žurnāla Bilance galvenā redaktore
Foto: Aivars Siliņš
Normatīvajā regulējumā ir atstāti vairāki “robi”, kas rada neskaidrības, nekonsekvenci un netaisnīgumu atvaļinājuma naudas aprēķināšanā.
Viena no lielākajām problēmām saistīta ar apmaksājamo atvaļinājuma dienu skaita noteikšanu, ja atvaļinājuma laikā brīvdienās iekrīt svētku dienas. Tāpat noteiktos gadījumos apšaubāmas sekas rada likumā paredzētā norma atvaļinājuma naudas aprēķinā iekļaut arī prēmijas. Vēl daudziem neesot skaidrs, vai atvaļinājuma naudas aprēķināšanā jāņem vērā krīzes laika valsts atbalsta instrumenti – dīkstāves pabalsti un algu subsīdijas, norāda1 žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko.
Svētku dienas atvaļinājumā – jāapmaksā vai nē?
Normatīvais regulējums nosaka, ka atvaļinājums ilgst vismaz četras kalendāra nedēļas, neskaitot svētku dienas. Taču neskaidrības rodas gadījumā, ja atvaļinājuma laikā ir svētku dienas, kas iekrīt brīvdienās (sestdienās, svētdienās) un tiek pārceltas uz darba dienām. Šādā gadījumā atvaļinājuma apmaksāto dienu skaits var palielināties.
“Tas rada netaisnīgumu, jo kāds saņems naudu par 20 atvaļinājuma dienām, bet kādam citam tiks apmaksātas pat 23 atvaļinājuma dienas. Arī ar tiesas spriedumiem ir apstiprināts, ka svētku dienas atvaļinājumā netiek iekļautas un par šo dienu skaitu atvaļinājums kļūst garāks. Tas vēl būtu saprotams, taču, ja parādās liekas apmaksājamās dienas, tas nav īpaši taisnīgi,” uzsver eksperte.
M. Grebenko norāda, ka papildu apmaksājamās atvaļinājuma dienas rodas tikai tad, ja svētki bijuši brīvdienās, jo:
- nedēļā, kad svētki ir darba dienās, tiek apmaksātas tikai darba dienas, bet vienlaikus arī dienas, par kurām atvaļinājums pagarināts, tātad katrā nedēļā = 5 darba dienas;
- nedēļā, kad svētki brīvdienās, tiek apmaksātas gan 5 darba dienas, gan vēl tās (svētku) dienas, par kurām atvaļinājums tika pagarināts, tātad šīs dienas nāk klāt nedēļas 5 dienām.
Tomēr saprast šādu rīcības kārtību no normatīvajiem aktiem neesot viegli, jo trūkst vienuviet apkopota oficiāla skaidrojuma, kā šādās situācijās grāmatvedim rīkoties. Tāpēc atliek vadīties tikai pēc nozares ekspertu viedokļiem, kas praksē rada nevienādu pieeju.
“Nav neviena metodiskā norādījuma un nevienam arī nav deleģēts tādus izstrādāt. Parasti ir atrunas, ka metodiskajos norādījumos nav iespējams izskaidrot visas iespējamās situācijas. Taču šajā gadījumā nav aprakstīts pat viens vispārējs piemērs, kā grāmatvedim būtu jārīkojas. Tāpēc grāmatveži izvēlas sev zināmāko autoritāti kā padomdevēju, vadās pēc to ieteikumiem un iznākumā redzamas tik atšķirīgas pieejas ar apmaksāto dienu skaitu atvaļinājuma laikā,” secina M. Grebenko.
Viņa norāda uz vēl kādu situācijas īpatnību: “Arvien tiek izmantots apgalvojums, ka atvaļinājuma laikā ir jāapmaksā 20 darba dienas, kaut gan tas nekur (!) nav rakstīts. Bet ir grāmatveži, kuri tieši tā arī maksā (20 darba dienas), turklāt arī atvaļinājumu izmantošanu uzskaita apmaksājamās nevis kalendārajās dienās. Galvenā problēma, ka grāmatvežu aprēķiniem ir tikai Ministru kabineta noteikumi Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” un viss!
No tā izriet dīvaina situācija, ka minimālo algu jārēķina pa stundām, bet lielākas algas – pa dienām.
Iznāk, ka svētku dienas, kas sakrīt ar darba dienām (Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punkts), faktiski jāapmaksā pie algas 500 eiro, bet nav jāapmaksā, ja alga ir 501 eiro. Vairāki Darba likuma apgalvojumi nav savienojami ar praktiskajiem aprēķiniem!”
Ko ņem, ko neņem vērā atvaļinājuma naudas aprēķinā?
Vēl viens problemātisks jautājums atvaļinājuma naudas aprēķināšanā M. Grebenko skatījumā ir prēmiju iekļaušana vidējā izpeļņā, no kuras aprēķina atvaļinājuma naudu. Kā zināms, atvaļinājuma naudu aprēķina no pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem, bet, ja darbinieks šajā laika periodā ir strādājis pavisam nedaudz, taču darba devējs viņam ieskaitījis apjomīgu prēmiju par, piemēram, visu iepriekšējo gadu, tad dienas vidējā izpeļņa (ar kuru jāapmaksā visas atvaļinājuma dienas) un aprēķinātā atvaļinājuma nauda var pieaugt divas, trīs un pat vairāk reižu.
“Grāmatveži šīs situācijas ļoti labi zina. Vienīgais – nezinu, cik daudz ir tādu darba devēju, kas maksā gada prēmijas. Ja prēmija ir neliela, tad aprēķinu tas pārāk neiespaido,” skaidro žurnāla BILANCE redaktore.
Savukārt pandēmijas laika jaunievedumi – dīkstāves pabalsti, algu subsīdijas – vidējai izpeļņai atvaļinājuma naudas aprēķināšanā netiek ņemti vērā.
“Likumā skaidri ierakstīts – alga, piemaksas un prēmijas. Tie ir trīs elementi, ko normatīvais regulējums paredz atvaļinājuma naudas aprēķinam. Pabalsti un subsīdijas, ko maksā valsts, atvaļinājuma naudas aprēķinā netiek iekļauti, tāpat kā netiek iekļauta, piemēram, slimības nauda, ko izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra,” norāda eksperte.
1 Skaidrojumu par atvaļinājuma piešķiršanas, noformēšanas un atvaļinājuma naudas aprēķināšanas kārtību MAIJA GREBENKO sniedza arī Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot?“.
Lasiet arī:
- Atvaļinājumi 2021. gadā
- Atvaļinājuma kalendāra dienas
- Cik ilgi var uzkrāt ikgadējā atvaļinājuma dienas?
- Atvaļinājumu piešķiršanas, noformēšanas un naudas aprēķināšanas īpatnības 2021. gadā – e-semināra videoieraksts
