0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIAtveseļošanas fonda finansējums — «zaļajai», digitālajai un augstas pievienotās vērtības ekonomikai

Atveseļošanas fonda finansējums — «zaļajai», digitālajai un augstas pievienotās vērtības ekonomikai

Ikars Kubliņš, BilancePLZ redaktors

Eiropas Savienība (ES) sākusi Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma piešķiršanas procedūru, un kopumā šī fonda ietvaros Latvijai tuvāko gadu laikā būs pieejami 1,82 miljardi eiro. Par to, kur šo naudu plānots ieguldīt un ko ar to paveikt, Finanšu ministrijas organizētā preses konferencē 14. jūlijā informēja ekonomikas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī izglītības un zinātnes ministri.  Latvija ir viena no pirmajām 12 ES dalībvalstīm, kuru izstrādātais ekonomikas atjaunošanas un noturības plāns guvis ne vien pozitīvu Eiropas Komisijas (EK) novērtējumu, bet arī ES finanšu ministru apstiprinājumu. Tas nozīmē, ka jau augustā sekos…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Atveseļošanas fonda finansējums — «zaļajai», digitālajai un augstas pievienotās vērtības ekonomikai
Ilustrācija: © zenzen – stock.adobe.com

Eiropas Savienība (ES) sākusi Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma piešķiršanas procedūru, un kopumā šī fonda ietvaros Latvijai tuvāko gadu laikā būs pieejami 1,82 miljardi eiro. Par to, kur šo naudu plānots ieguldīt un ko ar to paveikt, Finanšu ministrijas organizētā preses konferencē 14. jūlijā informēja ekonomikas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī izglītības un zinātnes ministri. 

Latvija ir viena no pirmajām 12 ES dalībvalstīm, kuru izstrādātais ekonomikas atjaunošanas un noturības plāns guvis ne vien pozitīvu Eiropas Komisijas (EK) novērtējumu, bet arī ES finanšu ministru apstiprinājumu. Tas nozīmē, ka jau augustā sekos līguma noslēgšana ar EK, pēc kura Latvija varēs saņemt avansa maksājumu 13% apmērā no plānā paredzētā finansējuma apjoma (237 miljoni eiro). Turpmākie maksājumi tiks saņemti atbilstoši tam, kā tiks īstenotas plānā paredzētās reformas un kā veiktas investīcijas (kur paredzēti arī konkrēti sasniedzamie rezultāti), preses konferences ievadā atklāja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. 

Eiropas Atveseļošanas fonda mērķis ir ES dalībvalstu ekonomikas atjaunošana pēc Covid–19 krīzes. Tas nozīmējot ne tikai atjaunot tautsaimniecības izaugsmi, bet arī darbu pie ekonomikas modeļa maiņas — “zaļās” un digitālās transformācijas, jaunu tehnoloģiju ieviešanas. “Svarīgi nodrošināt arī to, lai ekonomikas atjaunošana būtu iekļaujoša — nodrošinātu visas sabiedrības labklājību. Šeit ir runa par investīcijām cilvēkos un atbalstu tādām jomām kā izglītība, veselības aprūpe un sociālā joma,” uzsvēra V. Dombrovskis. Vēl viens akcents Atveseļošanas fonda ieguldījumos tikšot likts arī uz reģionālo attīstību. 

“Zaļajai” transformācijai Latvija ieplānojusi tērēt 37,6% no paredzētajiem līdzekļiem, bet 21% — digitālajai transformācijai. Izstrādāti priekšlikumi finansējuma saņemšanai ilgtspējīgam transportam, energoefektivitātes palielināšanai, digitālo prasmju uzlabošanai (šajā rādītājā Latvija aizvien atpaliekot no Eiropas vidējā līmeņa, lai gan digitālā infrastruktūra ir pietiekami laba), kā arī pētniecībai un inovācijai. Plāns paredz arī jaunu darba vietu radīšanu reģionos. 

Kur tieši ieguldīs Atveseļošanas fonda naudu?

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs preses konferencē uzsvēra Ekonomikas ministrijas piedāvātos četrus darbības virzienus Latvijas ekonomikas atveseļošanai — reģionālās nevienlīdzības mazināšana, uzņēmumu digitalizācija, klimata pārmaiņas un ekonomikas transformācija/produktivitāte (vairāk nekā 650 miljonu investīcijas četros gados). 

Lai sasniegtu “zaļās” ekonomikas mērķus, 57 miljonus eiro plānots investēt daudzdzīvokļu māju siltināšanā (nosiltinot vairāk nekā 378 000 kvadrātmetru), 24 miljonus ieguldīt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos valsts sektora ēkās, 80 miljonus — elektrības augstsprieguma sadales tīklos, kas nostiprinās elektroapgādes drošumu. Tāpat plānots veicināt “zaļās” enerģijas ražošanu to patērējošu uzņēmumu tuvumā. Lai veicinātu mājokļu pieejamību, plānots izlietot 42 miljonus, lai uzbūvētu ap 700 jaunus zemu izmaksu īres dzīvokļus reģionu centros. Reģionos tiks izveidotas četras industriālās zonas, kopumā radītas 300 jaunas darba vietas. 

Digitālās transformācijas ietvaros (paredzēts novirzīt 140 miljonus eiro sešos gados) tiks nodrošināts specializēts atbalsts uzņēmumu individuālajām vajadzībām biznesa procesu digitalizācijā. Tiks uzlabotas darbinieku digitālās prasmes, tādi procesi kā noliktavu pārvaldība, dokumentu aprite, preču aprite un tamlīdzīgi. Atbalsts būšot pieejams dažāda lieluma uzņēmumiem visā Latvijā. 

Vienlaikus tikšot strādāts arī pie uzņēmējdarbības pievienotās vērtības un produktivitātes paaugstināšanas, investējot pētniecībā, biznesa un zinātnes sektoru sadarbībā 113 miljonus eiro. Tiek lēsts, ka šis atbalsts varētu sa≠sniegt ap 500 komersantu un zinātnes organizācijas. “Ļoti vienkārša shēma — zinātnieks sadarbojas ar uzņēmēju, lai radītu produktu, ko spētu pārdot un eksportēt,” sacīja J. Vitenbergs. 

Ekonomikas ministra sacīto preses konferencē papildināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs. Viņš uzsvēra klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes mazināšanas risinājumu nozīmi, kur viens no svarīgākajiem piedāvājumiem būšot ieguldījumi pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātē, kas ļaušot ievērojami samazināt siltumnīcas efekta gāzu izmešu apjomu. Tāpat plānotas investīcijas (184,8 miljoni eiro), lai veicinātu reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, kur būtiskākie atslēgas punkti — valsts un reģionālo autoceļu sakārtošana (90 miljoni eiro), industriālo parku izveide.

Ar Atveseļošanas fonda naudu plānots veicināt ne tikai uzņēmumu, bet arī valsts pārvaldes digitālo transformāciju, nodrošinot iespēju iedzīvotājiem ērti saņemt nepieciešamos valsts pakalpojumus, darba organizācijai noritot elektroniskā vidē. Šim mērķim plānots novirzīt gandrīz 130 miljonus eiro no fonda līdzekļiem. 

Savukārt izglītības un zinātnes jomā fonda finansējuma ietvaros kopumā plānots investēt ap 213 miljoniem eiro, preses konferencē informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Arī šeit liela daļa līdzekļu paredzēta iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanai (ap 85 miljoniem), tāpat augstskolu konkurētspējas stiprināšanai (ap 83 miljoniem) un izglītības pieejamības veicināšanai (ap 46 miljoniem — skolu infrastruktūra, aprīkojums, viedierīču iegāde sociālā riska grupām). 

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada augusta (476.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: