Ministru Kabineta komitejas 23.janvāra sēdē atbalstu ir guvis Ekonomikas ministrijas sagatavotais un iesniegtais Ministru kabineta noteikumu projekts "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi", kas noteiks nozīmīgākos atvērta dabasgāzes tirgus darbības principus pēc tirgus atvēršanas no šā gada 3. aprīļa.

Ekonomikas ministrijas mērķis ir dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīt pēc iespējas vienkāršāku un lietotājam saprotamu. Tāpēc kā efektīvākais un lietotājam ērtākais apkalpošanas risinājums izvēlēts modelis, kurā visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošina tirgotājs - VIENS LĪGUMS, VIENS RĒĶINS UN VIENA KLIENTU APKALPOŠANAS VIETA, sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus. Līdzīgs risinājums šobrīd tiek īstenots elektroenerģijas tirdzniecībā un atzinīgi novērtēts no lietotāju puses.

Mājsaimniecības lietotājiem paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana - t.i., arī pēc 2017.gada 3.aprīļa tie mājsaimniecības lietotāji, kuri nevēlēsies mainīt tirgotāju, turpinās saņemt dabasgāzi no esošā tirgotāja par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas regulētu cenu, tādējādi kļūstot par saistītajiem lietotājiem. Šādā gadījumā pienākums piegādāt dabasgāzi saistītajiem lietotājiem par regulētu cenu ir noteikts publiskajam tirgotājam, kas līdz 2019. gadam būs AS "Latvijas Gāze".

Savukārt komersantiem līdz šā gada 15. jūnijam jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu.

Ja komersants nenoslēgs jaunu līgumu, līdz šā gada 1. jūlijam dabasgāzi tam piegādās esošais tirgotājs, bet pēc 1. jūlija tas saņems dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros par SPRK apstiprinātu cenu plus 20%.

Ekonomikas ministrija sagaida no tirgus atvēršanas dabasgāzes sektorā lielāku konkurenci starp tirgotājiem, daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, lielākas izvēles iespējas visiem dabasgāzes patērētājiem, reģionāla dabasgāzes tirgus veidošanā kā arī lielāku piegāžu drošība un enerģētiskā neatkarība nākotnē.

MK noteikumu projektā detalizēti atrunāti dabasgāzes tirgotāja, sistēmas operatora un lietotāju tiesības un pienākumi. Noteikumi nosaka:

• kārtību, kādā lietotājiem tirgo un piegādā dabasgāzi un pārtrauc tās piegādi, dabasgāzes sistēmas drošas lietošanas prasības, tirgotāja, publiskā tirgotāja, sistēmas operatora, lietotāja un gazificētā objekta īpašnieka tiesības un pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā;
• kārtību, kādā veicami norēķini par saņemtajiem pakalpojumiem, nokavējuma procentu apmēru, tirgotāju maiņas kārtību un lietotāju apgādi dabasgāzes piegādes traucējumu gadījumā;
• kārtību, kādā dabasgāzes piegādi saistītajiem lietotājiem nodrošina publiskais tirgotājs;
• kārtību, kādā izvēlas publisko tirgotāju;
• kārtību, kādā nosaka un publicē pēdējās garantētās piegādes cenu Enerģētikas likuma 109.panta otrajā daļā minētajiem galalietotājiem.

Jāmin arī, ka Eiropas Savienības normatīvie akti dabasgāzes tirgus jomā paredz, ka arī Latvijā piegādātā dabasgāze būtu jāmēra nevis pēc tilpuma (normālkubikmetros vai kubikmetros), bet gan pēc enerģētiskās vērtības, piemērojot uzskaites mērvienību - "vatstunda". Tādējādi kā iespējamais risinājums noteikumu projektā ir izvēlēta uzskaites rādījumu pārveidošana, izmantojot attiecīgu koeficientu. Tas nozīmē, ka sadales sistēmas operators klienta dabasgāzes patēriņu pārrēķinās enerģijas vienībās (kWh) un gala lietotājiem nebūs jāmaina esošie gāzes patēriņa skaitītāji. Lai klients, saņemot rēķinu, neapmulstu, dabasgāzes patēriņš būs norādīts gan normālkubikmetros vai kubikmetros, gan enerģijas vienībās (kWh).