Jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi ir pieņemti jau pirms kāda laika, bet jautājumi par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) regulāri tiek uzdoti gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), gan redakcijai, tādēļ, pēc raksta autores domām, būtu lietderīgi atkārtot svarīgāko saistībā ar deklarāciju.

Ja uzņēmumam joprojām nav segti līdz 31.12.2017. uzkrātie (nesegtie) UIN zaudējumi, par tiem varēs samazināt nodokli par aprēķinātajām dividendēm piecu gadu laikā (t.i., no 2018. līdz 2022. gadam) 15% apmērā no zaudējumu summas noteiktā apmērā. Nodokļa samazinājums katru gadu nevar pārsniegt vairāk kā 50% no aprēķinātā nodokļa par dividendēm.

Nosacīti sadalītā peļņa

Deklarācijas 6. rinda

• Ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi (8. pants) — norāda tajā mēneša deklarācijā, kad izdevumi radušies.
• Nedroši debitoru parādi (9. pants)      Norāda taksācijas perioda pēdējā deklarācijā
• Procentu maksājumi (10. pants)
• Aizdevumi saistītai personai (11. pants)
• Transfertcenu korekcijas
• Labums, ko nerezidents piešķir saviem PP darbiniekiem
• Likvidācijas kvota

Nokavējuma naudu nepiemēros labojumiem (precizējumiem), kuri veikti pēdējā mēneša deklarācijā līdz uzņēmuma gada pārskata sagatavošanai.

Atceramies, ja par izdevumiem tiek samaksāts IIN, šie izdevumi kļūst par saistītiem ar saimniecisko darbību un nevar būt vēl aplikti ar UIN.

Kad personāla izmaksas un reprezentācijas izmaksas kopā pārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti VSAOI, tad pārsnieguma daļa tiek aplikta ar UIN.

Ja personāla izmaksām un reprezentācijas izmaksām netiek izmantots 5% atļautais limits pārskata gadā uz nākamo pārskatu gadu neizmantotā daļa nepāriet.

Personāla ilgtspējas pasākumi

• Izdevumi darbiniekiem paredzētu kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu nodrošināšanai un citi izdevumi darbinieku kolektīva motivēšanai, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar IIN apliekamajā bāzē vai ja likumā «Par IIN» šim ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums.
•  Izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu.
• Izdevumi saistībā ar sociālās infrastruktūras objektiem, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību un nav paredzēti dzīvesvietas nodrošināšanai darbiniekam:

• Bēru pabalsti līdz 250 eiro, tai skaitā izdevumi vainagiem, izmaksas līdzjūtību publicēšanai, bēru izdevumi darbinieku vai to radinieku nāves gadījumā u.tml. Ja bēru pabalsta apmērs pārsniedz 250 eiro, tad pārsnieguma summai ir piemērojams IIN un tā ir uzskatāma par saimnieciskās darbības izdevumiem.
• Darba koplīgumā paredzēto pasākumu izdevumi, kuri nav personificējami darbiniekiem ikdienā: tēja, kafija u.c. dzērieni un uzkodas.

Piemēram:

1) izdevumi, kuri veikti darbinieku kolektīvo pasākumu nodrošināšanai, piemēram, izdevumi svētku balles organizēšanai visiem darbiniekiem, gadskārtējo svētku svinēšanai uzņēmumā (t.sk. izdevumi telpu nomai, pasākumu organizēšanai, transporta izdevumiem, ēdināšanai, dzērienu iegādei).

• Tā kā minētie izdevumi nav personificējami un netiek uzskaitīts katra konkrētā darbinieka gūtais labums, tad darbiniekam neveidojas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams objekts.
• Akcentē to, ka pasākums ir visiem darbiniekiem, bet tas nenozīmē, ka izdevumi tiks uzskatīti par personāla ilgtspējas pasākumiem, ja piedalīsies visi darbinieki;

2)    izdevumi par uzņēmuma sporta spēļu rīkošanu vai darbinieku komandas piedalīšanos publiskās sporta aktivitātēs (maratonā, velobraucienā u.c.).

• Ja, piedaloties maratonā, nepieciešams dalības maksu samaksāt par katru dalībnieku atsevišķi, tad jāidentificē katrs darbinieks un jāmaksā IIN, un šie izdevumi tiks uzskatīti par saistītiem ar saimniecisko darbību. Ja jāmaksā viena summa par komandu kopumā, tad tie ir ilgtspējas pasākumi un UIN jāmaksā par pārsniegumu;

3)    organizējot personāla saliedēšanas pasākumu (kino, sporta kluba, izstādes u.c., kur ieeja ir par samaksu), uzņēmuma darbiniekiem tiek izdalīti kuponi vai biļetes, kuras konkrētajā vietā apmaina pret ieejas biļeti, tad arī šādā veidā organizēta pasākuma izdevumi ir uzskatāmi par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem.

• Savukārt dāvanu kartes nav attiecināmas uz personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem, jo personāla ilgtspējas pasākumam ir jāveicina kolektīva saliedēšana, bet dāvanu karte rada iespēju tikai pašai personai izvēlēties neatkarīgi no kolēģiem, kad un kā šo iespēju izmantot;

4)    ja uzņēmums īrē dzīvokli, kas nav tieši saistīts ar maksātāja saimniecisko darbību, un uzņēmuma darbiniekiem ir iespēja tajā īslaicīgi palikt un nakšņot, jo darba specifikas dēļ tiem nav iespējams atgriezties dzīvesvietā, tad dzīvokļa uzturēšanas izdevumi ir uzskatāmi par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem.

Par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem nav uzskatāmi:

• izdevumi par vitamīnu, omega 3 u.c. uztura bagātinātāju vai medikamentu iegādi darbiniekiem;
• izdevumi maltīšu, uzkodu iegādei saistībā ar darbinieku dzimšanas dienu un vārda dienu svinēšanu;
• izdevumi, lai nodrošinātu darbiniekus katru dienu atpūtas telpās ar tēju, kafiju, pienu, augļiem un nelielam uzkodām (t.i., nav saistīti ar konkrētu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu un nav paredzēti darba koplīgumā);
• vakariņu kompensēšana darbiniekiem, kuri spiesti strādāt virsstundu darbu u.tml. (attiecīgie izdevumi nav sadalāmi personāli).

Reprezentācijas izdevumi

•  Prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī.
• Darījumu partneru un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai.
• Par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu nodokļa maksātāju.

Piemēram:

1)    komercsabiedrība sadarbības partnerim — juridiskai personai pasniedz dāvanu līdz 20 eiro — saldumus, sveces, biļetes uz teātri u.c. Izmaksas par minētajām dāvanām sadarbības partneriem ir uzskatāmas par reprezentācijas izdevumiem;

2)    izdevumi par krūzīti u.c. mazvērtīgiem priekšmetiem ar uzņēmuma logo, zīmolu u.c. līdz 20 eiro vērtībā (nav arī jāidentificē saņēmēji, tātad nav arī apliekams ar IIN);

3)    izdevumi, kas radušies, darījumu partnerus uzaicinot uz vakariņām restorānā, uz operu u.tml. — limits 20 eiro nedarbojas.

Reklāmas izdevumi (nav iekļaujami deklarācijā):

• par sava zīmola izveidi un izvietošanu;
• par priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu, kuri tiek pievienoti precei, lai veicinātu pieprasījumu pēc tās un kuru vērtība ir līdz 70 eiro, vai pārsniedz 70 eiro, bet nepārsniedz 5% no reklāmas kampaņā reklamētās preces vērtības;
• ja uzņēmums savu dāvanu karti (20 eiro vērtībā) piedāvā, dāvina, izlozē publiskā reklāmas kampaņā.

Ja uzņēmuma dāvanu karte ir dārgāka par 20 eiro un dāvanu kartes saņēmēju identificē (samaksā IIN), tad izdevumus atzīst par reklāmas izdevumiem. Ja saņēmēju neidentificē, tad izdevumus iekļauj UIN bāzē un apliek ar UIN.

Ziedojumi

Par ziedojumu uzskata mantu vai finanšu līdzekļus, kurus nodokļa maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod UIN likuma 12. panta pirmajā daļā minētajai organizācijai.

Par ziedotu pakalpojumu nodokļa atvieglojumu nepiemēro.

Ziedojumu saņēmēji var būt:

• sabiedriskā labuma organizācija, kurai piešķirts statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu (informācija VID mājaslapā https://www6.vid.gov.lv/SLO);
• budžeta iestāde (piemēram, atlaidi nav tiesības piemērot par ziedojumu Latvijas Universitātei vai Vidzemes augstskolai, jo tās ir atvasinātas publiskas personas);
• valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas (t.i., VSIA «Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris», VSIA «Liepājas simfoniskais orķestris», VSIA «Daugavpils teātris», VSIA «Rīgas cirks», VSIA «Valmieras drāmas teātris», VSIA «Dailes teātris», VSIA «Latvijas Leļļu teātris», VSIA «Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris», VSIA «Latvijas Nacionālais teātris», VSIA «Jaunais Rīgas teātris» u.c.);
• nevalstiskai organizācijai, kura reģistrēta citā ES vai EEZ valstī un darbojas Latvijas SLO nosacījumiem pielīdzināmā statusā.

Pārskata gadā var izvēlēties tikai vienu no šiem atvieglojuma veidiem par veiktajiem ziedojumiem:

• atvieglojums ziedojumam, kurš nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc nodokļiem;
• atvieglojums ziedojumam, kurš nepārsniedz 2% no iepriekšējā pārskata gadā kopējā darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;
• atvieglojums ziedojumam 75% apmērā no ziedotās summas, nepārsniedzot 20% no nodokļa par aprēķinātajām dividendēm (kas norādīts deklarācijas 4. rindā) — ja nodoklis no dividendēm neveidojas, tad šis atvieglojums nepāriet uz nākamajiem pārskata gadiem.

Likuma pārejas noteikumi ir papildināti ar jaunu 40. punktu attiecībā uz nodokļa atvieglojumu ziedotājiem 2020., 2021. un 2022. gadā.

Nodokļu maksātājam, kurš izvēlas piemērot nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar likuma 12. panta 1. daļas 3. punktu (t.i., par ziedojumu samazina UIN par dividendēm) laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim:

• 1)    ir tiesības samazināt par dividendēm aprēķināto UIN par 85% no ziedojuma,
• 2)    minētais samazinājums nedrīkst pārsniegt 30% no aprēķinātā UIN par dividendēm.

Atvieglojuma veida izvēli nodokļa maksātājs var norādīt uzņēmumu ienākuma nodokļa de­klarācijā, kuru iesniedz pirmo reizi attiecīgajā pārskata gadā, vai arī deklarācijā par to mēnesi, kurā veikts ziedojums. Bet, ja pārskata gada laikā izvēlētais atvieglojuma veids mainās (piemēram, pirmā atvieglojuma veida vietā izvēlas piemērot atvieglojumu pēc trešā veida), tad nodokļa maksātājam ir tiesības iepriekš norādīto veidu mainīt uz citu, taču visos pārskata gada 12 mēnešos ir jāpiemēro tikai viens no trijiem atvieglojuma veidiem. Atkarībā no konkrētās situācijas nodokļa maksātājs par iepriekš piemērotajām atvieglojuma summām veiks labojumus iepriekšējo mēnešu deklarācijās pārskata gada ietvaros, un, ja precizētās deklarācijas tiks iesniegtas līdz uzņēmumu gada pārskata iesniegšanai par attiecīgo pārskata periodu, tad nokavējuma nauda netiks piemērota.

Nodokļa atvieglojumu par ziedoto summu nepiemēro, ja pastāv vismaz viens no UIN likuma 12. panta 6. daļā minētajiem apstākļiem.

Aizdevumi saistītām personām

• Nodokļa bāzē iekļauj saistītajai personai izsniegtu aizdevumu.
• Izņēmumi likuma 11. panta trešajā un ceturtajā daļā.

UIN nepiemēro aizdevumam, kuru izsniedz:

• a) dalībnieks nodokļa maksātājam. Māte aizdod meitai — neapliek, bet meita mātei aizdod — apliek ar UIN;
• b) uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus. Ja aizdevumu pārjauno pēc 12 mēnešiem vēl uz 12 mēnešiem, tad apliek ar UIN;
• c) lauksaimniecības KS, mežsaimniecības KS tās biedriem;
• d) pārskata gadā, ja gada sākumā bilancē nav nesadalītā peļņa;
• e) apmērā, kādā nodokļu maksātājs saņēmis aizdevumu no nesaistītas personas;
• f) sociālais uzņēmums — statūtos noteiktajām mērķa grupām;
• g) uzņēmums savai patstāvīgai pārstāvniecībai;
• h) apmērā, kas nepārsniedz pamatkapitālu, no kura atņemti iepriekš izsniegtie aizdevumi.

• Nodokļa bāzi samazina par atmaksāto aizdevuma summu:

• a) ja iepriekšējos periodos aizdevumu summa bija iekļauta UIN bāzē;
• b) ja aizdevumus bija aplikts ar IIN saskaņā ar likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8.¹

Piemērs

Zaudējumu segšana uz nodokļa par dividendēm rēķina

Uzņēmuma UIN deklarācijā par 2017. gadu bija uzrādīti zaudējumi 6000 eiro apmērā. Iesniedzot 2018. gada pēdējo (decembra) deklarāciju, peļņas nebija vai tā netika dalīta. Savukārt 2019. gadā finanšu rezultāts ļauj peļņas daļu 4000 eiro novirzīt dividendēm. UIN par peļņas sadali būtu jāmaksā 1000 eiro apmērā (4000 / 0,8 × 0,2).

Deklarācijā uzņēmums drīkst samazināt par dividendēm maksājamo UIN par 900,00 eiro (6000 (iepriekšējo periodu zaudējumi) × 0,15). Šādas tiesības uzņēmumam ir piecu gadu periodā no 2018. līdz 2022. gadam. Bet ir spēkā vēl viens svarīgs nosacījums: samazinājuma summa nedrīkst pārsniegt 50% no UIN summas, kas attiecīgajā pārskata gadā aprēķināta par dividendēm (pārejas noteikumu 14. punkts). Tātad samazināt maksājamo UIN drīkstēs vien par 500 eiro.

Ja visa summa pārskata gadā netiek izmantota vai tiek izmantota tikai daļēji, atlikušo summu 400 eiro (nodokļa summu par nesegtajiem zaudējumiem) var attiecināt uz uzņēmumu ienākuma nodokli, kas nākamajos trijos pārskata gados (2020., 2021., 2022.) tiks aprēķināts par dividendēm, katru gadu attiecīgi samazinot atlikušo summu (nodokļa summu par nesegtajiem zaudējumiem) par iepriekš izmantoto atlaides apmēru.

Redakcija

Atbilžu apkopojums no VID uzziņām

 Par pamatkapitālu, nesadalīto peļņu

• a) Pamatkapitāla palielināšanas rezervi neiekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē, un nav jānorāda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā.
• b) Ja līdz 31.12.2017. izveidotā rezerve netiek izlietota mērķim, kādam tā izveidota, un 2019. gadā par tās summu palielina nesadalīto peļņu, tad to pielīdzina peļņas daļai, kura gūta 2019. gadā. Tādējādi, ja rezerve, kura izveidota līdz 31.12.2017., tiks novirzīta 2019. gadā uz nesadalīto peļņu, un pēc tam šo peļņu sadalīs dividendēs, tad šīs dividendes apliekamas ar UIN.

 Par soda naudām

Valsts institūciju uzliktās soda naudas, līgumsodi un naudas sodi, kā arī soda sankcijas, kas nepārsniedz Civillikumā noteikto likumisko procentu apmēru, piemērojot likuma 8. panta otrās daļas 10. punktu, ir uzskatāmas par samērīgiem izdevumiem attiecībā pret darījuma vērtību. Minēto normu nepiemēro, ja pārkāpuma izdarīšanā ir vainojama konkrēta privātpersona, kurai netiek prasīts atlīdzināt nodarīto kaitējumu (piemēram, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj soda naudu, kas samaksāta par nodokļa maksātāja darbinieka ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, ja darba devējs nevēršas ar prasījuma tiesībām pret darbinieku, kas izdarījis pārkāpumu).

Ņemot vērā minēto, samērīgums darījumam nosakāms, ievērojot iepriekš minētās normas.

Administratīvā soda par braukšanas ātruma pārsniegšanu izmaksas Iesniedzējam ir ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi un nav iekļaujamas ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē, ja darbinieks atzīst sevi par vainīgo pārkāpumā un atlīdzina izdevumus. Izdevumu atlīdzināšanai noformējami Iesniedzēja vadītāja izvēlētas formas un satura grāmatvedības attaisnojuma dokumenti, bet izdevumu apmēri nodokļu un grāmatvedības jomu regulējošajā likumdošanā nav noteikti.

Gadījumā, kad netiek atlīdzinātas visas administratīvā soda izmaksas, tad neatlīdzinātās soda izmaksas ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi un iekļaujami ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē.

Sods par autovadītāja darba un atpūtas režīma neievērošanu, ja darba devējs nevēršas pret darbinieku ar prasījumu atlīdzināt samaksāto soda naudu par autovadītāja darba un atpūtas režīma neievērošanu. Minētais sods par autovadītāja darba un atpūtas režīma neievērošanu ir uzskatāms par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu, un soda naudas izmaksas ir jāiekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē.

Reprezentatīvais automobilis

Uzņēmumam, kuram ir reprezentatīvā automašīna, kas iegādāta 01.01.2019., aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli 2019. gadā, ar nodokli apliekamajā bāzē ir jāiekļauj automašīnas iegādes vērtība. Tātad tajā mēnesī, kad automašīna ir iegādāta, tās iegādes vērtību norāda nodokļa deklarācijā kā ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus un par tiem aprēķina uzņēmumu ienākuma nodokli. Automašīnas ekspluatācijas izdevumus (t.sk. degvielas iegādes, remontu, apdrošināšanas, stāvvietu apmaksas izdevumi u.c.). Tātad katru mēnesi attiecīgo izdevumu summu norāda nodokļa deklarācijā kā ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus un par tiem aprēķina uzņēmumu ienākuma nodokli. Ja šāda automašīna tiks pārdota kādā no turpmākajiem gadiem, uzņēmumam neveidosies papildu maksājamais uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Par saņemtiem rēķiniem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību

1)    Sabiedrība 20XX. gada augustā iegādājas par 10 000 eiro aktīvu, kas tiks izmantots ar saimniecisko darbību nesaistītiem mērķiem. 20XX. gada septembrī komercsabiedrība samaksā avansā 5000 eiro, bet rēķinu par šī aktīva iegādi komercsabiedrība saņem un apmaksā oktobrī. Tātad minēto izdevumu (10 000 eiro), kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, iekļauj tā mēneša (oktobra) deklarācijā, kurā komercsabiedrība saņēmusi rēķinu.

Komercsabiedrība uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par 20XX. gada oktobri norāda minētā aktīva iegādes vērtību, t.i., deklarācijas 6.1. rindā norāda 10 000 eiro (likuma 8. panta otrās daļas 5. punkts).

Nodokļa summa ir 2500 eiro (10 000 : 0,8 × 0,2).

2)    Sabiedrība, kuras pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu, 2019. gada decembrī saņem pakalpojumu, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību. Rēķinu par šo pakalpojumu sabiedrība saņem un apmaksā 2020. gada janvārī.

Minētais darījums ir darījums pēc bilances datuma un tas iekļaujams 2019. pārskata gadā, kad darījums faktiski noticis, neatkarīgi no rēķina apmaksas 2020. gada janvārī.

Situācijā, kad pakalpojums ir saņemts (t.i., darījums noticis) vienā pārskata gadā, bet rēķins par to tiks apmaksāts nākamajā pārskata gadā, minēto izdevumu, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, iekļauj gada pēdējā mēneša de­klarācijā — 2019. gada decembra deklarācijā —, neskatoties uz rēķina apmaksas datumu.

Sabiedrība deklarācijā par 2019. gada decembri norāda minēto ar saimniecisko darbību nesaistīto izdevumu, t.i., deklarācijas 6.1. rindā norāda nesaistīto izdevumu summu (likuma 8. panta otrā daļa). Otrreiz šo summu 2020. gada janvāra deklarācijā nenorāda.

Izmantotie informācijas avoti

• Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (spēkā no 01.01.2018.).
• MK 14.11.2017. Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu iemērošanas noteikumi» .
• MK 13.02.2018. Nr. 93 «Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā iekļaujamo informāciju».
• www.vid.gov.lv mājaslapā sadaļā nodokļi –> uzņēmuma ienākuma nodoklis –> VID uzziņas.