Izdevniecība «Lietišķās informācijas dienests»Nr. 5 (117)2019. gada maijsPRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESISJākontrolē sankciju riska pārvaldīšanaNodokļi darījumos ar nekustamo īpašumuVirsstundu apmaksai izņēmuma regulējumsKonkurences ierobežojumi publiskām personāmwww.plz.lvTrauksmes celšanas likums, kas stājas spēkā 1. maijā, paredz ikvienam tiesības celt trauksmi publiskajā un privātajā sektorā par darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu. Likums paredz, ka trauksmi par pārkāpumiem var celt, izvēloties vienu no trauksmes celšanas mehānismiem, tostarp iekšējo trauksmes celšanas sistēmu.Kā izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu?SATURS3ŅEM VĒRĀ! ............................................................................4. lpp.Jāveido iekšējās kontroles sistēma sankciju riska pārvaldīšanai Norakstot izjauktu transportlīdzekli, būs jāmaksā nodoklis SKAIDROJUMI ......................................................................6. lpp.Jaunumi gada ienākumu deklarāciju iesniedzējiemINFORMĀCIJA .......................................................................7. lpp.Virsstundu apmaksai būs izņēmuma regulējumsNekustamo īpašumu nedrīkstēs iegādāties par skaidru nauduUIN maksājams arī par izdevumiem, kas saistīti ar kukuļošanuPar konkurences ierobežojumiem varēs sodīt valsts un pašvaldību uzņēmumusMEKLĒJAM FINANSES ...................................................10. lpp.Lielie uzņēmumi garantijas varēs saņemt arī kapitāldaļu iegādei Palielināts atbalsts augstākas pievienotās vērtības produkcijas radīšanai zivsaimniecībāKompensēs sausuma radītos zaudējumus lauksaimniekiemAtbalsts biodrošības profilaktiskajiem pasākumiemSKAIDROJUMI ....................................................................12. lpp.Kā izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu?TIESU PRAKSE ..................................................................14. lpp.Kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu var zust, ja darbinieks apzināti neizmanto atvaļinājumuSagatavots pēc Senāta Civillietu departamenta sprieduma lietā Nr. SKC–62/2019TIESU PRAKSE ..................................................................16. lpp.IIN regulējums darījumos ar nekustamo īpašumuSagatavots Senāta Administratīvo lietu departamenta sprieduma lietā Nr. SKA–41/2019, Nr. SKA–23/2019, Nr. SKA–125/2018TIESU PRAKSE ..................................................................18. lpp.UIN aprēķinā iekļaujamo saimnieciskās darbības izmaksu pārbaude Sagatavots pēc Senāta Administratīvo lietu departamenta sprieduma lietā Nr. SKA–218/2019NOZARES ZIŅAS ...............................................................22. lpp.Valsts budžetā papildu izdevumi paredzēti tikai dažām nozarēm VID noslēgusi 33 vienošanās ar uzņēmēju biedrībāmREDAKCIJAS SLEJAPRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESISNr. 5 (117)LR UR reģistrācijas nr. 000703337Redaktore Vineta Vizule, tālrunis: 67606110, fakss: 67606115, e–pasts: vineta.vizule@lid.lvMaketētājs Arvis VillaUz 1. vāka: foto – ajr_images – Fotolia.comIzdevējs: SIA Lietišķās informācijas dienests, Graudu ielā 68, Rīgā, LV–1058, www.lid.lv, www.plz.lvIespiests tipogrāfijā: SIA IBC Print BalticIzdevums ir tikai informatīvs un skaidrojošs, tam nepiemīt juridiska rakstura spēks.Nr. 5 (117) 2019. gada maijsVai raķešzinātne grāmatvežiem?Sociālajos tīklos nesen lasīju kādu bijušās Saeimas deputātes ierakstu: „Grāmatvedības, nodokļu normatīvu zināšanu pārbaude vēl lie-kas saprotama, bet Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēr-šanas likuma pieaugošās prasības mazo uzņē-mumu grāmatvedības kārtotājiem ir kosmosa apguves instrukcija.” Ja tā uzskata cilvēks, kas bijis saistīts ar likumdošanas procesu, ieguvis grādu ekono-mikā, vadījis uzņēmumu, kas nodarbojas ar finanšu konsultāciju un grāmatvedības pakal-pojumu sniegšanu, tad šādam apgalvojumam nevar neticēt. Turklāt Valsts ieņēmumu die-nesta piemērotie visai ievērojamie naudas sodi grāmatvedības uzņēmumiem aprīlī vien liecina, ka pēdējais laiks tomēr apgūt šo „kosmosu”. Tā, piemēram, 5000 eiro sods uzlikts par to, ka nav veikta klientu izpēte, klientu identifikācija, patieso labuma guvēju un politiski nozīmīgu personu noskaidrošana un darījumu uzraudzī-ba, 2500 eiro sods – nav izvērtēti klientu darī-jumi, par aizdomīgiem darījumiem nav ziņots Kontroles dienestam; nav uzglabāta klientu iz-pētes ietvaros iegūtā informācija pēc darījum-attiecību ar klientu izbeigšanas. Jāņem vērā, ka no 1. maija ārpakalpojumu grāmatvedības un nodokļu konsultāciju firmām ir jābūt izveidotai arī iekšējai kontroles sistē-mai, lai varētu veikt sankciju riska pārvaldī-šanu, kā to paredz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums. Turklāt uz vietējiem uzņēmumiem attiecas ASV no-teiktie sankciju ierobežojumi, par kuriem var uzzināt, tikai rūpīgi sekojot līdzi Ārlietu minis-trijas sniegtajai informācijai un norādītajiem avotiem, kur meklēt sankciju sarakstus.No 1. maija uzņēmumos, kuros strādā vairāk nekā 50 darbinieku, ir jāievieš arī iekšējā trauk-smes celšanas sistēma, lai varētu ziņot par novērotajiem likumu pārkāpumiem, kas skar sabiedrības interešu apdraudējumu. Jāuzsver, ka likums attiecas tieši uz darba tiesiskajām attiecībām, nevis, piemēram, ceļā uz darbu vai pie kaimiņiem novēroto. Šādiem ziņojumiem ir paredzēts cits normatīvais regulējums, tostarp Krimināllikums. Tātad trauksmi celsim tik tad, ja pārkāpumi novēroti darba vidē.Vineta Vizule,redaktoreŅEM VĒRĀ4PRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESISValsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka visām VID uzraudzībā esošajām perso-nām, kas noteiktas Noziedzī-gi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas no-vēršanas likumā (NILLTFNL), līdz šī gada 1. maijam ir jābūt izveidotai iekšējai kontroles sistēmai, lai varētu veikt sankciju riska pārvaldīšanu. Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas na-cionālo sankciju likumā, ar kuriem tika paredzēts minē-tais pienākums, stājās spēkā 2018. gada 12. jūlijā, līdz ar to visām VID uzraudzībā esoša-jām personām, kas ir noteik-tas šajā likumā, bija atvēlēts pārejas periods šādas iekšē-jās kontroles sistēmas ievie-šanai vai integrēšanai esošajā kontroles sistēmā. Kā zināms, līdz šim visām VID uzraudzī-bā esošajām personām, kas noteiktas NILTFNL, bija jābūt izveidotām iekšējās kontroles sistēmām. Savukārt no 1. mai-ja esošajai iekšējās kontroles sistēmai jābūt papildinātai ar sadaļu par sankciju riska pār-valdīšanu. Šīs jaunās iekšējās kontro-les sistēmas sadaļas mērķis ir noskaidrot, novērtēt, izprast un pārvaldīt savai darbībai vai klientiem piemītošos starptautisko un nacionālo sankciju riskus, tostarp izstrā-dājot un dokumentējot attiecī-gās politikas un procedūras.Atgādinām, ka saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo san-kciju likuma (Sankciju likuma) 13. panta 4.2 daļu VID kā kom-petentā institūcija uzrauga starptautiskajās un nacionā-lajās sankcijās noteikto finan-šu un civiltiesisko ierobežoju-mu izpildi šādām personām:1) nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmat-vežiem;2) neatkarīgiem juridisko pa-kalpojumu sniedzējiem, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, sniedz palīdzību da-rījumu plānošanā vai veik-šanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības vai apstiprina darījumu sava klienta labā saistībā ar: nekustamā īpašuma, uzņēmuma pirkšanu vai pārdošanu; klienta naudas, finanšu instrumentu un citu lī-dzekļu pārvaldīšanu; visu veidu kontu atvēr-šanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai fi-nanšu iestādēs; juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināša-nu, kā arī attiecībā uz juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai ne-pieciešamo ieguldīju-mu veikšanu;3) juridiska veidojuma dibi-nāšanas un darbības no-drošināšanas pakalpoju-mu sniedzējiem;4) personām, kuras darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;5) citām juridiskajām vai fi-ziskajām personām, kuras nodarbojas ar transportlī-dzekļu, dārgmetālu, dārg-akmeņu, to izstrādājumu un citu veidu preču tirdz-niecību, kā arī ar starpnie-cību minētajos darījumos vai citu veidu pakalpoju-mu sniegšanu, ja maksāju-mu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darī-jumu iemaksā kredītiestā-dē pārdevēja kontā 15 000 eiro vai lielākā apmērā (vai ekvivalentu summu ārvalstu valūtā saskaņā ar grāmatvedībā izman-tojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā) neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji sais-tītas operācijas;6) iestādēm, kuras sniedz šā-dus pakalpojumus: kreditēšanu, tostarp fi-nanšu līzingu, ja pakal-pojumu sniegšanai nav nepieciešama licencē-šana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsnieg-šanu, ar kuriem uzlikts pienākums; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jau-tājumos; inkasāciju.Ņemot vērā, ka VID uz-raugāmo Sankciju likuma subjektu loks ir identisks VID uzraugāmo NILLTFNL subjek-tu lokam, VID iesaka sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās Jāveido iekšējās kontroles sistēma sankciju riska pārvaldīšanaiŅEM VĒRĀ5Nr. 5 (117) 2019. gada maijskontroles sistēmu integrēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmā.Lai nodrošinātu atbilstību Sankciju likuma 13.1 pantā minētajām prasībām, liku-ma subjektam ir jāveic šādas darbības: pārbaudīt, vai esošie un potenciālie klienti nav ie-kļauti sankciju sarakstos; atbilstoši klienta riska lī-menim noteikt klienta un tā veikto darījumu uzrau-dzības intensitāti; konstatējot sankciju režī-ma pārkāpumu, ziņot at-bildīgajām institūcijām un iesaldēt sankciju sarakstā iekļautās personas finan-šu līdzekļus, nesniegt tai finanšu pakalpojumus, kā arī neslēgt ar to civiltiesis-kus darījumus; konstatējot aizdomīga darījuma pazīmes, kuras var liecināt par iespējamu sankciju režīma apiešanu, ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas no-vēršanas dienestam (Kon-troles dienests).Plašāka informācija par sankciju režīmiem, kas ir saistoši Latvijai, kā arī sank-ciju saraksti ir pieejami Latvi-jas Republikas Ārlietu minis-trijas tīmekļa vietnē (www.mfa.gov.lv) sankcijām veltī-tajā sadaļā. Savukārt VID tīmekļa viet-nē ir publicētas vadlīnijas VID uzraugāmajiem NILLTFL subjektiem, kuru 8. punktā skaidrota sankciju režīma uzraudzības mehānisma ie-kļaušana iekšējās kontroles sistēmā, tostarp, kas jāņem vērā, veicot sankciju riska novērtējumu, kas jāatspogu-ļo Iekšējās kontroles sistēmas politikas dokumentā un kas jāietver procedūras aprakstā (procedūrās apraksta, kam, kas, ar kādiem nosacījumiem un kādā darbību secībā ir jā-dara); kad un kā veicama zi-ņošana Kontroles dienestam par iespējamu izvairīšanos no sankciju režīma, kā arī kādas ir iespējamās problēmsituāci-jas un to risinājumi. Tāpat pa-pildu informācija par sankciju režīma ievērošanu ir pieejama Finanšu darījumu darba gru-pas (FATF) vadlīnijās „Pro-liferācijas novēršana: masu iznīcināšanas līdzekļu proli-ferācijas novēršana atbilstoši ANO drošības padomes re-zolūcijām”, kā arī FATF vad-līnijās „Labākā starptautiskā prakse: mērķtiecīgas finanšu sankcijas, kas saistītas ar te-rorismu un teroristu finansē-šanu (6. rekomendācija)”.Tāpat atgādinām, ka san-kcijas var attiekties uz dažādu veidu darbību, tostarp tās var izpausties kā finanšu ierobe-žojumi, ierobežojumi attiecībā uz visu veidu darījumiem ar citiem ekonomiskajiem resur-siem, ja šo darījumu rezultātā šie resursi maina īpašnieku, un šo darījumu mērķis ir radīt un darīt pieejamus finanšu līdzek-ļus vai citu veidu ekonomiskos resursus sankciju subjektam; ieceļošanas ierobežojumi; tū-risma pakalpojumu sniegša-nas ierobežojumi, kā arī stra-tēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi.Grozījumi Dabas resur-su nodokļa likumā, kas pie-ņemti šā gada 3. aprīlī un stājās spēkā 13. aprīlī, no-teic, ka nodokļa maksātājs ir arī persona, kura noņem no uzskaites transportlīdzek-li Ceļu satiksmes drošības direkcijas transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un par kuru nav iespējams saņemt nolietota transport-līdzekļa likvidācijas serti-fikātu. Nodokļa likme par vienu transportlīdzekli, kurš tiek noņemts no uzskaites norakstīšanai bez nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta, ir 165 eiro.Kā norāda Valsts ieņēmu-mu dienests, tādējādi tiks no-drošināts princips „piesārņo-tājs maksā”, norakstot trans-portlīdzekli gadījumos, kad to nav iespējams nodot pār-strādei un saņemt nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu (piemēram, trans-portlīdzeklis ir iznīcināts vai pašrocīgi izjaukts).No nākamā pusgada da-bas resursu nodoklis vien-mēr būs jāmaksā arī komer-santiem, kas sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdz-niecībā realizē no plastma-sas un to kompozītmateriā-liem izgatavotus vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus. Likuma izmai-ņas noteic, ka no 2019. gada 1. jūlija šādiem komersan-tiem vairs netiks piemērots atbrīvojums no dabas resur-su nodokļa samaksas.Norakstot izjauktu transportlīdzekli, būs jāmaksā nodoklis6PRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESISSKAIDROJUMIIepriekš no likuma regulēju-ma izrietēja, ka iedzīvotājiem, kuri, iesniedzot 2018. gada ienākumu deklarāciju, konsta-tēja, ka ir aprēķināta nodokļa piemaksa, tā jāiemaksā Valsts kasē līdz šī gada 17. jūnijam. Līdzšinējā kārtība arī turpmāk ir saglabāta saimnieciskās darbības veicējiem un tiem, kas, nereģistrējot saimniecis-ko darbību, izīrē vai iznomā savu nekustamo īpašumu. Tā-pat kā līdz šim, gadījumos, kad deklarācijā aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 eiro, to varēs samaksāt budžetā trijās reizēs – līdz 16. jūlijam, 16. au-gustam un 16. septembrim, ie-maksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.Ar likumā veiktajiem grozī-jumiem 2018. un 2019. gada ie-nākumu deklarācijā aprēķinātās nodokļa samaksas termiņš ir at-likts līdz 2020. gada 1. decem-brim tām personām, kuru ar no-dokli apliekamie gada ienākumi atbilst šādiem nosacījumiem: persona nav saimnieciskās darbības veicēja vai īpašu-ma izīrētāja; 2018. gadā ar nodokli ap-liekamie ienākumi nepār-sniedz 55 000 eiro, bet 2019. gadā – 62 800 eiro; ar nodokli apliekamie ienā-kumi ir saņemti tikai Latvijā; no tiem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis; ar nodokli apliekamajiem ie-nākumiem ir tiesības piemē-rot neapliekamo minimumu un atvieglojumus (piemē-ram, algota darba ienāku-mi, autoratlīdzība, pensijas, darbnespējas pabalsti, ienā-kumi no uzņēmuma līguma, ja persona nav reģistrējusi saimniecisko darbību, u.c.).Likuma grozījumi arī paredz: ja persona, iesniedzot gada ie-nākumu deklarāciju par 2018. gadu un turpmākajiem gadiem, konstatēs, ka aprēķinātā nodok-ļa piemaksas summa nepār-sniedz vienu eiro, to neuzska-tīs par nodokļa parādu un valsts budžetā tā nebūs jāiemaksā.Lai mazinātu personu loku, kam, iesniedzot gada ienāku-mu deklarāciju, jāpiemaksā nodokļa starpība, kas radusies piemērotā prognozētā mēneša neapliekamā minimuma dēļ, nodokļu maksātāji paši var izlemt, cik lielu neapliekamo minimumu vēlas piemērot sa-viem ikmēneša ienākumiem.Noslēdzot ar darba devēju rakstveida vienošanos, darba vietā var piemērot tik lielu mē-neša neapliekamo minimumu, kādu darbinieks pats būs izvē-lējies. Vienīgais nosacījums – pašas personas prognozētais ikmēneša neapliekamais mi-nimums nedrīkstēs pārsniegt VID prognozētā ikmēneša ne-apliekamā minimuma apmēru, t.i., būt lielāks par summu, kas ir norādīta personas elektronis-kajā algas nodokļa grāmatiņā.Kā uzsver VID, šāds risi-nājums nav obligāts, bet tā ir papildu iespēja, kuru ikviens, izvērtējot savu ienākumu apmē-ru, var izmantot pēc brīvas izvē-les. Par šīs iespējas izmantoša-nu VID papildus nav jāinformē.Tāpat kā līdz šim, iedzī-votājiem būs jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, kurā uz-rādīti ar nodokli neapliekamie ienākumi. Taču, sākot ar 2020. gadu, tas būs obligāti jādara ti-kai gadījumā, kad kopējā gada laikā saņemto ar nodokli neap-liekamo ienākumu summa pār-sniedz 10 000 eiro. Līdz šim šis slieksnis bija 4000 eiro.Atgādinām, ka iedzīvotā-jiem, kuru ienākumiem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ir jāseko līdzi tam, vai gada laikā piemērotie nodokļu atvieglojumi un VID prognozē-tais neapliekamais minimums atbilst viņu kopējiem gada ieņē-mumiem. No tā ir atkarīgs, vai, iesniedzot gada ienākumu dek-larāciju, valsts nodokli atmak-sās vai arī tas būs jāpiemaksā.Ja ienākumi ir mainīgi, iz-mantojot savu Elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS) kontu, ir iespējams jau laikus novērst papildu nodokļa mak-sājumu, elektroniskajā algas nodokļu grāmatiņā atzīmēt aili „Nepiemērot prognozēto mēne-ša neapliekamo minimumu” vai „Piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 23% apmērā”.Jaunumi gada ienākumu deklarāciju iesniedzējiemValsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 16. aprīlī spēkā stājas 2019. gada 21. martā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas nosaka, kādos gadījumos iedzīvotāji ienākuma nodokļa piemaksu varēs veikt vēlāk; nodokļa piemaksas summu, kuru varēs nemaksāt, kā arī to, ka personai pašai būs iespēja izvēlēties, cik lielu mēneša neapliekamo minimumu piemērot saviem ienākumiem. 7INFORMĀCIJANr. 5 (117) 2019. gada maijsŠajās nozarēs virsstundu apmaksa varēs būt ne ma-zāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stun-das algas likmes. Savukārt nozarēs, kurās ģenerālvie-nošanās nav noslēgta, sagla-bāsies līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība – par virs-stundu darbu jānosaka pie-maksa 100 procentu apmērā. Likums arī paredz, ka par būtisku darba algas pieau-gumu uzskatāms tāds, kas ir vismaz 50 procentus virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. Attiecīgi palielinoties valsts noteiktajai minimālajai algai, būs jāpalielina arī atal-gojuma apmērs nozarē. Ministru kabinetam līdz 2021. gada 1. februārim būs jāiesniedz Saeimā izvērtē-jums par jauno normu pie-mērošanu praksē un to ie-tekmi uz darbinieku tiesisko stāvokli, paredz likuma pār-ejas noteikumi.Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas no-darbina vairāk nekā 50 pro-centus nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saisto-ša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri ir vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko inte-rešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem ins-trumentiem attiecīgās noza-res sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināša-nai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai.Šos grozījumus Darba li-kumā otrreiz caurlūkot bija lūdzis Valsts prezidents 12. Saeimas sasaukuma lai-kā, aicinot deputātus vērtēt pieņemtās normas atbilstību Satversmē nostiprinātajam vienlīdzības principam.Valsts prezidents grozī-jumus Darba likumā izslu-dinājis 17. aprīlī. Grozījumi stājas spēkā no šā gada 1. maija. Savukārt no 4. no-vembra minimālā alga būv-niecībā būs 780 eiro bruto. Par to izlemts būvniecības ģenerālvienošanās pušu ko-mitejas sēdē. Ģenerālvieno-šanās pušu komiteja astoņu būvniecības darba devēju un darba ņēmēju organi-zāciju pārstāvju sastāvā turpmāk izskatīs strīdus un nepieciešamības gadījumā grozīs ģenerālvienošanās tekstu. Tajā pārstāvēti Lat-vijas Būvuzņēmēju partnerī-bas, Latvijas Ceļu būvētāja, Latvijas Būvnieku asociāci-jas, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.Ģenerālvienošanās par minimālo algu ir kopš Lat-vijas neatkarības atjauno-šanas nozīmīgākā reforma būvniecības nozarē, kuras mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspē-ju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsar-dzību, atzinusi Latvijas Būv-uzņēmēju partnerība.Atgādinām, ka 4. aprīlī stājas spēkā grozījumi Mi-litārā dienesta likumā un Darba likumā, kas pieņemti 7. martā un kas paredz ie-spēju darba devējam izmak-sāt darbiniekam – rezerves karavīram – atlīdzību par militārajās mācībās pavadī-to laiku.Līdz šim uz militārajām mācībām iesauktajam rezer-ves karavīram darba devējs piešķīra atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāša-nas norīkojumā norādītajā laikā līdz 60 dienām kalen-dāra gadā.Virsstundu apmaksai būs izņēmuma regulējumsGrozījumi Darba likumā, kas 28. martā pieņemti pēc otrreizējas caurlūkošanas Saeimā, paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu.uzdevumus, izveidojas ietvaros.Par būtisku darba algas pieaugumu uzskatāms tāds, kas ir vismaz 50 procentus virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes.8PRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESISINFORMĀCIJAGrozījumi Darba likuma 74. pantā nosaka: darba devējs var izmaksāt noteik-to atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu sakarā ar re-zerves karavīru militārajām mācībām. Darbiniekam – re-zerves karavīram – atlīdzību var izmaksāt, ja darbinieks darba devēju par iesaisti militārajā apmācībā informē rezerves karavīru iesaukša-nas aktīvajā dienestā regu-lējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtī-bā. Atlīdzību izmaksā par re-zerves uzskaites struktūrvie-nības izziņā norādīto laiku.Rezerves karavīrs, saņe-mot iesaukšanas pavēsti, ne vēlāk kā mēnesi pirms iesauk-šanas aktīvajā dienestā brīdi-na darba devēju par plānoto iesaukšanu aktīvajā dienestā.Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves ka-ravīram par katru militāro mācību dienu izmaksā arī kompensāciju no Aizsardzī-bas ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Rezerves karavīrs, kas pie-dalās militārajās mācībās, atkarībā no dienesta pakā-pes par vienu dienu saņem kompensāciju 5% apmērā no ikmēneša bāzes algas, kas noteikta profesionālā dienes-ta karavīram ar līdzvērtīgu dienesta pakāpi. Izmaksā-jamā kompensācija netiek aplikta ar nodokļiem.Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavī-ram kompensē arī transpor-ta izdevumus, kas radušies, izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu no deklarētās dzīvesvietas līdz pavēstē noteiktajai dienesta pienākumu izpildes vietai un atpakaļ, kā arī līdz veselības stāvokļa pārbaudes vietai un atpakaļ.Virsnieku sastāva rezer-ves karavīru var iesaukt ko-pumā līdz deviņiem mēne-šiem, viena gada laikā – līdz 60 dienām, bet instruktoru un kareivju sastāva rezer-ves karavīru – kopumā līdz sešiem mēnešiem, viena gada laikā – līdz 30 dienām. Intervāls starp kārtējām mi-litārajām mācībām, kurās ie-saista rezerves karavīru, nav mazāks par četriem gadiem.Žurnāla aprīļa numurā jau informējām, ka Grozīju-mi Darba likumā un līdzīgi grozījumi Latvijas Repub-likas Zemessardzes likumā attiecas arī uz zemessar-dzes rīkotajām apmācībām. Likuma norma, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, paredz, ka izdevumus darba devējam kompensēs Nacio-nālie bruņotie spēki. Dalī-ba zemessargu kolektīvajā apmācībā ir attaisnojama ne ilgāk kā piecas dienas pēc kārtas kalendārā gada laikā.Par konkurences ierobežojumiem varēs sodīt valsts un pašvaldību uzņēmumusGrozījumi Konkurences likumā, kas galīgajā lasīju-mā pieņemti 28. martā un stājās spēkā 9. aprīlī, paredz, ka tiešās pārvaldes un pa-starpinātās pārvaldes iestā-dēm, kā arī kapitālsabiedrī-bām, kurās publiskai perso-nai ir izšķiroša ietekme, ir jā-ievēro pienākums nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Konkurences likumā ievies-ta norma, kas Konkurences padomei ļaus efektīvāk vēr-sties pret publisku personu īstenotajiem konkurences kropļojumiem. Lai novērstu šādus konkurences ierobe-žojumus, Konkurences pa-domei būs jāveic pārrunas ar konkrēto publisko personu. Ja pārrunu ceļā konkurences kropļojumi netiks novērsti, Konkurences padome būs tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliks kapitālsabiedrī-bai, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi, tiesisko pienākumu novērst konkurences kavējumu. Tā-pat Konkurences padomei būs tiesības uzlikt kapitāl-sabiedrībai, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietek-me, naudas sodu līdz trim procentiem no uzņēmuma pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne ma-zāk kā 250 eiro. Šī norma stāsies spēkā no 2020. gada 1. janvāra. Konkurences padome iepriekš īstenotajā uzrau-dzības praksē konstatējusi, ka publiskas personas bieži rada ierobežojumus godīgai un vienlīdzīgai konkurencei ar privāto sektoru. Visizpla-tītākā prakse ir atsevišķu tir-gus dalībnieku diskrimināci-ja, nodrošinot valsts vai paš-valdību kapitālsabiedrībām labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godī-gas konkurences un labas pārvaldības principus. 9INFORMĀCIJANr. 5 (117) 2019. gada maijsValsts ieņēmumu die-nests (VID) atgādina, ka Latvija ir pievienojusies Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiska-jos biznesa darījumos un ikviena uzņēmuma vadītā-jam ir jānovērš iespējamie kukuļošanas riski gan iekš-zemes darījumos, saskaro-ties ar valsts amatperso-nām, gan starptautiskajā biznesā, iesaistoties darī-jumos ar ārvalstu amatper-sonām, gan arī nepieļaujot, ka uz uzņēmuma izdevu-miem attiecina izdevumus, kurus nedrīkst atzīt par saistītiem ar saimniecisko darbību uzņēmumu ienāku-ma nodokļa (UIN) aprēķinā-šanas vajadzībām.Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecis-ko darbību, pieskaita arī materiālās vērtības, man-tiska vai citāda rakstura labumus, kuri izlietoti no-ziedzīga nodarījuma izda-rīšanai, tostarp doti valsts amatpersonai kā kukulis vai valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvaro-tai tādai pašai personai par nelikumīgu darbību izdarī-šanu, vai arī privātpersonai komerciālas uzpirkšanas nolūkos.Tādējādi gadījumos, ja kapitālsabiedrībai rodas izdevumi saistībā ar jeb-kāda veida mantiskiem la-bumiem, tai skaitā finanšu līdzekļiem vai pakalpoju-miem, kas ir paredzēti ār-valstu vai vietējām amat-personām par rīcību vai bezdarbību kapitālsabiedrī-bas interesēs un šie līdzekļi nav saistīti ar amatpersonas pienākumu pildīšanu, kapi-tālsabiedrība šāda veida izdevumus iekļauj ar uzņē-mumu ienākuma nodokli ap-liekamajā bāzē un par tiem maksā nodokli.Par kukuļdošanu ir uz-skatāma materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstu-ra labumu nodošana vai pie-dāvāšana personiski vai ar starpnieku personai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neiz-darītu kādu darbību kukuļ-devēja interesēs. Kukulis var būt jebkuri materiāli vai citāda veida labumi, to-starp nauda un vērtspapīri, priekšmeti ar materiālu vēr-tību, pakalpojumi.Korupcijas apkarošanas un novēršanas dienests (KNAB) ir sagatavojis infor-māciju uzņēmējiem saistībā ar kukuļdošanu, ar to var iepazīties KNAB mājaslapā www. knab.gov.lv.Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, ko Saeima pieņēma 3. aprī-lī galīgajā lasījumā, nosaka aizliegumu nekustamā īpa-šuma darījumus veikt skaid-rā naudā. Tas attiecas arī uz fiziskajām personām, kuras neveic saimniecisko darbī-bu. Aizliegums stājies spēkā no šā gada 1. maija.Nekustamo īpašumu at-savināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbī-ba turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, va-rēs īstenot līdz gada beigām, bet nosacījums par bez-skaidras naudas lietošanu būs jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra.Aizliegums noteikts, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielā-kām naudas summām, nekā ir patiesā darījuma apmērs. Iepriekš skaidrā naudā par darījumu varēja norēķināties līdz 7200 eiro.Likums grozīts, ņemot vērā, ka liela apjoma darīju-mi skaidrā naudā var radīt risku fiktīvu un krāpniecis-ku darbību veikšanai, kā arī iespējai legalizēt nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus.Finanšu ministrija norāda, ka skaidras naudas lietošana darījumos apgrūtina nodokļu administrācijas iespēju kon-trolēt nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, jo nav efektīvu instrumentu darījuma pierādīšanai, tai skaitā, vai darījums skaidrā naudā faktiski ir noticis.UIN maksājams arī par izdevumiem, kas saistīti ar kukuļošanuNekustamo īpašumu nedrīkstēs iegādāties par skaidru nauduNext >