0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIAttālinātā darba priekšrocības un trūkumi

Attālinātā darba priekšrocības un trūkumi

Anda Ziemele, SIA Tilde grāmatvedības sistēmu analītiķe, LRGA valdes locekle, sertificēta grāmatvede

Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu secīgi sakārtot notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību. Laiks pēc būtības ir ātrums, ar kādu notiek izmaiņas. "SI" laika pamatvienība ir sekunde — sīka laika vienība, kas šķiet nemanāma, bet daudz sekunžu veido minūtes, stundas, dienas un galu galā — gadus. Laika ritējums ir nepārtraukts, un ar katru dienu mums šķiet, ka laiks skrien aizvien ātrāk un ātrāk. Nu jau gadus atceramies nevis pēc gadskaitļa, bet pēc notikumiem, kas notikuši konkrētajā gadā, un 2020. gads mūsu atmiņās paliks kā "kovidgads", kā gads ar pašizolāciju, nenotikušiem pasākumiem, divu metru…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Attālinātā darba priekšrocības un trūkumi
Ilustrācija: © zenzen – stock.adobe.com

Anda Ziemele, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdātājaLaiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu secīgi sakārtot notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību. Laiks pēc būtības ir ātrums, ar kādu notiek izmaiņas. "SI" laika pamatvienība ir sekunde — sīka laika vienība, kas šķiet nemanāma, bet daudz sekunžu veido minūtes, stundas, dienas un galu galā — gadus. Laika ritējums ir nepārtraukts, un ar katru dienu mums šķiet, ka laiks skrien aizvien ātrāk un ātrāk. Nu jau gadus atceramies nevis pēc gadskaitļa, bet pēc notikumiem, kas notikuši konkrētajā gadā, un 2020. gads mūsu atmiņās paliks kā "kovidgads", kā gads ar pašizolāciju, nenotikušiem pasākumiem, divu metru distancēšanos un brīvprātīgi obligātu attālināto darbu.

Strādāt attālināti ir visnotaļ brīnišķīga iespēja. Strādājot attālināti, galvenā vērtība — ietaupītais laiks, ko pavadām ceļā uz darbu un atpakaļ (dažreiz tā ir stunda vai pat vairāk uz vienu pusi un atpakaļ). Vecākiem reizēm ir svarīgi būt mājās ar apslimušu bērnu, neņemot slimības lapu, vai, ja pats jūtas ne visai vesels, pāris dienu strādāt no mājām, lai atgūtu veselību. Tikpat svarīgi neatrasties sabiedriskās vietās vīrusu laikā — samazinās risks saslimt.

Kas ir attālinātais darbs?

Nu jau arī beidzot Darba aizsardzības likumā (DAL) ir definēts attālinātais darbs un prasības tam. Attālinātais darbs — tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu šā likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos.

Vēršu uzmanību, ka par attālināto darbu netiek uzskatīts darbs, kas saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos darba rakstura dēļ, piemēram, piegādes un pārvadājumu pakalpojumi, izbraukumi pie klientiem utt., kā arī komandējumi un darba braucieni.

Attālinātais darbs šā likuma izpratnē attiecas ne tikai uz darbu ar datoru, bet arī jebkuru citu darbu, kas tiek veikts ārpus uzņēmuma telpām, piemēram, kādu lietu izgatavošana vai apstrāde darba devēja uzdevumā.

Lasot likumu, vienmēr jāizlasa arī likuma anotācija, un anotācijā ir teikts, ka par attālināto darbu tiek uzskatīti tikai tie darbi, kurus darba rakstura dēļ ir iespējams veikt uzņēmuma darba vietās, bet pēc darba devēja un nodarbinātā savstarpējas vienošanās veic mājās vai citā darba vietā, turklāt darbs var tikt veikts arī vairākās darba vietās, pārvietojoties, privātās vai publiskās vietās, kopstrādes telpās vai reizēm arī ārpus telpām. Par attālināto darbs tiek uzskatīts tikai tad, ja darba devējs un nodarbinātais ir vienojušies par tā veikšanu pastāvīgi vai regulāri, nevis tad, ja atsevišķos ārkārtas gadījumos dažādu apstākļu dēļ nodarbinātais savu darbu veic ārpus pastāvīgās darba vietas uzņēmumā.

Kādēļ es lieku uzsvaru uz "pastāvīgi un regulāri"? Tas ir tādēļ, ka saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 7. panta pirmo daļu darba devējam ir jānodrošina darba vides iekšējā uzraudzība uzņēmumā, kas ietver arī darba vides riska novērtēšanu. Novērtēt darba vidi attālināta darba gadījumā darba devējam var būt stipri apgrūtinoši, jo attālināts darbs var būt ne tikai dzīvoklī, bet arī kafejnīcā, parkā vai automašīnā, kā arī Satversmes 96. pants ikvienam garantē tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, tādēļ darba devējam nav tiesību apmeklēt un novērtēt nodarbinātā darba vietu, ja tā atrodas mājās vai citā vietā, kas nav darba devēja valdījumā, ja nodarbinātais vai attiecīgās vietas īpašnieks pret to iebilst. Attiecībā uz privātās dzīves un mājokļa neaizskaramību jāuzsver, ka attālinātais darbs var tikt veikts tikai tad, ja darba devējs un nodarbinātais vienojas par šāda veida darbu izpildi. Ja nodarbinātais attālināto darbu veic pastāvīgi vienā darba vietā un ir iespējams nodrošināt darba vietas pārbaudi, tad darba devējs var novērtēt darba vides riskus konkrētajā darba vietā, ja darba devējs un nodarbinātais par to vienojas.

Ņemot vērā to, ka attālinātais darbs var tikt veikts dažādās vietās, darba devējam ir jāizvērtē, kādā veidā nodrošināt nodarbinātajam pēc iespējas drošu darba vidi un apstākļus.

Darbiniekam nevajadzētu būt kategoriskam un nepakļauties darba devēja prasībām, jo DAL 8. panta 1.1. punktā ir teikts, ka nodarbinātais, kurš veic attālināto darbu, sadarbojas ar darba devēju darba vides riska novērtēšanā un sniedz darba devējam informāciju par attālinātā darba vietas apstākļiem, kas, nodarbinātajam veicot darbu, var ietekmēt viņa drošību un veselību.

Darbinieka izraudzītās darba vietas (mājokļa) apmeklējums ir pieļaujams tikai tad, ja darbinieks pats to ierosina vai piekrīt darba devēja izteiktai iniciatīvai. Vienlaikus darbinieka nepiekrišana šādam apmeklējumam pats par sevi nevarētu būt pamats atteikumam vienoties par attālinātā darba veikšanu (ja pastāv citas iespējas novērtēt darba vides riskus vai iespēja aizstāt to ar darba vides riska novērtēšanu darba veidam). Atteikšanās vienoties par attālināto darbu, ja darbinieks nepiekrīt mājokļa apmeklējumam vai tam pielīdzināmam pasākumam (piemēram, videonovērošana), būtu pieļaujama retos izņēmuma gadījumos, piemēram, ja darba vieta prasa specifisku aprīkojumu un neatbilstības var radīt būtisku risku nodarbinātā dzīvībai vai veselībai.

Ja darba devējs ar darbinieku vienojušies par darbu attālināti, darba devējam tomēr būtu jāvar izvērtēt darbinieka darba vide, lai nav situācijas, kad darbinieks pēc pusgada darba attālināti pēkšņi pieprasa no darba devēja kompensāciju par sabojātu veselību neatbilstošu darba apstākļu dēļ. Lai šādas situācijas neveidotos, darba devējs var piedāvāt darbiniekam no stacionārās darba vietas uz attālināto darba vietu aizvest noteiktu aprīkojumu, piemēram, ērtu darba krēslu, monitoru u.tml. Jāņem vērā, ka attālināta darba gadījumā darbiniekam var rasties papildu izmaksas, piemēram, lielāks elektroenerģijas vai interneta rēķins. Tādā gadījumā darba devējs var kompensēt radušos izdevumus, tikai par šādu izmaksu kompensāciju ir jāvienojas jau pirms darba veikšanas.

Ir lasīti viedokļi, ka darba devējs nedrīkst atbildību par drošību attālinātajā darba vietā pārlikt uz darbinieku, noslēdzot vienošanos, bet es gribētu vērst uzmanību, ka tā ir savstarpēja vienošanās, bet reizēm — tieši darbinieka iniciatīva strādāt no mājām, tāpēc šajā gadījumā arī darbiniekam ir jāuzņemas daļa atbildības par drošas un ergonomiskas darba vides iekārtošanu. DAL šādu iespēju, protams, nemaz neizvērtē, bet ceru, ka likums tomēr turpinās attīstīties atbilstoši dzīves realitātei un paredzēs arī darbinieka līdzatbildību. Saprotu, ka mans viedoklis ir nepopulārs, bet, ja attālināts darbs ir paša darbinieka iniciatīva, tad darbiniekam ir jāuzņemas atbildība par darba vides atbilstību darba specifikai.

Attālinātā darba trūkumi, problēmas un ieguvumi

Tas viss ir saprotams, ja attālināta darba iespējās ir ieinteresētas abas iesaistītās puses. Bet kā rīkoties, ja ne darba devējs, ne darbinieks nevēlas strādāt attālināti, bet būtībā ir spiesti to darīt, kā tas bija martā–jūnijā, jo iespēja strādāt attālināti ir, kā jau minēju iepriekš, visai ērta, ja vien tā nav piespiedu radīta. Attālināta darba efektivitāti ar šī pavasara pieredzi mērīt nebūtu pareizi, jo lielākajai daļai mājās strādājošo tā nebija personīgā izvēle, bet uzspiesta, turklāt jārēķinās, ka saistībā ar attālinātās izglītības procesa ieviešanu bija vēl papildu slodze. 

Papildu slodze un darba pienākumi, kā arī vadītāja neuzticēšanās

Šāda negaidīta pārorientēšanās daudziem stipri ietekmēja pašsajūtu. Aptaujās gūtie rezultāti liecina, ka viena no problēmām: neatbilstoša vai nepietiekoša tehniskā bāze un apstākļi darbam attālināti — nav atsevišķas darba telpas, nav datoru katram strādājošajam, nav pieejams internets mājās, nav pietiekamu programmu attālināta darba kvalitatīvai nodrošināšanai, kā arī nepietiekamas prasmes rīkoties ar jaunajām tehnoloģijām.

1. attēls Kā ārkārtējā situācijā tiek organizēts jūsu darbs, %

1. attēls Kā ārkārtējā situācijā tiek organizēts jūsu darbs, %

Grāmatveži kā vienu no akūtām problēmām minēja, ka nav bijis iespējams pilnībā strādāt attālināti, kas nozīmēja papildu slodzi — dokumentu pārvadāšana turp un atpakaļ, izmantojamo programmu pielāgošana. Tie uzņēmumi, kuri grāmatvedības kārtošanai izmantoja mākoņpakalpojumu, šo procesu pārvarēja vieglāk, jo strādāt ar grāmatvedības programmu, kas izvietota mākonī, ir daudz vienkāršāk — var pieslēgties no jebkura datora. Uzņēmumi, kuri jau iepriekš izmantoja mākoņpakalpojumus, bija daudzmaz sagatavoti darbam attālināti, jo noteiktus procesus grāmatveži jau veica attālināti, kā arī šādi uzņēmumi jau bija ieviesuši noteiktus procesus gan saņemto dokumentu digitalizēšanai, gan noslēguši vienošanos ar partneriem par elektronisku dokumentu apriti.

Kā jau minēju iepriekš, grāmatveži norādīja uz jaunu darba pienākumu rašanos, papildu slodzi un piemetināja, ka šie darba pienākumi saglabājušies, bet apmaksa par papildu darbiem diemžēl netiek veikta.

Aptaujas un sarunu gaitā izkristalizējās diezgan nepatīkama problēma — darba devēja neuzticēšanās darbiniekam, kurš strādā attālināti, kas nozīmē liekus e–pastus un zvanus, tiešraides sapulces, kas traucē darbā.

Nepiemērots tehniskais aprīkojums

Grāmatveži uzsvēra, ka šajā laikā radās daudz jaunu darba pienākumu un uzdevumu, kādu iepriekš nebija, piemēram, noorganizēt visu grāmatvedības dokumentu digitalizāciju, apriti un uzglabāšanu rekordīsā laikā. Gan uzņēmuma vadītāji, gan grāmatveži uzsvēra, ka uzņēmums nav bijis gatavs šādām darbībām, sevišķi, ja uzņēmumā nav jaudīgu serveru, kur glabāt dokumentus, un tie jāglabā grāmatveža datorā. Turklāt dokumentu digitalizācija daudziem uzņēmumiem prasīja papildu līdzekļus, proti, skeneru iegādi dokumentu digitalizācijai, datu tiešsaistes apmaiņas kanālu abonēšanai elektroniskai datu apmaiņai, e–parakstu ieviešanai (kas arī nav vienā dienā veicama procedūra), lai varētu parakstīt dokumentus utt. Protams, virkne jauninājumu, kas tika ieviesti, nav īslaicīgi, bet tiks izmantoti arī turpmāk, bet, samazinoties uzņēmuma ienākumiem un stipri palielinoties izmaksām, nav tas, kas sekmē uzņēmuma attīstību. Jebkurai jaunu procesu, tehnoloģiju ieviešanai uzņēmumā jābūt izsvērtai un analizētai, lai varētu izvēlēties labāko, uzņēmumam arī finansiāli izdevīgāko variantu. Pavasara pandēmijas laiks daudzus uzņēmumus nostādīja neapskaužamā situācijā, un izvēlētie līdzekļi mērķa sasniegšanai izrādījās ne tie labākie.

2. attēls Kāpēc jūs turpināt darbu no biroja, %

2. attēls Kāpēc jūs turpināt darbu no biroja, %

Daudziem aptaujātajiem problemātiska bijusi tehniskā aprīkojuma ierobežotā pieejamība mājas apstākļos, kas arī tika minēta kā viena no attālinātā darba problēmām. Ne visiem mājās ir dators, ar kuru pilnvērtīgi strādāt, jo mājas apstākļos ģimenei ir pietiekami izmantot planšeti vai viedtālruni. Reti kuram mājās ir skeneris un printeris, kas grāmatvedim ir vitāli nepieciešami darba instrumenti.

Datorprogrammu legalitāte

Vēl viena no slēptajām problēmām, kas izkristalizējās, ir izmantojamo programmu legalitātes atbilstība, proti, ne visi grāmatveži darbā izmanto portatīvos datorus un grāmatvedības programmas bija jāinstalē mājas datoros, lai varētu strādāt gan no mājām, gan arī reizēm darbu veikt uzņēmuma telpās. Mājas datoros instalētā programmatūra (gan operētājsistēmas, gan biroja programmas) parasti ir domātas tikai mājas lietošanai (tāpēc tās arī ir lētākas nekā profesionālai lietošanai iegādātās), un licences līgumā ir atrunāts punkts, ka komerciāliem mērķiem tās izmantot nedrīkst. Uzņēmumi šajā pavasara piespiedu attālinātā darba laikā bija kļuvuši par ķīlniekiem — negribot tika pārkāptas programmproduktu lietošanas tiesības. Gribu vērst uzmanību, ka arī valsts un pašvaldību darbinieki strādāja attālināti un daudzi no viņiem strādāja, izmantojot savus personīgos datorus, kas automātiski nozīmē, ka arī valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki pārkāpa programmproduktu lietošanas tiesības. Ja uzņēmums jau ir sagatavojies iepriekš attālinātajam darbam, tad parasti darbiniekiem tiek izsniegts atbilstoši aprīkots darba dators darbam no mājām, kurā ir instalētas visas atbilstošās pro≠grammas.

Saziņas un kontaktēšanās trūkumi

Aptaujātie grāmatveži un uzņēmumu vadītāji atzina, ka attālinātajā saziņā ir savas problēmas: zūd sarunas nianses, ko nodrošināja ķermeņa valoda, balss tonis. Daudziem no aptaujātajiem pietrūka tiešās komunikācijas, ikdienas darbavietas tradīciju, piemēram, kopējās rīta vai pēcpusdienas kafijas, kopējo neformālo diskusiju par izlasītajām grāmatām, skatītajām filmām. Jo arī neformālā atmosfēra veido darba vidi un noskaņu, un ilgstošā attālinātība izjaukusi kolēģu iedibinātās savstarpējo attiecību tradīcijas — pēc kolektīva atkal apvienošanās darbam birojā sarunas un interese vienam par otru tomēr esot mazinājusies. Kaut arī koncentrēšanās problēmas mājās tika minētas kā attālinātā darba viena no problēmām, tomēr arī atgriešanās kolektīvā darbā pilnais birojs traucējis koncentrēties.

Savstarpējās attiecības ģimenē, mājas darbi, bērni

Darbs no mājām nereti ir nopietna attiecību pārbaude ģimenē, sevišķi ja ģimenē ir bērni, kuriem šopavasar arī bija jāpaliek mājās un jāmācās attālināti. Šāda situācija attiecības var padarīt gan stiprākas, gan — tieši otrādi — pasliktināt.

Traucējošais faktors, ar ko pārsvarā saskārās sievietes: nepieciešamo mājas darbu veikšana darba laikā, proti, vairākkārtēju ēdienreižu nodrošināšana ģimenes locekļiem, sevišķi bērniem. 

3. attēls Kas jums ir pats grūtākais darbā no mājām, %

3. attēls Kas jums ir pats grūtākais darbā no mājām, %

Veiktās aptaujas parāda, ka vēl viena no problēmām, strādājot no mājām, ir koncentrēšanās grūtības, jo telpas jādala ar ģimenes locekļiem, kuri vai nu strādāja, vai pildīja mājas uzdevumus. Problemātiskāk bija tiem darbiniekiem, kuriem mājās uzturējās bērnudārza vecuma bērni, kuriem uzmanība nepieciešama visu dienu. Kā stāstīja aptaujātie, izeja no situācijas rasta, sadalot darba laiku abu vecāku starpā, proti, analizēts tiešsaistes sapulču laiks, kurā katrs no vecākiem piedalās, bet otrs tai laikā pieskata bērnu. Laikā, kad sapulču nav, vienojās par laiku, cik un kurā brīdī katrs no vecākiem velta bērnam. Problemātiskāk bija tiem, kuri vieni audzina bērnus, jo tad nav kam deleģēt bērnu pieskatīšanu un tas savukārt nozīmē, ka darba pienākumus vecāks veica tad, kad bērns nolikts gulēt, nakts stundās.

Darba laika izplūšana

Darba laika izplūšana aptaujās tika minēta gan kā viena no problēmām, un tieši bērnu pieskatīšana bija šīs problēmas iemesls, gan kā liels pluss attālinātajam darbam, jo darbinieki, kuriem mājās darba vide bija sakārtota un darba specifika ļāva pašam organizēt darbu un darba laiku, priecājās par iespēju ietaupīt laiku ceļam uz darbu un mājām, un organizēt darbu tā, kā pašam ērtāk un patīkamāk.

Patīkamā lieta, ko šajā periodā varēts izdarīt, — atvēlēt laiku sev, kad tas ir nepieciešams (skriet, skrituļot, braukt ar velosipēdu ik rītu vai pusdienas laikā), veikt mājas darbus, kas neprasa īpašu piepūli un laika patēriņu, piemēram, veļas mazgāšana, bet tomēr ietaupa laiku brīvdienās. Reizēm vērtīga ir bijusi iespēja nosnausties dienas vidū, sevišķi tiem, kas ceļas agri un labprāt sāk darbu jau ap sešiem septiņiem no rīta. Savukārt "naktsputniem" apsveicama bijusi iespēja strādāt līdz vēlai naktij, bet rītu iesākt vēlāk, nekā darba laika sākums nolikts, esot birojā uz vietas.

Ēšanas mānija

Tomēr viena kopēja problēma bijusi faktiski visiem — pārlieku tuvu darba vietai esošais ledusskapis. Iespēja ik pa brīdim kaut ko uzkost tomēr ir atzīta kā liels trūkums attālinātajam darbam, jo ne visiem ir gribasspēks nevirināt ledusskapja vai pārtikas skapīšu durvis, ja tās ir tik sasniedzamas.

Noslēgums

Izvērtējot šī pavasara pieredzi un aptaujājot grāmatvežus un uzņēmumu vadītājus (aptaujāto skaits 197), viedokļi par šādu darbu ir visdažādākie — ir gan attālināta darba piekritēji, gan noliedzēji, gan ar neitrālu attieksmi (kā būs, tā būs labi). Lai vai kā, bet uzņēmumu vadītāji un grāmatveži tagad ir ar attālinātā darba pieredzi, daudzmaz sakārtojuši darba vidi, iegādājušies nepieciešamo aprīkojumu un programmas, apguvuši tehnoloģijas tiešsaistes sanāksmēm, izvērtējuši trūkumus un ieguvumus un nepieciešamības gadījumā spēs darbu attālināti organizēt daudz efektīvāk.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada oktobra (466.) numurā