Pēdējā laikā arvien biežāk sava uzņēmēju, grāmatvežu, uzņēmējdarbības interesentu un topošo uzņēmēju "sociālā burbuļa" ietvaros autors saskaras ar dažādiem pozitīviem un ne tik pozitīviem vērtējumiem par ārpakalpojuma grāmatveža darbu, kā arī arvien biežāk no aroda pārstāvjiem dzird vēlmi un centienus pašiem uzsākt ārpakalpojuma grāmatveža darbību. Bieži vien personām, kuras nav tieši saistītas ar ārpakalpojuma grāmatvedības jomu, nav objektīva priekšstata par ārpakalpojuma grāmatveža darbības niansēm, tomēr ikvienam ārpakalpojuma grāmatvedības jomas pārstāvim ir skaidrs, ka ārpakalpojuma grāmatveža profesionālā darbība kļūst arvien komplicētāka, jo ir jāņem vērā dažādi normatīvo aktu un praktiskās darbības aspekti. 

Lai ikvienam interesentam un personai, kura vēlas uzsākt ārpakalpojuma grāmatveža darbību, sniegtu ieskatu ārpakalpojuma grāmatvedības nozarē, turpmāk secīgi tiks apskatīti dažādi jomas praktiskās darbības aspekti.

Autors vēlas uzsvērt, ka šajā rakstā apskatītie praktiskās darbības aspekti tiek vērtēti no raksta tapšanas laikā spēkā esošo normatīvo aktu perspektīvas (likums "Par grāmatvedību" un ar to saistītie MK noteikumi), tomēr virkne no šīm prasībām ir iekļautas arī normatīvajā regulējumā, kas stāsies spēkā pēc šī raksta tapšanas, par ko autors rakstā iekļauj atsevišķas atsauces (Grāmatvedības likums stājas spēkā 01.01.2022., savukārt attiecīgie ar likumu saistītie MK noteikumi pašlaik ir izstrādes stadijā FM darba grupās).

Saimnieciskās darbības formas izvēle

Ārpakalpojuma grāmatveža saimnieciskās darbības būtība paredz to, ka ārpakalpojuma grāmatvedis, pamatojoties uz savstarpēji noslēgtu rakstveida līgumu, veiks klienta grāmatvedības uzskaites kārtošanu. Saimnieciskās darbības jēdziens tiek definēts Komerclikumā — "Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, pastāvīga darbība par atlīdzību."¹ Dažādos avotos šī definīcija tiek papildināta un tiek skaidrots, ka, ja persona savas saimnieciskās darbības rezultātā gūst ienākumus pret atlīdzību vairākas reizes (trīs reizes un vairāk viena gada laikā), personai iestājas pienākums reģistrēt saimniecisko darbību Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī deklarēt savus ienākumus. Tātad, apkopojot ārpakalpojuma grāmatveža darbības būtību un saimnieciskās darbības jēdziena definīciju, ir secināms, ka ārpakalpojuma grāmatvedis veiks sistemātisku, pastāvīgu darbību par atlīdzību — sniegs grāmatvedības uzskaites pakalpojumus klientam par atlīdzību.

Tomēr ikviens ārpakalpojuma grāmatvedis, lai uzsāktu praktisku darbību, veic sev atbilstoša saimnieciskās darbības veida izvēli un spēkā esošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā atbilstošu šī saimnieciskās darbības veida reģistrāciju attiecīgajā iestādē. Saimnieciskās darbības veida izvēle ir katras personas brīva izvēle, pamatojoties uz savos ieskatos atbilstošiem novērojumiem un secinājumiem. Apskatot Centrālās statistikas pārvaldes datus par ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem sadalījumā pa galvenajiem darbības veidiem un tieši apskatot darbības veidu 69.20 "Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi, konsultēšana nodokļu jautājumos", ir novērojams, ka populārākā darbības forma starp ārpakalpojuma grāmatvežiem un radniecīgu pakalpojumu sniedzējiem ir komercsabiedrības (sabiedrības ar ierobežotu atbildību; akciju sabiedrības), otra populārākā darbības forma ir fiziskas personas — saimnieciskās darbības veicējas, bet trešā populārākā darbības forma ir individuālais komersants. Diemžēl jaunākie statistikas dati ir pieejami tikai par 2019. gadu, tomēr, ņemot vērā līdzšinējos datus un to izmaiņas, autors uzskata, ka 2020. un 2021. gadā komercsabiedrību un fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju dominance nozarē nav mainījusies.

Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju kopskaits sadalījumā pa saimnieciskās darbības formām periodā no 2013. līdz 2018. gadam²

Lai kaut mazliet atvieglotu atbilstoša saimnieciskā darbības veida izvēli, autors turpinājumā ir apkopojis svarīgākos darbības un dibināšanas/reģistrācijas aspektus populārākajiem darbības veidiem — sabiedrības ar ierobežotu atbildību, individuālie komersanti un fiziskās personas — saimnieciskās darbības veicējas. Ņemot vērā, ka akciju sabiedrību dibināšanai ir noteikti kritēriji, kas ne katram topošajam ārpakalpojuma grāmatvedim ir pa spēkam (piemēram, minimālais noteiktais pamatkapitāls ir 35 000 eiro), autors šajā apkopojumā tās nav iekļāvis.

Uzņēmējdarbības formu salīdzinājums³

Kura uzņēmējdarbības forma ir piemērotākā, tas ir jāizvērtē katram topošajam ārpakalpojuma grāmatvedim pašam, ņemot vērā dažādus faktorus — iespējamo darbinieku skaitu, iespējamo pakalpojumu sniegšanas apjomu, atbilstošāko nodokļu režīmu iespējamajam ieņēmumu apjomam, kā arī citus faktorus.

Ierobežojumi kļūt par ārpakalpojuma grāmatvedi

Likuma "Par grāmatvedību" 3.³ pants skaidri nosaka to, kāda persona nevar būt ārpakalpojuma grāmatvedis:

Analoģiska prasība ir iekļauta arī Grāmatvedības likuma 37. pantā. Līdz ar to, pirms uzsāk ārpakalpojuma grāmatveža darbību, personai ir jāizvērtē, vai nepastāv kāds no šiem normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem.

Profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

Likuma "Par grāmatvedību" 3.¹ pants nosaka:

Prasība par ārpakalpojuma grāmatveža profesionālo civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu ir noteikta arī Grāmatvedības likuma 40. pantā: 

Tieši tāpat kā autovadītājs ar savu transportlīdzekli var nodarīt zaudējumus citām personām, arī ārpakalpojuma grāmatvedis savas darbības vai bezdarbības rezultātā var radīt zaudējumus gan klientam, gan valstij, piemēram, veicot normatīvajiem aktiem neatbilstošu grāmatvedības uzskaiti un/vai veicot normatīvajiem aktiem neatbilstošu nodokļu un nodevu uzskaiti un aprēķināšanu. Abos gadījumos, lai cietusī persona varētu saņemt attiecīgo zaudējumu atlīdzību, normatīvajos aktos ir noteikts obligāts pienākums personai apdrošināt savu civiltiesisko atbildību. Līdzīgs profesionālās civiltiesiskās apdrošināšanas pienākums ir noteikts arī būvniekiem, advokātiem, maksātnespējas procesa administratoriem, ārstniecības personām, kā arī virknei citu profesionāļu.

Ārpakalpojuma grāmatveža profesionālās darbības civiltiesisko apdrošināšanu piedāvā dažādi Latvijā esošie apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, un parasti apdrošināšanas polise tiek izsniegta uz vienu gadu. Apdrošināšanas atlīdzība jeb maksa par apdrošināšanas polisi ir atkarīga no dažādiem faktoriem — atbildības limita, apdrošināto speciālistu skaita, pakalpojumu sniedzēja neto apgrozījuma no apdrošināmā darbības veida, no fakta — vai iepriekš profesionālās darbības rezultātā ir iestājušies apdrošināšanas gadījumi, kā arī no citiem faktoriem.

Iekšējās kontroles sistēma jeb cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju

Likuma "Par grāmatvedību" 3.² pants nosaka, ka "ārpakalpojuma grāmatvedis nodrošina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanu". Savukārt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk — NILLTPFNL) 3. panta pirmās daļas 3. punktā ir noteikts, ka ārpakalpojuma grāmatveži ir šī likuma subjekti. Līdz ar to no abām iepriekš minētajām normām izriet ārpakalpojuma grāmatveža pienākums ievērot NILLTPFNL noteiktos pienākumus, tajā skaitā NILLTPFNL 6. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu ieviest iekšējās kontroles sistēmu:

Likuma subjekts atbilstoši savam darbības veidam un tās apmēram veic un dokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, un, pamatojoties uz šo novērtējumu, izveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, tai skaitā izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras, kuras apstiprina likuma subjekta valde, ja tā ir iecelta, vai likuma subjekta augstākā pārvaldes institūcija.⁷

Iekšējās kontroles sistēma bieži vien salīdzinoši nelieliem ārpakalpojuma grāmatvedības birojiem ir klupšanas akmens, jo personai bez pieredzes šajā jomā ir problemātiski izprast un orientēties NILLTPFNL prasībās. Bieži vien no nozares pārstāvjiem autors ir dzirdējis, ka tieši šī iemesla dēļ viņi izvēlas nevis izveidot paši iekšējās kontroles sistēmu, bet to iegādāties no kāda, kurš piedāvā šādu pakalpojumu. Autors nevēlas veidot antireklāmu šādu pakalpojumu sniedzējiem, bet tomēr ikvienam pirms šādas gatavas iekšējās kontroles sistēmas iegādes derētu atcerēties jau klišejisko frāzi "kas der visiem, neder nevienam". Līdz ar to, kā jau ikvienā dzīves jomā, patiesība ir kaut kur pa vidu, proti, ja topošais ārpakalpojuma grāmatvedis saprot, ka iekšējās kontroles sistēmas izstrāde nebūs viņa paša spēkos, būtu nepieciešams atrast personu, kas specializējas iekšējo kontroles sistēmu izstrādē, un kopīgā sadarbībā izvērtēt konkrētā ārpakalpojuma grāmatveža darbību un tās specifiku, un rezultātā izstrādāt konkrētajam ārpakalpojuma grāmatvedim atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu. Tāpat ikvienam ārpakalpojuma grāmatvedim der atcerēties, ka iekšējās kontroles sistēma ir ne tikai formāla likuma prasības ievērošana, bet tas arī ir instruments ārpakalpojuma grāmatveža rīcībā, kuru lietojot un veicot sistemātisku darbību kopumu, ārpakalpojuma grāmatvedis var nodrošināt to, ka viņš netiek iesaistīts prettiesiskās un nelikumīgās darbībās. Ārpakalpojuma grāmatvedim nevajadzētu aizmirst arī NILLTPFNL noteikto prasību attiecībā uz regulāru zināšanu atjaunošanu likuma darbības jomā.

Grāmatvedības datorprogrammas licence

Ikvienam grāmatvedības nozares pārstāvim ir skaidrs, ka grāmatvedības datorprogramma ir viens no būtiskākajiem grāmatveža darba pamatiem. Mūsdienās tirgū ir pieejamas daudzas un dažādas grāmatvedības datorprogrammas, kas savstarpēji atšķiras gan pēc cenas, gan pēc funkcijām, gan pēc izstrādes vietas (vietējās vai citās valstīs izstrādātās), gan pēc lietošanas veida (programmas iegāde vai programmas noma). Grāmatvedības datorprogrammas izvēle ir būtiska turpmākā darba sastāvdaļa, tāpēc, veicot datorprogrammas izvēli, ir jāņem vērā vairāki būtiski aspekti. 

Izvēloties grāmatvedības datorprogrammu, pirmkārt, būtu nepieciešams pie konkrētā programmas izstrādātāja noskaidrot, vai šī konkrētā grāmatvedības datorprogramma atbilst spēkā esošo grāmatvedības jomas normatīvo aktu prasībām. Diemžēl praksē nereti ir sastopamas tādas datorprogrammas, kurām ir konstatējamas neatbilstības Latvijas normatīvajiem aktiem grāmatvedības kārtošanas jomā (piemēram, datorprogramma nenodrošina iespēju datus saglabāt noteiktos formātos nodokļu administrācijas pārbaužu vai audita veikšanai). Tomēr šajā jomā tiek prognozēti uzlabojumi, proti, topošajos "Grāmatvedības kārtošanas noteikumos", kas tiek izskatīti FM darba grupā, tiek plānots atsevišķu nodaļu veltīt grāmatvedības datorprogrammu tehniskajām un lietošanas prasībām.

Otrkārt, pirms konkrētas datorprogrammas lietošanas uzsākšanas būtu nepieciešams pie izstrādātāja vai izplatītāja (pārdevēja) pieteikties uz datorprogrammas izmēģinājumu, lai grāmatvedis izmēģinājuma laikā varētu konstatēt, vai konkrētā datorprogramma atbilst uzņēmuma specifikai. Ņemot vērā, ka mūsdienās katrā no uzņēmējdarbības veidiem ir sava darbības specifika, kā arī ir dažāda līmeņa nepieciešamības pēc uzskaites detalizācijas, būtiski ir atrast tādu grāmatvedības datorprogrammu, kas derēs konkrētajam uzņēmumam.

Ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšana

Kopš šā gada 1. jūlija ir stājušās spēkā izmaiņas likumā "Par grāmatvedību", kas paredz veikt ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas prasības ir iekļautas arī Grāmatvedības likumā, kas stāsies spēkā 01.01.2022.

Lai ārpakalpojuma grāmatvedis varētu saņemt licenci, viņam ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

1. Ārpakalpojuma grāmatvedim vai ārpakalpojuma grāmatvedības uzņēmuma atbildīgajam grāmatvedim ir jāatbilst tam izvirzītajiem izglītības kritērijiem — ārpakalpojuma grāmatveža kvalifikācijai ir jāatbilst vismaz 4. līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, un šī kvalifikācija ir jāapliecina ar attiecīgu izglītības dokumentu (diplomu vai apliecību).
2. Ārpakalpojuma grāmatvedim vai ārpakalpojuma grāmatvedības uzņēmuma atbildīgajam grāmatvedim ir jābūt vismaz triju gadu pieredzei grāmatvedības jomā.
3. Ārpakalpojuma grāmatvedim ir jābūt izstrādātai iekšējās kontroles sistēmai.
4. Ārpakalpojuma grāmatvedim ir jābūt spēkā esošai profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisei.
5. Ārpakalpojuma grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedības uzņēmuma atbildīgais grāmatvedis neatbilst likuma "Par grāmatvedību" 3.³ pantā/Grāmatvedības likuma 37. pantā noteiktajiem ierobežojumiem.

Kad ārpakalpojuma grāmatvedis ir pārliecinājies, ka ir ievērojis un izpildījis visus kritērijus, tam Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz iesniegums licences saņemšanai, kā arī iesniegumam jāpievieno attiecīgi dokumenti — apdrošināšanas polise, iekšējās kontroles sistēma, izglītības dokuments, kā arī dokuments, kas apliecina atbildīgā grāmatveža pieredzi grāmatvedības jomā. Pirms iesnieguma licences saņemšanai iesniegšanas ir jāveic valsts nodevas samaksa 100 eiro apmērā, pārskaitot to ar bezskaidras naudas pārskaitījumu uz norādīto Valsts kases norēķinu kontu. Pēc iesnieguma saņemšanas Valsts ieņēmumu dienests izvērtē iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un pozitīva atzinuma gadījumā izsniedz ārpakalpojumu grāmatvedim licenci uz pieciem gadiem. Šis termiņš var būt mazāks, ja neizpildās kāds no nosacījumiem, lai licenci izsniegtu uz pieciem gadiem — piemēram, nav iegūta attiecīgā izglītība u.tml.

Lai arī Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamo dokumentu saturs un forma ir pietiekami skaidra, tomēr vairāku nozares pārstāvju vidū diskusijas ir raisījis apliecinājums par profesionālo pieredzi, precīzāk, radies jautājums — kā pierādīt profesionālo pieredzi? 

Ņemot vērā, ka ārpakalpojuma grāmatvedības nozarē strādā arī personas, kuras objektīvu iemeslu dēļ, sākot ar 01.07.2021., nevar izpildīt visus noteiktos kritērijus licences saņemšanai, likuma "Par grāmatvedību" pārejas noteikumu 11. punktā ir noteiktas personu grupas, kuras noteiktu laika periodu var turpināt darbību kā ārpakalpojuma grāmatveži, nesaņemot licenci:

1. Jebkurš ārpakalpojuma grāmatvedis ir tiesīgs turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2023. gada 1. jūlijam.

2. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim nav atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, bet ir atbilstoša pieredze, līdz 2025. gada 1. jūlijam viņa profesionālā kvalifikācija var tikt atzīta pat atbilstošu ārpakalpojuma grāmatveža kvalifikācijai, ja viņš ir uzsācis vai turpina studijas atbilstoši likumā noteiktajām kvalifikācijas prasībām. Ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir uzsācis studijas vai turpina tās, viņam ir pienākums katru gadu līdz 15. oktobrim Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt izziņu par sekmīgu studiju turpināšanu.

3. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim ir piešķirta valsts vecuma pensija vai viņš ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai līdz šā vecuma sasniegšanai ir atlikuši seši gadi vai mazāk, un viņam ir atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, tad, nepiemērojot likumā noteiktās kvalifikācijas prasības, viņš var saņemt ārpakalpojuma grāmatveža licenci, kuras derīguma termiņš ir pieci gadi, bet ne ilgāks par 2027. gada 1. jūliju.

Sadarbības uzsākšana ar klientiem

Pēc tam kad ārpakalpojuma grāmatvedis ir veicis visas iepriekš uzskaitītās darbības — reģistrējis saimniecisko darbību, izveidojis iekšējās kontroles sistēmu, iegādājies profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi un grāmatvedības datorprogrammu, saņēmis ārpakalpojuma grāmatveža licenci —, ārpakalpojuma grāmatvedis var uzsākt sadarbību ar klientiem. Likuma "Par grāmatvedību" 3. panta otrajā daļā izvirzīto prasību attiecībā uz to, kas veic grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā — "Uzņēmumā grāmatvedības kārtošanu veic grāmatvedības jautājumos kompetenta persona — grāmatvedis vai ārpakalpojumu grāmatvedis, ar ko uzņēmuma vadītājs noslēdzis attiecīgu rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos"⁸, — kā arī apskatot 3. panta otrās daļas 2. punktā minēto ārpakalpojuma grāmatveža definīciju — "ārpakalpojuma grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus [..]"⁹ —, ir redzams, ka šajās definīcijās ir noteikta galvenā prasība, kas ārpakalpojuma grāmatvedim ir jāievēro savstarpējās attiecībās ar klientiem, proti, ir jābūt noslēgtam rakstveida līgumam, kurā ir skaidri noteikti ārpakalpojuma grāmatveža pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos. Līguma satura izveide lielākoties ir ārpakalpojuma grāmatveža brīva izvēle, tomēr autors uzskata, ka būtu vēlams tajā iekļaut likumā "Par grāmatvedību" noteikto informāciju, kā arī, protams, citas būtiskās līguma sastāvdaļas — līdzējus, līguma priekšmetu, līguma darbības termiņu, līguma spēkā stāšanās datumu, atlīdzības apmēru, samaksas nosacījumus un strīdu risināšanas kārtību. Ārpakalpojuma grāmatveža līgumā var iekļaut arī citas sastāvdaļas, atbilstoši ārpakalpojuma grāmatveža un viņa klienta ieskatiem, un kas nav pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tāpat, sagatavojot līgumu, nevajadzētu aizmirst par Dokumentu juridiskā spēka likumā un MK noteikumos Nr. 558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" noteiktās prasības attiecībā uz dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu, kā arī vispārējās lietvedības pamatprasības.

Lai gan varētu šķist, ka grāmatvedības pakalpojuma sniegšanai pietiek tikai ar rakstveida līguma noslēgšanu ar klientu, nevajadzētu aizmirst, ka pie gandrīz ikvienas ārpakalpojuma grāmatveža veiktās darbības ir piemērojamas NILLTPFNL prasības, proti, pirms ārpakalpojuma grāmatvedis noslēdz rakstveida līgumu ar potenciālo klientu, ārpakalpojuma grāmatvedim ir pienākums veikt potenciālā klienta sākotnējo izpēti — pārliecināties, ka klienta īpašnieki un vadība nav iekļauti starptautiskajos un/vai nacionālajos sankciju sarakstos, pārliecināties vai nepastāv noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riski, kā arī veikt citas izpētes darbības atbilstoši NILLTPFNL prasībām. Jāuzsver, ka šī klientu izpēte ir jāveic, ne tikai virspusēji par to pārliecinoties, bet ir jānodrošina šīs izpētes un tās laikā noskaidroto faktu dokumentēšana, kā arī faktus apliecinošu dokumentu saglabāšana uzņēmuma arhīvā.

Pēc tam kad ārpakalpojuma grāmatvedis ir veicis klienta sākotnējo izpēti, konstatējis, ka būtiski riski nepastāv, un ir noslēdzis rakstveida līgumu ar klientu, ārpakalpojuma grāmatvedis var uzsākt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu klientam. Attiecībā uz praktisko sadarbību ar klientu (komunikācijas veids, dokumentu apmaiņa u.tml.) katram ārpakalpojuma grāmatvedim sadarbībā ar klientu ir jāatrod tāda "veiksmes formula", kas nevainojami darbosies konkrētajā situācijā. Mūsdienās lielākoties komunikācija ar klientiem tiek veikta, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus — e–pasts, SMS, WhatsApp, Telegram, kā arī citas lietotnes. Tomēr autors vēlas uzsvērt, ka diemžēl ne vienmēr savstarpējās attiecības ar klientu var būt veiksmīgas, un dažkārt tās var nonākt līdz dažādām strīdus situācijām, līdz ar to ārpakalpojuma grāmatvedim būtu nepieciešams šo aspektu paturēt prātā un turēties pie lietišķas komunikācijas viegli pierādāmā veidā, piemēram, priekšroku dodot rakstveida komunikācijai salīdzinājumā ar mutisku komunikāciju. Attiecībā uz dokumentu apmaiņas un aprites veidiem — šis ir atsevišķs temats (mūžīgā cīņa — papīra dokumenti pret elektroniskajiem dokumentiem), kam uzmanību regulāri pievērš un pēta citi nozares pārstāvji, tomēr arī šajā aspektā ārpakalpojuma grāmatvedim sadarbībā ar klientu būtu nepieciešams atrast "veiksmes formulu", kas darbojas tieši konkrētajā situācijā.

Profesionālo kompetenču regulāra pilnveide

Pats par sevi saprotams, ka ārpakalpojuma grāmatveža ikdiena nav nemaz tik viegla, jo paralēli iepriekš minēto prasību ievērošanai un ikdienas darba pienākumu veikšanai ārpakalpojuma grāmatvedim ir nepieciešams arī regulāri un sistemātiski papildināt un uzlabot savas profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences. Apskatot ārpakalpojuma grāmatveža profesionālo kompetenču pilnveides aspektu, vietā ir atgādināt grieķu filozofa Sokrata izteikto atziņu "Nav kauns nezināt, bet gan negribēt zināt". Autors vienmēr ir uzsvēris, ka viens cilvēks nekad nevar zināt visu, bet vienmēr cilvēks var tiekties uzzināt pēc iespējas vairāk par savu jomu un nemitīgi attīstīt sevi. Līdzīgi ir ar ārpakalpojuma grāmatveža profesionālo kompetenču un zināšanu pilnveidi — tas ir nepārtraukts izziņas un mācību process, kas sevī ietver virkni dažādu mehānismu, kā sevi un savas zināšanas un prasmes pilnveidot.

Pirmkārt, ārpakalpojuma grāmatvedim regulāri ir rūpīgi jāstudē attiecīgie normatīvie akti un ar tiem saistītie dokumenti — metodiskie norādījumi, rekomendācijas, skaidrojumi. Normatīvie akti un ar tiem saistītie dokumenti ir grāmatveža darbības pamats, kuros ir noteiktas tiesības un pienākumi, kas ir piemērojami gan grāmatvedības uzskaites, gan nodokļu aprēķināšanas, gan nodokļu deklarāciju sagatavošanas un iesniegšanas jomā.

Otrkārt, gadījumos, kad ārpakalpojuma grāmatvedis neizprot izmaiņas normatīvajos aktos vai laika ekonomijas nolūkos nevēlas pats tos studēt, ir iespēja apmeklēt dažādus kursus, kuros jomas profesionāļi skaidro normatīvo aktu prasības un šo prasību praktisku piemērošanu. Pēc autora novērojumiem vīrusa infekcijas Covid–19 laikā grāmatvedības un nodokļu jomā īpašu popularitāti ir guvuši privātā sektora organizēti tiešsaistes kursi, līdz ar to ir būtiski uzlabojusies kursu pieejamība mērķauditorijas vidū. Arī nozari kontrolējošā iestāde — Valsts ieņēmumu dienests — arvien biežāk veido kvalitatīvus tiešsaistes seminārus un infografikas, skaidrojot normatīvo aktu izmaiņas, piemēram, par vienotā nodokļa konta ieviešanu. 

Autors vēlas uzsvērt arī nozares periodiskos izdevumus gan papīra, gan elektroniskā formātā, kuros nozares profesionāļi regulāri skaidro un apskata nozares jaunumus. Profesionāla ārpakalpojuma grāmatveža darbībā ir svarīgas ne tikai kompetences grāmatvedības, nodokļu un uzņēmējdarbības normatīvo aktu jomā, bet arī citas mūsdienu uzņēmējdarbības vides neatņemamas kompetences — informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas prasmes, valodu prasmes, komunikācijas prasmes. Ārpakalpojuma grāmatvedim ir jāspēj kritiski novērtēt savas prasmes un kompetences, kā arī to, kuras no prasmēm un/vai kompetencēm ir uzlabojamas.

Treškārt, ārpakalpojuma grāmatvedis bieži vien var nonākt situācijās, kad ir nepieciešams konsultēties ar kādu no kolēģiem par konkrētas situācijas risinājumu, līdz ar to ir ļoti būtiski, ka ārpakalpojuma grāmatvedis veido ap sevi kompetentu un profesionālu grāmatvežu loku, kuri spēs viens otru atbalstīt un konsultēt dažādās nestandarta situācijās. Autora ieskatos šim nolūkam lieliski noder dalība nozares profesionālajās organizācijās — Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijā un/vai Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijā, vai kādās citās organizācijās, kas apvieno nozares profesionāļus. Nozares profesionālās organizācijas apvieno lielu daļu no nozares profesionāļiem, līdz ar to organizācijas biedram ir iespēja ne tikai iepazīt citus profesionālus un kompetentus grāmatvežus, bet arī piedalīties organizācijas darbā, piedalīties nozares normatīvo aktu izstrādē, kā arī piedalīties profesionālu prasmju un kompetenču pilnveides kursos un semināros.

Ceturtkārt, īpaši svarīgi ārpakalpojuma grāmatvedim ir izveidot zinošu un spēcīgu komandu, jo, kā jau autors iepriekš minēja, neviena persona nevar pārzināt visu, tādēļ ārpakalpojuma grāmatveža komandā ir jābūt personām, kuras specializējas kādā noteiktā jomā un ir šīs jomas eksperti.

Autors uzskata, ka esošajiem un topošajiem grāmatvežiem un citiem interesentiem bija noderīga šī ārpakalpojuma grāmatveža darbības praktisko aspektu izpēte, un, ņemot to vērā, ikviens uzņēmējs novērtēs sava grāmatveža darbu ikdienā. Lai izdodas!

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada septembra (477.) numurā.