Konferencē "Grāmatvežu svētki", kas norisinājās pirmdien, 14. janvārī, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktores Agneses Rudzītes prezentācijas laikā izcēlās asāka diskusija ar auditoriju par topošo normatīvo regulējumu ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanai (A. Rudzīte atzina, ka viņa gatavo likumprojektu kopā ar Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāju Artu Priedi). A. Rudzītei tika jautāts arī par iespējamajām ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmuma licences izmaksām, izskanot pieņēmumam, ka tās varētu sasniegt pat 1000 un vairāk eiro.

A. Rudzīte noraidīja šādu ciparu kā pilnībā nepamatotas baumas, apliecinot, ka tik lielas izmaksas ārpakalpojumu grāmatvedības licences saņemšanai nav iecerētas. "Mēs nedomājam, ka grāmatveži ir miljonāri, kas var atļauties maksāt tūkstošus par licenci. Zinām, ka par ārpakalpojumu grāmatvežiem strādā arī pensionāri, kas palīdz kārtot grāmatvedību maziem uzņēmumiem, zemnieku saimniecībām, utt. Licence nedrīkst pārvērsties par finansiālu ierobežojumu, kas turpmāk vairs neļautu šiem ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzējiem darboties tirgū. Runa ir tikai par kvalitāti," sacīja A. Rudzīte. Viņa kliedēja arī reizēm izskanošās bažas, ka ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana kādam kļūs par labas peļņas avotu. "Mūsu mērķis nav ar licencēšanas palīdzību kādam radīt biznesa iespējas - uzskatām, ka licencētājam būtu jāstrādā tikai un vienīgi par pašizmaksu un ne par kādu peļņu vispār runa nevar būt! Lai gan par precīzām licences izmaksām mums pašiem šobrīd vēl nav skaidrības, es varu pateikt - tūkstoši tie nekādi nevar būt, jo daļai ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmumu visa gada apgrozījums ir tikai pāris tūkstoši." 

Vienlaikus viņa gan netieši norādīja, ka diskusijās par licences maksas lielumu tiekot meklēts balanss starp dažādajiem grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju prakšu apmēriem (kā zināms, pērnā gada novembrī žurnāla "Bilance" konferencē Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas prezidents Andrejs Ponomarjovs pauda, ka licences maksa varētu tikt diferencēta atkarībā no pakalpojuma sniedzēja prakses lieluma). "Grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmumu apgrozījumu atšķirības ir ļoti lielas. Cenšamies rast risinājumu, kurā nevienam nebūtu jācieš," sacīja A. Rudzīte.