Kā ziņots iepriekš, no šī gada sākuma stājušās spēkā izmaiņas, piegādājot preces uz noliktavu citā ES dalībvalstīm, kas paredz noteiktos gadījumos atbrīvot uzņēmumus, kas pārvieto preces uz citā dalībvalstī esošu noliktavu, no pienākuma ievērot šīs (otrās) valsts PVN prasības. Eiropas Komisija publicējusi atbildes uz vairākiem neskaidrajiem jautājumiem, kas saistīti ar reģistrāciju dalībvalstu PVN reģistros šajās situācijās.

Vai uzņēmumam, kas veic preču pārvietošanu, ja preču piegādes uz noliktavu vienkāršošana nav piemērojama, vienmēr ir jāreģistrējas / uzņēmums drīkst reģistrēties PVN nolūkā preču ievešanas dalībvalstī saistībā ar tajā veiktajām iegādēm Kopienas iekšienē? Kāda ir situācija, ja attiecīgās iegādes Kopienas iekšienē ir atbrīvotas no nodokļa?

Lai gan šajā iedaļā skatītais jautājums ir uzdots režīma preču piegādei uz noliktavu vienkāršošanas kontekstā, tas ir plašāks un faktiski attiecas uz pienākumu reģistrēties PVN nolūkā dalībvalstī, kurā ir veikta iegāde Kopienas iekšienē, kas ir atbrīvota no nodokļa saskaņā ar PVN direktīvas (PD) 140. panta c) punktu. Šajā nolūkā attiecīgais norādījums ir sniegts šo skaidrojumu 4.3.1. iedaļā “Atbrīvojums no nodokļa preču piegādei Kopienas iekšienē. Apvienojumā ar iespējamu apgriezto maksāšanu, kas paredzēta 194. pantā (3.3.3. iedaļa)”.

Lai šis jautājums būtu skaidrs, vispirms jāpaskaidro, ka:

• saskaņā ar PD 194. pantu dalībvalstis var noteikt, ka gadījumā, ja piegādātājs neveic uzņēmējdarbību to teritorijā, par PVN nomaksu ir atbildīgs pircējs (parasti to apzīmē kā “apgriezto maksāšanu”). Tādā gadījumā pircējs norāda PVN (nevis maksā to piegādātājam) un to atskaita tajā pašā PVN deklarācijā;
• saskaņā ar PD 140. panta c) punktu preču iegādes Kopienas iekšienē, par kurām saskaņā ar PD 170. un 171. panta kritērijiem preču pircējam jebkuros apstākļos ir tiesības uz pilnīgu tā PVN atmaksāšanu, kas būtu jāmaksā par preču iegādi Kopienas iekšienē, ir atbrīvotas no PVN. Viens no minētajos pantos noteiktajiem kritērijiem ir tāds, ka attiecīgā persona neveic citas piegādes dalībvalstī, kurā ir notikusi iegāde Kopienas iekšienē, izņemot tās, par kurām pircējs ir atbildīgs apgrieztās maksāšanas ietvaros.

Ja notiek preču “pārvietošana” no dalībvalsts Nr. 1 uz dalībvalsti Nr. 2, pēc kuras tiek veikta attiecīgo preču piegāde dalībvalstī Nr. 2, un nav izpildīti PD 17.a pantā paredzētie nosacījumu preču piegādes uz noliktavu vienkāršošanai, 17., 21. un 194. pants apvienojumā (ja dalībvalsts Nr. 2 ir izmantojusi attiecīgajā noteikumā paredzēto iespēju) var radīt:

• (i) preču piegādi dalībvalstī Nr. 1 saskaņā ar PD 17. pantu, ko veic nodokļa maksātājs, kas pārvieto preces no vienas dalībvalsts un citu dalībvalsti,
• (ii) paredzamu iegādi Kopienas iekšienē saskaņā ar PD 21. pantu, ko dalībvalstī Nr. 2 veic nodokļa maksātājs, kas pārvieto preces no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti;
• (iii) turpmāku “iekšzemes” piegādi, izmantojot apgriezto maksāšanu, kurā par PVN ir atbildīgs pircējs. Paredzamā iegāde Kopienas iekšienē, kas minēta ii) punktā tādējādi tiek atbrīvota no nodokļa saskaņā ar PD 140. panta c) punktu (ar nosacījumu, ka personai, kas veic iegādi Kopienas iekšienē, būtu bijušas tiesības uz pilnīgu PVN atmaksu par attiecīgo iegādi Kopienas iekšienē, ja tai tiktu uzlikts nodoklis).

Tika uzdots jautājums par to, vai iepriekšējā punktā minētajā situācijā uzņēmums, kas veic preču pārvietošanu, varētu tikt identificēts PVN nolūkos vai tam būtu jābūt identificētam PVN nolūkos saistībā ar tām no nodokļa atbrīvotajām iegādēm Kopienas iekšienē, kas veiktas preču ievešanas dalībvalstī.

Atbilde uz šo jautājumu ir tāda, ka pat tad, ja iegāde Kopienas iekšienē ir atbrīvota no nodokļa, uzņēmumam jābūt reģistrētam PVN nolūkos dalībvalstī, kurā veikta iegāde Kopienas iekšienē (pamatojoties uz PD 214. panta 1. punkta b) apakšpunktu). Nav nekādas iespējas uzņēmumus no šī pienākuma atbrīvot (saskaņā ar PD 272. pantu), un dalībvalstis nevar atteikt reģistrēšanos.

Turklāt reģistrācija var būt nepieciešama PD 138. panta 1. punkta nolūkos (izmantojot formulējumu, kas ir spēkā kopš 2020. gada 1. janvāra), saskaņā ar kuru paredzamās preču piegādes Kopienas iekšienē, ko preču nosūtīšanas dalībvalstī veicis nodokļa maksātājs, kas pārvieto preces no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, atbrīvojums no PVN ir pakļauts nosacījumam, ka attiecīgā persona ir identificēta PVN nolūkā citā dalībvalstī.

Kad uzņēmumam, kas sūta preces no vienas dalībvalsts uz citu, izmantojot režīma preču piegādei uz noliktavu vienkāršošanu, ir pienākums reģistrēties PVN nolūkos preču ievešanas dalībvalstī?

Izmantojot preču piegādes uz noliktavu vienkāršošanu, piegādātājam (nodokļa maksātājs, kas pārvieto preces no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti) nav jāreģistrējas PVN maksājumiem (kā arī nav jāiesniedz PVN deklarācija un jānorāda maksājamā PVN summa) dalībvalstī, uz kuru viņš transportē preces, lai vēlāk tās piegādātu plānotajam pircējam.

Taču, ja vairs netiek izpildīti nepieciešamie nosacījumi, lai varētu pastāvēt režīms preču piegādei uz noliktavu, piegādātājam ir nekavējoties jāreģistrējas PVN nolūkos.

Dažās situācijās piegādātājs var prognozēt, ka viņam būs jāreģistrējas PVN nolūkos dalībvalstī, uz kuru viņš transportējis preces, izmantojot režīmu preču piegādei uz noliktavu, piemēram gadījumā, kad drīz tiks pārsniegts 12 mēnešu termiņš. Arī tad, ja piegādātājs nolemj veikt piegādi trešai personai vai nosūtīt preces uz citu dalībvalsti.

Tādējādi, ņemot vērā valstu procedūru, kas saistītas ar reģistrāciju PVN maksājumiem, iespējamo ilgumu, piegādātājam ir ieteicams pieprasīt PVN identifikācijas numuru, tiklīdz viņam kļūst zināms, ka vienkāršošana viņam vairs nebūs piemērojama.

Protams, ir situācijas, kurās piegādātājs nevar iepriekš zināt, ka viņam būs jāreģistrējas PVN maksājumiem, piemēram, preču iznīcināšanas vai zādzības gadījumos. Ir svarīgi uzsvērt, ka piegādātāju, kurš rīkojas godprātīgi, šādās situācijās nevajadzētu sodīt un ir jāievēro nodokļu neitralitāte.

Lasiet vēl:

Kas mainījies, piegādājot preces uz noliktavu citā ES dalībvalstī?