0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESGRĀMATVEDĪBAAtbilde par darba braucienu un dienas naudu

Atbilde par darba braucienu un dienas naudu

Jautājums. Darbinieks nosūtīts darba braucienā, tam jāpiegādā prece Zviedrijā un Norvēģijā. Kā noteikt, uz kuru no šīm valstīm darbinieks ir nosūtīts, un kā aprēķināt dienas naudu? Kurš brīdis ir robežas šķērsošana, braucot ar kuģi? Kā noteikt dienas naudu, ja galamērķis ir Latvija? Kāda dienas nauda jāmaksā par dienu, kad beidzas viens reiss un sākas otrs?   Atbildi žurnāla BILANCE 426. numurā sagatavoja žurnāla galvenā redaktore MAIJA GREBENKO Nosūtot personu komandējumā, Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 969) nosaka, ka jābūt rīkojumam, kurā norādīti visi dati…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Jautājums. Darbinieks nosūtīts darba braucienā, tam jāpiegādā prece Zviedrijā un Norvēģijā. Kā noteikt, uz kuru no šīm valstīm darbinieks ir nosūtīts, un kā aprēķināt dienas naudu? Kurš brīdis ir robežas šķērsošana, braucot ar kuģi? Kā noteikt dienas naudu, ja galamērķis ir Latvija? Kāda dienas nauda jāmaksā par dienu, kad beidzas viens reiss un sākas otrs?

 

Atbildi žurnāla 426. numurā sagatavoja žurnāla galvenā redaktore MAIJA GREBENKO

Nosūtot personu komandējumā, Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 969) nosaka, ka jābūt rīkojumam, kurā norādīti visi dati par šo nosūtījumu (kurp jābrauc, uz kādu laiku, ko drīkst, ko nedrīkst utt.). Par darba braucienu – nekas nav teikts (darbs, kas norisinās ceļā). Tātad šajā gadījumā par brauciena noformējumu ir jālemj darba devējam pašam. To nosaka Ministru kabineta  noteikumu Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 7. punkts:

Uzņēmuma vadītājs, ievērojot attaisnojuma dokumentiem normatīvajos aktos noteiktās prasības, patstāvīgi izvēlas šo dokumentu formu un sagatavošanas veidu, izņemot gadījumus, ja attiecīga attaisnojuma dokumenta noformēšanu vai saturu reglamentē konkrēts normatīvais akts.

Tātad, ja noteikumos par komandējumiem nav speciāli atrunāta nosūtīšana darba braucienā, izvēlamies savu redzējumu, jo nav iespējams vienā dokumentā ietvert visas „pasaules” daudzveidību. Vienīgi darba devējam zināmi reālie apstākļi.

MK noteikumos Nr. 969 vispārējos nosacījumos (kas attiecas gan uz komandējumiem, gan uz darba braucieniem) par dienas naudas aprēķinu nosūtīšanas uz vairākām valstīm gadījumā teikts:

Ja darbinieks, dodoties komandējumā uz ārvalstīm, atrodas ceļā ilgāk par vienu dienu, (..) viņam par laiku, kas pavadīts ceļā, izmaksā dienas naudu pilnā apmērā tās valsts valūtā, uz kuru darbinieks nosūtīts, vai citā konvertējamā valūtā atbilstoši grāmatvedībā izmantojamam ārvalstu valūtas kursam, vai eiro (14. punkts).

Arī VI nodaļā (42. punkts), kas veltīta tieši darba braucieniem:

Darbiniekam, kas atrodas darba braucienā, tiek segti papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā, par katru darba brauciena dienu šajos noteikumos noteiktajā dienas naudas apmērā (..).

Darba braucienos termins „dienas nauda” ir lietots zem cita nosaukuma, bet tas nemaina lietas būtību, jo summas (pielikums Nr. 1) ir vienādas. Turklāt šāds brauciens nenotiek vienas diennakts laikā, kad mēdz būt dažādi varianti.

Tātad, ja uzņēmumā ir noformēti attaisnojuma dokumenti (rīkojums, nosūtījums, ceļazīme, pavadzīme, paziņojums u.c.), no kuriem izriet, ka darbiniekam ir jāveic darbs (preces izkraušana) vienā valstī un pēcāk – otrā, tad, braucot (arī peldot) līdz pirmajai valstij, darbiniekam tiek izmaksāta šai valstij noteiktā dienas nauda, braucot uz otro valsti – nākamajai valstij noteiktā dienas nauda. Ja darbiniekam būtu jābrauc caur vairākām valstīm, lai sasniegtu izkraušanas vietu, tik un tā dienas nauda būtu tāda, kas noteikta galamērķa valstij.

Protams, grūtības sagādā valsts robežas šķērsošanas brīdis, jo biežāk nekādos dokumentos tas nav atspoguļots. Viena iespēja pastāv – veikt biļešu kontroli, kur uzrādīts laiks, bet faktiskā kustība bieži vien var atšķirties no prognozētās. Tātad pašam darbiniekam jāuzrāda savā atskaitē, „kad un cikos”. Ne jau tik iespaidīgi atšķiras dienas naudas summa blakus esošajām valstīm, tomēr grāmatvedim ir pamats aprēķina veikšanai. Aptiekas precizitāti ievērot neizdosies.

Kad darbinieks atgriežas no komandējuma vai darba brauciena, atceramies noteikumu Nr. 969 šādus punktus:

24.2. (..) un beidzot ar dienu, kad tika šķērsota LR valsts robeža, atgriežoties no komandējuma, − saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumā minētajām normām tās valsts valūtā, uz kuru darbinieks nosūtīts (..).

25.3. (..) Ja darbinieks bijis komandējumā vairākās valstīs, tad par dienu, kad tika šķērsota LR valsts robeža, atgriežoties no komandējuma, dienas naudu izmaksā saskaņā ar normām, kādas noteiktas valstij, no kuras darbinieks atgriežas uz pastāvīgo darba (dienesta) vietu.

Tātad, atgriežoties pēc darba brauciena Latvijā, dienas nauda ir jāizmaksā neatkarīgi no tā, cikos darbinieks atbrauca, turklāt pēc ārzemju normas.

Kas attiecas uz situāciju, kad viens brauciens beidzās un uzreiz sākās nākamais, var teikt, ka tik un tā diena ir viena un par to nav jāmaksā dubultā. Viss, ko darba devējs izmaksās darbiniekam, ja tas pārsniegs MK noteikumos norādītās summas vai kompensēs noteikumos neminētos izdevumus, ir pielīdzināms ienākumam, kam piemēro darbaspēka nodokļus (īpaša uzmanība pievēršama 42. punktam).

Kopsavilkums: konkrēta uzņēmuma uzskaite un grāmatvedības politika par jebkādiem darījumiem jāizveido, balstoties uz normatīvo bāzi (likums, MK noteikumi) attiecīgajā jomā vai jāpieņem patstāvīgs lēmums, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

Atbildes uz citiem jautājumiem skatiet žurnālā!