Līdz ar Eiropas Savienības trauksmes cēlēju direktīvas (turpmāk - Direktīva) pārņemšanu, Valsts kanceleja ir izstrādājusi un Saeima pieņēmusi jaunu Trauksmes celšanas likumu. Valsts kanceleja informē, ka ir precizētas abas likumā nosauktās vadlīnijas: trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai un trauksmes celšanas sistēmas izveidei.

Trauksmes celšanas likums nosaka pienākumu iekšējo trauksmes celšanas sistēmu veidot visām publiskā sektora institūcijām, kā arī vidējiem un lieliem uzņēmumiem un citām privāto tiesību juridiskajām personām, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto. Turklāt ikviena publiskā sektora institūcija var būt arī kompetentā institūcija un saņemt trauksmes cēlēju ziņojumus ne tikai no savu darbinieku vidus.

Vadlīnijas ir būtisks palīgs tiem, kuri vēl tikai pilnveido savu iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, kā arī tiem, kuri konsultē potenciālos trauksmes cēlējus un izskata ziņojumus.

Trauksmes celšanas likuma mērķis līdz ar atjaunoto regulējumu nemainās – tam ir jāaizsargā trauksmes cēlēju, kurš ziņo par iespējamiem pārkāpumiem, kas novēroti, pildot darba pienākumus, un, kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm.

Būtiskākās izmaiņas Trauksmes celšanas vadlīnijās

Vadlīnijās trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai valsts pārvaldes institūcijās:

1. precizēti atbildīgo amatpersonu (trauksmes cēlēju kontaktpersonu un citu iesaistīto personu institūcijās) pienākumi;
2. norādīts, kā būtu nosūtāmi paziņojumu par trauksmes cēlēja ziņojuma saņemšanu;
3. norādīti gadījumi, kādos nav lietderīgi pārsūtīt ziņojumus. Vienlaikus par nepārsūtīšanu iesnieguma autors ir jāinformē un, ja iespējams, jānorāda, kur tālāk vērsties;
4. uzsvērts, ka trauksmes cēlējs jāinformē par ziņojuma izskatīšanas gaitu un par konstatētajiem faktiem un pieņemto lēmumu vai veiktajām darbībām;
5. skaidrots, kā fiksējams mutisks ziņojums;
6. ietverts Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta sniegtais skaidrojums par trauksmes cēlēja institūta būtību.

Labās prakses vadlīnijās iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei:

• uzsvērts, ka trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas prakse privātajā un publiskajā sektorā līdz ar Direktīvas pārņemšanu ir pielīdzinātas viena otrai un nostiprinātas likumā. Tas nozīmē lielāku atbildību privātā sektora atbildīgajām personām;
• norādīts, ka iekšējo trauksmes celšanas sistēmu pēc savas iniciatīvas var veidot arī privāto tiesību juridiskās personas, kurās ir mazāk par 50 nodarbinātajiem. Sniegts skaidrojums, kas šādā gadījumā jāņem vērā un kādas likuma normas jāpiemēro;
• precizētas likumā noteiktās prasības iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei un skaidrota to īstenošana.

Institūciju, uzņēmumu un organizāciju atbildīgās personas par trauksmes celšanu ir aicinātas arī ar jautājumiem vērsties Trauksmes cēlēju kontaktpunktā Valsts kancelejā: https://trauksmescelejs.lv/kontakti.

Valsts kanceleja informē, ka Trauksmes celšanas likuma trešajā darbības gadā valsts un pašvaldību iestādēs saņemti 527 iesniegumi, kas noformēti kā trauksmes celšanas ziņojumi kompetentajām institūcijām. No tiem 467 saņemti valsts institūcijās un 60 - pašvaldībās. No vietnes trauksmescelejs.lv kompetentās institūcijas saņēma 67 iesniegumus.

Par trauksmes celšanas ziņojumiem 2021. gadā atzīti 156 iesniegumi. Tie nodoti tālākai izskatīšanai pēc būtības, un šo ziņojumu autoriem ir tiesības uz aizsardzību, ja tiem jācieš no represijām trauksmes celšanas dēļ.