0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAĀrpakalpojumu grāmatveži identificēti kā otra augstākā riska sektors naudas atmazgāšanā

Ārpakalpojumu grāmatveži identificēti kā otra augstākā riska sektors naudas atmazgāšanā

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 5. martā publiskojis kopsavilkumu par risku novērtēšanas ziņojumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā par 2017. - 2019. gadu. Ziņojumā izvērtēti arī tautsaimniecības sektori, rindojot tos pēc riska pakāpes, un interesanti, ka ārpakalpojumu grāmatveži šajā sarakstā ierindoti otrajā vietā - uzreiz aiz kredītiestādēm, riska novērtējums - "vidēji augsts", informē Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle. Attiecībā uz ārpakalpojumu grāmatvežu sektoru identificēts risks, ka ārpakalpojumu grāmatveži ne tikai neapzināti var tikt iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, bet arī apzināti veic darbības, kas palīdz to klientiem veikt naudas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: wuestenigel on VisualHunt.com

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 5. martā publiskojis kopsavilkumu par risku novērtēšanas ziņojumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā par 2017. – 2019. gadu. Ziņojumā izvērtēti arī tautsaimniecības sektori, rindojot tos pēc riska pakāpes, un interesanti, ka ārpakalpojumu grāmatveži šajā sarakstā ierindoti otrajā vietā – uzreiz aiz kredītiestādēm, riska novērtējums – “vidēji augsts”, informē Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle.

Attiecībā uz ārpakalpojumu grāmatvežu sektoru identificēts risks, ka ārpakalpojumu grāmatveži ne tikai neapzināti var tikt iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, bet arī apzināti veic darbības, kas palīdz to klientiem veikt naudas atmazgāšanu, konsultējot par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par līdzekļu strukturēšanu, sagatavojot fiktīvu darījumu dokumentāciju un veicot iegrāmatošanas pakalpojumus, kā arī izveidojot sarežģītas juridisko personu un ārzonas uzņēmumu struktūras. Tāpat pastāv risks, ka ārpakalpojumu grāmatveži klienta interesēs varētu apzināti nesniegt aizdomīgu darījumu ziņojumus.

J. Marjasova gan nepiekrīt, ka ārpakalpojumu grāmatvežu uzraudzība būtu bijusi nepietiekama.

“FID vadītāja Ilze Znotiņa publiski paudusi viedokli, ka “VID uzraudzībā esošie subjekti dzīvojušies kā jauni kazlēni zaļā pļavā – bez jebkādas pieskatīšanas”. Jautājums, vai tam var piekrist, jo, kā mēs redzam un zinām, VID aktīvi veic pārbaudes – to skaits ir ap 1000 gadā, turklāt tiek piemērotas arī sankcijas,” saka eksperte.

“Skaidrs ir viens – FID attieksme ir nopietna. Ārpakalpojumu grāmatvežiem jābūt ļoti uzmanīgiem NILLTPFN likuma prasību izpildē,” secina J. Marjasova, piebilstot – likums kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju definē tieši apzinātas darbības.

J. Marjasovas semināru “Klienta izpēte un darījumu uzraudzība, NILLTPFN likuma grozījumi” iespējams iegādāties “Bilances Akadēmijas” e-veikalā: https://www.plz.lv/preces/klienta-izpete-un-darijumu-uzraudziba-nilltpfn-likuma-grozijumi-e-seminara-videoieraksts/

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: