Valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmes laikā 31. maijā tika apspriestas svarīgākās prioritātes, kas jāīsteno, lai pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un uzlabotu konkurētspēju investīciju piesaistē. Valdība un investori vienojās, ka nepieciešams modernizēt augstskolu pārvaldību, atrast efektīvus risinājumus darbaspēka pieejamības problēmām, kā arī strādāt pie valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš sanāksmes dalībniekiem norādīja, ka viņa vadītās valdības darba virsmērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, panākot lielāku privāto, tai skaitā ārvalstu, investīciju piesaisti ekonomikai. Valdība strādā, lai pakāpeniski sakārtotu šo vidi, īpašu uzmanību veltot finanšu sektora, izglītības, veselība, tiesiskuma un pašvaldību jomām.

FICIL goda priekšsēdētāja Šarlote Norbija uzsvēra, ka darbaspēka pieejamība kā risks Latvijas ekonomikai jau ir kļuvis par faktoru, kas reāli bremzē ekonomikas izaugsmi. Turklāt, lai Latvija varētu ātrāk kļūt par augstas pievienotās vērtības ekonomiku, ir vitāli svarīgi veidot konkurētspējīgu un modernu augstākās izglītības sistēmu.

Augstākās izglītības iestāžu pārvaldes modeļa modernizācija uzlabotu to starptautisko konkurētspēju un kļūtu par Latvijas dzinējspēku ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku. Lai sasniegtu šādu mērķi, nepieciešams izstrādāt stratēģiju ārvalstu mācībspēku piesaistei un pārskatīt investīciju prioritātes, liekot uzsvaru uz mācību saturu, nevis augstskolu infrastruktūru. Joprojām jāturpina darbs, lai sekmētu augstskolu ciešāku sasaisti ar darba tirgus vajadzībām.

Lai mazinātu šķēršļus Latvijas ekonomikas attīstībai, jāmeklē risinājumi samilzušajai darbaspēka pieejamības problēmai. Nepieciešams pilnveidot nosacījumus ārvalstu darbinieku piesaistei, kā arī veiksmīgākai personu ar invaliditāti iesaistīšanai darba tirgū.

Nepieciešams uzlabot tos nosacījumus, kas motivētu darba devējus ieguldīt darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā un profesionālajā izglītībā, kā rezultātā uzlabotos darba produktivitāte.

Darbaspēka pieejamības palielināšanai jāpārskata nosacījumi, kas veicinātu darbinieku mobilitāti reģionos.

Lai efektivizētu un paātrinātu uzņēmēju digitālo komunikāciju ar valsts pārvaldi, nepieciešams veikt valsts pārvaldes e-pakalpojumu pārskatīšanu un optimizāciju no lietotāja pieredzes viedokļa. Uzņēmumu un valsts pārvaldes saziņas digitalizēšana palīdzēs arī ierobežot ēnu ekonomikas izpausmes.

Valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanā jāievieš specializētās tiesas, piemēram, Finanšu instrumentu tirgus likuma normu piemērošanas un tiesiskās aizsardzības procesa jomā, kā arī jāveicina starpinstitūciju sadarbība nacionālajā un starptautiskajā līmenī korupcijas un ekonomisko noziegumu izmeklēšanā un iztiesāšanā. Jāturpina darbs Latvijas starptautiskās reputācijas uzlabošanā, tostarp laikus ieviešot Moneyval rekomendācijas.

Pēc prezentācijām un diskusijām FICIL nodeva Ministru kabineta rīcībā astoņus pozīciju ziņojumus ar priekšlikumiem un rekomendācijām tālākai izvērtēšanai: makroekonomiskās politikas jomā, darbaspēka pieejamības un kvalitātes jomā, augstākās izglītības jomā, transporta un loģistikas jomā, ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas uzlabošanas jomā, digitalizācijas jomā, investīciju drošības un aizsardzības jomā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas un enerģētikas jomā.

Ar ziņojumiem iespējams iepazīties: