Izdevniecība «Lietišķās informācijas dienests»Nr. 2 (114)2019. gada februārisPRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESISSlēdz neaktīvos un riskantos uzņēmumusSabiedrības dalībnieka statusa skaidrojums Kooperatīvajām sabiedrībām jāatbilst likumamUzlaboti garantiju nosacījumi lauksaimniekiemwww.plz.lvPreču muitas vērtības noteikšanaStrīds par auto muitas vērtības noteikšanu nonāca līdz tiesai, taču Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas deklarētā transportlīdzekļa īpašnieka pieteikumu noraidīja. Arī Senāta Administratīvo lietu departaments 2018. gada 3. decembrī kasācijas sūdzību noraidīja un nolēma atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Senāts skaidro, kādai jābūt preču muitas vērtības noteikšanas metodoloģijai.SATURS3ŅEM VĒRĀ! ............................................................................4. lpp.Komersantus dalībai Padziļinātās sadarbības programmā vērtē automātiskiPārcelts ziņu nodošanas termiņš būvniekiem Slēdz neaktīvās un augsta riska kapitālsabiedrībasINFORMĀCIJA .......................................................................6. lpp.Jaunā solidaritātes nodokļa likme piemērojama 2019. gada taksācijas periodamVeselības aprūpes dalījumu pēc nomaksātajiem nodokļiem uz laiku atliekINFORMĀCIJA .......................................................................8. lpp.Kooperatīvajām sabiedrībām jāizvērtē atbilstība likuma prasībām SKAIDROJUMI ....................................................................12. lpp.Preču muitas vērtības noteikšanaMEKLĒJAM FINANSES ...................................................16. lpp.Uzlaboti garantiju nosacījumi lauksaimniekiemAtbalsts ražošanas telpu un infrastruktūras attīstīšanaiAtbalsts tūrisma un mārketinga aktivitāšu īstenošanaiAtbalsts zivsaimniecībā un akvakultūrāINFORMĀCIJA .....................................................................18. lpp.Nedrīkst prasīt papildu maksu par skaidras un bezskaidras naudas norēķiniem TIESU PRAKSE ..................................................................19. lpp.SIA dalībnieka statuss nav atkarīgs no daļas piederības Sagatavots pēc Senāta Civillietu departamenta sprieduma lietā SKC 266/2018NOZARES ZIŅAS ...............................................................22. lpp.Diskutē par administratīvi teritoriālo reformuNoderīga informācija tiem, kas vēlas atgriezties LatvijāREDAKCIJAS SLEJAPRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESISNr. 2 (114)LR UR reģistrācijas nr. 000703337Redaktore Vineta Vizule, tālrunis: 67606110, fakss: 67606115, e–pasts: vineta.vizule@lid.lvMaketētājs Arvis VillaUz 1. vāka: foto – frittipix – Fotolia.comIzdevējs: SIA Lietišķās informācijas dienests, Graudu ielā 68, Rīgā, LV–1058, www.lid.lv, www.plz.lvIespiests tipogrāfijā: SIA IBC Print BalticIzdevums ir tikai informatīvs un skaidrojošs, tam nepiemīt juridiska rakstura spēks.Nr. 2 (114) 2019. gada februārisJaunie laiki klāt?Janvāra priekšpēdējā nedēļā, kad uz tipo-grāfiju ceļoja februāra žurnāla numurs, valdības aprises bija jau iezīmējušās, bet nelielas šaubas par tās apstiprināšanu Saeimā vēl pastāvēja. Iespējams, ka brīdī, kad šķirstīsiet šo izdevumu, Latvijā jau būs izveidots pilntiesīgs Ministru kabinets un varēs sākties zibenīgs darbs pie 2019. gada valsts budžeta apstiprināšanas. Ie-spējams arī, ka tiks paredzētas kādas vērā ņe-mamas izmaiņas uzņēmējdarbības attīstības jomā. Bija solīts, ka vismaz ar nodokļiem šogad „nespēlēsies”, strādāsim iepriekšējā gada re-žīmā. Fiskālās disciplīnas padome gan brīdina, ka, gatavojot gadskārtējo budžetu 2019. gadam, jārēķinās ar nepieciešamību palielināt budžeta ieņēmumus vai samazināt izdevumus, lai no-segtu izveidojušos negatīvo fiskālo telpu un pa-pildu izdevumus, kuri apstiprināti pagaidu bu-džetā, lai gan tie nebija iekļauti ietvara likumā 2019. gadam. Fiskālo nosacījumu aprēķini liek samazināt 2019. gada maksimālos izdevumus par 108,1 miljonu eiro un noteikt tos 9 214,8 mil-jonu eiro līmenī. Veidojot fiskālā nodrošinājuma rezervi Fiskālās disciplīnas likuma noteiktajā kārtībā, valsts budžetā 2019. gadam var ap-stiprināt izdevumus 9 184,0 milj. eiro apmērā. Līdz ar valdības izveides aizkavēšanos jan-vārī nebija būtisku jaunumu, kas varētu skart grāmatvežus. Vērā ņemama ziņa visiem Lat-vijas iedzīvotājiem un arī tiem, kas patlaban strādā ārpus valsts, ir tā, ka veselības aprūpes dalījums pa atsevišķiem pakalpojumu groziem tiem, kas maksā nodokļus, un tiem, kas nemak-sā vai maksā ne vispārējā režīmā, uz laiku ir atlikts. Nav ziņu, kas notiks ar jau iemaksāto „veselības nodokli” – vai to atmaksās vai uz laiku „iesaldēs” budžetā. Kamēr valstī valda zināma nenoteiktība, uzņēmējiem un uzņēmumu vadošajiem darbi-niekiem ir iespēja sakārtot lietas, tostarp pār-baudīt uzņēmuma atbilstību komercdarbības regulējumam. Informējam par jaunumiem ko-operatīvo sabiedrību jomā, kā arī Uzņēmumu reģistra atsākto komercreģistra „tīrīšanu” no ekonomiski neaktīvajiem un finanšu darbībās negodprātīgiem uzņēmumiem.Vineta Vizule,redaktoreŅEM VĒRĀ4PRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESISKopš šī gada 1. janvāra sā-kusi darboties Valsts ieņēmu-mu dienesta (VID) pilnveidotā valsts un komersantu Padzi-ļinātās sadarbības program-ma, kuras nosacījumi ļauj to izmantot arī mazajiem un vi-dējiem uzņēmējiem. Padziļinātās programmas dalībnieki atkarībā no to darbī-bas apjoma tiek grupēti trijos lī-meņos – zelta, sudraba un bron-zas. Katra līmeņa dalībniekiem ir pieejamas dažādas priekšro-cības pēc noteiktiem kritērijiem. Vienlaikus nodrošināts vienkār-šotāks programmas administrē-šanas un uzraudzības process, piemēram, komersantiem vairs nav īpaši jāpiesakās dalībai programmā un jāgaida, līdz ko-misija to izskatīs. Dalību attie-cīgajā sadarbības programmas līmenī VID komersantam pie-dāvā automātiski, pamatojoties uz pirms tam VID informācijas sistēmās veikto izvērtēšanu. Savukārt priekšrocības atkarī-gas no līmeņa, kurā uzņēmums iekļauts. Tās var būt saīsināti termiņi, kādos programmas dalībnieki saņem VID atbildes un konsultācijas, PVN atmak-su, speciālo atļauju (licenci) ko-mercdarbībai ar akcīzes precēm, kā arī attaisnoto izdevumu at-maksa zelta līmeņa uzņēmuma darbiniekiem. Tās attiecas arī uz parādu piedziņu, kases aparātu apkalpošanu un akcīzes nodokļa vispārējo nodrošinājumu. Lai varētu pretendēt uz da-lību programmā, komersanti tiek vērtēti pēc vienotiem (ko-pumā 15) kritērijiem. Papildu kritēriji tiek piemēroti grupē-šanai (pieļaujamo deklarāciju kavējumu skaits, gada neto ap-grozījums, valsts budžeta gada ieņēmumu kopsumma, darba ņēmēju vidējais atalgojums), kas katram līmenim ir atšķirīgi.VID tīmekļa vietnē pirmie publicēti komersanti, kuru darbība atbilst augstākajam – zelta līmeņa statusam, bet sudraba un bronzas līmeņa uzņēmumu saraksts tiks pub-licēts februāra sākumā.Kā informē VID, turpmāk dalībnieku atbilstību dalībai programmā VID vērtēs reizi ceturksnī. Jauni dalībnieki pro grammā tiks iekļauti katru gadu no 1. janvāra. Lai pro-grammas dalībnieks kvalificē-tos augstākā līmenī, tam bron-zas līmenī ir jāpavada vismaz viens gads, bet sudraba līme-nī – vismaz divi gadi. Program-mu plānots attīstīt, lai turpmāk dažādas priekšrocības tās da-lībniekiem varētu piedāvāt arī citas valsts iestādes.15. janvārī spēkā stājās Saeimā 8. janvārī pieņemtais grozījums likumā „Par no-dokļiem un nodevām”, kas paredz pārcelt uz 1. septem-bri prasību, ar kuru galvena-jam būvdarbu veicējam jāuz-sāk datu nodošana vienotajai elektroniskās darba laika uz-skaites datubāzei (VEDLUDB).Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 112. panta piekto daļu VEDLUDB izveidi un uzturēšanu var deleģēt privātpersonai, no-slēdzot deleģēšanas līgumu. Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir noteikts par VEDLUDB pārzini un turētā-ju, bet uzdevums izveidot un uzturēt vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi ir deleģēts biedrībai „Latvijas Būv uzņēmēju partnerība”. Taču, ņemot vērā, ka ir mainīts atbildīgais par VEDLUDB iz-veidi un uzturēšanu, proti, par VEDLUDB pārzini un turētāju ir noteikts BVKB, tam ir nepiecie-šams laiks, lai varētu iestrādāt jaunu moduli esošajā Būvniecī-bas informācijas sistēmā (BIS) un uzsākt VEDLUDB darbību, nodrošinot datu saņemšanu no elektroniskās darba laika uzskaites sistēmām (EDLUS).Valdībā 15. janvārī izskatīta-jā informatīvajā ziņojumā „Par Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas pār-baudēs saistībā ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvniecībā konsta-tēto” secināts, ka, novērtējot EDLUS ieviešanas efektivitāti, lielākās problēmas sagādāja darba laika reģistrācijas para-duma nostiprināšana nodarbi-nāto vidū, būvuzņēmēju darbi-nieku apmācība un praktisko iemaņu apguve EDLUS lietoša-nā, kā arī nepieciešamība piln-veidot uzstādītās EDLUS.Tāpat Valsts darba in-spekcijai nācies konstatēt situācijas, kad darbiniekiem Komersantus dalībai Padziļinātās sadarbības programmā vērtē automātiskiPārcelts ziņu nodošanas termiņš būvniekiem VEDLUDBŅEM VĒRĀ5Nr. 2 (114) 2019. gada februārisUzņēmumu reģistrs infor-mē, ka 14. janvārī tika veikta automatizēta, attiecīgajā brīdī identificēto, faktiski neaktīvo 6597 kapitālsabiedrību izslēg-šana no komercreģistra, īste-nojot Ministru kabineta 2018. gada 11. oktobra rīkojumā Nr. 512 „Par Pasākumu plā-nu noziedzīgi iegūtu līdzek-ļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim” noteikto. Faktiski neaktīvās kapitāl-sabiedrības tika identificētas un izslēgtas no komercreģistra, jo to darbība jau bija izbeigta, pamatojoties uz komercreģis-tra iestādes lēmumu par valdes pārstāvības tiesību neesību ilgāk par trim mēnešiem un nodokļu administrācijas lēmu-mu par pārkāpumiem nodokļu jomā, turklāt ņemot vērā, ka at-tiecīgajos gadījumos komercre-ģistra iestādei netika iesniegts ieinteresētās personas pietei-kums par likvidatora iecelšanu un pasludināts maksātnespē-jas process. Tas nozīmē, ka identificētās un izslēgtās kapi-tālsabiedrības faktiski neveica saimniecisko darbību, turklāt bija uzskatāmas par riskantām, ņemot vērā, ka tās bija salīdzi-nāmi vienkārši izmantojamas noziedzīgiem nolūkiem.Saskaņā ar minēto plā-nu Uzņēmumu reģistrs arī turpmāk izslēgs īpaši aug-sta riska komercsabiedrības, kas nebūs atklājušas to pa-tiesā labuma guvējus, vei-cinot sabiedrisko drošību un ekonomiskās vides konkurēt-spēju. Vienlaikus Uzņēmumu reģistrs turpinās veikt faktis-ki neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšanu no komercreģistra vienkāršotās likvidācijas kār-tībā atbilstoši Komerclikuma noteikumiem. Valdība 15. janvārī apstip-rināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības minis-trijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 14. jūnija noteikumos Nr. 374 „Valsts informācijas sistē-mu savietotāja noteikumi”, lai turpmāk, papildus mak-sāšanai ar internetbankām, pakalpojuma saņēmēji varē-tu norēķināties par maksas e–pakalpojumiem ar VISA un MasterCard maksājumu kartēm.Tiesiskais regulējums dod iespēju norēķināties par e–pa-kalpojumiem ne tikai Latvijas rezidentiem, bet arī ārzem-niekiem, kuriem ir VISA un Mastercard maksājumu karte, neatkarīgi no kartes izdevēj-bankas.Latvijas iedzīvotāji, kas at-rodas ārzemēs ilgstošu laiku un kuriem nav atvērts konts kādā no Latvijas internetban-kām, portālā Latvija.lv, identifi-cējoties ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra izsniegta-jiem e–identitātes rīkiem – mo-bilo lietotni eParaksts mobile, eID karti, kā arī eParaksta kar-ti, par saņemtajiem pakalpoju-miem arī varēs norēķināties ar maksājuma karti.Maksājumu karšu izmanto-šana būs pieejama tikai tajos e–pakalpojumos, kuru e–pa-kalpojumu turētājs būs pie-slēdzis iespēju veikt maksā-jumus ar VISA un MasterCard maksājumu kartēm. Minētie grozījumi būtiski vienkāršos pieslēgšanās procedūru.Slēdz neaktīvās un augsta riska kapitālsabiedrībasPar e-pakalpojumiem varēs norēķināties arī ar maksājumu kartēmizsniegtas identificēšanas ie-rīces (elektroniskās kartes vai cits tehnoloģijas risinājums), kuras tiek izgatavotas, pama-tojoties uz nepatiesu perso-nu identificējošo informāciju. Krāpšanās risku palielina tas, ka personu dati netiek pār-baudīti pirms nodarbināto personu informācijas reģistrē-šanas EDLUS un identificēša-nas ierīces izsniegšanas. VDI ir informējusi policiju par kon-statēto faktu, ka uzņēmumu nodarbinātās personas izman-to identificēšanas ierīces, kas nesatur patiesu personu iden-tificējošo informāciju, taču policija norādījusi, ka identi-ficēšanas ierīces nav personu apliecinošs dokuments, tādēļ minētais nav uzskatāms par dokumentu viltošanu. Tādē-jādi EDLUS daļēji palīdz iden-tificēt personas, kas atrodas būvlaukumā, taču tajā pašā laikā, ja uzņēmumiem mēr-ķis ir pārkāpt nodarbinātības prasības, ir samērā vienkārši datus falsificēt. 6PRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESISINFORMĀCIJAAtgādinām, ka 3. janvārī stājās spēkā 2018. gada 20. decembrī pieņemtie grozīju-mi Solidaritātes nodokļa liku-mā, kas solidaritātes nodokļa likmi noteica 25,50% apmērā.Solidaritātes nodoklis at-tiecas uz sociāli apdrošinātām personām – darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, kuru ie-nākumi kalendāra gadā pār-sniedz valsts sociālās apdro-šināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru – 62 800 eiro. Solidaritātes nodokļa pie-mērošanu un administrēšanu reglamentē Solidaritātes no-dokļa likums, kas stājies spē-kā 2016. gada 1. janvārī.Finanšu ministrija iepriekš rosināja solidaritātes nodok-ļa likmi vienādot ar augstāko valsts sociālās apdrošināša-nas obligāto iemaksu likmi – 35,09%, taču Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma atteikties no iepriekš piedāvātās idejas daļu so-lidaritātes nodokļa novirzīt pensiju plāniem. Pēc pieņem-tajiem grozījumiem nodoklis par taksācijas periodu, sākot no 2019. gada 1. janvāra, tiek sadalīts šādi:1) viena procentpunkta ap-mērā – veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai;2) 14 procentpunktu apmē-rā – valsts pensiju speciā-lajā budžetā;3) 10,50 procentpunktu apmē-rā – iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā Valsts kasē.Aprēķinātā un samaksātā nodokļa uzskaiti, sadalīša-nu un ieskaitīšanu attiecīgi valsts pensiju speciālajā bu-džetā un iedzīvotāju ienāku-ma nodokļa kontā Valsts kasē, kā arī pārmaksātā nodokļa atmaksas uzskaiti nodrošina Valsts sociālās apdrošināša-nas aģentūra (VSAA). Nodok-ļa daļa veselības aprūpes pa-kalpojumu finansēšanai tiek pārskaitīta atbilstoši likumā „Par valsts sociālo apdroši-nāšanu” noteiktajam.VSAA līdz pēctaksācijas gada 1. jūnijam aprēķina pār-maksātā nodokļa apmēru un Valsts ieņēmumu dienests līdz pēctaksācijas gada 1. septem-brim veic nodokļa maksātājam pārmaksātā nodokļa atmaksu. Atmaksājamo summu nosaka kā starpību starp taksācijas periodā samaksāto nodokli, piemērojot obligāto iemaksu likmi (atkarībā no tā, kādiem sociālās apdrošināšanas vei-diem darba ņēmējs tiek ap-drošināts; vispārējā gadīju-mā – 35,09%) un rezumējošā kārtībā aprēķināto nodokli, piemērojot 25,50% likmi.Pārmaksātā nodokļa atmak-sa tiek veikta tikai darba devē-jam, ja obligāto iemaksu likme tiek dalīta starp darba ņēmēju un darba devēju atbilstoši liku-ma „Par valsts sociālo apdroši-nāšanu” 18. pantā noteiktajam. Pārmaksātā nodokļa atmaksas rezumējošā kārtībā aprēķinā-šanas metodiku un atmaksas kārtību nosaka Ministru ka-binets, kuram līdz 2019. gada 1. jūnijam uzdots izdot attiecī-gos noteikumus.Likuma grozījumi arī pa-redz, ka VSAA par periodu no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim faktiski samaksāto nodokli ieskaita atbilstoši šā likuma redakcijai, kas bija spēkā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim. Ja par minēto periodu faktiski samaksātais nodoklis vai no-dokļa objekts triju gadu laikā pēc precizēšanas tiek palie-lināts vai samazināts, VSAA veic pārrēķinu atbilstoši šā likuma 8. panta redakcijai, kas bija spēkā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim.Jaunā solidaritātes nodok-ļa likme 25,5% apmērā ir kom-promisa variants, turklāt tam ir neitrāla fiskālā ietekme uz valsts budžetu. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā bija nepiecie-šami, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, jo Satver-smes tiesa pēc juridisko personu pieteikuma par ne-atbilstošu Satversmei atzina Solidaritātes nodokļa likuma 6. pantā noteiktās nodokļa likmes. Šis pants nosaka to, ka solidaritātes nodokļa lik-me atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18. pantu.Pēc Satversmes tiesas sprieduma solidaritātes no-dokļa piemērošanā FM apņē-mās izpildīt šo spriedumu un novērst nepilnības nodokļa piemērošanā.Jaunā solidaritātes nodokļa likme piemērojama 2019. gada taksācijas periodam7INFORMĀCIJANr. 2 (114) 2019. gada februārisSaeima 17. janvārī otra-jā, steidzamajā, lasījumā pieņēma grozījumus Vese-lības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz, ka līdz šī gada 30. jūnijam iedzīvo-tājiem būs tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpo-jumus valsts obligātās vese-lības apdrošināšanas ietva-ros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas. Likumā iepriekš bija no-teikts, ka 2018. gads bija kā kvalifikācijas periods, kurā personām saglabājas līdz-šinējās tiesības uz valsts apmaksātiem veselības a p-rūpes pakalpojumiem, savu-kārt no 2019. gada 1. janvāra tiesības uz veselības aprū-pes pakalpojumiem valsts obligātās veselības apdro-šināšanas ietvaros ir tikai likuma 11. pantā minētajām personu kategorijām.Tomēr Veselības minis-trija bija spiesta atzīt, ka no 1. janvāra veselības aprū-pes iestādēm nav nodroši-nāta iespēja pārliecināties par personu tiesību apjomu uz valsts apmaksātiem ve-selības aprūpes pakalpoju-miem, jo sistēma nav pilnī-bā sagatavota veicamajam uzdevumam. Līdz ar to ārst-niecības iestādes visām per-sonām, kurām ir tiesības uz valsts apmaksātiem pakal-pojumiem, nodrošina pilnu to apjomu, nedalot pakal-pojumus atbilstoši likumā noteiktajam.Veselības aprūpes fi-nansēšanas likums paredz valsts apmaksātās medicī-niskās palīdzības minimu-mu, ko saņems visi iedzīvo-tāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdroši-nāšanai. Tajā ietilps neatlie-kamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģime-nes ārsta sniegtie pakalpo-jumi un medicīniskās ierīces.Tāpat neatkarīgi no ap-drošināšanas statusa valsts apmaksās tādu slimību ārstēšanu, kurām ir nozīmī-ga ietekme uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, pie-mēram, psihiskas saslimša-nas, tuberkuloze un infekci-jas slimības, kā arī zāles šo slimību ārstēšanai.Savukārt, lai papildus veselības aprūpes minimu-mam varētu saņemt arī vēl citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotā-jiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdro-šināšanā, veicot iemaksas vismaz no minimālās al-gas. Tiesības uz apdroši-nāšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātām personām, tiem, kuri brīvprātīgi vei-kuši veselības apdrošināša-nas iemaksas, kā arī vairā-kām iedzīvotāju sociālajām grupām, tostarp bērniem, studentiem, pensionāriem, bezdarbniekiem u.c.Līdz likuma spēkā stā-šanās brīdim veselības aprūpes budžets nebija sasaistīts ar nodokļu ieņē-mumiem, kā arī ieņēmumi netika personificēti un ie-dzīvotāji saņēma veselības aprūpes pakalpojumus bez tiešu, uz veselības aprūpi vērstu nodokļu maksāša-nas Latvijā. Lai nodrošinātu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu ilgtspējību un stabilitāti samazinātā fi-nansējuma apstākļos, tika pieņemts lēmums, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme tika palielināta par 1% (0,5% darba devējam un 0,5% dar-ba ņēmējam). Palielinājums tiek novirzīts nevis speciā-lajā budžetā, bet pamatbu-džetā veselības aprūpes va-jadzībām, tā nodrošinot per-sonām, kas būs pakļautas veselības apdrošināšanai, no valsts budžeta līdzek-ļiem apmaksājamus veselī-bas aprūpes pakalpojumus. Vienlaikus personas, kuras nav darba ņēmēji vai pašno-darbinātie, var veikt likumā noteiktā apjomā veselības apdrošināšanas iemaksas (brīvprātīgus maksājums), attiecīgi paredzot, ka šie maksājumi ar katru gadu pieaugs kalendārā gada ie-tvaros, t.i., no 2018. gadā – 1% apmērā no divpadsmit-kārtīgas minimālās mēneša darba algas, 2019. gadā – 3% no minimālās mēneša darba algas un 2020. gadā – 5% no divpadsmitkārtīgas minimā-lās mēneša darba algas.Veselības aprūpes dalījumu pēc nomaksātajiem nodokļiem uz laiku atliek8PRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESISINFORMĀCIJAJaunajā likumā nav paredzēts KS iedalīt komersantos un nekomersantos. Komersanta statuss KS ir noteikts vien gadījumā, ja tas iz-rietēs no speciālajiem normatīvajiem aktiem (piemēram, Krājaizdevu sabiedrību likuma). Likuma normas daudzviet ir pārņemtas no kapitālsabiedrībām paredzētā regulējuma, t. sk. likvidācijas un reorganizācijas procesi. Būtiskākā izmaiņa saistībā ar komersanta statusu attiecas uz tām KS, kurām arī līdz 2019. gada 1. janvārim nav bijis komersan-ta statusa. Šādu KS darījumiem (izņemot da-rījumus starp KS un tās biedru KS sniegto pakalpojumu ietvaros), kas noslēgti sākot ar 2019. gada 1. janvāri, arī tiks piemērots Komerclikumā paredzētais komercdarījumu regulējums. Proti, turpmāk, piemēram, ga-rāžu īpašnieku KS darījumiem tiks piemērots Komerclikumā paredzētais komercdarījumu regulējums.Ikvienai iestādei vajadzētu izvērtēt, vai tās izstrādātajos vai uzraudzītajos normatī-vajos tiesību aktos, publiskajos iepirkumos vai citos procesos pamatoti ir ierobežots tiesību subjektu loks, proti, vai ir pamats izslēgt kooperatīvās sabiedrības, kas ir piln-tiesīgs tiesību subjekts un var veikt aktīvu saimniecisko darbību.Likumā vairs nav paredzēts KS veidu ie-dalījumus, kāds iepriekš vēsturiski bija sa-glabājies, jo agrāk katram KS veidam tika izstrādāti paraugstatūti, kas bija tieši vai ne-tieši saistoši KS. Patlaban valsts privātajiem tiesību subjektiem neparedz obligātu statūtu saturu. Šāda pieeja ir saglabāta tikai valsts kontrolētām kapitālsabiedrībām.Jaunais regulējums paredz tikai pienāku-mu KS nosaukumā iekļaut norādi „kooperatī-vā sabiedrība”. Ja KS būs definējusi konkrētu darbības veidu, tā arī turpmāk varēs nosau-kumā iekļaut šo darbības veidu.Likums vairs neparedz pienākumu di-binātājiem organizēt dibināšanas sapulci. Turpmāk gan nebūs liegts šādu sapulci sa-saukt, ja dibinātāji to uzskatīs par nepiecie-šamu. Likums arī neparedz regulējumu par dibināšanas sapulces protokola sastādīšanu un tā iesniegšanu Uzņēmumu reģistram.Kooperatīvajām sabiedrībām jāizvērtē atbilstība likuma prasībāmSaeima 2018. gada 12. aprīlī pieņēma jaunu Kooperatīvo sabiedrību likumu, kas paredz būtiskas izmaiņas un uzlabojumus kooperatīvo sabiedrību (KS) darbībā. Likums stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Tieslietu ministrija sagatavojusi skaidrojumu par regulējumā ietvertajām izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekš spēkā esošo likumu. Piedāvājam izvilkumu par pašiem būtiskākajiem jauninājumiem.KS arī turpmāk ir juridiskā persona, un tās biedru atbildība par KS saistībām ir norobežota. KS būtība ir biedru kooperēšanās kopīgo ekonomisko un citu interešu realizācijai.9INFORMĀCIJANr. 2 (114) 2019. gada februārisTāpat likums vairs neparedz pienākumu iekļaut dibināšanas līgumā tādu informāci-ju, kas primāri attiecas uz tiesiskajām at-tiecībām pēc KS reģistrēšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā (piemēram, pamatkapitāla veidošanas kārtība). Turpmāk dibināšanas līgumā nebūs obligāti jānorāda arī KS juri-diskā adrese. Vienlaikus precizētas dibinā-šanas līgumā iekļaujamās ziņas, paredzot, ka dibināšanas līgumā norāda informāciju par KS amatpersonām. Jaunais likums samazina to ziņu apjo-mu, kas ir obligāti norādāms KS statūtos. Turpmāk atbilstoši likuma 12. pantam būs pienākums norādīt KS nosaukumu, darbī-bas mērķi un uzdevumus, pamatkapitāla minimālo lielumu un pajas nominālvērtību, kritērijus biedra statusa iegūšanai, kā arī informāciju par valdes locekļu skaitu. Infor-mācija par padomes locekļu skaitu un pār-stāvju sapulci būs jāiekļauj statūtos tikai tad, ja attiecīgā pārvaldes institūcija tiks izveidota, savukārt informācija par KS dar-bības termiņu, iestāšanās naudu un biedra naudu – ja tāda būs paredzēta. Statūtos nav jāiekļauj tāda informācija, kas jau tiek regu-lēta ar likuma noteikumiem. Ja KS vēlēsies noteikt atšķirīgu kārtību vai arī noteikt lie-lāku detalizācijas pakāpi kādam no jautāju-miem, tas nebūs liegts (ja vien likums šādu atkāpi tieši pieļauj). Pēc grozījumu izdarīšanas KS dibināša-nas dokumentos, Uzņēmumu reģistrā iesnie-dzams grozījumu teksts, kā arī pilns teksts jaunajā redakcijā. Pašai KS ir pienākums iz-vērtēt savu statūtu atbilstību likuma pra-sībām un, ja tiek konstatētas pretrunas, KS valdei ir pienākums iniciēt attiecīgos grozījumus KS statūtos un iesnieg tos Uz-ņēmumu reģistram. Likuma pārejas noteikumu 17. punkts pa-redz, ka, sākot ar 2019. gada 1. jūliju, KS, piesakot Uzņēmumu reģistram izmaiņas Uz-ņēmumu reģistra žurnāla ierakstos vai pie-sakot dokumentu reģistrāciju (pievienošanu reģistrācijas lietai), vienlaikus iesniedz Uz-ņēmumu reģistram statūtu grozījumus, kas nodrošina to atbilstību šā likuma prasībām. Tas nozīmē, ka līdz 2019. gada 30. jūnijam KS var pieteikt Uzņēmumu reģistram jebkā-dus statūtu grozījumus vai citas izmaiņas, vēl nenodrošinot visu statūtu noteikumu at-bilstību jaunā likuma prasībām. Savukārt, sākot ar 2019. gada 1. jūliju, KS piesakot jeb-kādas izmaiņas Uzņēmumu reģistram, būs pienākums vienlaikus iesniegt arī statūtu grozījumus, nodrošinot statūtu atbilstību likuma prasībām. Jaunais regulējums paredz, ka biedrs ir tā persona, kas ir ierakstīta valdes vestajā biedru reģistrā. Tādējādi turpmāk persona iegūst biedra statusu ar brīdi, kad tā ie-rakstīta biedru reģistrā, un to zaudē, kad tā ir izslēgta no biedru reģistra. Likums arī nostiprina, ka par biedru var būt tikai tā persona, kas izmanto KS pakalpojumus un atbilst statūtos noteiktajiem kritērijiem (ja tādi paredzēti). KS biedra jeb paju karšu iz-sniegšana vairs nav obligāta.Lēmumu par biedra uzņemšanu pieņem valde bez citas pārvaldes institūcijas apstip-rinājuma. Vienlaikus statūtos ļauts izvēlēties citu institūciju (piemēram, padomi vai spe-ciāli izveidotu biedru uzņemšanas komisiju), kas būs atbildīga par biedru uzņemšanu.KS būs tiesīga atteikt uzņemt personu biedra statusā tikai šādos gadījumos: 1) persona neatbilst biedra statusa kritēri-jiem; 2) KS nespēj apkalpot lielāku biedru skaitu un tā apkalpo tikai savus biedrus; 3) persona jau bijusi izslēgta no KS par bū-tiskiem likuma vai statūtu pārkāpumiem vai arī par biedra rīcību, kas negatīvi ie-tekmējusi KS reputāciju vai radījusi kaitē-jumu KS interesēm. Turpmāk persona iegūst biedra statusu ar brīdi, kad tā ierakstīta biedru reģistrā, un to zaudē, kad tā ir izslēgta no biedru reģistra.Next >