0,00 EUR

Grozā nav neviena produkta.

BIZNESS Ārkārtējās situācijas laikā parādu piedzinēji nedrīkst izdarīt spiedienu uz parādniekiem

Ārkārtējās situācijas laikā parādu piedzinēji nedrīkst izdarīt spiedienu uz parādniekiem

Pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra informācijas

(0)

Foto: Pexels.com

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), ņemot vērā saņemtās patērētāju sūdzības, ir veicis kāda parādu piedziņas pakalpojumu sniedzēja īstenotās komercprakses izvērtēšanu. Konkrēto komercpraksi firma veica  laika periodā no 2020. gada 6. aprīļa līdz 2020. gada 15. jūnijam, izmantojot valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, kur uz parādniekiem sūtītajās īsziņās un e-pastos izdarīja spiedienu, radot iespaidu, ka tieši šis laika periods ir labvēlīgākais parāda samaksai bez tiesas. Šādi īstenotā negodīgā komercprakse ir skārusi vismaz 511 patērētājus.

PTAC piemērojis soda naudu 7 000 EUR apmērā, devis rīkojumu aizliegt negodīgu komercpraksi, kā arī turpmākajā komercpraksē nepieļaut līdzīga rakstura pārkāpumu izdarīšanu.

Atbilstoši patērētāju sniegtai informācijai firma nosūtīja patērētājiem e-pasta vēstules par kavēto maksājumu un īsziņas ar aicinājumu sazināties ar parādu piedziņas firmu par kavētā maksājuma samaksu laikā no pulksten 23.00 līdz 2.00, kā arī laika posmā no 2020. gada 6. aprīļa līdz 2020. gada 15. jūnijam nosūtīja patērētājiem firmas sagatavotos paziņojumus par parādsaistībām, kuros atsaucās uz “Ārkārtas situāciju” un kā e-pasta tēmu norādot tekstu: “Aicinājums sakarā ar ārkārtas situāciju”.

Parādu piedziņas uzņēmums nosūtītajos paziņojumos norādīja, ka valstī izsludinātais ārkārtas situācijas laiks ir labvēlīgāks parāda samaksas veikšanai bez tiesas procesa uzsākšanas, iekļaujot paziņojumos tekstu: “Sakarā ar Ārkārtas situāciju aicinām Jūs izmantot iespēju maksāt saistības BEZ TIESAS, atbilstoši Jūsu finansiālajām iespējām. Lūdzam NEKAVĒJOTIES sazināties!”, kā arī:  “Sakarā ar Ārkārtas situāciju, aicinām izmantot iespēju maksāt saistības BEZ TIESAS, atbilstoši finansiālajām iespējām. Lūdzam NEKAVĒJOTIES sazināties!”

PTAC atzina, ka, ņemot vērā iepriekš aprakstīto rīcību, parādu piedziņas firma ir īstenojusi agresīvu, maldinošu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, jo:

  • ir izmantojusi valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, atsaucoties uz to patērētājiem nosūtītajos paziņojumos, un patērētājiem radījusi iespaidu, ka tieši šis laika periods ir labvēlīgākas parāda samaksai bez tiesas procesa uzsākšanas.
  • Tieši ārkārtējās situācijas laikā, ievērojot gan kreditora, gan parādnieka intereses, normatīvie akti paredzēja parādniekam papildu laiku saistību izpildei, kuras tas nevar izpildīt ne savas vainas dēļ.
  • Patērētājiem informāciju par parādsaistībām e-pastu un īsziņu veidā  firma izsūtījusi laika periodā no 2020. gada 6. aprīļa līdz 2020. gada 15. jūnijam, kas daļēji tika piegādāti laika posmā no pulksten 21.00 līdz 8.00 un svētku dienās bez parādnieka piekrišanas, tādējādi, pārkāpjot Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteiktās prasības attiecībā uz saskarsmes kultūru un veicot nesamērīgu saskarsmi.

Kaut arī parādu piedziņas firma ir izbeigusi minētās komercprakses īstenošanu, kā arī ir ieviesusi papildu drošības un tehniskos pasākumus, lai maksimāli samazinātu gadījumus, kad e-pastu piegāde tiek kavēta, kas vērtējams pozitīvi, tās ietekme ir skārusi vairāku simtu patērētāju tiesiskās intereses, agresīvā un profesionālai rūpībai neatbilstošā veidā ietekmējot patērētāju ekonomisko rīcību.

Atgādinām, ka uzņēmuma rīcība, veicot parāda ārpustiesas atgūšanas darbības, tajā skaitā, nosūtot patērētājiem paziņojumus un atgādinājumus par parādsaistībām, uzskatāma par negodīgu komercpraksi Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma (NKAL) 1. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē, bet parādu piedziņas veicējs saskaņā ar NKAL 1. panta pirmās daļas 1. punktu atzīstams par attiecīgās komercprakses īstenotāju.

Saskaņā ar NKAL 4. panta otrajā daļā noteikto, komercprakse ir negodīga, ja tā neatbilst profesionālajai rūpībai un būtiski negatīvi ietekmē vai var būtiski ietekmēt tāda vidusmēra patērētāja vai tādas patērētāju grupas vidusmēra pārstāvja ekonomisko rīcību attiecībā uz preci vai pakalpojumu, kam šī komercprakse ir adresēta vai ko tā skar, vai tā ir maldinoša.
NKAL 12. panta pirmā daļa noteic, ka komercpraksi uzskata par agresīvu, ja, ņemot vērā visas tās īpatnības un visus apstākļus — neatlaidīgas darbības, piespiešanu, tostarp fiziska spēka vai nesamērīgas ietekmes izmantošanu, tā būtiski ietekmē vai var būtiski ietekmēt vidusmēra patērētāja izvēles vai rīcības brīvību attiecībā uz preci vai pakalpojumu un rezultātā patērētājs pieņem vai var pieņemt tādu lēmumu par rīcību saistībā ar darījumu, kādu citādi nebūtu pieņēmis.

No 2020. gada 22. marta līdz 2020. gada 10. jūnijam Latvijā bija spēkā likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Likums tika pieņemts brīdī, kad Latvijas Republikas valdība nolēma, sākot ar 2020. gada 12. martu, izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 9. jūnijam ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā. Likuma mērķis bija noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, tajā skaitā īpašos atbalsta mehānismus. Līdz ar to likumā cita starpā tika noteikti vispārīgi saistību izpildes termiņu pagarinājumi, kā arī ierobežojumi kreditoru un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbībā, lai mazinātu iespējamās negatīvās sekas, kas varēja rasties patērētajiem izsludinātās ārkārtas situācijas laikā, kad, iespējams, daļa valsts iedzīvotāju zaudēja darbu un ikdienas ienākumus, un nespēja vairs segt savas uzņemtās saistības.

Uzņēmums pārkāpa arī  Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma (PĀAL) 10. panta otro un trešo daļu. PĀAL 10. panta otrā daļa nosaka, ka “saziņā ar parādnieku kreditoram un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums ievērot samērīgumu”. Savukārt PĀAL 10. panta trešā daļa paskaidro, ka “Saziņa ir uzskatāma par nesamērīgu, ja tā:

  • 1) notiek svētdienās vai likumā noteiktajās svētku dienās;
  • 2) notiek laikā no pulksten 21.00 līdz 8.00 vai bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas laikā no pulksten 21.00 līdz 23.00;
  • 3) apgrūtina parādnieka spēju izmantot ikdienas saziņai attiecīgus elektronisko sakaru līdzekļus.”

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: Pexels.com

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), ņemot vērā saņemtās patērētāju sūdzības, ir veicis kāda parādu piedziņas pakalpojumu sniedzēja īstenotās komercprakses izvērtēšanu. Konkrēto komercpraksi firma veica  laika periodā no 2020. gada 6. aprīļa līdz 2020. gada 15. jūnijam, izmantojot valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, kur uz parādniekiem sūtītajās īsziņās un e-pastos izdarīja spiedienu, radot iespaidu, ka tieši šis laika periods ir labvēlīgākais parāda samaksai bez tiesas. Šādi īstenotā negodīgā komercprakse ir skārusi vismaz 511 patērētājus.

PTAC piemērojis soda naudu 7 000 EUR apmērā, devis rīkojumu aizliegt negodīgu komercpraksi, kā arī turpmākajā komercpraksē nepieļaut līdzīga rakstura pārkāpumu izdarīšanu.

Atbilstoši patērētāju sniegtai informācijai firma nosūtīja patērētājiem e-pasta vēstules par kavēto maksājumu un īsziņas ar aicinājumu sazināties ar parādu piedziņas firmu par kavētā maksājuma samaksu laikā no pulksten 23.00 līdz 2.00, kā arī laika posmā no 2020. gada 6. aprīļa līdz 2020. gada 15. jūnijam nosūtīja patērētājiem firmas sagatavotos paziņojumus par parādsaistībām, kuros atsaucās uz “Ārkārtas situāciju” un kā e-pasta tēmu norādot tekstu: “Aicinājums sakarā ar ārkārtas situāciju”.

Parādu piedziņas uzņēmums nosūtītajos paziņojumos norādīja, ka valstī izsludinātais ārkārtas situācijas laiks ir labvēlīgāks parāda samaksas veikšanai bez tiesas procesa uzsākšanas, iekļaujot paziņojumos tekstu: “Sakarā ar Ārkārtas situāciju aicinām Jūs izmantot iespēju maksāt saistības BEZ TIESAS, atbilstoši Jūsu finansiālajām iespējām. Lūdzam NEKAVĒJOTIES sazināties!”, kā arī:  “Sakarā ar Ārkārtas situāciju, aicinām izmantot iespēju maksāt saistības BEZ TIESAS, atbilstoši finansiālajām iespējām. Lūdzam NEKAVĒJOTIES sazināties!”

PTAC atzina, ka, ņemot vērā iepriekš aprakstīto rīcību, parādu piedziņas firma ir īstenojusi agresīvu, maldinošu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, jo:

  • ir izmantojusi valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, atsaucoties uz to patērētājiem nosūtītajos paziņojumos, un patērētājiem radījusi iespaidu, ka tieši šis laika periods ir labvēlīgākas parāda samaksai bez tiesas procesa uzsākšanas.
  • Tieši ārkārtējās situācijas laikā, ievērojot gan kreditora, gan parādnieka intereses, normatīvie akti paredzēja parādniekam papildu laiku saistību izpildei, kuras tas nevar izpildīt ne savas vainas dēļ.
  • Patērētājiem informāciju par parādsaistībām e-pastu un īsziņu veidā  firma izsūtījusi laika periodā no 2020. gada 6. aprīļa līdz 2020. gada 15. jūnijam, kas daļēji tika piegādāti laika posmā no pulksten 21.00 līdz 8.00 un svētku dienās bez parādnieka piekrišanas, tādējādi, pārkāpjot Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteiktās prasības attiecībā uz saskarsmes kultūru un veicot nesamērīgu saskarsmi.

Kaut arī parādu piedziņas firma ir izbeigusi minētās komercprakses īstenošanu, kā arī ir ieviesusi papildu drošības un tehniskos pasākumus, lai maksimāli samazinātu gadījumus, kad e-pastu piegāde tiek kavēta, kas vērtējams pozitīvi, tās ietekme ir skārusi vairāku simtu patērētāju tiesiskās intereses, agresīvā un profesionālai rūpībai neatbilstošā veidā ietekmējot patērētāju ekonomisko rīcību.

Atgādinām, ka uzņēmuma rīcība, veicot parāda ārpustiesas atgūšanas darbības, tajā skaitā, nosūtot patērētājiem paziņojumus un atgādinājumus par parādsaistībām, uzskatāma par negodīgu komercpraksi Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma (NKAL) 1. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē, bet parādu piedziņas veicējs saskaņā ar NKAL 1. panta pirmās daļas 1. punktu atzīstams par attiecīgās komercprakses īstenotāju.

Saskaņā ar NKAL 4. panta otrajā daļā noteikto, komercprakse ir negodīga, ja tā neatbilst profesionālajai rūpībai un būtiski negatīvi ietekmē vai var būtiski ietekmēt tāda vidusmēra patērētāja vai tādas patērētāju grupas vidusmēra pārstāvja ekonomisko rīcību attiecībā uz preci vai pakalpojumu, kam šī komercprakse ir adresēta vai ko tā skar, vai tā ir maldinoša.
NKAL 12. panta pirmā daļa noteic, ka komercpraksi uzskata par agresīvu, ja, ņemot vērā visas tās īpatnības un visus apstākļus — neatlaidīgas darbības, piespiešanu, tostarp fiziska spēka vai nesamērīgas ietekmes izmantošanu, tā būtiski ietekmē vai var būtiski ietekmēt vidusmēra patērētāja izvēles vai rīcības brīvību attiecībā uz preci vai pakalpojumu un rezultātā patērētājs pieņem vai var pieņemt tādu lēmumu par rīcību saistībā ar darījumu, kādu citādi nebūtu pieņēmis.

No 2020. gada 22. marta līdz 2020. gada 10. jūnijam Latvijā bija spēkā likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Likums tika pieņemts brīdī, kad Latvijas Republikas valdība nolēma, sākot ar 2020. gada 12. martu, izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 9. jūnijam ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā. Likuma mērķis bija noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, tajā skaitā īpašos atbalsta mehānismus. Līdz ar to likumā cita starpā tika noteikti vispārīgi saistību izpildes termiņu pagarinājumi, kā arī ierobežojumi kreditoru un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbībā, lai mazinātu iespējamās negatīvās sekas, kas varēja rasties patērētajiem izsludinātās ārkārtas situācijas laikā, kad, iespējams, daļa valsts iedzīvotāju zaudēja darbu un ikdienas ienākumus, un nespēja vairs segt savas uzņemtās saistības.

Uzņēmums pārkāpa arī  Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma (PĀAL) 10. panta otro un trešo daļu. PĀAL 10. panta otrā daļa nosaka, ka “saziņā ar parādnieku kreditoram un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums ievērot samērīgumu”. Savukārt PĀAL 10. panta trešā daļa paskaidro, ka “Saziņa ir uzskatāma par nesamērīgu, ja tā:

  • 1) notiek svētdienās vai likumā noteiktajās svētku dienās;
  • 2) notiek laikā no pulksten 21.00 līdz 8.00 vai bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas laikā no pulksten 21.00 līdz 23.00;
  • 3) apgrūtina parādnieka spēju izmantot ikdienas saziņai attiecīgus elektronisko sakaru līdzekļus.”

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: