0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA DROŠĪBAArī attālinātā darbā radies nelaimes gadījums ir izmeklējams un uzskaitāms

Arī attālinātā darbā radies nelaimes gadījums ir izmeklējams un uzskaitāms

Sagatavots pēc Labklājības ministrijas un Centrālās statistikas pārvaldes informācijas

Foto: Unsplash

Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība””, ko sagatavojusi Labklājības ministrija un ko valdība apstiprināja 4. jūnija ārkārtas sēdē, paredz, ka nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība ir attiecināma arī uz nelaimes gadījumiem, kas rodas, veicot attālināto darbu.

Tāpat noteikumi turpmāk regulēs, ka saslimšana ar infekcijas slimību uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā tikai tad, ja šāda saslimšana ir saistīta ar konkrēti identificējamu ārkārtēju notikumu darba veikšanas laikā un šis notikums ir tiešā cēloņsakarībā ar nodarbinātā saslimšanu. Tas attiecas ne tikai uz COVID-19, bet arī uz citām iespējamām infekcijas slimībām.

Valdības 4. jūnija ārkārtas sēdē pieņemts arī grozījums Ministru kabineta noteikumos “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība”. Ar tiem arodslimību sarakstā ir iekļautas bioloģisko faktoru izraisītās slimības, tai skaitā infekcijas slimības, kas radušās, veicot darba pienākumus veselības aprūpes, profilakses un sociālā darba nozarē vai citos dienestos. Turpmāk arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība var tikt attiecināta arī uz saslimšanu ar COVID-19.

Attiecīgi, ja cilvēkam ir konstatēta ar arodu saistīta saslimšana vai tās pazīmes un viņš pakļauts kaitīgu darba vides faktoru iedarbībai, viņam ir tiesības prasīt ģimenes ārstam, lai tiktu noteikts, vai konstatētā slimība ir arodslimība.

Kā liecina Centrālā statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti, 2020. gada aprīlī nedaudz vairāk nekā piektdaļa (22,0%) darbinieku (darba ņēmēju) 15–74 gadu vecumā strādāja attālināti. Ārkārtas situācijas dēļ attālinātā darba veicēju skaits palielinājās astoņas reizes (148,4 tūkstoši, iepriekš to darīja tikai 19,0 tūkstoši darbinieku).

Aprīlī iespēja strādāt attālināti bija 27,4% darbinieku. Visvairāk attālināti strādājošo (27,0%) bija vecuma grupā 45–54 gadi. Visaugstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (24,3%) darbinieku kopskaitā 2020. gada aprīlī bija vērojams vecuma grupā 25–34 gadi, bet viszemākais (16,7%) vecuma grupā 55–64 gadi.

Attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars darbinieku kopskaitā pa vecuma grupām
(%)

Attālināti visbiežāk (56,2%) strādāja vecākie speciālisti, divas piektdaļas (39,9%) vadītāju un nedaudz mazāk (36,2%) speciālistu. Tikai katrs vienpadsmitais (9,2%) kalpotājs (biroja darbinieki) vai pakalpojumu un tirdzniecības darbinieks strādāja attālināti.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Unsplash

Ministru kabineta noteikumi "Grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība"", ko sagatavojusi Labklājības ministrija un ko valdība apstiprināja 4. jūnija ārkārtas sēdē, paredz, ka nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība ir attiecināma arī uz nelaimes gadījumiem, kas rodas, veicot attālināto darbu.

Tāpat noteikumi turpmāk regulēs, ka saslimšana ar infekcijas slimību uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā tikai tad, ja šāda saslimšana ir saistīta ar konkrēti identificējamu ārkārtēju notikumu darba veikšanas laikā un šis notikums ir tiešā cēloņsakarībā ar nodarbinātā saslimšanu. Tas attiecas ne tikai uz COVID-19, bet arī uz citām iespējamām infekcijas slimībām.

Valdības 4. jūnija ārkārtas sēdē pieņemts arī grozījums Ministru kabineta noteikumos "Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība". Ar tiem arodslimību sarakstā ir iekļautas bioloģisko faktoru izraisītās slimības, tai skaitā infekcijas slimības, kas radušās, veicot darba pienākumus veselības aprūpes, profilakses un sociālā darba nozarē vai citos dienestos. Turpmāk arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība var tikt attiecināta arī uz saslimšanu ar COVID-19.
Attiecīgi, ja cilvēkam ir konstatēta ar arodu saistīta saslimšana vai tās pazīmes un viņš pakļauts kaitīgu darba vides faktoru iedarbībai, viņam ir tiesības prasīt ģimenes ārstam, lai tiktu noteikts, vai konstatētā slimība ir arodslimība.
Kā liecina Centrālā statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti, 2020. gada aprīlī nedaudz vairāk nekā piektdaļa (22,0%) darbinieku (darba ņēmēju) 15–74 gadu vecumā strādāja attālināti. Ārkārtas situācijas dēļ attālinātā darba veicēju skaits palielinājās astoņas reizes (148,4 tūkstoši, iepriekš to darīja tikai 19,0 tūkstoši darbinieku).

Aprīlī iespēja strādāt attālināti bija 27,4% darbinieku. Visvairāk attālināti strādājošo (27,0%) bija vecuma grupā 45–54 gadi. Visaugstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (24,3%) darbinieku kopskaitā 2020. gada aprīlī bija vērojams vecuma grupā 25–34 gadi, bet viszemākais (16,7%) vecuma grupā 55–64 gadi.

Attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars darbinieku kopskaitā pa vecuma grupām (%)

Attālināti visbiežāk (56,2%) strādāja vecākie speciālisti, divas piektdaļas (39,9%) vadītāju un nedaudz mazāk (36,2%) speciālistu. Tikai katrs vienpadsmitais (9,2%) kalpotājs (biroja darbinieki) vai pakalpojumu un tirdzniecības darbinieks strādāja attālināti.