0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTIESU PRAKSEAtsevišķa dzīvokļa īpašnieka tiesības atslēgties no ēkas siltumapgādes sistēmas

Atsevišķa dzīvokļa īpašnieka tiesības atslēgties no ēkas siltumapgādes sistēmas

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2012.gada 20.decembrī atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.C. pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu akceptēts tehniskais projekts dzīvokļa atslēgšanai no centralizētās siltumapgādes sistēmas un autonomās apkures sistēmas ierīkošanai, sakarā ar I.C. kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 11.aprīļa spriedumu. Situācijas apraksts Pieteicējs I.C. vērsās Jūrmalas pilsētas būvvaldē ar iesniegumu, lūdzot akceptēt tehnisko projektu dzīvokļa atslēgšanai no centralizētās apkures sistēmas un jaunas autonomas apkures sistēmas ierīkošanai pieteicēja dzīvoklī. Būvvalde 2008.gada 6.oktobrī sniedza pieteicējam atbildi, norādot, ka nepieciešama pārējo dzīvokļu īpašnieku piekrišana, jo centralizētās siltumapgādes sistēmas pārbūve ir funkcionāli…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2012.gada 20.decembrī atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.C. pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu akceptēts tehniskais projekts dzīvokļa atslēgšanai no centralizētās siltumapgādes sistēmas un autonomās apkures sistēmas ierīkošanai, sakarā ar I.C. kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 11.aprīļa spriedumu. Situācijas apraksts Pieteicējs I.C. vērsās Jūrmalas pilsētas būvvaldē ar iesniegumu, lūdzot akceptēt tehnisko projektu dzīvokļa atslēgšanai no centralizētās apkures sistēmas un jaunas autonomas apkures sistēmas ierīkošanai pieteicēja dzīvoklī. Būvvalde 2008.gada 6.oktobrī sniedza pieteicējam atbildi, norādot, ka nepieciešama pārējo dzīvokļu īpašnieku piekrišana, jo centralizētās siltumapgādes sistēmas pārbūve ir funkcionāli nedalāmi saistīta ar visas mājas ekspluatāciju. Pēc projekta saskaņošanas ar dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību „Rūpniecības nams 15” pieteicējs atkārtoti iesniedza projektu saskaņošanai būvvaldē. Būvvalde ar 2008.gada 29.decembra lēmumu atteica projektu akceptēt, norādot, ka dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā neietilpst visi mājas dzīvokļu īpašnieki, līdz ar to pieteicējs nav saņēmis visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu būvniecības ieceres īstenošanai. Minētais būvvaldes lēmums atstāts negrozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.1.1-39/489-C. Pieteicējs iesniedza administratīvajā tiesā pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Administratīvā rajona tiesa ar 2010.gada 5.novembra spriedumu pieteikumu noraidīja. Tiesas spriedumā norādīti tālāk minētie apsvērumi. No Enerģētikas likuma 50.panta izriet, ka tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu ir tikai ēku un būvju īpašniekiem. Pieteicējs nav dzīvojamās mājas īpašnieks minētās normas izpratnē. Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 14.panta trešā daļa noteic: ja tiek pārplānotas un pārbūvētas dzīvokļa vai komunikāciju daļas, kas funkcionāli nedalāmi saistītas ar visas mājas ekspluatāciju, nepieciešama pārējo dzīvokļu īpašnieku vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrības piekrišana, kas noformējama sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā noteiktajā kārtībā, un to dzīvokļu īpašnieku piekrišana, kuri nav dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki. Savukārt Senāts atzinis, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltumapgādes sistēma ir kopīpašumā esoša visas ēkas nedalāma inženierietaise un uz to ir attiecināms Civillikuma 1068.pants, kas paredz, ka rīkoties ar to drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Iepriekšēja vienošanās ar citiem dzīvokļu īpašniekiem ir obligāts priekšnosacījums centrālās apkures atslēgšanai dzīvoklī. Tā kā pieteicējs nav saņēmis visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu centrālās apkures atslēgšanai, nav pamata labvēlīga administratīvā akta izdošanai. Apgabaltiesa, izskatījusi lietu apelācijas kārtībā, ar 2012.gada 11.aprīļa spriedumu pieteikumu noraidīja, pievienojoties pirmās instances tiesas spriedumā ietvertajai motivācijai. Papildus apgabaltiesas spriedumā norādīts, ka pieteicējs nepamatoti atsaucies uz apgabaltiesas 2006.gada 16.marta spriedumu lietā Nr.C17127803, jo ar to tiesa par prettiesisku atzina konkrētu Jūrmalas pilsētas domes lēmumu, nevis jebkuru pašvaldības lēmumu, ar kuru nav atļauta pieteicēja dzīvokļa atslēgšana no centralizētās siltumapgādes sistēmas. Pieteicējs par apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību.

AT Senāta lēmums

Pieteicēja ieskatā, jau iepriekš Administratīvā apgabaltiesa ir atzinusi, ka pieteicējam ir tiesības, pamatojoties uz Enerģētikas likuma 50.pantu, izvēlēties siltumapgādes veidu un ka pašvaldības atteikums veikt atbilstošu būvniecību ir prettiesisks. Senāts šādam viedoklim nepiekrīt. Izskatot pieteicēja pieteikumu lietā Nr.C17127803, Administratīvā apgabaltiesa ar 2006.gada 16.marta spriedumu atzina, ka atbilstoši likuma „Par dzīvokļu īpašumu” 1.panta pirmajai daļai un 3.panta pirmajai daļai pieteicējs ir ēkas daļas jeb atsevišķa dzīvokļa īpašnieks, kuram kopā ar citiem ēkā esošo dzīvokļu īpašniekiem kopīpašumā pieder domājamā daļa no tās ēkas daļas, kas sastāv no ārsienām, dzīvokli atdalošām sienām, jumta, bēniņiem, kāpņu telpām, pagrabtelpām, kā arī logiem, durvīm, komunikācijām, iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem. Tādēļ par daudzdzīvokļu ēkas īpašnieku ir atzīstami visu tajā esošo dzīvokļu īpašnieki kopumā, kas savukārt nozīmē, ka Enerģētikas likuma 50.pantā paredzētās tiesības brīvi izvēlēties siltumapgādes veidu attiecas uz visiem ēkā esošo dzīvokļu īpašniekiem. Tomēr, ņemot vērā, ka pašvaldība nebija pienācīgi izskatījusi un pienācīgi izlēmusi pieteicēja iesniegumu, tiesa uzlika pienākumu to izdarīt. Tiesa neuzlika pienākumu pašvaldībai noteikti izdot administratīvo aktu – atļaut atslēgties no centralizētās siltumapgādes sistēmas. Izskatot šajā lietā pieteicēja prasījumu par pašvaldības saskaņojumu būvniecībai – dzīvokļa atslēgšana no centralizētās apkures sistēmas un jaunas autonomas apkures sistēmas ierīkošana – Administratīvā apgabaltiesa to noraidījusi. Spriedums būtībā atbilst apgabaltiesas 2006.gada 16.marta spriedumā sniegtajai Enerģētikas likuma 50.panta interpretācijai, ka ar ēkas īpašnieku šīs normas izpratnē ir atzīstami visi ēkas kopējās siltumapgādes sistēmas dalībnieki; turklāt to griba attiecībā uz kāda atsevišķa dzīvokļa atslēgšanu no pastāvošās kopējās siltumapgādes sistēmas ir noskaidrojama atbilstoši likumam par dzīvokļa īpašumu. Tiesa secinājusi, ka gan atbilstoši likuma „Par dzīvokļa īpašumu”, gan atbilstoši kopš 2011.gada 1.janvāra spēkā esošā Dzīvokļa īpašuma likuma  normām nepieciešama citu dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Lietā pārbaudāma šo secinājumu pamatotība. Senāts vispārīgi piekrīt apgabaltiesas veiktajai Enerģētikas likuma 50.panta piemērošanai, proti, viens atsevišķs dzīvokļa īpašnieks nevar atslēgties no centralizētās siltumapgādes sistēmas un izvēlēties alternatīvu apkures veidu gadījumā, ja mājā ir pastāvoša kopēja siltumapgādes sistēma, kurā katra dzīvokļa apsilde ir atkarīga no kopējās sistēmas darbības. Tas ir visas dzīvojamās mājas kopējs lēmums – izmantot vai neizmantot centralizētās siltumapgādes pakalpojumus, un šādu lēmumu mājā esošo dzīvokļu īpašnieki kopā var pieņemt, izmantojot Enerģētikas likuma 50.pantā garantētās tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu. Tas izriet no apstākļa, ka dzīvojamā mājā pastāv kopēja siltumapgādes sistēma, kura funkcionāli sasaista visu dzīvokļu siltumapgādes risinājumu. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltumapgādes sistēma ir kopīpašumā esoša visas ēkas nedalāma inženierietaise, un uz to ir attiecināma gan Civillikuma 1068.panta norma, kas paredz, ka rīkoties ar to drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, gan kā speciālās normas – Dzīvokļa īpašuma likuma normas par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošo daļu (sal.: Senāta 2007.gada 23.marta sprieduma lietā Nr.SKA-102/2007 10.1.punkts). Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkts tieši noteic, ka dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajā daļa ietilpst, citastarp, dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām). Vērtējot to, kāds gribas izpaudums attiecībā uz atsevišķa dzīvokļa atslēgšanu no mājas kopējās siltumapgādes sistēmas ir nepieciešamas atbilstoši šobrīd spēkā esošajām Dzīvokļa īpašuma likuma normām, apgabaltiesa norādījusi divas normas:
  1. likuma 16.panta otrās daļas 1.punkts, kas paredz, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas pārgrozīšanu (palielināšanu, samazināšanu);
  2. likuma 16.panta otrās daļas 2.punktu, kas paredz, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā.
Tā kā atbilstoši likuma 17.panta piektajai daļai lēmuma pieņemšanai abu minēto punktu piemērošanas gadījumā ir nepieciešams visu dzīvokļu pozitīvs balsojums, apgabaltiesa atzinusi to par obligātu priekšnoteikumu viena dzīvokļa atslēgšanai no kopējās siltumapgādes sistēmas. Attiecībā uz 16.panta otrās daļas 1.punktu Senāts apgabaltiesas viedoklim nepiekrīt. Dzīvokļa īpašuma likuma normās nav saskatāms pamats mainīt (palielināt, samazināt) dzīvojamās mājas kopīpašumā esošo daļu atkarībā no tā, vai kāds dzīvoklis ir vai nav pievienots kopējai siltumapgādes sistēmai. Savukārt 16.panta otrās daļas 2.punkta piemērošanu Senāts uzskata par pamatotu. Kopīgās siltumapgādes sistēmas tālākais liktenis, tās veiksmīga funkcionēšana, tai pieslēgto dzīvokļu skaits (kas var ietekmēt arī to, kā sedz kopējo telpu apkures izmaksas, citas iespējamās kopīgās izmaksas), ir principiāls lēmums, kas ietverts lemšanā par kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas lietošanas kārtību. Apgabaltiesas argumentācija šajā ziņā ir pareiza. Lai arī var saprast pieteicēja vēlmi izvēlēties individuāli sev, iespējams, izdevīgāku apkures veidu, tomēr jāsaprot, ka daudzdzīvokļu māja nesastāv no daudziem izolētiem īpašumiem, bet katram dzīvokļa īpašniekam jārēķinās ar to, ka ir tikai un vienīgi kopīgi risināmi jautājumi. Līdz ar to, tā kā apgabaltiesa nav konstatējusi, ka būtu pieņemts dzīvokļu kopības lēmums atļaut kādu dzīvokli atslēgt no kopējās siltumapgādes sistēmas, tad pieteikums pamatoti noraidīts. Pieteicējs tiesas sēdē pauda viedokli, ka jāsaņem tikai to dzīvokļu īpašnieku piekrišana, kuru dzīvokļi tiek apgādāti ar siltumu no viena siltummezgla, proti, pieteicēja mājā būtībā esot divas nodalītas siltumapgādes sistēmas. Senāta ieskatā, šim apstāklim nav nozīmes. Likums šādu dalīšanu neparedz. Kopīpašuma lietošanas kārtība ir visu dzīvokļu īpašnieku izlemjams jautājums. Līdzīgi, arī katra atsevišķa kāpņutelpa tehniski ir nodalīta no citas, taču par tās pārbūvi vai remonta izdevumiem lemj visa dzīvokļu kopība, un remonta izdevumus segtu visi dzīvokļu īpašnieki proporcionāli.

 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, AT Senāta Administratīvo lietu departaments nosprieda  atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 11.aprīļa spriedumu, bet I.C. kasācijas sūdzību noraidīt.

(Saīsināti pēc  Lietas Nr. A42783309 S – 656/2012)