0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIAtbalsta plašāku pilnvaru noteikšanu pašvaldībām, izvērtējot pulcēšanās pieteikumus

Atbalsta plašāku pilnvaru noteikšanu pašvaldībām, izvērtējot pulcēšanās pieteikumus

Ministru kabinets 30.aprīlī atbalstīja likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" grozījumu projektu, kas paredz konkretizēt procedūru, kādā pašvaldība pieņem lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu vai lēmumu par pasākuma norises aizliegšanu. Iekšlietu ministrija jau 2012.gada pavasarī uzsāka darbu pie grozījumiem likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas paredz konkretizēt procedūru, kādā pašvaldība pieņem lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu vai lēmumu par pasākuma norises aizliegšanu. Likumprojekta virzība tika kavēta Rīgas domes iebildumu dēļ, taču ministrija Rīgas domes sagatavotos priekšlikumus noraidīja. „Esmu gandarīts, ka likumprojekta grozījumi ir atbalstīti valdībā un ceru uz tā ātru virzību Saeimā, lai tie beidzot stātos spēkā…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ministru kabinets 30.aprīlī atbalstīja likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" grozījumu projektu, kas paredz konkretizēt procedūru, kādā pašvaldība pieņem lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu vai lēmumu par pasākuma norises aizliegšanu. Iekšlietu ministrija jau 2012.gada pavasarī uzsāka darbu pie grozījumiem likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas paredz konkretizēt procedūru, kādā pašvaldība pieņem lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu vai lēmumu par pasākuma norises aizliegšanu. Likumprojekta virzība tika kavēta Rīgas domes iebildumu dēļ, taču ministrija Rīgas domes sagatavotos priekšlikumus noraidīja. „Esmu gandarīts, ka likumprojekta grozījumi ir atbalstīti valdībā un ceru uz tā ātru virzību Saeimā, lai tie beidzot stātos spēkā un novērstu tādu situāciju atkārtošanos, kad viens pasākums traucē cita pasākuma norisi. Pašvaldības turpmāk varēs noteikt ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norises vietu, laiku un veidu, neietekmējot pasākuma norises mērķi,” norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Likumprojekts paredz, ka pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu, ja pašvaldība kopīgi ar organizatoru nevarēs vienoties par nepieciešamajām izmaiņām pasākuma norises vietā, laikā vai veidā, lai netiktu apdraudēti attiecīgā pasākuma dalībnieki un tiktu novērsti likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 15.panta otrajā daļā minētie apstākļi: 1) pasākums netraucēs citus publiskus pasākumus, valsts vai pašvaldības rīkotus pasākumus vai iepriekš pieteiktas sapulces, gājienus vai piketus; 2) pasākuma rīkošana paredzētajā laikā un vietā neradīs būtiskus transporta vai gājēju kustības traucējumus; 3) pasākuma rīkošana paredzētajā laikā, vietā un veidā neapdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību. Savukārt pašvaldība būs tiesīga aizliegt pasākuma norisi, ja tiks konstatēts, ka tā rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību, un ja minētos apdraudējumus nevarēs novērst, nosakot pasākuma norisei ierobežojumus. Tādējādi, ņemot vērā arī līdzšinējo Latvijas tiesu praksi, lēmums par pasākuma norises aizliegšanu būs pats radikālākais pulcēšanās brīvības ierobežojums. Vienlaikus ir precizēts, ka pašvaldība var noteikt ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norises vietu, laiku un veidu, neietekmējot pasākuma norises mērķi. Likumprojekts paredz arī precizēt likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 15.panta ceturto daļu, nosakot, ka policija un citas kompetentās institūcijas sniedz ne tikai atzinumu par minētā likuma 15.panta otrajā daļā minētajiem apdraudējumiem, bet arī atzinumā norāda par minēto apstākļu novēršanas iespējām. Minētais pamatojams ar to, ka tiesa ir vairākkārtīgi norādījusi, ka pirms lēmuma pieņemšanas sakarā ar pieteikto pasākumu pašvaldībai, sadarbojoties ar policiju vai ar citām kompetentām valsts institūcijām, nepieciešams noskaidrot, vai valstij ir iespējams ar saprātīgiem un atbilstošiem līdzekļiem novērst attiecīgos apdraudējumus, tostarp jāizvērtē, kādi ir policijas iestāžu resursi un pieejamie līdzekļi iespējamo apdraudējumu novēršanai un kārtības un sabiedrības drošības nodrošināšanai konkrētā pasākuma laikā. Papildus likumprojekts paredz precizēt likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 15.panta otrās daļas 1.punktu, paredzot, ka pašvaldība pārliecinās, vai pasākums netraucēs iepriekš pieteiktus citus publiskus pasākumus, valsts vai pašvaldības rīkotus pasākumus vai iepriekš pieteiktas sapulces, gājienus vai piketus. Pašvaldībām noteiktā pienākuma apjoms likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 15.panta otrajā daļā netiek mainīts, jo likumprojektā paredzētais grozījums ir redakcionāls.