0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASAtstādinātiem tiesnešiem plāno maksāt tikai minimālo, nevis pilnu algu

Atstādinātiem tiesnešiem plāno maksāt tikai minimālo, nevis pilnu algu

Saeimas Juridiskajā komisijā trešdien, 9.janvārī, pabeigts darbs pie grozījumu likumā „Par tiesu varu” otrā lasījuma redakcijas un citstarp tajā atbalstīts priekšlikums, kas paredz, ka, ja pret rajona (pilsētas) tiesnesi ierosināta disciplinārlieta vai uzsākts kriminālprocess un viņš atstādināts no amata, viņam izmaksās valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. „Gadījumi, kad noziegumos apsūdzēts tiesnesis ik dienu nāk uz darbu, faktiski nestrādā, bet turpina saņemt pilnu algu, rada pamatotu sabiedrības neizpratni un ir mulsinoši arī pašiem tiesnešiem. Šis ir pirmais solis, lai valstī noteiktu vienotus principus ― cik līdzekļu var saņemt šādas atstādinātas amatpersonas,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Komisijas deputāti piekrita…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Saeimas Juridiskajā komisijā trešdien, 9.janvārī, pabeigts darbs pie grozījumu likumā „Par tiesu varu” otrā lasījuma redakcijas un citstarp tajā atbalstīts priekšlikums, kas paredz, ka, ja pret rajona (pilsētas) tiesnesi ierosināta disciplinārlieta vai uzsākts kriminālprocess un viņš atstādināts no amata, viņam izmaksās valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. „Gadījumi, kad noziegumos apsūdzēts tiesnesis ik dienu nāk uz darbu, faktiski nestrādā, bet turpina saņemt pilnu algu, rada pamatotu sabiedrības neizpratni un ir mulsinoši arī pašiem tiesnešiem. Šis ir pirmais solis, lai valstī noteiktu vienotus principus ― cik līdzekļu var saņemt šādas atstādinātas amatpersonas,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Komisijas deputāti piekrita Tieslietu ministrijas apsvērumam, ka šāda pieeja būtu attiecināma arī uz Satversmes tiesas tienešiem un prokuroriem, un uzdeva ministrijai divu nedēļu laikā sagatavot nepieciešamos grozījumu projektus attiecīgajos likumos. Komisijas atbalstītā likumprojekta redakcija paredz, ka tiesnesis uz atstādināšanas laiku pēc tieslietu ministra norīkojuma var strādāt Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā. Deputāti vēl vērtēs, vai atstādinātam tiesnesim nebūtu jāatceļ amatu savienošanas aizliegumi un jādod iespēja strādāt kāds cits darbs. Ja disciplinārlieta būs ierosināta nepamatoti vai tiesnesis tiks attaisnots krimināllietā, viņam atmaksās visu par atstādināšanas laiku neizmaksāto algu. Citi likumā plānotie grozījumi paredz publiskot atklātā tiesas sēdē pieņemtus tiesas spriedumus, publicējot tos internetā. Tiesas nolēmumā tiks aizklāta tā informācijas daļa, kas atklāj fiziskās personas identitāti. Piedāvātā likuma redakcija paredz visiem tiesnešiem noteikt vienotu amata pildīšanas maksimālo vecumu, turpmāk arī rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesim to pielīdzinot Augstākās tiesas (AT) tiesneša amata pildīšanas maksimālajam vecumam ― 70 gadiem. Vienlaikus paredzēts noteikt, ka Tieslietu padome nevarēs pagarināt rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas tiesneša un Augstākās tiesas tiesneša atrašanos amatā uz laiku līdz diviem gadiem, kā tas bijis līdz šim. Vairs netiek paredzēta iespēja tiesnesim pēc maksimālā amata pildīšanas termiņa sasniegšanas turpināt skatīt iesāktās lietas. Likuma grozījumi mainīs arī Augstākās tiesas struktūru un kompetenci. AT vai vairs nebūs Senāta, to veidos Administratīvo lietu, Civillietu un Krimināllietu departaments. Augstākā tiesa ir kasācijas instance, nosaka piedāvātā likumprojekta redakcija. Savukārt apelācijas kārtībā lietas skatīs apgabaltiesas. Grozījumus likumā „Par tiesu varu” otrajā un trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimā.