Atbalsta pasākumi var veicināt valsts parāda pieaugumu un kaitēt finanšu stabilitātei

(0)

Nelīdzsvarotā riska sadale starp valdību no vienas puses un uzņēmējiem un iedzīvotājiem – no otras puses,  rada ievērojamu morālā kaitējuma (moral hazard) risku. Uzskatāms piemērs šādam nesamērīgumam ir šobrīd apspriestās ilgtermiņa 25 gadu garantijas lielo komersantu atbalstam, uzskata Fiskālās disciplīnas padome (FDP), krīzes monitoringa kārtējā ziņojumā par COVID-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju brīdinot, ka kopējā COVID-19 krīzes atbalsta pasākumu ietekme uz valsts budžeta bāzi sasniedz jau 4.7% no iekšzemes kopprodukta.

COVID-19 atkārtota uzliesmojuma gadījumā būs nepieciešami papildu finanšu resursi un tas var audzēt valsts parādu, norāda FDP. Tāpat valsts parāda pieaugumu var sekmēt straujais tā apkalpošanas izmaksu pieaugums vidējā termiņā, kas saistīts ar neskaidrībām par Eiropas Centrālās bankas valdību obligāciju iepirkuma programmas turpmākās darbības efektivitāti.

Līdz šim valdības īstenotās tautsaimniecības un iedzīvotāju sociālās aizsardzības programmas COVD-19 krīzē atbilst ekonomiskajai situācijai. Taču vēršam uzmanību, ka ilgtermiņā atbalsta pasākumi var izraisīt būtisku valsts parāda nastas pieaugumu un ietekmēt valsts finanšu stabilitāti,” uzsver Inna Šteinbuka, FDP priekšsēdētāja.

Komisijas prognozes liecina, ka IKP kritums visā Eiropā, arī Latvijā, 2020. gada 2. ceturksnī būs daudz lielāks nekā 1. ceturksnī. Tomēr jaunākie IKP dati liecina, ka IKP kritums 1. ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni varētu būt bijis mazāks, nekā sākotnēji tika prognozēts: nevis 3.3%, bet 2.9%. 2. ceturksnī Latvijai IKP kritums pagaidām tiek prognozēts 10.9 % apjomā.

Vienlaikus FDP  norāda, ka uzņēmēju biznesa noskaņojums un skats nākotnē ir ārkārtīgi pesimistisks gan Latvijā, gan tās tirdzniecības partnervalstīs. Pieejamo statistikas rādītāju analīze liecina, ka ekonomiskā situācija turpina pasliktināties. Vienlaikus salīdzinoši laba situācija ir saglabājusies mājsaimniecību patēriņa un kreditēšanas jomā, taču pieaugošais bezdarbs un uzkrājumu samazinājums var pasliktināt situāciju arī šajā jomā, norāda FDP.

Nodokļu ieņēmumi, FDP ieskatā, šobrīd ir vērtējami kā salīdzinoši labi un pagaidām satraukumu neizraisa. Vienlaikus FDP uzsver – iemesli tam, kāpēc tie nekorelē ar ekonomiskās aktivitātes krituma rādītajiem, ir jautājums, par ko būtu jāveic atsevišķa dziļāka analīze.

Krīzes monitoringa ziņojumu par COVID-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju valdībai un Saeimai FDP gatavo divas reizes mēnesī. Tā mērķis ir palīdzēt izvērtēt, cik mērķtiecīgi un efektīvi ir valsts īstenotie atbalsta pasākumi COVID-19 krīzes laikā un kāda ir to ietekme uz valsts budžetu šobrīd un nākamajos gados.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)