Nr. 3 (495) 2023. GADA MARTS15,00 EURGRĀMATVEDĪBANODOKĻIFINANSES GRĀMATVEDĪBAS DOKUMENTU ELEKTRONISKAIS UN DIGITĀLAIS ARHĪVS PAŠNODARBINĀTO REĢISTRĀCIJA PVN MAKSĀTĀJU REĢISTRĀ KAD JĀREĢISTRĒJAS CITĀS ES VALSTĪS VAI ĪPAŠAJĀ OSS REŽĪMĀ GROZĪJUMI GRĀMATVEDĪBAS DIREKTĪVĀ SAISTĪBĀ AR KORPORATĪVO ILGTSPĒJAS ZIŅU SNIEGŠANU ASPEKTI, KAS JĀIEKĻAUJ UN JĀIZVĒRTĒ, SAGATAVOJOT FINANŠU PĀRSKATU PAR 2022. GADU Dogmatisms, kas apdraud Latvijas nākotni ANDRIS ŠUVAJEVS E–INVENTARIZĀCIJA — KĀ PRECES SASKAITĪT BEZ KĻŪDĀM PUSAUDŽU IESPĒJAS PELNĪT MĀCĪBU GADA LAIKĀPar grāmatvedības dokumentu glabāšanu papīra formātā viss jau ir zināms. Salīdzinoši jauns dokumentu glabāšanas veids ir glabā- šana elektroniskā vidē — datorā, cietajā datu nesējā vai digitālā formātā jeb e–vidē. Lai do- kumentus varētu glabāt elektroniskā vidē, tie vispirms jāpārvērš formātā, kurā tie, tāpat kā papīra dokumenti, būtu lasāmi, izdrukājami un tajos esošā informācija nezustu un nebū- tu maināma glabāšanas laikā, — par to šajā žurnāla numurā raksta Ita Bekerte. Arī inventarizācija var notikt e–formā. Elektroniskajā inventarizācijā preces var saskaitīt bez kļūdām un daudz ātrāk, par to, kā tas notiek, skaidro Janeks Bergs un Artūrs Platpīrs. Vēl pirms gadiem trim mūs uz galda gaidī- ja pavadzīmju, rēķinu un čeku kaudze. Un lieli plaukti pa visu sienu ar mapēm. Kabinets vie- nās mapēs un dokumentos. Gadam beidzo- ties, gudrojām, kā vecos dokumentus sašūt mazākās mapēs, lai atbrīvotu vietu jaunām mapēm un papīru kalniem. Tagad mūsu dar- ba dzīve rit pavisam savādāk — darba vieta ir tur, kur tai brīdī atrodamies, mājās, laukos, viesnīcā… Jebkur, kur ir dators un internets, — par digitālo grāmatvedību Anda Ziemele. Digitalizācija nav vienīgā aktualitāte, lasiet arī par gada pārskata sagatavošanu, korporatīvajiem ilgtspējas ziņojumiem, pus- audžu nodarbinātības nodokļu aspektiem un citas interesantas lietas. MAIJA GREBENKO, praktizējoša grāmatvede. AKTUALITĀTE Ziņas mēdz būt labas un ne tik labas. Viena no pēdējām ziņām, kura skars ikvienu, ir jaunā fi nanšu minis- tra Arvila Ašeradena viedoklis, ka Latvijā ir pārāk mazs nodokļu slogs un līdzekļu valsts vajadzībām nepietiek. Tas, ka naudas vienmēr nepietiek, nav nekāds jaunums. Pavisam nesen tika solīts, ka nodokļi netiks palie- lināti, ka tos mainīs (likumus grozīs) ne biežāk kā reizi čet- ros gados… Tagad kļūsim par lieciniekiem šīs problēmas atrisināšanai: vai nu palielināsies nodokļu slogs, vai būs iespējams piespiest maksāt nodokļus tiem, kas to nedara. INGUNA LEIBUS, ekonomikas doktore, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Grāmatvedības un fi nanšu katedras profesore, daudzu zinātnisku un praktisku rakstu autore, sagatavojusi vairākas mācību grāmatas. AKTUALITĀTE Pašnodarbinātie un citi IIN maksātāji no 1. marta var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas. Diemžēl deklarācijas D3 un D31 pielikumu aizpildīšana par 2022. gada ienākumiem ir tieši tāda pati kā iepriekšējā gadā. Tas nozīmē: 1) ir vairākas rindas, kas nav aktuālas un nav jāaizpilda (ierobežotie izdevumi); 2) ja gada laikā pašnodarbinātā VSAOI nav attiecināts uz saimnieciskās darbības izdevumiem, tad par 2022. gadu aprēķinātās iemaksas (ieskaitot 10% vecuma pensijas apdrošināšanai) deklarācijā pieskaita izdevumiem attiecīgi D3 pielikuma 2.1. un/vai 12.1. rindā. SIGITA KEIŠA, grāmatvedības aģentūras Kamelota vadītāja, īpašniece. AKTUALITĀTE Saimnieciskās darbības veicējiem jāatsāk maksāt IIN avansa mak- sājumus, un šogad pirmais avansa mak- sājums ir jāveic līdz 23. martam. LILITA BEĶERE, SIA Numeri vadītāja un partnere. AKTUALITĀTE Grāmatveži ar nepacietī- bu gaida budžeta apstiprināšanu, jo bu- džeta pakā ir arī grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas ļaus mikro un mazajām sabiedrībām gada pārskatus ie- sniegt līdz 31. maijam. Kamēr tas nav pieņemts, strādā- jam, lai varam iesniegt gada pārskatus līdz 30. aprīlim. INGRĪDA LEJNIECE, grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma IK Aprāni vadītāja, īpašniece. AKTUALITĀTE Tuvojas 23. marts — da- tums, kad saimnieciskās darbības veicējiem jāmaksā pirmais iedzīvotāju ienākuma no- dokļa avansa maksājums par 2023. gadu. Tas vairs nav brīvprātīgs avansa maksājums, kā tas bija iepriekšējos divus gadus. Jāatceras, ka jāmaksā precīzi noteiktajos termiņos! IEVADKOMENTĀRS REDKOLĒĢIJA NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS VITA ZARIŅA, Dr.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore 2 Digitalizācija — zaļāk un ērtāk! Arī grāmatvedība straujiem soļiem dodas digitalizācijas virzienā. Mums ir daudz uzņēmumu, kuri jau dzīvo digitalizācijā, tomēr arī ļoti daudz ir tādu, kuri gribētu, bet īsti nezina, ko darīt un kādi ir risinājumi. Tāpēc centīsimies rakstīt un stāstīt par digitalizācijas piedāvātajām iespējām. NODERĪGI Grāmatvedības dokumentu elektroniskais un digitālais arhīvs Ita Bekerte Pusaudžu iespējas pelnīt mācību gada laikā Inga Jefrēmova 42 46 SATURS Žurnāls par grāmatvedību, likumdošanu un finansēm. Iznāk reizi mēnesī Nr. 3 (495) 2023. GADA MARTS REDAKCIJA Galvenā redaktore Dr.oec. Vita Zariņa Literārā redaktore Rita Cielēna Maketētājs Arvis Villa Fotogrāfs Aivars Siliņš REKLĀMAS NODAĻA Tālrunis 67606110 E—pasts: reklama@lid.lv BILANCE internetā www.bilance.lid.lv REDAKCIJAS ADRESE Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110 Fakss 67606115 E—pasts: bilance@lid.lv Izdevējs SIA Lietišķās informācijas dienests ISSN 1407—5709 LR UR reģistrācijas Nr. 000702395 @zurnalsBILANCE zurnalsBilance © SIA Lietišķās informācijas dienests, 2023 Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju. Citēšanas gadījumā atsauce uz žurnālu BILANCE obligāta. Par faktu materiālu savos rakstos ārštata autori atbild paši. Par reklāmu saturu redakcija neatbild. Iespiests SIA IBC Print Baltic tipogrāfijā. Foto: Aivars Siliņš «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ E–semināri un e–kursi martā 49 GRĀMATVEDĪBA Grozījumi Grāmatvedības direktīvā saistībā ar korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu Anna Priede Aspekti, kas jāiekļauj un jāizvērtē, sagatavojot finanšu pārskatu par 2022. gadu Katrīna Linarte 10 14 NUMURA INTERVIJA Dogmatisms, kas apdraud Latvijas nākotni Ikars Kubliņš sarunājas ar Saeimas Budžeta un fi nanšu (nodokļu) komisijas locekli Andri Šuvajevu 4 NODOKĻI Kad jāreģistrējas citās ES valstīs vai īpašajā OSS režīmā Inese Helmane Ja ziedojat, jāmaksā UIN Jānis Taukačs 20 24 FINANSES Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošana darījumiem ar virtuālo valūtu Valsts ieņēmumu dienests 28 ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Atvaļinājums, ja grafiks ir mainīgs Vidējās izpeļņas noteikšanas periods Ja darbiniekam ir I grupas invaliditāte Maija Grebenko 40 41 41 ATTĪSTĪBA Digitālā grāmatvedība Anda Ziemele E–inventarizācija — kā preces saskaitīt bez kļūdām Inese Helmane sarunājas ar «e–inventarizācija.lv» īpašniekiem Janeku Bergu un Artūru Platpīru 32 36 3Latvijas ekonomikas konkurētspēja uz Baltijas fona izskatās bēdīgi — laika izteiksmē ekonomisti runā pat par desmit gadu atpalicību no Lietuvas un Igaunijas. Kas, jūsuprāt, ir šīs atpalicības galvenie cēloņi? Izvēles, kuras veicām pēc neatkarī- bas atjaunošanas deviņdesmitajos gados, ilgtermiņā nebija pareizā- kās. Ekonomiski orientēties uz fi- nanšu sektora attīstību un tranzītu izrādījās tuvredzīgi. Bija cerība, ka Latvija kļūs par finanšu centru, bet vienlaikus kapitālu, kas tolaik plūda uz Latviju, mēs nepiesaistījām vie- tējās tautsaimniecības attīstībai. Arī tas, ka patlaban Latvijas ekonomi- ka netiek pietiekami kreditēta, ir inerce un sekas tam, kas tika darīts deviņdesmitajos gados. Tāpat arī sapnis par Latviju kā tranzīta tiltu starp Rietumiem un Austrumiem nenesa cerētos augļus. Otrs faktors ir 2008.–2009. gada krīze. Taupības politikas izvēle tā vietā, lai devalvē- tu valūtu vai vismaz pieļautu kādu elastību attiecībā uz valūtas kursu, noveda pie liela cilvēku skaita zu- duma, tautsaimniecības kapacitā- tes samazinājuma, cieta arī visas svarīgākās sociālās nozares — ve- selība, izglītība, labklājība. Tas viss izraisīja neizbēgamas sekas ekono- mikas attīstībā. Tiek daudz runāts par to, ka galvenais veids, kā panākt valsts ekonomikas izaugsmi, ir eksports. Vai valsts atbalsts uzņēmējdarbībai, eksportam, inovācijām Latvijā ir pietiekams? Eksports ir izaugsmes modelis, uz ko ļoti ceram, taču arī šajā ziņā aizvien nav noteiktas stratēģiskās prioritātes. Esam maza valsts, ne- varam specializēties pilnīgi visās jomās. Pieeja «Eksportēsim visu, ko vien varam!» mums neļaus izkļūt no zemas un vidējas pievienotās vērtības ekonomikas slazda. Jāveic noteiktas izvēles, taču politiski to ir grūti izdarīt. Vai jums ir sava versija par kādām konkrētām nozarēm un produktiem, kuru ražošanu un 4 NUMURA INTERVIJA DOGMATISMS, kas apdraud Latvijas nākotni NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS Budžetā jau līdz šim ir vairākas fi nansējuma kategorijas, kas vispār tikušas izdalītas ārpus fi skālās disciplīnas konteksta. Žurnāla Bilance iepriekšējos sešos numuros varējāt lasīt intervijas ar dažādu nozaru uzņēmējiem par viņu pieredzi, saskaroties ar energoresursu un vispārējo infl āciju, ar karu Ukrainā saistītajiem sarežģījumiem, kā arī citiem strukturāliem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem. Publikāciju cikla noslēguma daļā vēlējāmies saņemt atbildes no Finanšu ministrijas, jautājot par ministrijas atbildības lokā ietilpstošajiem risinājumiem uzņēmumu izvirzītajām problēmām, kas saistītas ar nodokļu politiku un fi nanšu sistēmas jautājumiem. Tomēr Finanšu ministrija interviju atteica, pamatojot ar to, ka diskusijas par nodokļu politikas pārmaiņām esot tikai sākušās. Tāpēc uz sarunu aicinājām Saeimā jaunievēlētās opozīcijas partijas «Progresīvie» pārstāvi, Budžeta un fi nanšu (nodokļu) komisijas locekli, ekonomikas antropologu un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju ANDRI ŠUVAJEVU, kurš aktīvi publiski analizējis valdības virzīto valsts budžetu.eksportu vajadzētu prioritāri atbalstīt? Tas, protams, nav izsmeļošs sa- raksts, bet drīzāk daži piemēri, lai ilustrētu virzienu, kurā mums jādo- mā. Tās ir mūsdienu augstās teh- noloģijas, kas saistītas ar mākslīgo intelektu, biotehnoloģijām — no- zares, kuras nākotnē cilvēkiem pa- visam noteikti būs nepieciešamas. Vienlaikus nebūtu jāaizmirst arī par mūsu tradicionāli spēcīgajām nozarēm, piemēram, kokrūpniecī- bu, kuru arī joprojām varam attīstīt un eksportēt arvien vairāk augstas pievienotās vērtības produktus — no mēbelēm līdz ļoti kvalitatīviem koksnes produktiem. Ja raugāmies plašāk, tad, šķiet, ekonomistu vidū valda vienprātība par to, ka primāri ir eksportēt preces ar augstāku pievienoto vērtību. Jā, teorija ir skaidra, bet jautājums ir par instrumentiem, kurus izvēla- mies, lai palīdzētu uzņēmumiem at- tīstīt produktivitāti un tikt uz nāka- mo pakāpi pievienotās vērtības ska- lā. Manuprāt, līdz šim esam pārāk ierobežoti skatījušies uz valsts iespē- jām to ietekmēt. Arī Rietumeiropas valstis — Vācija, Francija un citas — izmanto publiskās institūcijas, na- cionālās attīstības bankas (kā mūsu gadījumā — Altum), lai šādā veidā stimulētu finansējuma, kreditēša- nas pieejamību biznesam. Diemžēl Latvijas valdošajā politiskajā ideolo- ģijā noteikti jautājumi ir pasludināti par tabu. Arī strādājot ar budžeta jautājumiem Saeimā, jūtu, ka rei- zēm atduros kā pret sienu. Man nav skaidrs, kāpēc tas tā ir. Piemēram? Pati budžeta koncepcija. Labs pie- mērs ir veselības aprūpes sektors. Mums ir objektīvi fakti un dati, kas rāda, ka veselības aprūpes sistē- mai trūkst finansējuma. Es saprotu arī argumentu, ka nepieciešamas reformas, efektivizācija, taču ir skaidrs, ka neatkarīgi no jebkādām reformām šādā veidā trūkstošos 300 miljonus eiro neatradīsim. Ir nepieciešams papildu finansējums. Atbilde ir mazliet elastīgāk raudzī- ties uz valsts budžeta iespējām, domājot par lielāku deficītu, lielāku aizņemšanos. Ja mēs skaidri zinām ļoti svarīgas vajadzības, piemēram, onkoloģijā — konkrētus medika- mentus, konkrētus pakalpojumus, kurus budžets pašreiz nesedz, ir skaidrs, ka tā nav abstrakta aiz- ņemšanās, bet mērķēti pasākumi, kas uzlabos cilvēku dzīves kvali- tāti, glābs dzīvības. Par spīti šiem argumentiem, valdošajai koalīcijai, jo īpaši Jaunajai Vienotībai , budže- ta deficīta palielināšana ir tabu. Manuprāt, tas ir dogmatisms, kas jau apdraud mūsu valsts nākotni. Es nevēlos sacīt, ka mums vispār ne- būtu jāuztraucas par fiskālo discip- līnu, kredītreitingu aģentūru vērtē- jumiem, taču pašreizējā ekonomis- kajā kontekstā mazliet lielāks elas- tīgums būtu tikai pašsaprotams. Interesanti, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī fiskālās disciplīnas nor- matīvi ir atcelti jau kopš pandēmijas laika, bet vienlaikus nacionālajā lī- menī tie ir saglabāti. Skaidrs, ka te ir telpa politiskām izvēlēm. Budžetā jau līdz šim ir vairākas finansējuma kategorijas, kas vispār tikušas izda- lītas ārpus fiskālās disciplīnas kon- teksta, — Covid–19 krīzesatbalsta pasākumi, energoresursu cenu kompensāciju atbalsta pasākumi, tagad arī iekšējās un ārējās drošī- bas pasākumi. Nevis tāpēc, ka šiem izdevumiem būtu kāda cita ekono- miska realitāte, bet tāpēc, ka ir pie- ņemts politisks lēmums tos vienkār- ši izņemt ārā no fiskālās disciplīnas attiecināmajiem izdevumiem. Tāpēc mēs iesniedzām budžetā priekšliku- mu — izņemam arī veselības aprūpi ārpus šī fiskālās disciplīnas rāmja! Protams, tas netiks atbalstīts. Vai 2023. gada budžetam ārpus iekšējās un ārējās aizsardzības absolūtas prioritizācijas ir vēl kāda doma, ideoloģija, mērķis? Iznāk, ka šis budžets neatbalsta ne biznesu un ekonomikas attīstību, ne arī sociālās vajadzības — tātad tas nav ne 5 ANDRIS ŠUVAJEVS, «Progresīvie», Saeimas Budžeta un fi nanšu (nodokļu) komisijas loceklis, ekonomikas antropologs un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Foto: Aivars Siliņšlabējs, ne kreiss, bet kaut kāds bezmērķīgs haoss. Varu tikai piekrist. Galvenā prob- lēma, manuprāt, ir pats budžeta veidošanas process, kas bija visu iepriekšējo budžeta pieņemšanas procesu atkārtojums. Šis process, manuprāt, ir ļoti primitīvs. Arī at- runāšanās ar to, ka nepietika laika, nav nopietna. Pat ja starp partijām pastāv vienošanās atlikt kādu kritis- ki svarīgu jautājumu risināšanu līdz nākamajam budžetam, manuprāt, tas ir bezatbildīgi. Sacījāt, ka daudzās vajadzības varētu fi nansēt, aizņemoties un palielinot budžeta defi cītu. Tomēr skaidrs, ka visam būtiskajam ar to nepietiktu, ja vien nevēlamies nokļūt pārāk bīstamā fi skālās nestabilitātes zonā. Otrs valsts ieņēmumu avots ir nodokļi. Kāda ir jūsu nostāja nodokļu palielināšanas jautājumā? Klasiski sociāldemokrātiska politika taču ir par lielāku valsti un lielākiem nodokļiem. Teorijā «kreisa» politika nodokļu sis- tēmā nozīmē vairumam mazākus, bet visaugstāk atalgotajiem — lielā- kus (citiem vārdiem, progresīvākus) darbaspēka nodokļus, savukārt īpa- šumu un zemes nodokļiem, tāpat arī nodokļiem luksusa patēriņa pre- cēm jābūt lielākiem. Taču pārnest šo teoriju Latvijas praksē ne vien- mēr ir vienkārši, jo Latvijas situācija noteiktos aspektos ir atšķirīga no Skandināvijas vai Rietumeiropas valstu pieredzes, kur pastāv «krei- sas» nodokļu sistēmas. Piemēram, ja runājam par nekustamā īpašuma nodokļiem, nedrīkstam aizmirst, ka Latvijā deviņdesmitajos gados notika masveida privatizācija, kā rezultātā par mājokļu īpašniekiem kļuva ļoti daudzi cilvēki. Latvijā 80% cilvēku pieder savs mājoklis vai ir paņemts hipotekārais kredīts. Tas ir ļoti liels apjoms, ja salīdzinām ar Rietumeiropu, kur mājokļu īpašnie- ku skaits ir daudz mazāks un krietni lielāku īpatsvaru ieņem īres tirgus. Uzņēmēji uzsver, ka viena no galvenajām Latvijas ekonomikas bremzēm ir darbaspēka nodokļu slogs, kas ir visaugstākais Baltijas reģionā (īpaši vidējām algām). Vai tas tiešām ir tik būtisks ekonomikas konkurētspējas faktors, un vai šo slogu tieši vidējo algu zonā vajadzētu mazināt? Šo uzņēmēju perspektīvu var sa- prast un var tai piekrist. Darbaspēka nodokļu struktūra, kas Latvijā tika ieviesta deviņdesmitajos gados, tiešām kavēja attīstību. Jautājums, vai nodokļu sloga mazināšana uz- reiz ļaus uzņēmumiem būt konku- rētspējīgākiem Baltijā un pasaulē, gan ir diskutabls. Produktivitātes celšanai ir svarīgi arī investēt pro- cesu optimizācijā, automatizācijā. Jautājums: kāpēc tas līdz šim nav noticis? Latvija šajā jomā jau ilglai- cīgi atpaliek. Drīzumā no ES fon- diem būs pieejami lieli līdzekļi, lai investētu inovācijās, produktivitātes paaugstināšanā. Jājautā, kāpēc uz- ņēmējiem šķiet svarīgāk un politiski tālredzīgāk likt uzsvaru uz darba- spēka nodokļu samazinājumu, ne- vis domāt par produktivitātes vei- cināšanu. Mūsuprāt, darbaspēka nodokļu samazinājums ir svarīgāks darba ņēmējiem, tas nozīmēs cilvē- kiem vairāk līdzekļu un veicinās arī vietējās tautsaimniecības attīstību. Ja samazinātu nodokļu slogu vidējo algu zonā, tad vai kā daļēju kompensācijas mehānismu vajadzētu palielināt progresīvās likmes augstākajām algām? Darba devēji sacīs, ka tas veicinās tendenci lielāku algu saņēmējiem neizvēlēties Latviju kā vietu, kur maksāt nodokļus. Vai tā tiešām notiktu, es nezinu. Diskusijās šis jautājums nereti tiek vienkāršots, pieņemot, ka tas, kas izšķir aug- sti kvalificētu speciālistu izvēli, ir tikai un vienīgi nodokļu slogs. Vai tiešām šādu augsti atalgotu spe- ciālistu primārais dzīvesvietas un darbavietas izvēles faktors ir tikai nodokļu sistēma? Manuprāt, vis- maz tikpat svarīgi ir faktori, kas saistīti ar dažādiem sociālajiem la- bumiem — mājokļiem, infrastruk- tūras kvalitāti, skolām, veselības aprūpi un citiem. Šis tātad vēl paliek kā pētāms un diskutējams jautājums? Jā, taču noteikti būtu jālabo situā- cija, kad par dažāda veida ienāku- miem tiek piemērotas atšķirīgas no- dokļu likmes. Kamēr darbiniekiem ienākuma nodoklis variē skalā no 20 līdz 31 procentam, par dividen- dēm jāmaksā tikai 20 procenti. Man nav saprotams, kāpēc no šī ienā- kuma ir jāmaksā mazāks nodoklis nekā no cita veida ienākumiem. Citās valstīs nodokļu sistēmas pa- redz to, ko Latvijā dēvētu par tā saukto dubulto nodokli — nodok- lis vispirms tiek samaksāts tad, kad naudu izņem ārā no uzņēmuma, un otrreiz — kad šo naudu saņem kā privātpersona. Latvija un Igaunija ir vienīgās valstis Eiropas Savienībā (ES), kur tas tā nav. Vai progresivitāte būtu nepieciešama arī starp pašiem uzņēmumu nodokļu režīmiem? Proti, daļas uzņēmēju skatījumā tomēr nepieciešams arī atvieglots nodokļu režīms biznesa iesācējiem ar nodokļa likmi 10–15% apmērā, vienlaikus nepieļaujot nodokļu optimizācijas iespējas, kas bija mikrouzņēmumu nodokļa praksē. Nezinu, vai vajadzētu īpašu atvieg- lotu režīmu, taču obligāto mini- mālo sociālo iemaksu sistēmu gan vajadzētu labot, jo ir absurdi, ka pašnodarbinātajiem katru ceturks- ni jāiesniedz prognozes par saviem 6 NUMURA INTERVIJA NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS Jautājums, vai nodokļu sloga mazināšana uzreiz ļaus uzņēmumiem būt konkurētspējīgākiem Baltijā un pasaulē, gan ir diskutabls. Produktivitātes celšanai ir svarīgi arī investēt procesu optimizācijā, automatizācijā. Jautājums: kāpēc tas līdz šim nav noticis?ienākumiem, bet darba devējiem reizēm jānomaksā papildus sociālās iemaksas, būtībā maksājot nodokli par neiegūtiem ienākumiem. Izskan vērtējums, ka Latvijas darbaspēka nodokļu sistēmu nevajadzīgi sarežģī arī diferencētais neapliekamais minimums. Vai vajadzētu ieviest vienu neapliekamo minimumu un progresivitāti regulēt tikai ar atšķirīgām nodokļa likmēm? Intuitīvi man tā šķiet pareiza doma. Neapliekamā minimuma diferencē- šana paņem ļoti lielus resursus arī no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), ko tas varētu veltīt ēnu ekonomikas apkarošanai. Pēdējā laika straujais energoresursu cenu kāpums un valsts kapitālsabiedrību paaugstinātie tarifi izraisījuši diskusiju, vai valsts politikai būtu jābūt mērķētai iegūt iespējami lielākas dividendes no kapitālsabiedrībām vai drīzāk censties nodrošināt konkurētspējīgāku elektroenerģijas cenu biznesam? Vai valstij būtu jāparēķina un jāpārvērtē, kas tad īsti ir izdevīgāk — lielāks dividenžu apjoms vai konkurētspējīgāka ekonomika? Šis aizvien ir neatbildēts jautājums — kam domātas valsts kapitālsabiedrī- bas? Ja tās domātas tikai peļņai, tad tiešām rodas situācija, kad šī peļņas vajadzība konfliktē ar tautsaimnie- cības interesēm. Protams, tarifiem vajadzētu būt tādiem, kas palīdz privātajam sektoram konkurēt. Tarifi potenciāli varētu būt mazāki arī tad, ja tiktu izvēlēts pareizais ba- lanss starp tirgus struktūru, kas ie- tver pārvadi, sadali un pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojumu sniegšana ir tarifa daļa, kur var veidot lielāku konkurenci un potenciāli samazināt cenu. Valsts kapitālsabiedrībai no- teikti būtu jādomā par nefinanšu mērķiem. Protams, noteiktā apmē- rā peļņa ir nepieciešama, lai būtu iespējams attīstīties, bet jāatrod pa- reizais līdzsvars. Eiropas Savienībā paredz arī enerģētikas uzņēmumu virspeļņas aplikšanu ar papildu nodokli. Katrai ES dalībvalstij gan būšot izvēle, kādā apjomā šādu nodokli ieviest. Kā būtu jārīkojas mums? Šī izvēle nav tik viennozīmīgi vēr- tējama. Ekonomikas ministrijai līdz pagājušā gada 31. decembrim bija jāsniedz ziņojums par to, kā šī so- lidaritātes iemaksa tiks veikta. Šādu ziņojumu vēl neesmu redzējis. Esmu arī zvanījis Ekonomikas ministrijai, lūdzot skaidrojumu, taču neesmu saņēmis atbildi. Regula it kā vairāk ir mērķēta uz fosilo resursu ražotājiem. Latvijā šie fosilie resursi vairāk izpau- žas piegādes un tirdzniecības seg- mentā, tomēr viens no Latvijas gāzes īpašniekiem ir uzņēmums, kas ražo fosilo enerģiju. Manuprāt, nodoklis būtu jāpiemēro. Regulā noteiktie parametri ir pietiekami izslēdzoši un godīgi — pēdējo četru gadu vidējā peļņa plus divdesmit procenti, līdz ar to ir iespējams fiksēt to peļņas daļu, kas veidojusies ne tāpēc, ka uzņēmums būtu aktīvāk investējis un attīstījies, bet tikai tāpēc, ka biju- si vispārēja inflācija. Būtu tikai godīgi šādu peļņas daļu aplikt ar papildu, iespējams, tikai vienreizēju nodokli, lai sniegtu lielāku atbalstu iedzīvotā- jiem, kas ir šīs regulas mērķis. Tā kā par vienu no galvenajām Latvijas ekonomikas atpalicības problēmām tiek uzskatīta uzņēmumu vājā kreditēšana (0,8% IKP uz to vien zaudējam ik gadu, pēc Latvijas Bankas aprēķiniem dažus gadus iepriekš). Vai šajā ziņā iespējams valstiski ko darīt, kādā veidā stimulēt komercbanku vēlmi kreditēt? Protams, iespējams. Ir divi galvenie skaidrojumi tam, kāpēc kreditēšana nenotiek tik aktīvi. Viens — trūkst konkurences banku tirgū. Mums ir dažas lielas bankas, starp kurām ir pārāk maza konkurence, līdz ar to nav lielas dinamikas izsniegto kre- dītu skaita ziņā. Bankas savukārt pastāv uz to, ka iemesls ir uzņēmu- mu kopējais finansiālās veselības, kredītspējas stāvoklis, kā arī Latvijas tautsaimniecības vide, kas dažādu iemeslu dēļ ir ar palielinātu risku, kā rezultātā bankas kredītiem vēlas piemērot lielākas procentu likmes, kas savukārt uzņēmumiem vairs nav interesantas. Tieši valsts būtu tā, kas varētu šo konfliktu risināt. Piemēram, jau minētais Altum var būt kā pirmais konkurenci veicino- šais faktors, pirmās tautsaimnie- cībai nepieciešamās kredītu devas izsniedzējs, kas tālāk var uzlabot tos pašus uzņēmumu veselības rā- dītājus, padarīt tos interesantākus komercbankām un tā tālāk. Citiem vārdiem, iegriezt šo apburto loku augšupejošā spirālē. Finanšu minis- trija min arī kapitāla tirgus izveidi, 7 Foto: Aivars Siliņš Finanšu ministrija min arī kapitāla tirgus izveidi, un mēs neraksturīgi «kreisajiem» piekrītam, ka tas varētu būt papildu fi nansēšanas avots.8 NUMURA INTERVIJA NR. 3 (495) 2023. GADA MARTS un mēs neraksturīgi «kreisajiem» piekrītam, ka tas varētu būt papildu finansēšanas avots, jo Latvija krietni atpaliek no Lietuvas un Igaunijas arī šajā aspektā. Tuvākajos gados lielas izmaiņas gan nodokļu politikā, gan ekonomikas attīstības tendencēs kopumā viesīs ES noteiktā klimatneitralitātes politika, ekonomikas zaļā kursa mērķi. Kā Latvijai izmantot šīs tendences tā, lai attīstītos ātrāk, nevis bremzētu savu konkurētspēju? Varbūt šī ir iespēja izrauties priekšā Lietuvai un Igaunijai? Vispārīgi atbildot, mēs to redzam Latvijai kā lielu iespēju, nevis risku. Primārais, protams, ir energone- atkarības jautājums — rast bāzes jaudas no atjaunīgajiem energo- resursiem ir nacionālās drošības jautājums un efektīvākais veids, kā atteikties no jebkādas gazificētas infrastruktūras. Otrkārt, tā ir iespē- ja attīstīt rūpniecību. Atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas un tām ne- pieciešamie minerāli mēdz būt im- porta intensīvi, tāpēc būtu jādomā par to, kā aizvietot šo importu. Latvija var būt vieta, kas ražo at- jaunīgo energoresursu tehnoloģiju daļas un komponentes. Tas ir vir- ziens, kurā devās Dānija, kas pati ir ne tikai pietiekami «zaļa», bet arī industriāli attīstīta šajā jomā. Šis var būt pakāpiens, lai kļūtu par augstākas pievienotās vērtības eko- nomiku. Zaļais kurss ir tik skaidra atbilde, ka skaidrāk nevar būt. Te ir gan viss nepieciešams kapitāls ES līmenī, gan viss nepieciešamais politiskais atbalsts. Tas vienkārši jāliek lietā. Protams, jautājums, kā tas ietekmēs esošās lauksaimnieku intereses, pašreizējo lauksaimnie- cības politiku. Jebkuras pārmaiņas saskaras ar materiālām interesēm, kurām svarīgāks ir īstermiņa redzē- jums. Politikas uzdevums ir atrast balansu starp esošajām interešu grupām, kuras redz apdraudējumu, jo viņu biznesa modelis mainās, ar plašākām sabiedrības ilgtermiņa interesēm. Ilgstoši neatrisināta problēma Latvijā ir arī ēnu ekonomika. Vai valsts, cīnoties ar to ar represīvām metodēm, aizdomājas līdz problēmas saknei — kas vispār veicina cilvēku vēlmi maksāt nodokļus? Vai to pašu veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība, kas bieži nozīmē, ka cilvēkam vajag naudu uzreiz un tūlīt, neatbīda nodokļu maksāšanu tālu otrajā plānā? Situācijā, kad valsts nepietiekami finansē veselības aprūpi, tas ir tieši tas, kas notiek. Cilvēks, redzot, ka valsts veselības pakalpojumi kļūst aizvien mazāk pieejami un arvien vairāk jāizmanto privātie pakalpoju- mi, nesaprot, kāda jēga maksāt no- dokļus. Arī tāpēc valstij ir jāfinansē šie pakalpojumi, pat ja tas īstermiņā nozīmē lielākas parādsaistības. Vēl viena būtiska problēma, kas veicina ēnu ekonomiku, ir iedzīvotāju parā- di. Ja cilvēks nokļūst maksātnespē- jas situācijā, viņš vēlēsies saņemt algu aploksnē, lai kreditori tai ne- varētu piekļūt. To es dzirdu gan no pašvaldību sociālajiem dienestiem, gan no uzņēmumiem, gan pašiem darbiniekiem. Valstij jādomā arī par to, kā rast iespēju cilvēkiem atbrīvo- ties no parādiem, kas nav objektīvi samaksājami. Kāds ir jūsu skatījums uz jauno, tieši Budžeta un nodokļu komisijā iestrēgušo instrumentu cīņai ar ēnu ekonomiku — likumprojektu, kas paredz VID tiesības veikt algu nodokļu uzrēķinu situācijā, ja algas uzņēmumā ir mazākas par 80 procentiem no valstī vidējās algas konkrētajā nozarē un profesijā, un ja uzņēmums to nespēj pamatot? Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka VID nespēs adekvāti izvērtēt paskaidrojumus, sekos tiesvedības un bankroti. Grāmatveži sūdzas, ka jau tagad VID veicot uzrēķinus un neklausoties skaidrojumos... Komisijā mums bija izvērsta dis- kusija par šo jautājumu, un gala lēmums aizvien nav pieņemts. Uzņēmumi nav vienādi. Daļa uzņē- mēju šo risinājumu pilnībā atbalsta, savukārt citiem ir pretēja nostāja. Jautājumus rada reģionālās atšķirī- bas, jo uzņēmumi, kuri strādā, pie- mēram, Latgalē, nonāks aizdomu zonā, pat ja neko nelegālu nedara. Vēl viena nianse — pirms šādu gro- zījumu pieņemšanas būtu nepiecie- šams atjaunot profesiju klasifikato- ru, jo tur ne vienmēr ir pietiekami skaidri definēti amati. Tomēr idejis- ki virziens, kad VID mēģina domāt sistēmiski un fiksēt neregularitātes tautsaimniecībā, ir pareizs. IKARS KUBLIŅŠ Projektu «Latvijas ekonomika sankciju ēnā un infl ācijas spīlēs» fi nansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Dogmatisms, kas apdraud Latvijas nākotni» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. Politikas uzdevums ir atrast balansu starp esošajām interešu grupām, kuras redz apdraudējumu, jo viņu biznesa modelis mainās, ar plašākām sabiedrības ilgtermiņa interesēm. Foto: Aivars SiliņšNext >