0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTIESU PRAKSEAT Senāts atzīst, ka pulcēšanās brīvību nevar liegt formālu iemeslu dēļ

AT Senāts atzīst, ka pulcēšanās brīvību nevar liegt formālu iemeslu dēļ

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 30.oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru apmierināts biedrības „Latvijas studentu korporāciju Prezidiju Konvents” (turpmāk – biedrība) pieteikums un atcelts Rīgas pilsētas izpilddirektora 2011.gada 9.novembra lēmums par atteikšanos izskatīt biedrības pieteikumu gājiena rīkošanai pērn 18.novembrī. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Lietas būtība ir apstāklī, ka biedrība 2011.gada 18.novembra gājienu pašvaldībā pieteica 2011.gada 8.novembrī, par vienu dienu nokavējot likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 13.panta otrajā daļā noteikto pieteikšanas termiņu (ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms plānotā pasākuma). Šā termiņa nokavējuma dēļ Rīgas pilsētas izpilddirektors atteicās izskatīt biedrības pieteikumu, tādējādi pēc būtības aizliedzot…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 30.oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru apmierināts biedrības „Latvijas studentu korporāciju Prezidiju Konvents” (turpmāk – biedrība) pieteikums un atcelts Rīgas pilsētas izpilddirektora 2011.gada 9.novembra lēmums par atteikšanos izskatīt biedrības pieteikumu gājiena rīkošanai pērn 18.novembrī. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Lietas būtība ir apstāklī, ka biedrība 2011.gada 18.novembra gājienu pašvaldībā pieteica 2011.gada 8.novembrī, par vienu dienu nokavējot likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 13.panta otrajā daļā noteikto pieteikšanas termiņu (ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms plānotā pasākuma). Šā termiņa nokavējuma dēļ Rīgas pilsētas izpilddirektors atteicās izskatīt biedrības pieteikumu, tādējādi pēc būtības aizliedzot gājienu. Biedrība izpilddirektora lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, kura to atcēla, jo atzina par formālu un nesamērīgu. Rīgas dome par Administratīvās rajona tiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību. Senāts, atzīstot par pamatotu pirmās instances tiesas spriedumu, norādījis, ka pulcēšanās brīvība ir būtiska demokrātiskas sabiedrības vērtība un tās ierobežojumam nepieciešams nopietns attaisnojums. Senāts norādījis, ka valstij vajadzētu pēc iespējas izvairīties no nevajadzīgiem pulcēšanās brīvību apgrūtinošiem ierobežojumiem. Senāta ieskatā, likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 13.panta otrajā daļā noteiktais 10 darba dienu termiņš nav tāds, kuru neievērojot, gājiena rīkošana un arī iestādes sagatavošanās gājiena nodrošināšanai būtu izslēgta un vairs nebūtu iespējama. Turklāt Rīgas pilsētas izpilddirektors lēmumā nav norādījis, ka situācija Rīgā attiecīgajā brīdī būtu bijusi tik īpaša, ka nebūtu bijis iespējams sagatavoties pieteiktajam gājienam īsākā termiņā kā 10 darba dienās. Senāts spriedumā atsaucies uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas judikatūru pulcēšanās brīvības jautājumā.