekļaut aprēķinā arī nostrādāto dienu skaitu, lai darbinieks, nepieprasot papildu informāciju, varētu pats izrēķināt vidējo dienas izpeļņu, uzskatu par nepamatotu šādu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, likumā jau tā noteikts pienākums aprēķinu izskaidrot. Otrkārt, ne jau katram darbinie- kam darba samaksa nosakāma par nostrādātajām dienām, bet virsstundas, nakts laikā un svētkos nostrādātais laiks vienmēr ir ap- maksāts par stundām, nevis die- nām. Treškārt, darbiniekam ir jābūt daudzmaz izglītotam grāmatve- dības jomā, jo ne jau visas sum- mas, kas veido darba samaksu (kā apliekamo objektu) tiek iekļautas vidējās izpeļņas noteikšanā. Īpaši tad, ja darba samaksa nav bijusi visos mēnešos! Vai visi darbinieki ir lietas kursā, kuru mēnešu darba samaksa tiek ņemta vērā, nosakot vidējo izpeļņu? Pat grāmatvežiem ir problēmas vienā otrā nestandar- ta situācijā. 1 Darba likuma 152. panta 2. daļa. Ja nav normatīvā akta, kas skaidro likuma normu piemērošanu, palīgā nāk tā saucamā prakse un profesionāļu skaidrojumi, kas balstīti pieredzē. KURSU VIDEOIERAKSTS PERSONĀLS UN DARBA SAMAKSA: AKTUALITĀTES 2022. GADĀ PROGRAMMAS MĒRĶIS Apgūt pareizu Darba līguma sastādīšanu un saistošo dokumentu izveidi; darba samaksas noteikšanu, aprēķināšanu un ziņu sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam. MĀCĪBU SATURS DARBA TIESISKĀS ATTIECĪBAS. Darba līguma noslēgšana: darba līgumā iekļaujamā informācija, neiekļaujamā informācija. Darba koplīgums. Darba kārtības noteikumi. Amata apraksts. Materiālās atbildības līgums. Darba līguma noslēgšana – uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Praktisko situāciju analīze. Darba likuma normas attiecībā uz nodarbinātību, atpūtas laiku: darba līgumā neparedzētu darbu veikšana. Dīkstāve. Darbinieka pienākumi, tiesības un atbildība. Atpūtas laiks un pārtraukumi darbā. Īslaicīgā prombūtne. Attālinātais darbs. Darba līguma uzteikums: darba līguma uzteikums no darbinieka vai darba devēja puses. Ierobežojumi. Tiesības uz kompensāciju. Konkurences ierobežojums – Darba likuma normas. Ieturējumi: ieturējumi no darba samaksas – darba devēja tiesības un ierobežojumi. DAŽĀDI APRĒĶINI PIE DARBA ATTIECĪBĀM. Atvaļinājumi: ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanas kārtība, atvaļinājuma naudas aprēķins. Papildatvaļinājumu veidi, to piešķiršanas kārtība. Citi atvaļinājumi, to piešķiršana un samaksas aprēķins. Praktiskie piemēri, dokumentācija, samaksas un nodokļu aprēķins. Atvaļinājuma pārtraukšana. Ierobežojumi atvaļinājuma laikā. Kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu. Vidējā izpeļņa. Praktiskie piemēri, aprēķini, diskusijas. Slimības naudas: slimības naudas aprēķins, iesniedzot slimības lapu A. Ierobežojumi darbinieka slimības laikā. Slimības naudas nepiešķiršana, pārtraukšana – attiecīgie nosacījumi. Darbinieka un darba devēja atbildība. Praktiskie piemēri, grāmatojumi. Komandējumi un darba braucieni: komandējumu un darba braucienu rīkojumu noformēšana, izdevumu segšana un atskaites. Biežāk pieļautās kļūdas, noformējot komandējumus vai darba braucienus. Attaisnojuma dokumenti. Piemēri, aprēķini. DARBA LAIKA UZSKAITE UN DARBA SAMAKSA, NODOKĻU UN IETURĒJUMU APRĒĶINI. Darba samaksas pirms nodokļu ieturēšanas aprēķins (BRUTO): darba samaksas aprēķini pēc noteiktā darba laika un noteiktās samaksas likmes. Darba laika uzskaite. Normālais darba laiks. Nepilnais darba laiks. Summētais darba laiks. Maiņu darbs. Laika darba alga vai akorda darba alga. Minimālā darba alga. Darba samaksa svētkos, virsstundas un nakts darbs. Piemaksu un prēmiju sistēma. Praktiskie piemēri, situāciju analīze. Darba samaksas pēc nodokļu ieturēšanas aprēķins (NETO): darbinieka nodokļu grāmatiņa. Attaisnotie izdevumi. Atvieglojumi. Neapliekamais minimums. Nodokļu aprēķins no darba samaksas. Aprēķins, ja nostrādāts nepilns mēnesis. AKTUALITĀTES DARBA ATTIECĪBU JOMĀ. KURSU VADĪTĀJA Mg.oec. INGA PUMPURE , grāmatvede, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs VIDEOIERAKSTA CENA žurnālu Bilance vai Bilances Juridiskie Padomi vai portāla PLZ.LV abonentiem 126,00 EUR + PVN (cena ar PVN 152,46 EUR) pārējiem 136,00 EUR + PVN (cena ar PVN 164,56 EUR) KURSU VIDEOIERAKSTS BUDŽETA PLĀNOŠANA PROGRAMMAS MĒRĶIS Sniegt zināšanas par fi nanšu plānošanas instrumentiem (informāciju), to nozīmi un pielietošanu lēmumu pieņemšanas procesā fi nanšu pārvaldībā uzņēmumā un šo lēmumu ietekmi uz uzņēmuma fi nansēšanu, aktīvu vadību, investīcijām, pelnītspēju, kā arī uzņēmuma kopējo un funkcionālo budžetu sagatavošanu. MĀCĪBU SATURS 1. Budžeta plānošana: stratēģiskais budžets; taktiskais budžets; operatīvais budžets. 2. Budžeta izstrādes pieejas un metodes. 3. Budžetu veidi: funkcionālais budžets; fi nanšu budžets; kopējais budžets. 4. Budžeta kontrole: datu salīdzināšana, novirzes; atgriezeniskā saite. 5. Budžeta praktiska sagatavošana: funkcionālie budžeti; naudas plūsmas plāns; peļņas vai zaudējumu plāns; plānotā bilance. KURSU VADĪTĀJA Dr.oec. VITA ZARIŅA , profesore, fi nanšu konsultante VIDEOIERAKSTA CENA žurnālu Bilance vai Bilances Juridiskie Padomi vai portāla PLZ.LV abonentiem 117,00 EUR + PVN (cena ar PVN 141,57 EUR) pārējiem 127,00 EUR + PVN (cena ar PVN 153,67 EUR) MĀCĪBU STUNDAS* 12 NODARBĪBAS3 * VIENA MĀCĪBU STUNDA – 45 MINŪTES MĀCĪBU STUNDAS* 12 NODARBĪBAS4 * VIENA MĀCĪBU STUNDA – 45 MINŪTES PIEDĀVĀ 17 situāciju analīze.Pirms ķeros pie PVN likuma normu praktiskiem skaidrojumiem attiecībā uz pakalpojuma sniegša- nas vietas noteikšanu, vispirms īss atgādinājums, kā likums definē ter- minus, kas saistoši šai tēmai. Defi nīcijas PVN likuma 1. panta 1. daļas 14. punktsnosaka: pakalpojumu sniegšana ir darījums, kas nav pre- ču piegāde. Saskaņā arPVN likuma 5. panta 1. daļuattiecībā uz pakalpojumiem ar nodokli apliekamie darījumi ir saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi, t.i., pa- kalpojumu sniegšana par atlīdzību. PVN likuma 3. pants definē, kas ir nodokļa maksātājs šā likuma iz- pratnē: nodokļa maksātājs ir per- sona, kura patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisko darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta. Vispirms likums visus nodokļa maksātājus sagrupē trīs grupās: iekšzemes, citas dalībvalsts, trešo valstu vai trešo teritoriju nodokļa maksātāji. Tad katru no šīs grupas subjek- tiem iedala reģistrētajos un nereģis- trētajos nodokļa maksātājos. Lai noteiktu pakalpojuma snieg- šanas vietu darījumos ar ES dalīb- valstu nodokļa maksātājiem, jāno- skaidro, vai darījuma partneris ir vai nav reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs. Attiecībā uz trešo valstu vai tre- šo teritoriju nodokļa maksātājiem jānoskaidro, vai darījuma partne- rim ir piešķirts nodokļa maksātāja identifikācijas numurs vai tam līdz- vērtīgs numurs, kas nodokļa piemē- rošanas vajadzībām ļauj identificēt nodokļa maksātāju PVN likuma 3. panta 6. daļu un ko piešķīrusi valsts, kurā nodokļa maksātājs veic saimniecisko darbību. Nosakot pakalpojuma snieg- šanas vietu, būtiski ņemt vērā, ka pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanai PVN likuma 19.–30. pantā vārdi « nodokļa maksātājs» jāsaprot kā «reģistrēts nodokļa maksātājs». Lai vieglāk būtu pieņemt pareizu lēmumu attiecībā uz sniegta vai sa- ņemta pakalpojuma atspoguļošanu uzskaitē un PVN deklarācijā, anali- zējot attiecīgo pakalpojumu, ietei- kums atbildēt uz astoņiem jautāju- miem (skatīt 1. tabulu). Ilustrācija: © zenzen — stock.adobe.com 18 NODOKĻI NR. 6 (486) 2022. GADA JŪNIJS Lai gan Pievienotās vērtības nodokļa likums (turpmāk — PVN likums) ir spēkā jau kopš 2013. gada 1. janvāra, tomēr joprojām praksē grāmatvežiem rodas jautājumi un neizpratne par pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu, īpaši darījumos ar ES dalībvalstu vai trešo valstu nodokļa maksātājiem. Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana pakalpojumiem. Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanaPienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā Joprojām praksē novērojams, ka gan grāmatvežiem, gan arī uzņēmē- jiem nav īsti skaidrs, kurš tad ir tas brīdis vai notikums, kad, veicot saim- niecisko darbību iekšzemē, ir nepie- ciešams obligāti reģistrēties VID pie- vienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. 2. tabulā, saskaņā ar PVN likuma 55. pantu un vadoties no VID metodiskā materiāla, apkopotas tās situācijas, kas attiecas tieši uz pakal- pojumu sniegšanu vai saņemšanu. Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšana Pakalpojuma sniedzējam atka- rībā no sniegtā pakalpojuma veida un sniegšanas vietas būs atkarīgs: kurā valstī būs maksājams no- doklis, vai būs jāreģistrējas kā PVN maksātājam citā valstī. Pakalpojuma saņēmējam atka- rībā no sniegtā pakalpojuma veida un sniegšanas vietas būs atkarīgs, vai tam būs jāmaksā nodoklis. Pakalpojuma sniegšanas vietu ietekmē pakalpojuma saņēmēja sta- tuss — ir vai nav nodokļa maksātājs. Saskaņā ar Regulas Nr. 282/2011 18. pantu ES dalībvalsts personai pakalpojuma saņēmēja atbilstību nodokļa maksātāja statusam ap- liecina tikai un vienīgi PVN identi- fikācijas numurs. Trešo valstu vai trešo teritoriju personai nodokļa maksātāja statusu apliecina nodok- ļu administrācijas izdots sertifikāts kā apliecinājums, ka pakalpojuma saņēmējs veic uzņēmējdarbību (pie- mēram, uzņēmuma reģistrācijas ap- liecības kopija) vai PVN vai līdzīgs reģistrācijas numurs, ko pakalpo- juma saņēmējam valsts piešķīrusi, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība. Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas pamatprincips Vispārīgos noteikumus (pamat- principu) pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanā nosaka PVN liku- ma 19. panta 1. un 2. daļa. 1. Ja pakalpojums tiek sniegts no- dokļa maksātājam (B2B), pa- kalpojuma sniegšanas vieta ir pakalpojuma saņēmēja: saimnieciskās darbības mīt- nes vieta; pastāvīgās iestādes atraša- nās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma sa- ņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mīt- nes vietā; deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uz- turēšanās vieta, ja pakalpoju- ma saņēmējam nav saimnie- ciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes. 2. Ja pakalpojums tiek sniegts personai, kas nav nodokļa maksātāja (B2C), pakalpojuma sniegšanas vieta ir pakalpoju- ma sniedzēja: saimnieciskās darbības mīt- nes vieta; pastāvīgās iestādes atraša- nās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma sa- ņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mīt- nes vietā; deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uz- turēšanās vieta, ja pakalpoju- ma saņēmējam nav saimnie- ciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes. ILVIJA OZOLIŅA Mg.sci.oec., nodokļu konsultante, sertifi cēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi Foto: Aivars Siliņš 19 1. TABULA 1 KĀDS? Pakalpojuma veids 2KAS? Darījuma dalībnieki — reģistrēts vai nereģistrēts nodokļa maksātājs 3KO DARA?Sniedz vai saņem pakalpojumu 4KUR?Pakalpojuma sniegšanas vieta 5CIK?Kāda ir ar nodokli apliekamā vērtība 6LIKME?Piemērojamā likme vai atbrīvojums 7KAS MAKSĀ?Kas maksā budžetā – pakalpojuma sniedzējs vai saņēmējs 8KAD MAKSĀ?Kura taksācijas perioda PVN deklarācijā jāiekļauj 2. TABULA Personas statuss Nosacījumi reģistrācijai Reģistrēšanās brīdis Fiziska persona, Juridiska persona Ar PVN apliekamo sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir sasniegusi vai pārsniegusi 40 000 eiro. Līdz nākamā mēneša 15. datumam Jebkura persona Sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. p. 1. d. (B2B), jebkuram citas ES dalībvalsts nodokļa maksātājam vai nodokļa maksāšanas nolūkā identifi cētai citas ES dalībvalsts juridiskai personai, kas neveic saimniecisko darbību. Pirms pakalpojuma sniegšanas Sniedz tādus pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar 19. p. 1. d. ir cita dalībvalsts un attiecībā uz kuriem par nodokļa samaksu ir atbildīgs pakalpojuma saņēmējs. Pirms pakalpojuma sniegšanas Saņem tādus pakalpojumus iekšzemē, veicot savu saimniecisko darbību, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar 19. panta 1. daļa (B2B), no cita ES dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē. Pirms pakalpojuma saņemšanasNext >