Arodbiedrība vēlas panākt plašākas sociālo partneru iespējas regulēt darba samaksu un darba attiecības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 13. martā turpinās izskatīt grozījumus Darba likumā saistībā ar ģenerālvienošanos nozarē noslēgšanu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka ar šiem grozījumiem ir jāparedz plašākas sociālo partneru iespējas regulēt darba samaksu un darba attiecības, slēdzot nozares ģenerālvienošanos. Likuma 68. panta grozījuma mērķis ir attīstīt ģenerālvienošanās nozarē - nozares koplīgumu slēgšanas sistēmu Latvijā un nodrošināt nozares minimālās algas paaugstināšanu. Piedāvātā grozījumu redakcija ir pirmais inovatīvais solis, lai palielinātu sociālo partneru “telpu” pašiem regulēt nozares noteikumus un ieviest risinājumus. Tā paredz sociālajiem partneriem…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 13. martā turpinās izskatīt grozījumus Darba likumā saistībā ar ģenerālvienošanos nozarē noslēgšanu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka ar šiem grozījumiem ir jāparedz plašākas sociālo partneru iespējas regulēt darba samaksu un darba attiecības, slēdzot nozares ģenerālvienošanos.
Likuma 68. panta grozījuma mērķis ir attīstīt ģenerālvienošanās nozarē - nozares koplīgumu slēgšanas sistēmu Latvijā un nodrošināt nozares minimālās algas paaugstināšanu. Piedāvātā grozījumu redakcija ir pirmais inovatīvais solis, lai palielinātu sociālo partneru “telpu” pašiem regulēt nozares noteikumus un ieviest risinājumus. Tā paredz sociālajiem partneriem iespējas “kaulēties”, vienlaikus nodrošinot darbinieku vispārīgu interešu aizsardzību, vērtē Nataļja Preisa, LBAS Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte.
Veiksmīgs koplīgumu dialogs nodrošina sociālo mieru sabiedrībā, koplīgumi uzlabo darba vietu kvalitāti, pilnveido atlīdzības sistēmu, veicina darba drošību un paaugstina darbinieku ieguldījumu uzņēmumā. Tie stiprina tautsaimniecību, uzņēmumu konkurētspēju, būtiski mazina ēnu ekonomiku, palielina valsts, sociālā un pašvaldību budžeta ieņēmumus.
Nozares koplīgums var regulēt nozarē darba un atpūtas laiku, apmācības un to finansēšanu, prasmju fondus, apdrošināšanas jautājumus.
Atbilstoši nozares situācijai un savdabībai var regulēt algu tarifus gluži tāpat kā Skandināvijā vai Vācijā, Austrijā, veidojot stipru vidusslāni un mazinot sociālo nevienlīdzību.
Kā piedāvātā likuma redakcija nodrošina darbinieku interešu aizsardzību? Vispirms - būtiski palielinot nozares minimālo algu salīdzinājumā ar valstī noteikto minimālo algu, veidojot arī dabisku vidējās algas pieaugumu nozarē. Tajā pašā laikā šie grozījumi paredz sociālajiem partneriem nozarē iespēju diskutēt par virsstundu piemaksas apmēru (bet ne mazāku kā 50%). Šādu vispārsaistošu nozares koplīgumu var parakstīt vienīgi reprezentatīvi, valsts puses atzīti sociālie partneri.
Jāuzsver, ka visiem darbiniekiem, uz kuriem neattiecas konkrētā ģenerālvienošanās, piemaksa par virsstundu darbu ir 100% apmērā.
Svarīgi atgādināt, ka likuma redakcija neskar Darba likuma 136. pantā noteikto principu, ka virsstundu darbs ir pieļaujams tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Līdz ar to darbiniekam nerodas automātisks pienākums veikt virsstundu darbu un saņemt samazinātu piemaksu. Diemžēl Latvijā darbinieki atsevišķās nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru bieži vien piekrīt strādāt virsstundas, lai nopelnītu vairāk. Minimālās algas palielināšana samazinās nepieciešamību darbiniekam strādāt virsstundu darbu, lai tādējādi nopelnītu pienācīgu iztiku.
Šis svarīgais sociālā dialoga instruments - nozares koplīgums - Latvijā ir vāji attīstīts. Neskatoties uz to, ka ģenerālvienošanās slēgšanas process ir detalizēti atrunāts Darba likumā, nozares koplīgumu slēgšana praksē nenotiek. Latvijā ir tikai divi spēkā esošie nozares koplīgumi, no kuriem tikai viens paredz minimālās algas tarifus. Viens no iemesliem šim būtiskajam trūkumam ir pārlieku detalizēts tiesiskais regulējums. Dažos aspektos detalizēts regulējums ir pat ļoti vajadzīgs, tas, piemēram, attiecas uz veselības un drošības aizsardzības jautājumiem. Taču citos aspektos ir svarīgi nozares noteikumus pielāgot nozares vajadzībām. Nav iespējams pieņemt tādu darba tiesību aktu, kas pietiekami un veiksmīgi aptvertu visu ekonomikas nozaru vajadzības. Tāpēc ir būtiski, lai nozares sociālajiem partneriem būtu telpa “sarunām”, proti, likumdevējs atstātu vairākus jautājumus, par kuriem viņi, sociālie partneri, var vienoties savā starpā.
Eiropas Padomes Nodarbinātības komiteja (EMCO) 2018. gada 22. novembra secinājumos ir ieteikusi Latvijas valdībai veidot dinamiskāku divpusējo sociālo dialogu, nostiprināt koplīgumu slēgšanas brīvību un veicināt sociālo partneru pārrunu autonomiju Latvijā. Tāpat arī Eiropas Komisija savā Ziņojumā par Latviju, kas tika publicēts šī gada 27. februārī, ir atzinusi, ka koplīgums, atbilstoši izskatāmajai redakcijai, būtu jauninājums Latvijas industriālo attiecību sistēmā, jo līdz šim privātajā sektorā nozaru līmenī nav bijis koplīgumu.
Eiropas sociālie partneri būvniecības nozarē (EFBWW un FIEC) 2018. gada 3. decembrī nosūtīja vēstuli Latvijas Saeimai, pieprasot to atbalstīt minēto Darba likuma grozījumu. Savukārt Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) izpildkomiteja 2018. gada 19. decembrī vienbalsīgi pieņēma lēmumu atbalstīt Latvijas arodbiedrības un aicina Latvijas likumdevēju pieņemt nepieciešamo Darba likuma grozījumu, kas praksē iedzīvinātu nozares koplīgumu slēgšanu.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.