0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIArī nākamgad neto minimālā alga var nesasniegt iztikas minimumu

Arī nākamgad neto minimālā alga var nesasniegt iztikas minimumu

Rīt, 24. jūlijā, valdības sēdē lems par minimālās darba algas apmēru 2013. gadā, kas  visticamāk paliks šā gada līmenī – 200 lati. Ministri iepazīsies ar Labklājības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu „Priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru 2013.gadā”, kurā skaidrots minimālās mēneša darba algas apmēra pārskatīšanas pamats, kārtība un prognozējamās izmaiņas. Ministru kabinetā 2011.gada 16.martā akceptētā Koncepcija par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem paredz, ka Latvijā minimālā mēneša darba alga netiek piesaistīta konkrētam skaitlim, bet tiek vērtēta pēc ekonomiskās situācijas valstī, analizējot ekonomiskos un citus rādītājus. To paredz arī Ministru kabineta 2011.gada 17. maija noteikumi Nr.390 „Minimālās mēneša…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Rīt, 24. jūlijā, valdības sēdē lems par minimālās darba algas apmēru 2013. gadā, kas  visticamāk paliks šā gada līmenī – 200 lati. Ministri iepazīsies ar Labklājības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu „Priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru 2013.gadā”, kurā skaidrots minimālās mēneša darba algas apmēra pārskatīšanas pamats, kārtība un prognozējamās izmaiņas. Ministru kabinetā 2011.gada 16.martā akceptētā Koncepcija par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem paredz, ka Latvijā minimālā mēneša darba alga netiek piesaistīta konkrētam skaitlim, bet tiek vērtēta pēc ekonomiskās situācijas valstī, analizējot ekonomiskos un citus rādītājus. To paredz arī Ministru kabineta 2011.gada 17. maija noteikumi Nr.390 „Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība”. Attiecīgi Labklājības ministrijai ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju katru gadu jāizvērtē ekonomiskā situācija valstī un jāizstrādā priekšlikums par minimālās mēneša darba algas apmēru, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā, plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā, kā arī minimālās mēneša darba algas izmaiņas citās Baltijas valstīs un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķināto pilna iztikas minimuma patēriņa groza vidējo gada vērtību vienam iedzīvotājam mēnesī. Minimuma paaugstināšanai negatīvo risku esot vairāk nekā pozitīvo Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija kopīgi atbalsta minimālās mēneša darba algas apmēra Ls 200 saglabāšanu arī 2013.gadā. Labklājības ministrija uzskata, ka minimālā mēneša darba alga 2013.gadā ir jāsaglabā pašreizējā līmenī, lai veicinātu mazāk kvalificēto bezdarbnieku pēc iespējas ātru integrēšanos darba tirgū. Kā norāda Labklājības ministrija, minimālā mēneša darba alga aizsargā darbiniekus ar zemāko kvalifikācijas līmeni un darba ražīgumu. Pārlieku augsta minimālā mēneša darba alga radītu stimulus bezdarba pieaugumam, lielākam strukturālā bezdarba riskam un nedeklarētajai nodarbinātībai, jo īpaši, mazāk kvalificētajās profesijās un pakalpojumu jomā. Ekonomikas ministrija uzskata, ka minimālās mēneša darba algas apmērs būtu jāaplūko kopā ar plānoto darbaspēka nodokļu samazinājumu. Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa sēdē tika izskatīts priekšlikums no 2013.gada samazināt IIN par vienu procentpunktu un palielināt neapliekamo minimumu, kas jau palielinātu minimālās mēneša darba algas saņēmēju ienākumus. Savukārt Finanšu ministrijas veiktā analīze par minimālās mēneša darba algas pieauguma ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžetu liecina, ka minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas negatīvie efekti un riski Latvijas tautsaimniecības izaugsmei šā brīža apstākļos ir būtiskāki par pozitīvajiem:
  • - paceļot cenu par darbu, nemainoties produktivitātei, uzņēmējam rastos papildus izmaksas jeb pieaugtu ražotāju cenas. Papildus izmaksas uz saražoto vienību radītu konkurētspējas zudumu ārējā tirgū, līdz ar to apdraudot eksporta attīstību situācijā, kad ārējās vides pasliktināšanās jau apdraud Latvijas preču pieprasījuma kāpumu ārvalstīs;
  • - pastāv risks, ka darba devējs būs spiests kompensēt izmaksas ar produkcijas cenu pieaugumu, tādējādi radot inflācijas spiedienu, kā rezultātā samazināsies iedzīvotāju reālā pirktspēja;
  • - rastos papildus grūtības jauniem uzņēmumiem iekļauties tirgū, apdraudot konceptu par atbalstu mazajiem uzņēmumiem;
  • - tiktu ierobežotas darbaspēka iespējas iekļauties darba tirgū. Starptautiskie pētījumi norāda, ka minimālās mēneša darba algas palielinājums samazina nodarbinātību, īpaši jauniešiem. Palielinātos arī emigrācijas pieauguma risks;
  • - pieaugtu valsts un pašvaldību izdevumi.
Pieaugs minimālā stundas tarifa likme un būs izmaiņas nodokļos Vienlaikus informatīvajā ziņojumā norādīts, ka, saglabājot minimālo mēneša darba algu 2013.gadā esošajā apmērā, atbilstoši 2013.gada darba laika kalendāram, būtiski mainās minimālās stundas tarifa likmes apmērs, jo 2013.gadā darba stundu skaits darbiniekiem, kas strādā normālu darba laiku (40 stundas nedēļā) ir 1995 stundas un gada vidējais darba stundu skaits ir 166,25 stundas. Tādējādi ir nepieciešams palielināt minimālo stundas tarifa likmi no Ls 1,189 uz Ls 1,203. Ziņojumā norādīts arī uz Finanšu ministrijas nākotnē plānotām nodokļu izmaiņām -  IIN maksātāja mēneša neapliekamais minimums no 2013.gada pusgada varētu pieaugt līdz Ls 60, bet saskaņā ar 2012.gada 31.maija grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” no Arī nākamgad neto minimālā alga var nesasniegs iztikas minimumu un no 2014.gada 1.janvāra – 22 %. Patlaban  Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme ir 25 %, IIN maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir Ls 45 un nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu ir Ls 70. No nabadzības valgiem atbrīvoties neizdosies Neraugoties uz plānotajiem atvieglojumiem,  minimālā alga iztikas minimumu nespēs nodrošināt. 2012.gada maijā CSP aprēķinātais iztikas minimums sasniedza 176,26 Ls, bet vidēji gadā (rēķinot 12 iepriekšējos mēnešus no pēdējiem CSP publicētajiem mēneša datiem uz rēķināšanas brīdi) iztikas minimums ir 173,81 Ls. Attiecīgi, ja minimālā bruto mēneša darba alga paliek 200 latu apmērā, minimālā neto  mēneša darba alga ir 144,75 lati, kas vidēji 2012.gadā par pieciem mēnešiem sastāda tikai 82,8% no iztikas minimuma. Tas nozīmē, ka Latvijā aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju slīgs nabadzībā, bet raugoties uz privāto sektoru – pat gandrīz viena trešdaļa tajā strādājošo (ja vien daļa neslēpjas ēnu ekonomikā, papildu minimālajai samaksai saņemot arī „aplokšņu algu”).Saskaņā ar CSP datiem 2011.gada decembrī darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir līdz un minimālās mēneša darba algas apmērā (200 latiem) bija 196,5 tūkst. cilvēku no darba ņēmēju kopskaita jeb 24,8%, tai skaitā privātajā sektorā – 167,6 tūkst. cilvēku jeb 31,5% un sabiedriskajā sektorā – 26,8 tūkst. cilvēku jeb 10,7% (CSP sabiedriskajā sektorā neiekļauj sabiedriskās organizācijas – nodibinājumus, biedrības, fondus, politiskās un reliģiskās organizācijas). Minimālā atalgojuma ziņā Baltijas valstis atrodas "astē" Salīdzinot minimālo mēneša darba algu 2012.gadā starp Baltijas valstīm, var secināt, ka Igaunija apsteidz Lietuvu un Latviju. Minimālā mēneša darba alga sākot ar 2012.gada 1.janvāri Igaunijā paaugstināta par 12 EUR jeb 4,3%, bet Lietuvā un Latvijā minimālā mēneša darba alga 2012.gadā netika paaugstināta un tās apmērs palika nemainīgs salīdzinājumā ar 2011.gadu Minimālā darba alga 2012. gadā Baltijas valstīs
Valūta LVL EUR
Latvija 200 286
Igaunija 203 290
Lietuva 162 232
Minimālās mēneša darba algas apmērs Latvijā ir par 3 latiem mazāks nekā Igaunijā un par 38 latiem lielāks nekā Lietuvā, tāpēc secināms, ka Latvijā minimālā mēneša darba alga ir konkurētspējīgāka salīdzinājumā ar Lietuvu. Tomēr Eiropas Savienības valstu kontekstā Kā liecina gada sākumā publiskotie "Eurostat" dati, Latvijā šā gada sākumā bija ceturtā zemākā minimālā darba alga ES valstu vidū. Aiz mums paliek tikai Lietuva, Rumānija un Bulgārija. Salīdzinājumam – Īrijā minimālā alga šopavasar bija piecas reizes lielāka - 1027 latu apmērā, kas izskaidro Latvijas iedzīvotāju augstos emigrācijas rādītājus.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: