0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTIESU PRAKSEAT Senāts vērtē saimnieciskās darbības pazīmes nekustamo īpašumu pārdošanas gadījumā
TIESU PRAKSE

AT Senāts vērtē saimnieciskās darbības pazīmes nekustamo īpašumu pārdošanas gadījumā

Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments  26.oktobra atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz J.I. pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 1.augusta lēmuma Nr.19/21864 atcelšanu daļā par papildu nomaksai budžetā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokli, soda naudu un nokavējuma naudu, sakarā ar J.I.un Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzībām par Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 14.februāra spriedumu.  Situācijas apraksts Valsts ieņēmumu dienests  (VID) veica pieteicējam J.I. iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) auditu par 2004., 2005. un 2006.gadu. Audita rezultātā papildu nomaksai budžetā tika noteikts IIN 90 655,41 lats, soda nauda 40 864,07 lati, kā arī nokavējuma nauda 23 418,21 lats. Administratīvais…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments  26.oktobra atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz J.I. pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 1.augusta lēmuma Nr.19/21864 atcelšanu daļā par papildu nomaksai budžetā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokli, soda naudu un nokavējuma naudu, sakarā ar J.I.un Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzībām par Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 14.februāra spriedumu.

 Situācijas apraksts

Valsts ieņēmumu dienests  (VID) veica pieteicējam J.I. iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) auditu par 2004., 2005. un 2006.gadu. Audita rezultātā papildu nomaksai budžetā tika noteikts IIN 90 655,41 lats, soda nauda 40 864,07 lati, kā arī nokavējuma nauda 23 418,21 lats. Administratīvais process  noslēdzās ar VID ģenerāldirektora 2008.gada 1.augusta lēmumu Nr.19/21864. Tajā norādīts, ka pieteicējs, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus, ir veicis saimniecisko darbību. Par saimnieciskās darbības rezultātā gūtajiem ienākumiem pieteicējs nav samaksājis IIN. Pieteicējs iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt VID ģenerāldirektora lēmumu. Pieteikumā norādīts, ka pieteicējs nav veicis saimniecisko darbību. Administratīvā rajona tiesa ar 2010.gada 14.oktobra spriedumu pieteikumu noraidīja. Spriedumā norādīts, ka pieteicējs no 2004. līdz 2006.gadam ieguva īpašumā vairākus nekustamos īpašumus, no kuriem daļu pārdeva. Minētie īpašumi pieteicējam piederējuši salīdzinoši neilgu laiku, un pieteicējs tos nav izmantojis personīgajām vajadzībām. Tas liecina par nodarbošanos ar nekustamo īpašumu sistemātisku pirkšanu un pārdošanu peļņas gūšanas nolūkā. Tādējādi pieteicējs ir nodarbojies ar saimniecisko darbību. Šā iemesla dēļ nav piemērojams likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta „c” apakšpunktā paredzētais nodokļa maksāšanas atbrīvojums. Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu sakarā ar pieteicēja apelācijas sūdzību, ar 2012.gada 14.februāra spriedumu pieteikumu daļēji apmierināja:
  •  atcēla VID lēmumu daļā par papildu nomaksai budžetā noteikto IIN 33 312,34 latiem, soda naudu 16 656,17 latiem un ar to saistīto nokavējuma naudu;
  • atcēla VID lēmumu daļā par nokavējuma naudu, kas saistīta ar IIN nomaksas kavējumu par laiku līdz 2007.gada 10.decembrim;
  • pārējā daļā pieteikumu noraidīja.
Apgabaltiesa daļēji pievienojās rajona tiesas sprieduma pamatojumam.

 Senāts pieņem lēmumu

No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs no 2004.gada līdz 2006.gadam ieguva īpašumā vairākus desmitus nekustamo īpašumu, no kuriem 14 pārdeva – daļu ātrāk un daļu vēlāk par 12 mēnešiem pēc to iegūšanas īpašumā. Nekustamo īpašumu pārdošanas laikā likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta „c” apakšpunkts noteica, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem. Satversmes tiesa 2011.gada 13.decembra lēmumā par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2011-15-01 minēto tiesību normu interpretēja tā, ka IIN no ienākumiem par tāda nekustamā īpašuma pārdošanu, kas personas īpašumā bijis ilgāk par 12 mēnešiem, nav jāmaksā tikai tad, ja persona nekustamos īpašumus nav pārdevusi sistemātiski nolūkā gūt peļņu. Ja fiziskas personas darbības attiecībā uz nekustamo īpašumu atsavināšanu atbilst saimnieciskās darbības pazīmēm, tad likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta „c” apakšpunkts neatbrīvo personu no pienākuma maksāt IIN. Kā atzinusi Satversmes tiesa, saimnieciskās darbības konstatēšanas kritēriji ir:
  • darījumu ekonomiskā būtība (nekustamie īpašumi iegūti īpašumā ar nolūku tos vēlāk atsavināt un gūt peļņu),
  • regularitāte (nekustamo īpašumu pārdošana ir sistemātiska) un
  • apjoms (tiek pārdoti vairāki īpašumi).
Senāta ieskatā, minētie kritēriji ir vienlīdz svarīgi, tāpēc darījumus var atzīt par veiktiem saimnieciskās darbības ietvaros tikai tad, ja tie atbilst visiem minētajiem kritērijiem. Lietā nav strīda, ka pieteicējs ir pārdevis vairākus nekustamos īpašumus un ka tie tikuši pārdoti sistemātiski. Lietā ir strīds, vai pieteicējs īpašumus ieguvis īpašumā ar nolūku tos vēlāk pārdot un gūt peļņu. Pieteicējs norāda, ka nevienu īpašumu viņš nav ieguvis īpašumā ar šādu nolūku. Pieteicēja mērķis bijis īpašumu izmantošana personīgajām vajadzībām. Nolūks īpašumus pārdot un gūt peļņu parādījies tikai tad, kad īpašumi vairs nav bijuši nepieciešami personīgo vajadzību apmierināšanai. Turpretim apgabaltiesa uzskata, ka lielāko daļu īpašumu pieteicējs ir pārdevis saimnieciskās darbības ietvaros. Proti, kaut arī šie īpašumi periodiski varēja tikt izmantoti pieteicēja vai viņa tuvinieku vajadzībām, darījumu skaits liecina par pieteicēja pamatmērķi gūt peļņu. Pieteicējs kasācijas sūdzībā norādījis, ka apgabaltiesa nav pienācīgi novērtējusi viņa un citu personu iesniegtos paskaidrojumus par nekustamo īpašumu iegūšanas mērķi un izmantošanas veidu. Senāts piekrīt, ka apgabaltiesas spriedumā trūkst izvērstas pierādījumu analīzes. Piemēram, spriedumā nav plaši iztirzāti pieteicēja mātes un brāļa paskaidrojumi par dzīvokļu iegādi viņu vajadzībām. Tomēr tas nenozīmē, ka pierādījumi nav vērtēti. Pierādījumu vērtējums, kaut arī lakonisks, spriedumā ir norādīts – pieteicēja un citu personu iesniegtos paskaidrojumus apgabaltiesa atzinusi par tādiem, kuriem konkrētajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes. Apgabaltiesa ir pieļāvusi, ka pieteicējs vai viņa tuvinieki varētu būt periodiski lietojuši iegādātos īpašumus. Tomēr apgabaltiesa nav guvusi pārliecību, ka šie īpašumi iegādāti ar nolūku tos ilgstoši izmantot personīgajām vajadzībām. Šāda nolūka neesību apstiprina apstāklis, ka īpašumi tika pārdoti salīdzinoši neilgi pēc iegādāšanās. Apgabaltiesa atzina, ka saimnieciskās darbības ietvaros nav pārdoti divi nekustamie īpašumi, kuri pieteicējam tikuši uzdāvināti – īpašums Jūrmalā, un īpašums Rīgā. Pret šādu secinājumu kasācijas sūdzībā ir iebildis VID. Senāts piekrīt VID, ka īpašumu saņemšana dāvinājumā neizslēdz, ka tie vēlāk var tikt pārdoti saimnieciskās darbības ietvaros. Citiem vārdiem sakot, personai var būt nolūks pārdot īpašumus peļņas gūšanas nolūkā neatkarīgi no tā, vai īpašumi iegādāti vai saņemti dāvinājumā. Kā vienā, tā otrā gadījumā personai var nebūt nolūka ilgstoši izmantot īpašumus personīgajām vajadzībām. Ievērojot minēto, apgabaltiesai atkārtoti jāpārbauda, kāds bija pieteicēja nolūks saistībā ar dāvināto īpašumu izmantošanu. Par nolūku liecina ne tikai pieteicēja apgalvotais, bet arī objektīvas darbības. Izskatāmajā lietā pieteicējs atsevišķus nekustamos īpašumus ir pārdevis pirms, bet citus pēc likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta „c” apakšpunktā noteiktā 12 mēnešu termiņa. Pārdodot īpašumus pirms minētā termiņa, pieteicējam nevarēja rasties šaubas par nodokļa maksāšanas pienākumu. Līdz ar to šajos gadījumos viņam ir pienākums maksāt arī nokavējuma naudu (par laiku no 2007.gada 10.decembra) un soda naudu. Turpretim to īpašumu gadījumā, kuri pārdoti 12 mēnešus pēc to iegūšanas īpašumā, pieteicējam ir jāmaksā nodoklis, taču viņš ir atbrīvojums no pienākuma maksāt nokavējuma naudu un soda naudu. AT Senāta Administratīvo lietu departaments nosprieda atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 14.februāra spriedumu daļā par IIN saistībā ar īpašumiem Jūrmalā un Rīgā, atcelt spriedumu daļā par soda naudu un atcelt spriedumu daļā par nokavējuma naudu, kas saistīta ar IIN nomaksas kavējumu par laiku pēc 2007.gada 10.decembra. Pārējā daļā spriedums atstāts negrozīts. Saīsināti pēc lēmuma Lietā Nr. A42679708 SKA – 475/2012

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058