Ārkārtas situācijas noteiktās izmaiņas Gada pārskatu iesniegšanas un apstiprināšanas regulējumā

Vineta Vizule, portāla redaktore

(0)
Photo credit: Timothy Valentine on Visual Hunt / CC BY-NC-SA

Sakarā ar pandēmijas radīto krīzes situāciju valstī, Saeimā 20. martā pieņemtais likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kas stājās spēkā 22. martā, paredz izmaiņas juridisko personu dalībnieku sapulču, kā arī Gada pārskatu iesniegšanas un apstiprināšanas regulējumā.

Likums noteic, ka sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu. Attiecīgi, ja gala termiņš Gada pārskata iesniegšanai bija 30. aprīlis, tad patlaban tas ir 2020. gada  31. jūlijs.

Savukārt  biedrība vai nodibinājums, kas pārsniedz Biedrību un nodibinājumu likuma 52. panta trešajā daļā noteikto termiņu un 102. pantā noteikto, ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam.

Arī reliģiskās organizācijas, kuras gada pārskatu iesniegšanas termiņu nosaka saskaņā ar likuma Par grāmatvedību 13. panta ceturtās daļas 2. punktu izdotie Ministru kabineta noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem, ir tiesīgas iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam.

Šādu gada pārskatu termiņa pagarinājumu galvenokārt noteica pandēmijas izraisītie apstākļi, kad var rasties sarežģījumi izpildīt normatīvajos aktos uzlikto  pienākumu iepriekšminētajiem likuma subjektiem savlaicīgi apstiprināt gada pārskatus.

Šai sakarā Saeima 20. martā  galīgajā lasījumā pieņēma arī Tieslietu ministrijas rosinātos grozījumus Komerclikumā, kas stājās spēkā 22. martā, paredzot nodrošināt SIA dalībniekiem (AS akcionāriem) iespēju dalībnieku (akcionāru) sapulcēs piedalīties attālināti. Grozījumi paredz arī atvieglot valdes un padomes sēžu protokolu parakstīšanu, nodrošinot iespēju valdes un padomes sēdes noturēt attālināti, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus. Komerclikuma grozījumi paredz vairākas iespējas, kā akcionārs vai dalībnieks var piedalīties un balsot akcionāru vai dalībnieku sapulcē, fiziski neierodoties uz sapulci:

  • dalībniekam tiesības rakstveidā  balsot pirms dalībnieku sapulces, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) balsojums tiek nodots tādā veidā, kas ļauj sabiedrībai nodrošināt dalībnieka identifikāciju;

2) balsojums tiek saņemts sabiedrībā vismaz iepriekšējā dienā pirms dalībnieku sapulces.

  • dalībnieka tiesības piedalīties un balsot dalībnieku sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus;
  • rīkot dalībnieku e-sapulces.

Visos šajos gadījumos dalībnieks ir pielīdzināts klātesošam dalībniekam un ierakstāms dalībnieku sarakstā, kas tiek sagatavots pirms sapulces atklāšanas (dalībnieku reģistrācija), un dalībnieka nodotās balsis ir ieskaitāmas balsojumos tieši tāpat, kā fiziski klātesošo dalībnieku balsis, norādīts likumprojekta anotācijā.

Lai atvieglotu padomes un valdes sēžu protokolu parakstīšanu, grozījumi paredz atteikties no nepieciešamības visiem padomes un valdes locekļiem, kas piedalījušies attiecīgajā sēdē, parakstīt sēdes protokolu. Valdes sēžu vai padomes sēžu protokolus paraksta sēdes vadītājs un vismaz vēl viens sēdes dalībnieks.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)