< Previous10PRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESIS INFORMĀCIJA No 2020. gada 1. janvāra publiskajos iepirkumos būs piemērojami jauni zemāki Ei- ropas Savienības (ES) noteik- tie līgumcenu sliekšņi, līdz ar to pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un publiskajiem partneriem, izslu- dinot iepirkumus, šīs izmaiņas jāņem vērā. Eiropas Komisija reizi divos gados pārskata līgumcenu ro- bežvērtības. Regulas par publis- ko iepirkumu Eiropas Savienības noteiktajām līgumcenu robež- vērtībām pieņemtas un publi- cētas Eiropas Oficiālajā Vēstnesī 2019. gada 31. oktobrī. Regulas stājas spēkā un ir piemērojamas no 2020. gada 1. janvāra. Līdz ar jauno līgumcenu sliekšņu stāšanos spēkā tiks veikti attiecīgi grozījumi Minis- tru kabineta noteikumos Nr.105 „Noteikumi par publisko iepir- kumu līgumcenu robežām” un Ministru kabineta noteikumos Nr.937 „Noteikumi par līgum- cenu robežām iepirkumiem aiz- sardzības un drošības jomā”. Lai novērstu risku, ka, ja paredzamā līgumcena vai pie- dāvājumi pārsniegs jaunos līgumcenu sliekšņus, kā rezul- tātā būtu jāpārtrauc uzsāktie iepirkumi, lai nodrošinātu tie- sisko paļāvību, procedūras, kas uzsāktas (izsludinātas) līdz 2019. gada 31. decembrim (ieskaitot) būtu pabeidzamas, kā arī rezultāti publicējami, vadoties no šobrīd spēkā eso- šajiem līgumcenu sliekšņiem, un jaunie sliekšņi piemērojami attiecībā uz procedūrām, kas tiks izsludinātas no 2020. gada 1. janvāra. Pazeminātas ES līgumcenu robežvērtības Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteiku- mi Nr. 541 „Noteikumi par tīmekļvietņu vai mobilo lie- totņu pakalpojuma sniedzē- jiem pasažieru komercpār- vadājumos ar taksometru un vieglo automobili” paredz ša- jos noteikumos minēto pakal- pojumu sniedzēju reģistrāciju Autotransporta direkcijā. Noteikumi arī noteic, ka tī- mekļvietnē vai mobilajā lietot- nē jānorāda ziņas, kas nodro- šina pakalpojuma saņēmējam iespēju iegūt informāciju par pārvadājuma pakalpojumu (piedāvājumu, pieprasījumu un apstiprināšanu), tostarp infor- māciju par: iespēju izvēlēties samaksas veidu par pārvadājumu; pārvadātāju (nosaukums un reģistrācijas numurs komercreģistrā) un auto- vadītāju, kas veic pārvadā- juma pakalpojumu (vārds, uzvārds un reģistrācijas numurs taksometru vadī- tāju reģistrā); autotransporta līdzekļa valsts reģistrācijas numuru; tarifu nolīgšanai, tarifu vie- nam kilometram un tarifu vienai minūtei, papildu pa- kalpojumiem un to maksu saprotamā un labi redzamā veidā; iespējamo kopējo brauk- šanas maksu par pārvadā- juma pakalpojumu, ja pie- prasījuma brīdī ir zināms maršruta sākums un gala- mērķis; maršruta sākumu un gala- mērķi; pasažieru un bagāžas pār- vadāšanas kārtību; piedāvāto autotransporta līdzekli, kas piemērots per- sonām ar kustību traucēju- miem; pārvadājuma pakalpojuma uzsākšanas un pabeigšanas laiku; pārvadājuma pakalpojuma maksājuma apstrādes vei- du un apmaksas apstipri- nājumu, beidzot pārvadā- juma pakalpojuma snieg- šanu; kontaktinformāciju patērē- tāju sūdzību iesniegšanai un informāciju par patērē- tāju ārpustiesas strīdu risi- nāšanu. Tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumu snie- dzējiem reģistrējoties ir jāat- bilst Autopārvadājumu likumā noteiktajām prasībām, tostarp attiecībā uz nodokļu parādu neesamību un patērētāju tie- sību ievērošanu. Pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina, ka ar konkrētās tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes starp- niecību savus pakalpojumus pasažieriem varēs piedāvāt tikai licencēti komersanti un pārvadājumus veic autovadī- tāji, kas ir reģistrēti taksomet- ru vadītāju reģistrā. Taksometru pakalpojumu mobilo lietotņu uzturētājiem jāreģistrējas11Nr. 12 (124) 2019. gada decembris INFORMĀCIJA Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) vērš patērētāju uzma- nību uz krāpnieciskiem aizdevējiem, kuri aicina noslēgt kreditēšanas lī- gumus ar mērķi – aizdevums saim- nieciskai darbībai. Lai noslēgtu šāda veida līgumu, patērētājs apliecina, ka viņš ir saimnieciskās darbības vei- cējs vai kredītu ņem savai saimnie- ciskajai darbībai, kā rezultātā komer- sants liedz patērētājam izmantot pa- tērētāja tiesības un nepieciešamības gadījumā izmantot PTAC atbalstu. Ņemot vērā to, ka komersantam ir jāsaņem speciāla licence patē- rētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, PTAC ir saņēmis ziņas par komersantiem, kuri piedāvā patērētājiem noslēgt kreditēšanas līgumu saimnieciskai darbībai, jo šāda aizdevuma izsniegšanai nav nepieciešama licence. Slēdzot šāda veida līgumu, pastāv risks, ka tas var saturēt netaisnīgus noteikumus, tai skaitā nesamērīgas papildu iz- maksas un sankcijas. Gadījumā, ja, vēloties saņemt aizdevumu privātām vajadzībām, esat noslēdzis līgumu par aizdevu- mu saimnieciskai darbībai, PTAC aicina ziņot par uzņēmumu, kurš šādu pakalpojumu ir piedāvājis. Tāpat PTAC aicina savā tīmekļviet- nē (http://ptac.gov.lv) iepazīties ar datubāzi, kurā norādīti visi tie ko- mersanti, kuri ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditē- šanas pakalpojumu sniegšanai. 2020. gadā nedaudz lielāka būs minimālā vecuma pensija. Tā vairs nebūs atkarīga no valsts sociālā no- drošinājuma pabalsta, bet tās aprē- ķināšanā par pamatu ņems aprēķina bāzi, ko noteiks valdība un kas vispā- rējā gadījumā plānota 80 eiro apmērā. Mazliet palielināsies arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti. Tas būs 80 eiro apmērā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro. Līdz ar valsts sociālā nodro- šinājuma pabalsta pieaugumu pa- lielināsies arī invaliditātes pensijas minimālais apmērs. Satversmes tiesa 19. novembrī ie- rosināja lietu „Par Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1605 „Noteikumi par valsts so- ciālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2. punkta atbilstību Latvijas Republi- kas Satversmes 1. pantam, 91. panta otrajam teikumam un 109. pantam”. Vairāki sociālie pabalsti nebūs saistīti ar minimālo mēneša darba samaksu un nepieaugs automātiski, palielinoties minimālajai darba algai (kuras pieaugums līdz 500 eiro pare- dzēts 2021. gadā). Tas skars valsts garantētos uzturlīdzekļus, kā arī mi- nimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnu uzturam audžuģimenēs. Valsts ga- rantēto uzturlīdzekļu apmērs būs noteikts likumā, savukārt uzturlī- dzekļu apmēru par audžuģimeņu bērniem noteiks Ministru kabinets. No 2020. gada bezdarbnieka sta- tusu piešķirs un pabalstu izmaksās astoņus mēnešus līdzšinējo deviņu mēnešu vietā, turklāt samazināsies arī pabalsta apjoms. To paredz 14. novembrī galīgajā lasījumā pieņem- tie grozījumi likumā „Par apdroši- nāšanu bezdarba gadījumam” , kas iekļauti nākamā gada valsts budže- ta likumprojektu paketē. Bezdarbniekam pabalstu pirmos divus mēnešus izmaksās pilnā ap- mērā, par trešo mēnesi pabalsts būs 75% no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50%, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45% apmērā no piešķirtā pabalsta. Jauno kārtību piemēros, lemjot par bezdarbnieka pabalsta piešķirša- nu personām, kas bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2020. gada 1. janvāra. Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs uzskata, ka apstrīdētajā normā noteiktais valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ap- mērs nav pietiekams, lai nodrošinātu tā saņēmēju pamatvajadzības – ve- selīgu ēdienu, apģērbu, mājokli, ve- selības aprūpi un obligāto izglītību. Savukārt 13. novembrī Satver- smes tiesa ierosināja lietu „Par Mi- nistru kabineta 2010. gada 30. mar- ta noteikumu Nr. 299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojo- šas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkta vārdu „ja tās vidējie ie- nākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Arī šī lieta ierosināta pēc tiesīb- sarga pieteikuma. Tiesībsargs uzska- ta, ka Ministru kabineta noteiktais minimālais ienākumu līmenis ģime- nes (personas) atzīšanai par trūcīgu neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam, nenodrošina cilvēka cie- ņas aizsardzību un neizpilda no Sat- versmes 109. panta izrietošo pozitīvo pienākumu valstij sniegt personai tai nepieciešamo sociālo palīdzību. Patērētājus maldina ar aizdevumiem saimnieciskai darbībai No nākamā gada izmaiņas skars sociālo jomu12PRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESIS SKAIDROJUMI Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā , kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, paredz tiesības pensiju otrā līmeņa dalībniekiem novēlēt savu pensiju 2. līmenī uzkrā- to kapitālu. Attiecīgi pensiju 2. līmeņa dalībniekiem būs iespēja izvēlēties, vai šo uzkrājumu novēlēt mantoju- mā, pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jā- nis Skrastiņš aicina iedzīvo- tājus būt aktīviem un noteik- ti veikt savu izvēli. Tikai tad, ja cilvēks būs izvēlējies savu pensiju 2. līmenī uzkrāto ka- pitālu atstāt mantojumā, zvērināts notārs, vedot man- tojuma lietu, varēs iekļaut to kopējā mantojuma masā, un to varēs saņemt mirušā tuvinieki. Mantinieki par mirušā uzkrāto pensiju 2. lī- meņa kapitālu varēs uzzināt pie zvērināta notāra, uzsā- kot kārtot mantojuma lietas vai vaicājot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) par mirušā izvēli. Mantojamo pensiju 2. lī- meņa kapitāla daļu manti- nieki var pieprasīt 10 gadu laikā no mirušās personas nāves dienas. Zvērināts notārs piepra- sīs VSAA informāciju par mirušās personas mantoja- mā pensiju 2. līmeņa kapi- tāla apmēru un iespējamām parādsaistībām pret VSAA. Saņemot mantojuma ap- liecību, mantiniekam (fizis- kajai personai) būs jāaizpil- da iesniegums, kurā jāno- rāda sava izvēle mantotās summas saņemšanai – pār- skaitīt bankas kontā (izmak- su VSAA veiks eiro) vai pie- vienot viņa pensiju 2. līme- ņa kapitālam. Ja mantinieks būs juridiskā persona, man- toto summu varēs saņemt tikai bankas kontā (izmaksu VSAA veiks eiro). Mantojumā nododamā summa veidosies no: 80% no pensiju 2. līmeņa kapitāla, kas uzkrāts līdz 2019. gada 31. decem- brim (pārējos 20% VSAA pārskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā un iz- mantos pensiju izmaksai esošiem pensionāriem); 100% no pensiju 2.līmeņa kapitāla, kas uzkrāts no 2020. gada 1. janvāra. Mēneša laikā pēc man- tinieka iesnieguma un in- formācijas no mantojuma apliecības saņemšanas no zvērināta notāra VSAA veiks naudas pārskaitījumu mantiniekiem vai pievienos mantinieka pensiju 2. līmenī uzkrātajam kapitālam. Vēl ir iespēja izvēlēties un norādīt cilvēku, kuras pensiju 2. līmeņa uzkrātajam kapitālam pievienot uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu pēc nāves. Tā var būt jeb- kura fiziskā persona, nav obligāti jābūt radniecībai. Trešā iespēja ir pensiju 2. līmeņa uzkrāto kapitālu ieskaitīt valsts pensiju spe- ciālajā budžetā. Tur tā tiks ieskaitīta arī tad, ja izvēle nebūs izdarīta. Šis kapitāls tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pen- siju ģimenes locekļiem, ku- riem uz to būs tiesības. Latvijā darbojas trīs lī- meņu pensiju sistēma, kas ietver 1. līmeni (valsts obli- gātā nefondēto pensiju shē- ma), 2. līmeni (valsts fondēto pensiju shēma) un 3. līmeni (privātā brīvprātīgā pensi- ju shēma). Pensiju 2. līme- nis tika ieviests 2001. gada 1. jūlijā. Ar šo brīdi daļa no ikviena veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgū un uzkrāta katra 2. līmeņa dalībnieka personīgajā kon- tā. Par valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku var būt ikviens sociāli apdrošinātais, ja shēmas darbības sākumā – 2001. gada 1. jūlijā – viņš nav bijis vecāks par 50 gadiem. Vienotajā valsts un paš- valdību pakalpojumu portāla www.latvija.lv sadaļā „e–pa- kalpojumi” var uzzināt, cik liels kapitāls ir uzkrāts, un ap- lūkot savu līdzekļu pārvaldī- tāju un ieguldījumu plānu iz- maiņu vēsturi. Šo informāciju var saņemt arī jebkurā VSAA nodaļā. 2. līmeņa kontā uz- krātās naudas daudzumu ie- tekmē algas lielums, iemaksu apjoms 2. līmenī, dalības laiks pensiju 2. līmenī un peļņa, kas atkarīga no izvēlētā fondētās pensijas līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījuma plāna. Pēc Valsts sociālās apdro- šināšanas aģentūras (VSAA) datiem, 2019. gada 30. sep- tembrī gandrīz puse jeb 49% no visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem bija uzkrājuši līdz 2000 eiro, 29% no 2000 līdz 5000 eiro, 16% no 5000 līdz 10 000 eiro, bet 6% – vairāk par No nākamā gada varēs mantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus13 SKAIDROJUMI Nr. 12 (124) 2019. gada decembris 10 000 eiro lielu kapitālu. Pensiju sistēmas 3. lī- menis – privātā brīvprātīgā pensiju shēma – tika ievies- ta 1998. gada jūlijā. 3. līme- nis paredz ikviena cilvēka brīvprātīgu izvēli – veidot papildu uzkrājumus savai pensijai, veicot iemaksas pri- vātajos pensiju fondos. Arī šī līmeņa uzkrātais pensijas kapitāls ir mantojams. Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteiku- mi Nr. 543 „Mantojuma in- ventāra saraksta sastādīša- nas kārtība” regulē kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildī- tājs pēc ieinteresēto perso- nu lūguma, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, sastāda mantojuma inventā- ra sarakstu. Civillikuma 709. pants paredz, ka zvērināts tiesu izpildītājs sastāda manto- juma inventāra sarakstu, ja mantinieks mantojuma lie- tas ietvaros izteicis gribu izlietot inventāra tiesību un notārs mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu uzde- vis zvērinātam tiesu izpil- dītājam. Savukārt Civilliku- ma 711. pantā noteikts, ka mantinieks, kurš pieņēmis mantojumu ar inventāra tie- sībām, atbild par mantoju- ma atstājēja parādiem un citiem prasījumiem tikai šā mantojuma apmērā, turklāt viņam ir tiesības atvilkt no tā vajadzīgās summas manto- juma atstājēja apbedīšanai, inventāra sastādīšanai un citiem tiesu izdevumiem. Zvērinātam tiesu izpildī- tājam ir pienākums pieņemt izpildei zvērināta notāra ai- cinājumu sastādīt manto- juma inventāra sarakstu, ja zināma mantojamās mantas vai tās daļas atrašanās vieta, bet gadījumā, ja mantojamās mantas atrašanās vieta nav zināma, – mantojuma atstājē- ja pēdējā dzīvesvieta, ir zvē- rināta tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī). Zvērinātam tiesu izpildītajam noteikts ierobe- žojums mantojuma inventāra sarakstā iekļaut to mantu, ku- ras iekļaušanai būtu veicamas amata darbības ārpus tās ap- gabaltiesas darbības terito- rijas, pie kuras viņš pastāv. Ja, veicot amata darbības, šāda manta tiek konstatēta, personai ir tiesības vērsties pie zvērināta notāra, lai tas uzdotu sagatavot mantojuma inventāra sarakstu attiecīgā apgabaltiesā praktizējošam zvērinātam tiesu izpildītājam. Mantojuma inventāra sa- rakstā ir jāietver viss manto- juma aktīvs – mantojuma ob- jektu apraksts un to novēr- tējums. Zvērināts tiesu izpil- dītājs mantojuma inventāra sarakstā iekļauj gan to man- tojuma atstājēja mantu, kas norādīta ieinteresētās perso- nas iesniegumā un par kuras esību zvērināts tiesu izpildī- tājs pārliecinājies dabā vai veicot pārbaudes publiskos reģistros, gan ieinteresētās personas iesniegumā neno- rādītu mantojuma atstājēja mantu, ja amata darbību iz- pildes laikā tāda konstatēta. Lai noskaidrotu, vai manto- juma atstājējam pieder fi- nanšu instrumenti, zvērināts tiesu izpildītājs kredītiestā- dēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām pieprasa infor- māciju par uz mantojuma atstājēja vārda atvērtiem fi- nanšu instrumentu kontiem, kā arī centrālajā vērtspapīru depozitārijam (Nasdaq) par mantojuma atstājēja finanšu instrumentiem, kuri atrodas centrālā vērtspapīru depozi- tārija sākotnējā reģistrā. Tā kā mantojuma inventā- ra saraksts ir mantojuma ak- tīvu saraksts, tajā nav iekļau- jama informācija par manto- juma atstājēja parādiem. Ja inventāra saraksta sastādīšanas ietvaros tiek konstatēts, ka mantojuma masā varētu ietilpt manta, par kuras piederību manto- juma atstājējam ir strīds, par reģistrējamas mantas piede- rību zvērināts tiesu izpildītājs pārliecinās, pieprasot ziņas no attiecīgiem publiskiem reģistriem par šādu lietu pie- derību mantojuma atstājējam. Ja trešā persona zvērinātam tiesu izpildītājam var uzrādīt pierādījumus par kādas kon- krētas nereģistrējamas kus- tamas mantas piederību tai, šādu mantu zvērināts tiesu iz- pildītājs mantojuma inventāra sarakstā neiekļauj. Savukārt mantinieku un citu trešo per- sonu iebildumus attiecībā uz nereģistrētas mantas piede- rību, ja to nav iespējams pie- rādīt dokumentāri, zvērināts tiesu izpildītājs norāda man- tojuma inventāra sarakstā. Jauni noteikumi mantojuma inventāra saraksta sastādīšanai14PRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESIS MEKLĒJAM FINANSES Valdība apstiprinājusi Ei- ropas Savienības (ES) fondu programmas nosacījumus, kas sniegs atbalstu energoefekti- vitātes paaugstināšanai ražo- šanas objektos. Šādu atbalstu paredz Ministru kabineta 2019. gada 5. novembra noteikumi Nr. 506 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 4.1.1. specifiskā atbalsta mēr- ķa „Veicināt efektīvu energore- sursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pār- eju uz AER apstrādes rūpnie- cības nozarē” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īs- tenošanas noteikumi” . Atbalstam energoefektivi- tātes paaugstināšanai ražo- šanas objektos komersantiem būs pieejami 11,67 miljoni eiro Kohēzijas fonda finansējuma. Plānots, ka jaunā atlases kārta tiks izsludināta mēneša laikā pēc noteikumu oficiālas publi- cēšanas 8. novembrī. Uz atbalstu varēs pretendēt Latvijas Republikā reģistrēti sīkie (mikro), mazie, vidējie vai lielie komersanti, kuru viena no darbības nozarēm ir apstrā- des rūpniecība. Atbalsts ener- goefektivitātes pasākumiem tiks piešķirts granta (dāvināju- ma) veidā līdz 30% no attiecinā- majām izmaksām. Atbalstu komersanti varēs saņemt ēku energoefektivitā- ti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, energoefektīvāku ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, in- ženiersistēmu atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei ražoša- nas ēkā, noliktavā un ražoša- nas teritorijā, ieguldījumiem atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai, kā arī citiem energoefektivitātes paaugsti- nāšanas pasākumiem. Ministru kabineta 2019. gada 5. novembra noteikumi Nr. 521 „Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 25. augus- ta noteikumos Nr. 492 „Notei- kumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķirša- nu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā”” noteic, ka dzīvnieku, sējumu un stādījumu platību apdrošināša- nai atbalsta likme par hektāru vai liellopu vienību nedrīkstēs pārsniegt 50 eiro. Tā apdrošinā- šanas polises iegādes izdevu- mu daļa, kas pārsniegs 50 eiro, lauksaimniekam būs jāsedz no saviem līdzekļiem un nevarēs būt attiecināma uz noteikumos paredzēto atbalstu. Tādējādi finansējums, kas pašlaik vēl ir pieejams polišu iegādei, tiks Ministru kabineta 2019. gada 29. oktobra noteikumi Nr. 501 „ Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 402 „Valsts un Eiropas Sa- vienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumam „Produk- tīvi ieguldījumi akvakultūrā ”” atceļ ierobežojumu – turpmāk dīķsaimniecībām būs iespējams iegādāties vairākas airu laivas vai peldošas zivju barotavas savas teritorijas zivju audzēša- nas dīķos (līdz šim varēja tikai vienu). Ņemot vērā, ka publiskā finansējuma atlikums pasākumā šoruden bija 68% no kopējā pie- ejamā perioda finansējuma un ka akvakultūras nozares pārstāvji izteikuši vēlmi īstenot finansiāli apjomīgākus projektus, tādējādi nodrošinot zemāku izaudzētās produkcijas pašizmaksu un sek- mīgāku konkurenci ar citu valstu produkciju, grozījumi noteikumos atceļ kopējo attiecināmo izmaksu summas griestus – piecus miljo- nus eiro. Tas ļaus turpināt līdzek- ļu investēšanu modernizācijā un attīstībā. Atcelta arī prasība iesniegt projektu iesniegumu divos eksemplāros un projektu ie- snieguma elektronisko kopiju iesniegt ārējā datu nesējā. Pre- tendentiem tiek nodrošināta iespēja projekta iesniegumu un visus ar to saistītos doku- mentus iesniegt Lauku atbalsta dienestā, izmantojot tā elektro- nisko pieteikšanās sistēmu. Atbalsta energoefektivitātes paaugstināšanu ražošanas objektos Ierobežojumi lauksamniecības apdrošināšanas polišu iegādei Veicina produktīvus ieguldījumus akvakultūrā15 MEKLĒJAM FINANSES Nr. 12 (124) 2019. gada decembris Ārlietu ministrija izsludi- nājusi konkursu diasporas at- balsta projektu pieteikumiem. Ministrija vērtēs atbalstu pro- jektiem, kuru mērķis ir sadarbī- bas ar diasporu stiprināšana un diasporas ieguldījuma Latvijas attīstībā veicināšana, līdzfinan- sējot aktivitātes kultūras, izglī- tības, zinātnes, ekonomikas, sporta un citās jomās, komu- nikācijas veicināšanas pasāku- mus, kā arī citas aktivitātes. Pie- teikties projektu atbalsta finan- sējumam var jebkura juridiskā persona, kura veic ar diasporu saistītas aktivitātes, ja projektu īsteno bez nolūka gūt peļņu. Projektu iesniegšanas ter- miņi 2020. gadā plānotajiem projektiem ir 1. marts projek- tiem, kuru realizācija paredzē- ta laika posmā no 2020. gada 1. maija līdz 31. augustam; 1. jū- lijs tiem projektiem, kuru rea- lizācija paredzēta laika posmā no 2020. gada 1. septembra līdz 31. decembrim, un 15. oktob- ris projektiem, kuru realizācija paredzēta laika posmā no 2020. gada 15. novembra līdz 31. de- cembrim (projektu pieteikumus izskatīs ar noteikumu, ja, rea- lizējot iepriekš apstiprinātos projektus, nebūs pilnībā apgūts piešķirtais finansējums). Prioritātes 2020. gada di- asporas atbalsta projektiem ir: diasporas pilsoniskās un po- litiskās iesaistes veicināšana; diasporas pašorganizēša- nās veicināšanas pasākumi ar mērķi stiprināt nacionālo identitāti un piederības sa- jūtu Latvijai; pasākumi bērnu un jauniešu latviskās identitātes sagla- bāšanai; pasākumi diasporas iesais- tei Latvijas tautsaimniecī- bas, valsts pārvaldes un zinātnes attīstīšanā. Projekta pieteikumā jānorāda plānotās aktivitātes, kam ir jābūt savstarpēji saistītām ar tāmē no- rādītajām pozīcijām. Tāpat jāno- rāda līdzfinansējums, ja tāds ir paredzēts. Maksimālais viena projekta finansiālais atbalsts ne- pārsniegs 10 000 EUR. Vienkār- šāka projektu atskaišu iesnieg- šana būs projektiem ar piešķirto finansējumu līdz 700 EUR. Atbalstam praktiskas ievir- zes pētījumu veikšanai trešajā atlases kārtā saņemti 149 pro- jektu iesniegumi, kuru kopējais pieprasītais finansējums ir 57,2 miljoni eiro, lai gan no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pieejami būs vien 10,4 miljoni eiro. Arī par valsts budže- ta līdz finansējumu 2,9 miljonu eiro apmērā ir ievērojama kon- kurence, jo pieprasītais valsts budžeta finansējums ir 22 miljoni eiro. Iesniegumu vērtēšanu plā- nots veikt līdz 21. janvārim. Pasākuma mērķis ir atbalstīt pētniecību, kas sniedz ieguldī- jumu Latvijas viedās specia- lizācijas stratēģijas mērķu sa- sniegšanā, zinātnes un tehnolo- ģiju cilvēkkapitāla attīstībā un jaunu zināšanu radīšanā taut- saimniecības konkurētspējas uzlabošanai. Visvairāk ieceru ir viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu jomā. Otra populārākā viedās specializā- cijas joma ir biomedicīna, me- dicīnas tehnoloģijas, biofarmā- cija un biotehnoloģijas. Projekti pieteikti arī zināšanu ietilpīgas bioekonomikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un viedās enerģētikas jomā. Viena projekta maksimālais publiskā finansējuma apmērs ir 600 000 eiro, bet minimālais publiskā finansējuma apmērs – 30 000 eiro. Projektu atlases di- vās iepriekšējās kārtās ar ERAF atbalstu tiek īstenoti 118 pro- jekti, kopumā to īstenošanā pa- redzēts ieguldīt vairāk nekā 73 miljonus eiro. Vairāk informācijas par īstenojamajiem projektiem var iegūt vietnē www.esfondi.lv. ERAF atbalsts projektu īstenošanai paredzēts plāno- šanas dokumenta – darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt Lat- vijas zinātnisko institūciju pēt- niecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finan- sējumu, ieguldot cilvēkresur- sos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma „Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros. Konkurss diasporas atbalsta projektiem Liela konkurence praktisko pētījumu veikšanas projektiem izmantots efektīvāk, atbalstot plašāku lauksaimnieku loku iespējami ilgākā laikā. Nosa- cījums par maksimālo atbalsta likmi 50 eiro par vienu vienī- bu tiks piemērots tikai tām polisēm, kas iegādātas pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās.16PRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESIS TIESU PRAKSE Situācijas apraksts Lietā zināms, ka [pers. A] 2017. gada 18. aprīlī cēlis prasību tiesā pret SIA [firma], lū- dzot uzlikt pienākumu darba devējam pār- rēķināt vidējo izpeļņu un izmaksāt starpību starp faktiski izmaksāto un pārrēķina rezul- tātā noteikto vidējo izpeļņu par darbnespē- jas un ikgadējā atvaļinājuma laiku. Prasība pamatota ar šādiem argumentiem. Kopš 2003. gada [..] oktobra starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības. Darba kop- līguma 12.3. un 12.4. punktā noteikts darba devēja pienākums izmaksāt darbiniekiem, kuri nostrādājuši vismaz vienu darba gadu, prēmiju 82,71 EUR (pirms nodokļu nomaksas) uz Lieldienām, Līgo un Ziemassvētkiem, kā arī par ilggadēju darbu uzņēmumā saskaņā ar koplīguma pielikumā pievienoto darba at- tiecību ilguma un prēmijas apmēra attiecību. Darba devējs, pretēji Darba likuma 75. panta pirmajā daļā noteiktajam, darbinieka vidējās izpeļņas aprēķinos, kuri tam pienā- cās sakarā ar darbnespēju un ikgadējo ap- maksāto atvaļinājumu, nav iekļāvis iepriekš norādītās prēmijas, lai arī tās ņemamas vērā, aprēķinot vidējo izpeļņu. Prasība pamatota ar Darba likuma 20. panta pirmo daļu un 75. panta pirmo daļu. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsē- tas tiesas 2018. gada 24. aprīļa spriedumu prasība noraidīta. Jānoskaidro darbiniekam veiktā maksājuma mērķi Izskatījusi lietu sakarā ar prasītāja apelā- cijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2018. gada 21. septembra spriedumu prasību apmierināja. Darba devē- jam uzlikts pienākums iekļaut vidējās izpeļ- ņas aprēķinā darba koplīgumā paredzētās prēmijas un izmaksāt starpību starp faktiski izmaksāto un pārrēķina rezultātā iegūto dar- ba samaksu. Spriedums pamatots ar šādiem argu- mentiem. Darba samaksas jēdziens tā pašos pama- tos saistāms ar naudas samaksu kā atlīdzību par darbu. No Darba likuma 59. panta (darba samak- sas jēdziens) satura un judikatūras atziņām nacionālajā un Eiropas Savienības tiesību līmenī secināms, ka darba samaksā ietilpst jebkura atlīdzība par darbu vai saistībā ar darbu, izņemot vienīgi valsts apdrošināša- nas iemaksas. Šādā situācijā nepamatots ir darba devēja apsvērums par nepieciešamību iztulkot dar- ba koplīguma 12.3. un 12.4. punktā pielīgto prēmiju tiesisko dabu, jo neapstiprinās tā ar- guments par prēmiju kā „jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu” (Darba likuma 59. pants), kura nebūtu iekļaujama vidējās izpeļņas aprēķina bāzē, jo gan no Darba liku- ma 75. panta ceturtās un piektās daļas, gan no likuma „Par maternitātes un slimības ap- Maksājums darbiniekam uz svētkiem ir „cita veida atlīdzība saistībā ar darbu” Senāta Civillietu departaments 2019. gada 1. oktobrī rakstveida procesā izskatīja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018. gada 21. septembra spriedumu civillietā [pers. A] prasībā SIA [firma] par pienākumu pārrēķināt vidējo izpeļņu.17 TIESU PRAKSE Nr. 12 (124) 2019. gada decembris drošināšanu” 36. panta pirmās daļas izriet, ka vidējo izpeļņu aprēķina no darba samak- sas kopsummas, kurā ietilpst arī jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu. Lai arī juridiskajā literatūrā minēts, ka vi- dējās izpeļņas aprēķinā nav iekļaujama viena no Darba likuma 59. pantā norādītajām dar- ba samaksas sastāvdaļām, proti, „jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu”, tomēr Darba likuma 75. panta ceturtajā un piekta- jā daļā jēdziena „darba samaksa” lietošana norāda uz pretējo. Aprēķinot vidējo izpeļņu, piemērojama Darba likuma 75. panta trešā, ceturtā un piektā daļa kā speciāla tiesību norma iepre- tim minētā panta pirmajai daļai, lai gan arī tā neizslēdz prasības apmierināšanu, jo prē- miju, kas saskaņā ar Darba likuma 75. panta pirmo daļu iekļaujas vidējās izpeļņas aprē- ķina bāzē, izmaksa darbiniekam paredzēta darba koplīgumā. Par noraidāmu atzīstams darba devēja arguments, ka lietā nepieciešams piemērot Civillikuma 1505. pantu un noskaidrot darī- juma dalībnieku patieso nodomu, jo tiesai nerodas šaubas par darba koplīgumā lietotā vārda „prēmija” nozīmi. Darba devējs iesniedza kasācijas sūdzī- bu, lūdzot spriedumu atcelt un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tie- sā. Kasācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem. Tiesa nepareizi iztulkojusi un piemēroju- si Darba likuma 75. panta pirmo, ceturto un piekto daļu, kļūdaini secinot, ka vidējo izpeļ- ņu aprēķina no pilnīgi visas darba samaksas kopsummas. Pirmkārt, izsakot šādu apgalvojumu, tie- sa ignorējusi Darba likuma 75. panta pirmo daļu, ar kuru nepārprotami no vidējās izpeļ- ņas aprēķina bāzes izslēgta tā paša likuma 59. pantā ietvertā „jebkura cita veida atlī- dzība saistībā ar darbu”. Proti, Darba likuma 75. panta pirmā daļa paredz vidējo izpeļņu aprēķināt tikai no darba samaksas daļas, t.i., no darba algas, piemaksām un prēmijām. Otrkārt, no Darba likuma 75. panta pir- mās daļas formulējuma „visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu iz- maksājama vidējā izpeļņa” nepārprotami secināms, ka tajā nostiprinātais vidējās iz- peļņas aprēķina bāzes modelis ir izmanto- jams visos gadījumos (arī panta ceturtajā un piektajā daļā norādītajās situācijās), kad dar- biniekam ir tiesības saņemt vidējo izpeļņu. Citiem vārdiem, apelācijas instances tiesas secinājums par Darba likuma 75. panta ce- turtās un piektās daļas kā speciālās normas raksturu attiecībā pret šī panta pirmo daļu ir kļūdains, jo ceturtā un piektā daļa tikai paskaidro, nevis izmaina to, kas iekļaujams vidējās izpeļņas aprēķinā. Treškārt, tiesas veiktais Darba likuma 75. panta pirmās, ceturtās un piektās daļas, kā arī 59. panta tulkojums ir ne vien kļūdains, bet arī pretējs pastāvošajai judikatūrai, at- kāpšanās no kuras spriedumā nav pamatota. Apelācijas instances tiesa ignorējusi judikatūras atziņu gan par prēmēšanas in- stitūta kā darba devēja atzinību darbinie- kam par labu un priekšzīmīgu darbu (sk. Senāta 2010. gada 7. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKC–91/2010), tā arīdzan atziņu, saska- ņā ar kuru darba devēja iekšējā normatīvajā aktā paredzētā naudas dāvana darbiniekam dzimšanas dienā ir atzīstama nevis par prē- miju vai piemaksu, bet gan par „cita vei- da atlīdzību saistībā ar darbu” (sk. Senāta 2016. gada 22. decembra spriedumu lietā Nr. SKC–2274/2016). Pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums paredz vidējās izpeļņas aprēķinā iekļaut tādus maksājumus, kas nav saistīti ar darbinieka veiktu darbu, jeb citiem vārdiem, tiesas interpretācijas rezultātā tiek ignorēts darbiniekam veiktā maksājuma mērķis. Lai arī juridiskajā literatūrā minēts, ka vidējās izpeļņas aprēķinā nav iekļaujama viena no Darba likuma 59. pantā norādītajām darba samaksas sastāvdaļām, proti, „jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu”, tomēr Darba likuma 75. panta ceturtajā un piektajā daļā jēdziena „darba samaksa” lietošana norāda uz pretējo.Ceturtkārt, Darba likuma 75. panta pir- majai daļai neatbilstošs ir tiesas arguments par iespējamību vidējās izpeļņas aprēķinā iekļaut Darba likuma 59. pantā pie darba sa- maksas jēdziena norādīto „jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu” atkarībā no tās izmaksas formas, proti, vai tā tiek izmaksā- ta naudā vai piešķirot kādu citu materiālu labumu. Šāda Darba likuma 75. panta inter- pretācija jāatzīst par nepamatotu, jo mantis- kā labuma piešķiršanas un izmaksas forma neietekmē darbinieka tiesību apjomu. Tiesas nepamatotā atteikšanās piemērot lietā Civillikuma 1504. un 1505. pantu un noskaidrot darba koplīgumā lietotā vārda „prēmija” nozīmi novedusi pie Civilprocesa likuma 190. panta otrās daļas prasībām neat- bilstoša sprieduma taisīšanas, jo pārkāptas Civilprocesa likuma 97. panta pirmās daļas prasības par pierādījumu novērtēšanu. Spriedumā nav dots vērtējums virknei būtisku faktisko apstākļu, jo īpaši darba devēja uzņēmumā ilgstoši pastāvošajai praksei, uzskatot darba koplīguma 12.3. un 12.4. punktā ietvertos maksājumus par dā- vanu jeb maksājumu saistībā ar darbu, nevis atlīdzību par darbu, un tam apstāklim, ka nedz arodbiedrība, nedz pats prasītājs teju 10 gadu ilgušās prakses laikā nav cēluši pret to iebildumus. Pretēji tiesas secinājumam par neiespē- jamību piemērot Civillikuma 1505. pantu, jo nevarot būt šaubu par vārda „prēmija” nozī- mi, darba devējs atgādina, ka no Civillikuma 1504. panta izriet, ka iztulkošanai pakļauti arī tādi darījumi, kuru noteikumi nav divējādi saprotami. Ziemassvētku, Lieldienu un Līgo „prē- miju” jeb dāvanu neiekļaušana darbinieku vidējās izpeļņas aprēķinā kopš 2010. gada, kad spēkā stājās darba koplīgums, ir vērā ņemams apstāklis, lai noskaidrotu pušu gri- bu un nodomu, kas atspoguļojumu guvis dar- ba koplīguma 12.3. un 12.4. punktā. Senāts norāda uz nepareizu Darba likuma normu tulkojumu Pārbaudījis sprieduma likumību attiecībā uz personu, kura to pārsūdzējusi, un attie- cībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā to nosaka Civilprocesa likuma 473. panta pirmā daļa, Senāts uzskata, ka spriedums atceļams. Senāts atzīst par pamatotiem kasācijas sūdzības argumentus, ka tiesa Darba likuma 75. panta pirmo, ceturto un piekto daļu iztul- kojusi un piemērojusi nepareizi. Starp Darba likuma 75. panta pirmo daļu un šā panta ceturto un piekto daļu nav pret- runas, citiem vārdiem – neveidojas tiesību normu kolīzija, jo šo normu tiesiskās sekas viena otru neizslēdz. Tās viena otru papildi- na un piemērojamas kumulatīvi. Darba likuma 75. panta daļa nosaka to, ka visos gadījumos, kad saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem mēnešiem no darba al- gas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām un prēmijām. Tas nozīmē, ka ar norādīto regulējumu, aprēķinot vidējo izpeļņu, netiek ņemta vērā Darba likuma 59. pantā paredzētā darba sa- maksas daļa – jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu. Savukārt Darba likuma 75. panta ceturtajā un piektajā daļā, kas noteic mēneša un dienas vidējās izpeļņas aprēķina metodi, darba samaksa sapro- tama nevis šā likuma 59. panta, bet gan 75. panta pirmās daļas tvērumā , kas vidējās izpeļņas aprēķina gadījumos sašaurina vērā ņemamo darba samaksu. 18PRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESIS TIESU PRAKSE Tiesa, skaidrojot darba devēja maksājumu, kas paredzēti darba koplīgumā, tiesisko dabu, aprobežojusies ar līgumā lietotā vārda „prēmija” formālu iztulkošanu, pilnībā ignorējot darba koplīgumā un maksājumu uzdevumos atrunāto maksājumu mērķi.19 TIESU PRAKSE Nr. 12 (124) 2019. gada decembris Ar Darba likuma 59. pantā lietoto vārdu „prēmija” saprotams darba devēja maksā- jums darbiniekam par paveiktā darba re- zultātu un sasniegumiem darbā. Savukārt ar „cita veida atlīdzību saistībā ar darbu” saprotams darba devēja maksājums vai pie- šķirts cits naudā novērtējams labums, kas tiešā veidā nav saistīts ar darbinieka paveik- tā darba rezultātu. Kasācijas sūdzībā pamatoti norādīts, ka tiesa, skaidrojot darba devēja maksājumu , kas paredzēti darba koplīgumā, tiesisko dabu, aprobežojusies ar līgumā lietotā vārda „prēmija” formālu iztulkošanu, pil- nībā ignorējot darba koplīgumā un mak- sājumu uzdevumos atrunāto maksājumu mērķi. Šāda pieeja ir pretrunā darījuma iztulkošanas priekšrakstiem, kas paredzēti Civillikuma 1504. un 1505. pantā. Nav iemesla šaubām, ka darba devē- ja maksājums svētkos (Lieldienas, Līgo un Ziemassvētki) un pabalsts jubilejā par ilg- gadēju darbu uzņēmumā, nav atzinība par labi paveiktu darbu vai sasniegto darba re- zultātu, jo šādi maksājumi no darba devēja pienākas katram uzņēmuma darbiniekam skaidri paredzamā laika nogrieznī, iestājo- ties zināmam notikumam, ja darbinieks nav pārkāpis iekšējās kārtības noteikumus. Darba devēja maksājumiem darbiniekam uz svētkiem vai jubileju ir dāvanas raksturs, nevis tā ir atzinība darbiniekam par priekš- zīmīgu darbu, kas raksturīgs prēmijai, tā- pēc šādi maksājami ietilpst Darba likuma 59. pantā lietotā jēdziena „cita veida atlīdzī- ba saistībā ar darbu” tvērumā. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto argumentu kopumu, Senāts nosprieda Rīgas apgabal- tiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018. gada 21. septembra spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instan- ces tiesā. Šai lietā ir divas būtiskas Senāta atziņas: Vidējās izpeļņas aprēķināšana Aprēķinot vidējo izpeļņu Darba likumā noteiktajos gadījumos, netiek ņemta vērā Darba likuma 59. pantā paredzētā darba samaksas daļa – jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu. Cita veida atlīdzība saistībā ar darbu Darba devēja maksājumiem darbiniekam uz svētkiem vai jubileju ir dāvanas raksturs, nevis tā ir atzinība darbiniekam par labi paveiktu darbu vai sasniegto darba rezultātu, kas raksturīgs prēmijai, tāpēc šādi maksājami ietilpst Darba likuma 59. pantā lietotā jēdziena „cita veida atlīdzība saistībā ar darbu” tvērumā. Sagatavots pēc Senāta Civillietu departamenta sprieduma lietā SKC–509/2019Next >